Daugavpils sešu aizsargu līnija, "Ventspilij" viss kārtībā ar treneri, kura... nav

"Ventspils" - "Riga" 2:1

Mihails Koņevs, "Riga" galvenais treneris: "Runāšu īsi. Žēl, ka neizturējām pēdējās 20 minūtes, kad rezultāts bija 1:0. Pirmais puslaiks bija normāls - gan rezultāta, gan snieguma ziņā. Nezinu kāpēc, bet otrajā puslaikā komanda brīžiem apstājās. Bija vienkāršas kļūdas. [Pie 1:1] Izlaidām uz maiņu garo uzbrucēju [Slavovu], cenšoties mainīt spēles gaitu, jo laukums bija smags. Vēlējāmies novienkāršot spēli, bet komanda nepārkārtojās - spēlēja plaši un tāpēc trūka asuma uzbrukumā. Žēl, ka šodien neizpildījām uzdevumu kļūt par čempionu, lai gan bijām tam tuvu. Taču viss joprojām ir mūsu rokās, vēl ir daudz spēļu - tagad galvenais ir nomierināties. Izanalizēsim kļūdas un, domāju, viss būs labi."

Nebija tā, ka pēc divu nedēļu nometnes Kiprā neiejutāties Latvijas laika apstākļu realitātē?
Koņevs: "Arī Latvijā tagad nav auksti [smaida]. Drīzāk teiktu, ka grūti tāpēc, ka izlasē ir daudz mūsu spēlētāju - gan es, gan citi treneri ir teikuši, ka pirmā spēle pēc izlases ir sarežģīta. Varēja manīt, ka trūkst saikņu. Šodien spēlēja gan Laizāns, gan Kamešs, gan Černomordijs, tātad vairāki spēlētāji no izlases. Kaut kā trūka. Plus Brizolam bija atgriešanās pēc mēneša prombūtnes traumas dēļ. Iespējams, trūka saikņu. Nedomāju, ka pie vainas bija aklimatizācija. Spēle Jelgavā parādīs."

Tas, ka titula iegūšanai vajag vēl vienu uzvaru, ir psiholoģisks moments?
Koņevs: "Saku puišiem, lai par to nedomātu. Jāspēlē sava spēle - ja būs sava spēle, būs rezultāts. Arī šodien aicināju nedomāt par rezultātu, bet gan spēlēt savu spēli. Pirmajā puslaikā tas izdevās, bet otrajā puslaikā, manuprāt, futbolisti zemapziņā tomēr domāja par rezultātu. Sevišķi otrā puslaika sākumā, kad piespiedāmies pie saviem vārtiem. Laukums bija smags, kājas tika piedzītas, bet mēs šodien paveicām daudz lieka darba. Sekas tam divi ielaistie vārti. Komanda ir pieredzējusi, tāpēc jātiek ar šo situāciju galā."

Kur šodien bija Rakels?
Koņevs: "Jau pēc izlases mūsu treniņā guva nelielu savainojumu."

Pusotru puslaiku kontrolējāt laukuma vidu un visu spēli. Lai gan paskaidrojāt, kāpēc uzlaidāt uzbrucēju Slavovu, taču vai bija jānomaina Brizola, kurš turēja vidu?
Koņevs: "Šī maiņa notika jau pie rezultāta 1:1 [kas "Riga" nederēja, lai todien iegūtu titulu - aut.], vai ne? Mums vajadzēja uzvarēt, tāpēc zināmā mērā riskējām. Uzlaidām Slavovu, lai gūtu otros vārtus. Principā viņam viens moments bija pēc [Bopesu] piespēles gar vārtiem. Turklāt, kā jau teicu, Brizola atgriezās pēc prombūtnes un epizodiski krita ārā no spēles. Viņš paveica lielu darba apjomu, taču reizēm viņš neatradās tajā zonā, kur vajadzēja - zem uzbrucēja [Debelko]. Tur bija vakuums. Varēja manīt arī, ka viņš bija paguris, plus viņam bija dzeltenā kartīte - spēle tobrīd kļuva asa. Debelko nemainīju, jo viņš veica lielu darbu īstajā zonā. Tagad var daudz spriest - būtu Slavovs iesitis, mēs runātu, cik lieliska maiņa bijusi.

Aleksandrs Kulakovs, "Ventspils" treneris: "Turnīra situācija bija tāda, ka mums nebija, kur atkāpties, tāpēc visas mūsu domas un darbs bija tēmēts uz uzvaru. Ļoti gribējām uzvarēt. Iepriekšējās spēlēs nepaņēmām punktus, kas bija jāpaņem. Nepaņēmām, ja tā var teikt, "dežūrpunktus" pret pastarīšiem [pēdējās trīs kārtās neizšķirti pret "Mettu" un "Daugavpili", kā arī zaudējums Valmierā - aut.] - nezaudējām, bet arī nespējām uzvarēt. Šodien nebija nekādu kompromisu - ja šodien nospēlētu neveiksmīgi, būtu problemātiski izcīnīt medaļas. Šodien bija lieliska noskaņošanās, parādījām vīrišķīgu raksturu. Mums ir daudz traumēto un arī diskvalificēto, tāpat kādu laiku slimības dēļ nebija kluba prezidenta [Šišhanova], taču šodien šīs spēles dēļ atbrauca, aprunājās ar puišiem un deva nozīmīgu ieguldījumu šajā uzvarā. Esmu pateicīgs spēlētājiem par pašatdevi un uzskatu, ka trīs punkti ir taisnīgi. Pat ielaistos vārtus ielaidām neobligātus, zināmā mērā nejauši vārti. Jā, pirmajā puslaikā "Riga" nedaudz dominēja, bet otrajā puslaikā jau mēs diktējām spēli un iesitām divus lieliskus vārtus. Uzvara bija likumsakarīga - es tā uzskatu."

Sergej, jautājums tev [žurnālists vēršas pie "Ventspils" izpilddirektora Usačova - aut.] - vai klubā līdz sezonas beigām parādīsies galvenais treneris?
Usačovs: "Ar treneriem viss ir kārtībā, klubā treneri ir."

Jautājums ir par komandas galveno treneri.
Usačovs: "Kāds ir konkrētāks jautājums?

Igors Kļosovs...
Usačovs: "Igoram Kļosovam ir spēkā līgums ar FK "Ventspils" līdz sezonas beigām, viss ir kārtībā [tomēr gan 5., gan 19. oktobra spēlēs Kļosovs ventspilnieku spēles vēroja no tribīnēm, protokolā nebija ierakstīts, un Sportacentrs.com rīcībā ir informācija, ka viņš komandu vairs nevadīs - aut.]."

Kāpēc viņš neatrodas uz rezervistu soliņa?
Usačovs: "To es nevaru komentēt. Neatbildu par sporta daļu."

Tad jautājums trenerim - kāpēc galvenais treneris Kļosovs neatrodas uz rezervistu soliņa?
Kulakovs: "Ziniet, šī nav mana kompetence, bez komentāriem."

Kurš ir atbildīgs par sporta aspektu komandā?
Kulakovs: "Es."

Kāpēc pamatsastāvā nebija Tīdenberga un Eliu? Atskaņas no spēles Daugavpilī? Pēc Tīdenberga un Osipova nākšanas uz maiņu spēle šodien kļuva dzīvāka.
Kulakovs: "Nē, tam nebija sakara ar spēli Daugavpilī. Te bija taktiski iemesli, lai varētu pastiprināt spēli otrajā puslaikā tieši ar spēlētājiem, kurus nosaucāt. Spēle ilgst 90, nevis 45 minūtes, un principā mūsu ideja atmaksājās."

Jūs nesatrauca, ka saikne Ļotčikovs - Mčedlišvili aizsardzības labajā pusē pieļāva kļūdas?
Kulakovs: "Jā, bija pāris tādas epizodes. Tā sanāca, ka bija jānomaina Litvinski, kurš šajā pozīcijā varbūt nospēlētu sekmīgāk. Taču viņš nopelnīja kartīti, tāpēc bija šādas maiņas."

Pēc spēles Ļotčikovs pēdējais pameta laukumu, slēpa seju kreklā, visi viņu mierināja. Kas notika?
Kulakovs: "Kā jau minēju, viņš pāris epizodēs nospēlēja ļoti neveiksmīgi. "Atveda" pāris momentus. Viņš to ļoti pārdzīvoja. Jauni puiši, 19 gadi viņam, tāpēc arī kļūdas ir neizbēgamas, taču dodam viņiem iespējas."

Ļotčikovam sākumā uzticējāt atbildīgo balsta zonu, no kurienes "Riga" arī iesita. Te viņš spēlē par balstu, te par centra aizsargu, te par malējo aizsargu. Universāls, taču jauns spēlētājs, vajadzētu iedot viņam stabilitāti.
Kulakovs: "Meklējam viņam vietu, kur būs labāks [smaida]."

Jocīgi, ka puisis tā pārdzīvo, lai gan tikko izrauta uzvara pār čempionu.
Kulakovs: "Tās ir emocijas. Neviens viņam nevienu sliktu vārdu neteica, taču viņam ir tāds raksturs. Viņš vienmēr pārdzīvo savas neveiksmes, viņš dziļi sevi rok. Tā ir viena no problēmām viņa attīstībā - reizēm pievērš uzmanību sīkumiem. Lai gan arī tas ir jādara. Domāju, tas viss saistīts ar jaunību un atbildību."

Kad Vilela panāca 1:1, viņš mēģināja centrēt vai mērķtiecīgi sita pa vārtiem?
Kulakovs: "Tas ir viņa stils. Viņš reāli uzšķēla pa bumbu, tas ir viņa izpildījums. Tā ir meistarība, nevis nejaušība. Arī treniņos tas ir darīts, tā ir meistarība. Viņš strādā pie šī elementa."

Vilelam ne tikai gūti vārti, bet arī rezultatīva piespēle. Viņš ir galvenais dzinējs uzbrukumā?
Kulakovs: "Jā, protams. Spēlējam caur viņu, un uzskatām viņu par vienu no labākajiem pussargiem [Virslīgā]."

RFS - "Daugavpils" 2:0

Viktors Morozs, "Daugavpils" galvenais treneris: "Esmu apmierināts ar sniegumu šodien. Jā, bija dažas problēmas, reizēm nesapratām, kā rīkoties. Braucām pēc labāka rezultāta, taču apzināmies, cik spēcīga ir RFS. Domāju, ka šodien izdevās normāla spēle."

Valds Dambrausks, RFS galvenais treneris: "Kā vienmēr, pret Daugavpili neklājās viegli. Nekad nav viegli uzveikt komandu, kas spēlē ar pieciem aizsargiem. Kad pirms spēles ieraudzīju viņu pamatsastāvu, man likās, ka viņiem būs shēma 4-1-4-1, taču, kad viņi aizsargājās, divi malējie pussargi nolaidās zemu, un shēma pārtapa par 6-3-1. Cerību, ka šoreiz būs vairāk brīvu zonu nekā citkārt, varējām izmest ārā pa logu, jo viņi aizsargājās ar sešiem spēlētājiem un bija grūti viņus uzlauzt. Viņi bija labi organizēti, turklāt ar tādu uzbrucēju kā Ofors, kurš ir drauds, mums bija jāsedz viņš dubultā. Tomēr man patika dažas iezīmes mūsu komandā - bijām radoši, spēlējām atbrīvoti un radījām daudz momentu. Vilšanās ir par to, ka neguvām vairāk vārtu. Taču man patika, kā rīkojāmies ar bumbu un veidojām momentus. Pret sešiem aizsargiem tam bija jābūt grūti, taču mums izdevās. Esmu priecīgs par visu, jo šodien nodrošinājām sudrabu, taču nākamā spēle būs vēl svarīgāka - iespēja iegūt trofeju, Latvijas kausu, cīņā pret "Jelgavu". Mums jākoncentrējas, nevis jāsvin. Mums nevis jāgaida sezonas beigas, bet jāpaveic savs darbs."

"Spartaks" - "Metta" 2:2

Andris Riherts, "Mettas" galvenais treneris: "Esmu pateicīgs spēlētājiem par pašaizliedzīgu spēli, par labu sniegumu, par izpildītajām lietām, kuras izrunājam ikdienā. Skaidrs, ka ar "Spartaku" spēles sanāk savdabīgas - skriešana no vieniem vārtiem pie otriem, kādā brīdī varbūt pietrūkst taktikas. Tomēr domāju, ka pirmajā puslaikā labu futbolu rādīja abas komandas, kamēr otrajā puslaikā aizgāja pārāk atklāts futbols. Abas komandas spēlēja uz uzvaru."

Pirmajā puslaikā daudz uzbrukāt pa labo malu. Vai Dzavetjēri pēc pārtraukuma apklusināja uzbrukumus pa šo malu?
Riherts: "Jā, viņi nomainīja spēlētājus, nomainīja vienu uzbrucēju. Belakovičs sāka spēli kreisā pussarga pozīcijā - tad mums tai malā bija pārsvars. Pēc tam viņš pārcēlās uz labo malu, kas, iespējams, bija saistīts ar to, ka mūsu kreisās malas uzbrukums nestrādāja tik labi. Arī vārtus guvām no labā flanga. Var piekrist, ka labais flangs mums pirmajā puslaikā strādāja labāk nekā kreisais."

Šodien pamatsastāvā bija trīs spēlētāji no Latvijas U-19 izlases, kas tikko pārvarēja Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru. Kādā emocionālā stāvoklī viņi?
Riherts: "Viņi dabūja labu spēļu praksi atšķirībā no tiem, kuri palika uz vietas un izlases nepārstāvēja. Izlasēs mums bija daudz futbolistu, bet uz vietas mums bija tikai treniņprocess bez pārbaudes spēlēm. U-19 izlases puiši ir uzņēmuši labu formu, uz pozitīvas nots noslēdza U-19 kvalifikācijas turnīru, tiekot Elites kārtā. Redzam - šodien divi akadēmijas audzēkņi [Lagūns un Zēģele - aut.] guva vārtus."

Ševeļovs šodien dabūja septīto dzelteno kartīti sezonā, Normunds Uldriķis šosezon, visticamāk, vairs nespēlēs. Kā risināsiet centra aizsargu jautājumu?
Riherts: "Jā, Normundam ir lauzts deguns, tāpat kā Birkam. Gan jau atradīsim risinājumu. Šobrīd jau arī esam bez kreisās malas aizsarga, šodien tur spēlēja Šibass. Vēl ir 10 dienas, izdomāsim, daudz kas var pamainīties. Varbūt pat Uldriķis "atdzīvosies"."

Vēl tad ceri uz Birku un Uldriķi šosezon?
Riherts: "Birka noteikti spēlēs, uz Uldriķi arī ir cerības. Viņam nebija tik liels lūzums kā Emīlam, bet operācija tik un tā tika veikta. Trijās spēlēs pēc kārtas zaudējām spēlētājus lūzumu dēļ."

Kāda ir Varslavāna situācija?
Riherts: "Renārs šobrīd jūtas ļoti labi, atjaunošanās procesā pagājuši četri mēneši. Eksplozīvs, ātrs spēlētājs, apdāvināts ar asām virzienu maiņām. Dosim pēc iespējas ilgāku laiku rehabilitācijai un šogad viņš noteikti nespēlēs. Mums katrs spēlētājs ir svarīgs. Viņš mums ir vajadzīgs vesels un tāds, lai būtu arī mentāli gatavs atgriezties."

Nuncio Dzavetjēri, "Spartaka" galvenais treneris: "Noteikti neesmu priecīgs par rezultātu. Neaizvadījām labu pirmo puslaiku. Otrais puslaiks bija labāks, taču, kad atradāmies vadībā ar 2:1, bija jānosargā šis pārsvars. Diemžēl ielaidām un sarežģījām sev dzīvi. Spēle bija laba, atklāta. "Metta", iespējams, spēlēja atbrīvotāk, kamēr mums obligāti bija jāuzvar, un varbūt spiediens uz spēlētājiem bija pārāk liels."

Vai pats arī izjūtat spiedienu par Eirokausu ceļazīmi?
Dzavetjēri: "Esam vienoti kā komanda. Varbūt nedaudz baidījāmies par rezultātu. Otrajā puslaikā bija pareizā attieksme un intensitāte, taču diemžēl pēdējās 15 minūtes aizvadījām bez diviem spēlētājiem, jo Belakovičam un Oparam bija fiziskas problēmas. Zaudējām sabalansētību. Taču mēs pārāk neriskējām, vien aizskrējām dažos pretuzbrukumos. Mūsu otrie ielaistie vārti [smaida] - sitiens pa vidu cauri tik daudz kājām..."

Nomainījāt Eninu pēc pārtraukuma.
Dzavetjēri: "Mums trūka sabalansētības. Vēlējāmies uzvarēt, tāpēc uzlaidu vēl arī ceturto uzbrucēju, ja pie viņiem pieskaitām arī Belakoviču. Otrajā puslaikā bijām labāki."

Kur bija problēma pirmajā puslaikā, ka "Mettai" bija tik daudz uzbrukumu?
Dzavetjēri: "Pirmajās 20 minūtēs trūka sabalansētības, kā jau minēju. Belakovičs un Enins aizsardzībā nepietiekami labi nosedza zonas. Tas pats bija, kad mums piederēja bumba - pietrūka intensitātes, bija daudz kļūdu un pretinieks labi devās pretuzbrukumos. Šīs 20-25 minūtes nospēlējām slikti, bet pēc tam veicām izmaiņas un progresējām. Taču uzvaru dabūt neizdevās. Valmierā mums būs svarīgākā spēle, tiesa, vispirms jānoskatās, kā sestdien beigsies Latvijas kausa fināls. Ja Jelgava uzvarēs, mums uz Eirokausiem nebūs cerību. Tāpat skatīsimies, kā šodien Valmiera nospēlēs Liepājā. Ja Liepāja uzvarēs, šī spēcīgā komanda arī kļūs par kandidāti uz ceturto vietu."

Cik svarīgi klubam ir kvalificēties Eirokausiem?
Dzavetjēri: "Tas ir svarīgi, jo tas ir prestiži. Savu jauno projektu sākām martā un saskārāmies ar daudzām problēmām leģionāru sakarā, saistībā ar uzturēšanās atļaujām. Pirmajā gadā iekļūt Eirokausos būtu ļoti svarīgi - klubam, spēlētājiem, Jūrmalai kā pilsētai, arī man. Taču tagad situācija ir ļoti, ļoti sarežģīta. Taču vērtēju pozitīvi, ka trīs kārtas pirms beigām joprojām esam šajā cīņā par Eirokausiem. Secinājumus izdarīsim 9. novembrī."

Kā vērtējat nometni Šveicē izlašu periodā? Pārbaudījāt jaunus spēlētājus?
Dzavetjēri: "Mums tā bija svarīga pieredze. Mums jādod iespēja leģionāriem progresēt. Spēlējām pret spēcīgu pretinieku ["Zurich"]. Nākotnē šī pieredze noderēs."

Vai esat laimīgs, ka no nākamā gada astoņi leģionāri vienlaicīgi varēs atrasties laukumā?
Dzavetjēri: "Virslīgai un Latvijas futbolam tās noteikti ir svarīgas izmaiņas, jo leģionāri futbolam dod labumu. Ceru, ka šis ir pirmais solis, lai dotu labumu Latvijas futbolam, jo Latvijai jāuzlabo pozīcijas UEFA rangā un nacionālo izlašu līmenī. Ceru, ka šīs izmaiņas palīdzēs Latvijas futbolam."

"Liepāja" - "Valmiera Glass"/ViA 2:3

Tamazs Pertija, "Valmiera Glass"/ViA galvenais treneris: "Atmosfēra bija traka pozitīvā nozīmē - laukums, prožektori, tribīnes. Viss bija labi - milzīgs paldies par uzņemšanu, par radīto ažiotāžu. Neskatoties uz to, ka laukumā esam emocionāli, spēles laikā novērtējam mūsu līdzjutējus. Paldies tiem, kuri atbrauca un juta mums līdzi. Un paldies par kopējo atmosfēru - bija milzīgs kaifs un gandarījums. Vēlos pateikties saviem spēlētājiem, jo Liepājai ir meistarīgi, kombinacionāli futbolisti, ar kuriem mums bija grūti tikt galā. Mēs parādījām raksturu, uz kura rēķina arī uzvarējām. Nevis uz meistarības, bet rakstura rēķina. Neapšaubāmi. Liepājai bija bumbas kontrole, labāka izrīkošanās ar bumbu, kamēr mums bija savs virziens - atsacījāmies no skaista futbola, un galvenais bija rezultāts. Mēs to panācām. Apsveicu savu draugu [Mareku Zuntneru - aut.] ar dēla piedzimšanu - lai Liepājā izaug vēl viens labs futbolists, bet galvenais, lai viņš būtu vesels."

Mareks Zuntners, "Liepājas" treneris: "Apsveicu Valmieru ar pelnītu uzvaru. Raksturs, kā sacīja Tamazs. Otrkārt, tas, no kurienes viņi vēlējās izvilkt šo spēli, arī nostrādāja. Nostrādāja viņu uzbrukums, viņu tālās piespēles. Viņu plāns nostrādāja, kamēr mēs, lai gan zinājām par šo plānu, netikām galā. Ļoti sāpīgi šādas spēles zaudēt, taču, lai gan kādam tas nepatiks, nevaru izvirzīt pretenzijas spēlētājiem. Varbūt es kļūdījos, varbūt kaut kur nosēdāmies, varbūt kaut kur nenospiedām, lai nebūtu šo tālo piespēļu. Cik vien laukums ļāva, centāmies spēlēt kombinacionāli, centāmies veidot momentus, kuru netrūka. Taču mēs zaudējām. Uzvar stiprākais, šodien tā bija Valmiera."

Manučo un Askerova nebija pat pieteikumā.
Zuntners: "Manučo ir savainojums, pēdējās divas dienas pat netrenējās. Savukārt par Askerovu - gribējām spēlēt pa malām un kombinacionāli. Negribējām badīties ar pretinieku ar to pašu futbolu, kas ir viņiem ar Nr.10 priekšā. Viņiem ir spēcīgi puiši aizmugurē, tāpēc vēlējāmies nākt virsū no dziļuma un flangiem. Askerovs palika ārpus 18 spēlētāju pieteikuma tīri taktisku apsvērumu dēļ."

Spēles plāns sākotnēji laikam izdevās, jo pirmajā puslaikā bija bumbas kontrole, bija individuāli gūti vārti, vienīgi beigās ielaistie vārti pēc Krista Janvāra kļūdas?
Zuntners: "Jā, tā var teikt. Mums bija momenti - Dodo pret tukšiem vārtiem, bija vēl momenti, kur varēja nospēlēt veiksmīgāk. Pretinieks aizmugurē spēlēja samērā kompakti un tādos gadījumos ir grūti uzlauzt tās līnijas un atrast pēdējo piespēli. Jānāk no dziļuma un svarīga ir individuālā meistarība, kā nospēlēja Fortišs. Zinājām, kas šai situācijā var nospēlēt pret mums, un diemžēl rezultāts bija pret mums - viņi iesita tieši tādus vārtus, kādus zinājām, ka ir bīstami."

Fortišs, Ķigurs, Ikaunieks, tāpat Jurkovskis fantastiski pieslēdzas uzbrukumiem. Atlika tikai pārdomātāku pēdējo sitienu?
Zuntners: "Es pat teiktu, ka nevis pēdējo sitienu, bet atrast to kāju pēdējam sitienam. Atrast to piespēli soda laukumā. Bijām soda laukumu stūros, bija jāatrod tā piespēle, tā atvēršanās. Nevaru neko pārmest, futbolisti spēlēja, centās, dominēja, taču iesitām mazāk nekā ielaidām."

Redzot Tolu [Valmieras divu vārtu guvēju] pirmo reizi, uzreiz šķita, ka Liepājai varētu būt problēmas ar viņu, zinot problēmas aizsardzībā.
Zuntners: "Jā, Latvijā veidojas tādi uzbrucēji kā Ofors Daugavpilij, Tolu Valmierai - ar viņiem ir smagi, visu laiku jābūt palīdzībai, jābūt blakus. Tolu ir īss intervāls no bumbas saņemšanas brīža līdz sitienam. Viņš ir sitis ne tikai mums, bet arī citiem, Ventspilij. Labs uzbrucējs, pret kuru, lai labi nospēlētu, ir ļoti jāgatavojas un jāspēlē ļoti pareizi. Šobrīd Valmiera veido spēli uz viņu."

Fortiša maiņa beigās?
Zuntners: "Beigās atdevām viņiem bumbas kontroli aizmugurē, gribējām spēlēt aizmugurē, bija palikušas vairs tikai astoņas minūtes. Gribēju, lai malējie spēlētāji spēlē aizsardzībā un neiekrīt, kā arī neļauj veikt centrējumus. Fortišs tomēr ir tendēts uz uzbrukšanu - viņš par to domā pat brīdī, kad it kā aizsargājas. Vēlējos uzlaist cilvēku, kurš ir svaigāks un atstāt Ikaunieku vidū, kamēr Ķiguru izspiest uz malu, lai viņš nepieļauj pretinieku centrējumus. Centrējumu nebija, bet otrajos ielaistajos vārtos vienkārši netikām galā centra zonā. Par trešajiem vārtiem - dažreiz jāsaglabā 2:2, taču emocijas un domas ir par to, lai iesistu un uzvarētu spēli. Trešos vārtus ielaidām, jo emociju bija par daudz, gribējām atgūt vadību."

Mareks sacīja, ka jūsu plāns bija izpildīt tālās piespēle Kalniņa un Tolu virzienā. Viņam ir taisnība?
Pertija: "Jā, jā, viņam taisnība, jo patiešām tādā laukumā kombinacionālu futbolu spēlēt ir ļoti grūti. Sākumā pat bija informācija, ka spēlēsim mākslīgā seguma laukumā - kādu brīdi gatavojāmies šim variantam, taču pēc tam nolēmām [gatavoties spēlei dabīgā seguma laukumā]. Lai gan laukums bija smags, tik un tā šis ir 20 reizes labāks variants nekā mākslīgais laukums. Jā, uzdevums bija pēc iespējas mazāk laika pavadīt savā laukuma pusē, jo sapratām, ka ar Kalniņu un Tolu varam veiksmīgi cīnīties otrajā stāvā, kamēr otrās bumbas var savākt ātrie Punculs un Žoržs [Žoržinju]. Mareks pareizi sacīja par mūsu spēles plānu. Pirmie ielaistie vārti, protams, nedaudz salauza mūsu spēles struktūru, taču paldies puišiem, ka līdz spēles beigām turēja pašu galveno - disciplīnu. Liepāja ir tā komanda, kas uzreiz sodīs, ja pretiniekam kaut vai drusciņ pazūd disciplīna."

Liepājai sākumā bija izteikta dominance, bet pēc ielaistajiem vārtiem vēlāk pratāt to mainīt. Bogdaškina nomainīšana [38. minūtē] palīdzēja?
Pertija: "Mūsu uzdevums bija iedot Liepājai pēc iespējas lielāku bumbas kontroli. Kāpēc? Jo, kad komanda visu laiku spēlē ar bumbu, aizvien samazinās koncentrēšanās aizmugurē. Gribējām dot viņiem šo iespēju, turklāt viņu futbolistu sastāvs ir tāds, kas ļauj to darīt.

Bogdaškins netika galā. Iemesls ir tāds, ka viņš trīs nedēļas nebija mūsu rīcībā, viņš bija izlasē un izkrita no spēļu ritma. Mums tikmēr bija pārbaudes spēles. Viņš neiegāja spēlē, netika galā. Viņš ir labs futbolists, taču reizēm tā gadās, ka ir jāriskē, jāmaina. Pēc pirmā puslaika nolēmām, ka jāspēlē augstāk. Taču saprotiet, lūdzu, ka neatbraucām te pēc neizšķirta. Gribējām uzvarēt, jo, kad atbrauc pēc neizšķirta, tu 100% zaudē. Tai pašā laikā, kad rezultāts beigās kļuva neizšķirts, protams, būtu bijis laimīgs arī par to, tas ir pašsaprotami. Nesākšu stāstīt pasakas. Beigās biju apmierināts ar 2:2, taču Dievs deva iespēju iesist trešos vārtus."

Sākumā izskatījās, ka Tolu spēlē zem Kalniņa.
Pertija: "Viņš nenoorientējās, jo uzdevums bija cits - kad bumba pretiniekam, bija jābūt augstāk nekā balsta pussargiem, bet, kad bumba mums, viņam bija jābūt vienā līnijā ar Kalniņu. Taču Tolu palika šeit un Kalniņam nācās palikt priekšā vienam. Dzenājām Tolu - viņam ir 18 gadu, viņš ne visu saprot. Ja viņš visu saprastu un pievienotu vēl divus vārtus, viņa šeit nebūtu. Viņš pamazām adaptējas komandas spēlei, jo afrikāņi vairāk ir individuālisti. Dzenājam viņu, lai viņš pirmajā vietā liktu komandu."

Agresija uzbrukumā pieauga, kad viņš pārcēlās uz smaili?
Pertija: "Jā, tāds arī bija sākotnējais plāns, plus bija uzdevums pielipt pie Janvāra, lai piespiestu viņu kļūdīties. Janvāris tomēr ir jauns, un jaunietis nevar 95 minūtes nospēlēt bez kļūdām."

Iepriekšējās kārtās:
1. kārta: "Riga" un Kubarevs, Tosina negantās medības, īpašais Zjuzins, Sūlšera veiksme
2. kārta: "Riga" nespēlē kā čempione, "Spartaka" darba atļaujas, Pertijas plāni Valmierā
3. kārta: Karašauska portrets ģērbtuvē, slavas dziesma Savaļniekam, Liepājas ķibeles
4. kārta: Tamazs kosmosā, Riherta 8 sekundes, Dodo liktenīgā nenomainīšana
5. kārta: Liepājnieku vēlme redzēt Zidānu, vieglprātīgais Amansiu un nosalušais Marians
6. kārta: Dzavetjēri trūkst vārdu, Ventspils grūtais gads, Liepājai jāierodas uz maču vēl agrāk
7. kārta: Nuncio izdara spiedienu pats sev, "Mettas" labākais futbols, Jangs gari nerunā
8. kārta: "Riga" treneru konveijers, Zuntnera pēdējā cerība, Dejans pikts par Dambrausku
9. kārta: Futbola stadioni: Pertija nikns par apdalīto "Mettu", Morozs bēdīgs par Daugavpili
10. kārta: Dejans atvadās, Starkovs sveicinās, Daugavpils kā Andora, padomju leksika
11. kārta: Tiesneši kā Cēzaru sievas, Pertija bīda Morozu un 7. klases diskotēka
12. kārta: Riherts aizstāv Marianu, Pahars - Dambrausku, Kļosovs par prezidenta Adlana lomu
13. kārta: Pensionāri no RFS, Dambrausks un Pertija par tiesāšanu veic mājienus "ar mietu"
14. kārta: Zuntnera loma pie Starkova, RFS lāsts, pelēkais uzbrucējs Askerovs
15. kārta: "Lēdija Veiksme" palīdz futbola studentam Dambrauskam izbeigt melno sēriju
16. kārta: Jelgavas krīze, Blanks par triumfu lielajā derbijā un promejošā Lemajiča nozīmi
17. kārta: Starkovs akcentē tiesāšanu, Ventspils visus četrus ielaiž pēc standartiem
18. kārta: "Mettai" nepilngadīgi vārtu guvēji, Starkovam topā uzbrukums, Kubarevs par "Riga" kāzusu
19. kārta: "Ventspils" bombardē tiesnešus un LFF, Dambrausks par smieklīgo "Liepājas" uzvaru
20. kārta: Pertija uzvelkas par tēmu "vietējais/ne vietējais", "Metta" plāno palikt "Skonto" stadionā
21. kārta: Dambrausks aizstāv Latvijas futbolistu atgriešanos un spēlēšanu Virslīgā
22. kārta: Vulkāna Adlans izvirdums (pilnā versija)
23. kārta: 40 grādi ģērbtuvē Slokā, liepājnieki lūdzas pendeles, aiz priekiem laksta un kliedz
24. kārta: Latviešu talantu medīšana: "Facebook" un "Instagram" futbola "aģenti" nav nopietni
25. kārta: Dambrausks netic brīnumiem, Koņevs par fotogrāfiju prezidentam
26. kārta: Pertija preses konferencē ar dēlu, Koņevs joprojām ilgojas pēc Lemajiča
27. kārta: Kubarevs nekoncentrē visas domas par Latvijas kausu, Mihelsons apslimušā Riherta vietā
28. kārta: Adlans debitē kā treneris un apšauba Slavišas neatkarību, 75 000 eiro par Tamirlanu
29. kārta: Pertijam histēriski smiekli, Jelgavai pietrūka naudas, lai uzspēlētu pret "Ajax"
24. kārta (pārceltā): Šišhanovs par tiesnesi: "Kādam āzim jābūt, lai neieskaitītu šos vārtus?"
30. kārta: Tosina darbs pludmalē, Riherts sašutis par Gorkšu kā futbola aģentu
31. kārta: Leģionāru vagons "Spartakam" un Zuntnera neziņa
32. kārta: Kubarevs asi par limitu: "Pazudīs futbolisti, drīz varēsiet vērt ciet akadēmijas"