Riherts aizstāv Marianu, Pahars - Dambrausku, Kļosovs par prezidenta Adlana lomu

"Jelgava" - RFS 0:0

Valds Dambrausks, RFS galvenais treneris: "Sarežģīta spēle, kurā abām komandām bija savs plāns. Jelgavnieki maču iesāka spilgtāk, pirmajās 15 minūtēs viņi bija labāki. Mums bija jāpielāgojas viņu taktikai - domāju, viņi šodien bieži izmantoja tālās piespēles. Kad pieradām, pārņēmām iniciatīvu un atpakaļ vairs neskatījāmies. No šī brīža spēli kontrolējām, kaut gan retas pretuzbrukumu iespējas "Jelgavai" radās. Kopumā esmu apmierināts ar savējo attieksmi un mēģinājumiem - uzlabojām savu sniegumu salīdzinājumā ar maču pret "Spartaku", uzlabojām attieksmi, spēlējām labāk. Taču futbolā diemžēl ir tā - četras spēles pēc kārtas nespējam gūt vārtus. Mums jāturpina strādāt un ticu, ka drīz vien atkal būsim uz pareizā ceļa."

Marians Pahars, "Jelgavas" galvenais treneris: "Bija brīži pirmajā puslaikā, kad pretinieks paņēma iniciatīvu un mums neklājās viegli. Taču, izņemot divas trīs epizodes, mēs kontrolējām viņu līderus un izdarījām to šodien ļoti labi. Šodien ar neizšķirtu esmu vairāk apmierināts nekā ar neizšķirtu Ventspilī, jo tur mēs zaudējām punktus, kamēr šodien punkts ir normāli un pareizi. Jā, RFS ir ļoti labi spēlētāji, tehniski, sevišķi laukuma centrā, kamēr mēs turpinām mocīties ar savainojumiem. Redzējāt, šodien Vaļera [Redjko] izgāja pamatsastāvā [pirmo reizi sezonā - aut.], kurš gan nospēlēja labi, varu pateikt viņam paldies. Tomēr mums pietrūka kreativitātes - Purperharts traumēts, Lukavam atkal kaut kas sāp. Līdz ar to nevaram veikt izmaiņas, kas pastiprinātu spēli un palielinātu radošumu. Ir kā ir, bet kopumā, protams, esmu pateicīgs puišiem. Pret līderiem ir grūti jebkuros apstākļos - pat ja viņi iepriekšējos trīs mačos nav iesituši vārtus. Uzskatu, ka pagaidām RFS rāda vislabāko futbolu. Man patīk, kāda viņiem ir stratēģija, kādi ir spēlētāji. Mazliet viņi šodien pārsteidza ar to, ka spēlēja bez tipiska Nr.9 - Šimkovičs nāca dziļāk, kamēr Maksimovs ir jauna seja, kuru neredzējām iepriekš. Nekas no Maksimova nebija - kad Malecs un Kouadio nāca uz maiņu, mums klājās grūtāk, viņi mūs piespieda. Kopumā, protams, tāpat gribam kaut ko vairāk, tagad mums daudz neizšķirtu [pēdējās piecās spēlēs 1-4-0 - aut.], taču spēle man šodien patika - ceru, arī līdzjutējiem patika."

Četrās spēlēs nevienu gūtu vārtu. Ja jūs būtu "Riga" galvenais treneris, jūsu amats būtu briesmās. Kā ir RFS gadījumā?
Pahars: [Pārtver Dambrauskam adresēto jautājumu - aut.] Vai tevi, izņemot šo, interesē vēl kaut kas par spēli? Vai arī tas ir vienīgais, ko vari pavaicāt?"

Dambrausks: "Viss kārtībā, viss kārtībā. Tas gan varbūt nav prasāms man, bet gan kluba prezidentam, direktoram un ģenerāldirektoram. Kas attiecas uz mani, neviens nevar izdarīt lielāku spiedienu uz mani kā es pats. Zinu, ka futbolā šādi reizēm gadās. Nezinu, kā būtu "Riga", bet ticu, ka mums ir nākotne. Varu runāt tikai par mūsu klubu un domāju, ka savu klubu varam būvēt uz pareizām normām un morālām vērtībām. Saprotam, ka ir sezonas pirmā puse. Protams, neesam apmierināti ar izveidojušos situāciju, taču viss, ko varu darīt, ir rīt atgriezties treniņā, analizēt šo spēli, analizēt nākamo pretinieku, runāt ar spēlētājiem, plānot treniņprocesu, vērot procesus, analizēt statistiku. Un tad - kas notiks nākamajā spēlē, tas notiks."

Vai uzskatāt, ka komandas sniegums ir labāks nekā rezultāti šajās četrās spēlēs bez gūtajiem vārtiem?
Dambrausks: "Domāju, mums bija ļoti laba spēle Liepājā, taču diemžēl atkal neizmantojām iespējas. Pret "Spartaku", ceru un ticu, tas bija izņēmuma gadījums - spēlējām tiešām slikti tajā mačā. Šodien pret "Jelgavu" spēlējām daudz labāk. Uzskatu, ka šodien drīzāk zaudējām divus punktus, jo bijām nedaudz labāki, vairāk kontrolējām spēli. Taču punkts ir punkts, turklāt izbraukumā. Kas zina, šodien šķiet, ka zaudējām divus punktus, bet rīt varbūt izrādīsies, ka šis punkts ir ieguvums [pravietiski; "Riga" pirmdien zaudēja Valmierā un RFS pat palielināja savu pārsvaru pār galveno konkurenti - aut.]."

Maksimovs [pārtraukumā tika nomainīts - aut.] pirmajā puslaikā bija kļūda?
Dambrausks: "[Gardi smejas] Nav kļūdu, ir lēmumi, no kuriem tu mācies. Dažreiz šie lēmumi strādā, dažreiz nē. Mums ir situācija, ka negūstam vārtus, un mēs meklējam dažādus risinājumus. Neskatoties uz to, ka Makss [Maksims Maksimovs] neguva vārtus, uzskatu to par labu lēmumu, jo mums ir nepieciešama plašāka spēlētāju grupa, kas būtu gatava arī nākamajām spēlēm. Mums nav nedēļas, lai sagatavotos, nākamā spēle ir pēc četrām dienām. Jo vairāk futbolistu ir gatavi un ar spēļu praksi, jo lielāks ieguvums klubam."

Minēji par radošuma trūkumu uzbrukumā, bet vismaz aizsardzībā ar spēles organizāciju viss bija labi.
Pahars: "Jā, iespējams, esam jau saspēlējušies un ir savi līderi. Principā, ja atskatīties atpakaļ, tad, izņemot vienu divas spēles, aizsardzībā viss ir bijis normāli. Man patīk šī stabilitāte, jo sastāvā bijis tik daudz izmaiņu, praktiski katrā spēlē, taču tieši aizsardzība ir stabilākā pozīcija."

Atgriežoties savā vecajā pozīcijā, izskatās, Osipovs sāk tuvoties savai vecajai formai.
Pahars: "Viņš ir interesants personāžs [smaida]. Labs puisis un ceru, ka būs labs spēlētājs. Man patīk, kā viņš iet spēlē, viņa azarts, bet gribu, lai viņš kā aizsargs būtu aukstasinīgāks. Tas mazliet pietrūkst, taču viņš to kompensē ar enerģiju, ar pozitīvo noskaņojumu."

Ir risks, ka var pārcensties.
Pahars: "Protams, ka ir risks, taču mums [starp malējiem aizsargiem - aut.] ir tikai viņš, Fernandess un Litvinskis - principā tas ir viss mūsu potenciāls... Šarifi tagad spēlē kā uzbrūkošais pussargs un mums nav manevra iespēju."

Kopš Osipovs sācis spēlēt pamatsastāvā, Rode un Rašo [centra aizsargi - aut.] samainīti vietām. Kāpēc?
Pahars: "Tāpēc ka Rašo var atdot labu diagonālo piespēli, Renāram ir citas īpašības. Kad Rašo spēlēja kreisajā pusē, mēs neko nevarējām tur izveidot. Manuprāt, šis variants tagad strādā."

Savaļnieks un Isajevs uz rezervistu soliņa - kāda situācija ar viņiem?
Dambrausks: "Savaļnieks nebija uz soliņa, tikai Isajevs. Mums viņu abu pietrūka, abi ir atslēgas spēlētāji komandā. Diemžēl traumas ir futbola sastāvdaļa, un viņi joprojām dziedē šos savainojumus. Ceram, ka drīz viņi būs atpakaļ."

Par uzbrukuma potenciālu - ir Aivars Emsis, bet Purperharts un Ņikita Ivanovs ir savainoti. Ir vēl kādas iespējas pamainīt uzbrukumu?
Pahars: "Grūti. Izņemot Ņikitu, ir tikai Aivars. Ņemot Purperhartu, domājām, ka ņemam Nr.9, bet viņš vairāk ir flanga spēlētājs. Viņš ir labs futbolists, var dot labumu flangā, taču mēģināšu viņu sūtīt kā uzbrucēju. Pirms tam man ne viss patika, varbūt tagad pēc viņa atgriešanās [pēc traumas] būs citādi. Tāda ir realitāte. Toties Aivars pieņēma savu lomu atbildīgi un ir guvis jau četrus vārtus - ja viņš tā turpinās, mums nevajag citu uzbrucēju [smaida]."

Nākamā spēle pret Starkova "Liepāju". Kā juties, uzzinot, ka būs jākonkurē ar savu treneri, tagad kolēģi?
Pahars: "Jā, starp treneriem ir mans draugs Riherts, tagad arī Petrovičs. Normāli, esmu priecīgs, ka Starkovs atkal strādā. Domāju, tas ir tikai labums Latvijas futbolam, arī Liepājai. Viņš ir tas cilvēks, kurš dod stabilitāti. Man tā būs tikai kārtējā spēle - tagad ir tik daudz spēļu. Ja ir spēle ik pa trim dienām, tad īpaši par tādām lietām nedomāju."

"Spartaks" - "Liepāja" 1:0

Aleksandrs Starkovs, "Liepājas" galvenais treneris: "Spēle bija diezgan interesanta un saspringta, momenti bija pie abiem vārtiem. Manā skatījumā zaudējumu nebijām pelnījuši, tomēr "Spartaks" izmantoja savu lielisko iespēju mača galotnē. Ko lai saka - varu teikt, ka mūsu spēlētāji mača gaitā pieļāva kļūdas, taču viņi centās, visas spēles garumā mēģināja gūt vārtus, tāpēc šajā ziņā nevaru neko pārmest. Tomēr spēlētāju gatavība uz "Spartaka" ātro futbolistu, - un tādi viņiem ir vairāki, - fona bija vājāka. Šī spēle parādīja, pie kā mums ir jāstrādā. Apsveicu "Spartaka" treneri ar uzvaru."

Nuncio Dzavetjēri, "Spartaka" galvenais treneris: "Mums tā bija svarīga uzvara un esmu laimīgs par spēlētājiem. Uzvarējām "Liepāju", kas manā skatījumā ir ļoti spēcīga komanda. Esmu pārliecināts, ka sezonas gaitā "Liepāja" pacelsies augstā līmenī, esmu drošs par to. Šodien bija ļoti līdzvērtīga, intensīva spēle. Mūsu jaunajiem spēlētājiem šādi gūtie vārti un uzvara daudz ko nozīmē. Mums ir bijusi veiksmīga spēļu sērija, bet tagad šīs spēles pret "Ventspili" [4:3], RFS [0:0] un "Liepāju" [1:0] ir jāaizmirst. Mums tagad būs pārtraukums ["Spartaks" izlaiž nākamo, 13., kārtu - aut.] un jādomā par nākamo spēli [Jelgavā - aut.], kas būs ļoti sarežģīta."

"Metta" - "Ventspils" 2:1

Igors Kļosovs, "Ventspils" galvenā trenera vietas izpildītājs: "Zaudējām, apsveicu "Mettu" ar uzvaru. Gatavojāmies spēlei un zinājām gan "Mettas" plusus, gan mīnusus. Zinājām, ka tai ir savs noteikts stils. Principā daudz kas no plānotā arī izdevās, izņemot varbūt kaut kādas noslēdzošās darbības. Diemžēl otrajā puslaikā pieļāvām rupjas kļūdas - ielaidām nevajadzīgus vārtus pēc vārtsarga kļūdas. Pēc tam spēlējām izejot no rezultāta, kurš mūs neapmierināja. Riskējām līdz pat pēdējai minūtei, jo arī neizšķirts mūs neapmierināja. Diemžēl ielaidām vēl arī otros vārtus. Esam sarūgtināti - neesam apmierināti ne ar rezultātu, ne ar sniegumu."

Esat neapmierināts ar šo vienu spēli vai arī problēmas ir dziļākas?
Kļosovs: "Ja jau pirms divām kārtām notika trenera maiņa, tad problēmas ir nopietnākas un dziļākas, nevis tikai šodien. Risinām tās, bet šodiena parādīja, ka ne viss ir atrisināts. Neesam ideāli, taču strādāsim un savus mērķus nemainīsim - cik vien ir spēka, cīnīsimies par visaugstākajām vietām. Domāju, tas drīz izdosies."

Tosins šodien neiesita no vārtu priekšas. Viņam šobrīd ir problēmas ar realizāciju?
Kļosovs: "Tosins ir viens no mūsu vadošajiem spēlētājiem, kuram ir savas funkcijas. Viņš tās dažādās spēlēs var izpildīt dažādi. Jums no malas varbūt ne viss kļūst skaidrs, taču šodien viņš centās - diemžēl ne viss sanāca, tam bija objektīvi iemesli, daži futbolisti mums ir traumēti, daži spēlēja ar savainojumiem. Ja Tosina spēlē bija kādas nianses, tad, domāju, tās arī bija saistītas ar viņa ne pārāk labo pašsajūtu, veselību."

No malas izskatījās, ka komandu vada Adlans Šišhanovs. Kā savstarpēji sadalījāt pienākumus?
Kļosovs: "Prezidents mums ir svarīga figūra. Viņa klātbūtne allaž uzmundrina komandu. Gan man, gan futbolistiem viņa klātbūtne ir tikai un vienīgi pozitīva. Varbūt ne visiem viss ir skaidrs, bet, ja uzmanīgi ieklausīties tajā, ko viņš saka, tad pārsvarā tā ir motivējošā, emocionālā sadaļa. Viņš nevada spēli kā tādu, taču ļoti spēcīgi dod savu enerģiju. Viņš ir emocionāls cilvēks, kurš šo komandu uzvelk. Komandai tas ir nepieciešams. Viņš nav vienaldzīgs. Uzskatu, ka tas ir pozitīvi, ka ir šis cilvēks, kurš jūt līdzi komandai par 100%."

Bet spēlētāju maiņas veicat jūs?
Kļosovs: "Domāju, spēlētāju maiņas ir mūsu iekšējā darīšana. Mums ir kaut kādi savi uzstādījumi. Maiņas, ar kurām vēlējāmies kaut ko pastiprināt, ir mūsu iekšējā lieta - negribētu par to detalizēti tagad runāt, jo norit meklējumu, slīpēšanas process. Par maiņām pāragri runāt. Negribu nevienu aizskart un, ja arī pret kādiem spēlētājiem pretenzijas bija, tad vispirms izteikšu tās viņiem pašiem ģērbtuvēs un tikai tad jums."

Vai kluba prezidents tagad piedalās kluba dzīvē katru dienu?
Kļosovs: "Katru dienu, un tā tas ir kopš pirmās dienas, viņam ierodoties šeit. Vienmēr. Ja jūs interesē, vai viņš piedalās treniņprocesā, tad nē."

Pieteikumā atkal nebija otrā vārtsarga Kudrjavceva - kas ar viņu?
Kļosovs: "Viņam ir savainojums."

Kāda situācija ir ar smadzeņu satricinājumu guvušo Koļesova un Mordatenko veselību?
Kļosovs: "Kā redzējāt, Koļesovs šodien jau bija rezervē, tā ka viņam viss ir kārtībā. Viņam ir jāuzņem spēļu ritms. Tie futbolisti, kuri šobrīd spēlē, nedod pamatu sevi nomainīt. Tāpēc Koļesovam nav radusies spēlēt pēc savainojuma, taču viņš tam ir gatavs. Mordatenko diemžēl vēl atjaunojas, smadzeņu satricinājums ir nopietna lieta un nav paredzami, uz cik ilgu laiku tas var ievilkties. Ceram, ka viņš drīz atsāks."

Pēc iepriekšējās spēles teicāt, ka klubs rakstīs protestu. Varat, lūdzu, sīkāk pastāstīt, par ko tieši protests ir iesniegts?
Kļosovs: "Protests ir iesniegts, taču vēl nav izskatīts, tāpēc ko šeit runāt - jāsagaida lēmumi. Cik zinu, pagaidām ir skatīts tikai iesniegums par Stugļa sarkano kartīti un viss. Tāpēc sagaidīsim, kāds būs šī protesta rezultāts un tad redzēs. Šo situāciju jākomentē LFF. Vienkārši dažas lietas, manuprāt, ir absurdas. Kas tur darās, es nezinu. Nevar būt tā, ka cilvēks [Mareks Ķere - aut.], kurš diennakti iepriekš ir tiesājis spēli Daugavpilī, nākamajā dienā tiesā spēli pie mums Ventspilī. Absurds! Tikpat labi mūsu futbolistu, kurš šodien nospēlējis 90 minūtes, varētu rīt nosūtīt uz dublieru spēli pasēdēt uz rezervistu soliņa. Tas ir absurds pašā saknē."

Viņam bija jāpilda ceturtā tiesneša funkcijas [Treimanis nejutās labi, tāpēc Ķere viņu neplānoti nomainīja - aut.].
Kļosovs: "Jā, jā, taču tie cilvēki, kuri nozīmē viņu par ceturto tiesnesi, zina, ka galvenā tiesneša traumas gadījumā laukumā izies ceturtais tiesnesis? Viņiem tas taču jāsaprot!"

Tādas situācijas notiek ārkārtīgi reti...
Kļosovs: "[Neizpratnē krata galvu - aut.] Kāda starpība, cik bieži tas notiek? Ir stabilitātes un saprāta principi! Reizi dažos mēnešos jebkurā čempionātā tiesneši gūst savainojumus. Arī izlašu mačos tiesneši gūst savainojumus. Šādos gadījumos vietā neliek tiesnesi, kurš tiesājis pirms tam. Mums kas, ir tikai četri tiesneši?! Četri galvenie tiesneši? Virslīgā divas spēles ir vienā dienā un divas nākamajā. Un ir tikai četri galvenie tiesneši? Tas ir absurds! Man liekas, viņi ir noteikuši kārtību, kas saprotama tikai viņiem pašiem. Taču šī kārtība ir absolūti neloģiska un neattaisnojas. Manuprāt, protestā arī tas ir norādīts un varbūt tas liks cilvēkiem pret to attiekties citādi. Sliktākais, ka nav kontakta. Tiesnešu kolēģija dzīvo savu dzīvi un uzskata, ka viņiem ir taisnība. Nevēlas ar klubiem kontaktēties, nevēlas neko paskaidrot. Tāpat viņi nevēlas informēt, vai un kā viņi strādā ar tiesnešiem. Ja tiesnesis ir pieļāvis kļūdu, mums tas ir jāzina. Mums nav jāzina, vai tiesnesis ir par kļūdu nošauts, mums nav jāzina detaļas, taču gribam saprast vismaz principu. Citādi ir tā: "Mums viss ir labi, mēs tikām skaidrībā." Kā jūs tikāt galā? Vai samazinājāt vērtējumu tiesnesim? Kad samazinājāt? Dīvainas lietas. Viņi piesedzas ar savu konvenciju, bet, ziniet, tā ir kā Viduslaiku indulgence. Respektīvi, kaut kas notiek un var piesegties. Normālā sabiedrībā tā tam nav jānotiek. Manuprāt, šādas lietas plašākā lokā jāapspriež."

Vai Adlans, ar jums komunicējot, ir teicis, kāds ir tālākais plāns attiecībā uz galvenā trenera vietu - jūs kļūsiet par pilnvērtīgu galveno treneri vai tiks meklēts kāds cits vietā?
Kļosovs: "Aicinu šo jautājumu adresēt kluba vadībai. Jūs uzdodat jautājumu, kas ir kluba kompetencē. Šobrīd komandu vadu es, un tas ir viss, ko varu jums pateikt."

Par šodienas spēli nerakstīsiet protestu?
Kļosovs: "Kāpēc gan? Mēs taču nedarām to speciāli pēc sliktiem rezultātiem. Mēs to darām, izejot no tā, kādas kļūdas bijušas un kas noticis laukumā. Protesti nav pašmērķis. Iepriekšējā spēlē [1:1 pret "Jelgavu" - aut.] bija iemesli. Nebija runa par rezultātu. Mēs to maču varējām arī uzvarēt, taču vienalga visas šīs lietas, kas bija parādītas, ticiet man, tieši tādā pašā veidā tiktu aprakstītas. Tas nav saistāms ar rezultātu."

Kā izkļūt no šī brīža situācijas?
Kļosovs: "Domāju, recepte ir tikai viena - ir jāstrādā un mūsu uzvaras smaržos ar sviedriem."

Andris Riherts, "Mettas" galvenais treneris: "Paldies komandai, paldies Normundam [Uldriķim] par zelta golu šodien un skatītājiem par atbalstu šajā skaistajā Māmiņu dienas vakarā. Puiši malači - pēc divām sāpīgām spēlēm [zaudējumi galotnēs pret "Daugavpili" un "Riga" - aut.] šodien parādīja, kas mēs īsti esam. Izrauts 2:1 kompensācijas laikā ir pozitīvs lādiņš pirms nākamajām spēlēm."

Kā notika psiholoģiskais darbs pēc iepriekšējās neveiksmes?
Riherts: "Teikšu godīgi, gāja kā pa celmiem. Bet atradām īstos vārdus un īstos lēmumus. Tas nostrādāja pozitīvi."

Kas bija par celmiem?
Riherts: "Kad būs memuāru laiks, varēšu izstāstīt [smaida]."

Varbūt gājāt uz baznīcu?
Riherts: "Es no pirmdienas līdz piektdienai katru dienu eju uz baznīcu, man meitai tur ir bērnudārzs."

Askolds Uldriķis gaidīja vārtus no Roberta Uldriķa, paralēli sekojot telefonā tiešraidē, bet vārtus iesita Normunds. Cik tev tas bija gaidīti? Kā Normundam veica treniņos standartsituācijās?
Riherts: "Negribētu būt Askolda vietā - divās spēlēs un abās stress līdz pēdējai minūtei [smaida]. Normunds pieliek šajā komponentā, spēlē ar galvu. Tāpat kā Roberts - viņiem abiem diviem sākumā labāk patika spēlēt ar kājām. Taču izauga tik gari, ka, izrādās, ir noderīgi arī otrajā stāvā. Šobrīd Normunds kļūst vīrišķīgāks. Kļūdas ir devušas vielu pārdomām. Arī tas, ka beidzot jāiziet priekšplānā - tas liek koncentrēties šādās epizodēs. Arī treniņos viņš krietni ir pielicis tādās epizodēs."

Sarežģītākais uzdevums bija Emīlam Birkam, kuram bija aizsardzībā jāskrienas ar Tosinu, kā arī jāpiedalās uzbrukumos?
Riherts: "Emīls šodien tika labi galā ar savām epizodēm, bet tik un tā ielaistie vārti atnāca no viņa flanga."

Šodien bija īss soliņš [netika aizpildītas visas rezervistu vietas - aut.]. Kas ar Korotkovu, Gulbi, Zēģeli?
Riherts: "Zēģelem trauma, Korotkovam trauma, Kovaļonokam piespiedu atpūta, Šibasam diskvalifikācija, Gulbis te ir, te nav - tuvākajā laikā jābūt atpakaļ. Gulbis guva savainojumu Ventspilī - sākumā domājām, ka celis, bet izrādījās potīte. Ļoti nepatīkami nokrita."

Šajos apstākļos Ķipsts sagaidīja debiju. Agrāk nebija iespējas viņam?
Riherts: "Apsveicu viņu ar debiju Virslīgā. Viņam arī bija nepieciešams adaptācijas laiks, viņš ir liepājnieks. Viņam vajadzēja laiku. Pamazāk man sāk patikt viņa darbība, arī treniņos. Šodien nebija divu domu, ka var laist laukumā."

Ko Kovaļonoks sastrādāja?
Riherts: "Kovaļonokam kaut ko nepatīkamu pateica un tad viņš gribēja pamācīt pretinieku jaunāko spēlētāju. Paņēma viņu ar vienu roku un nogrūda zemē. Izskatījās nu tā... Skaidrs, ka tur bija provokācija un viņam nervi neizturēja, nesavaldījās un sataisīja muļķības."

Sods godīgs?
Riherts: "Protams, ka godīgs. Es sākumā domāju, ka būs pat ilgāks atvaļinājums. Mēnesis - tā vēl ir veiksme. Cita lieta, ka tam otrajam arī varēja kādu plāksteri iedot, bet skaidrs, ka vienmēr pamana to, kurš pēdējo darbību veic. Šajā ziņā Kovaļonokam nebija taisnība un domāju, ka šis sods ir ļoti pelnīts."

Ja nekorekts jautājums, vari neatbildēt - vai šodien jums priekšrocības deva tas, ka pretinieku komandu principā vada kluba prezidents, nevis treneris ar PRO licenci?
Riherts: "Es teikšu tā - mēs šodien nevarējām zaudēt Ziemassvētku vecītim. Pavisam noteikti."

"Valmiera Glass"/ViA - "Riga" 1:0

Kristaps Blanks, "Riga" treneris: "Protams, ļoti nepatīkami, atkal zaudējam Valmierai - otro reizi sezonā, otro reizi 0:1. Pirmajā puslaikā nekas neliecināja, ka mēs šeit varētu paklupt - uzskatu, Valmierai vispār nebija neviena bīstama momenta. Neteikšu, ka mums bija bīstami momenti, taču mēs kontrolējām bumbu, centāmies uzbrukt. Tomēr kaut kur noslēdzošajā fāzē, pēc centrējumiem īsti līdz sitieniem netikām. Varbūt brīžiem pārējie nepalīdzēja Lemajičam - viņš labi aizķērās aiz bumbām, bet īsti nebija, kam nomest uz priekšu. Bieži sanāca, ka nometa atpakaļ, līdz ar to temps bija zaudēts un Valmiera paguva atgriezties aizsardzībā. Uzlauzt viņus, kad viņi bija nosēdušies, bija ļoti grūti. Nesanāca ne caur vidu, ne caur malu, mūsu piespēles nebija pietiekami kvalitatīvas. Višņakovam puslaika beigās sanāca labs sitiens, bet vārtsargs atvairīja, līdz ar to pirmais puslaiks pa nullēm. Pārtraukumā centāmies iestāstīt puišiem, ka Valmiera pēc atpūtas svaigiem spēkiem pirmajās minūtēs centīsies iet uz priekšu un presingu veikt. Tā arī gadījās - ap puslaika 10. minūti kaut kur iekritām, jāapskatās kārtīgi video, bet mums bija ļoti tukšs aizsardzības labais flangs. Tur bumba arī nonāca un Valmieras leģionārs ieraidīja to vārtos.

Pēc tam bija skaidrs, kā spēle turpmāk ritēs - Valmiera nosēdīsies ļoti dziļi, bet mums būs jācenšas viņus uzlauzt. Tik mazā laukumā kā šeit caur vidu tikt ir neiespējami, tikai ar centrējumiem, taču arī tie nebija tik kvalitatīvi, kā vajadzēja. Spēles beigās vēl bija momentiņš, kad burzmā tika uzsists tieši vārtsargam rokās, bet laikam savu veiksmi pēdējās minūtēs jau esam izsmēluši - ar "Mettu" šādi jau izrāvām uzvaru. Šodien neaizķērāmies. Taču nevar kaut ko pārmest puišiem - visi centās, visi cīnījās. Tā gadās, tāds ir futbols. Visi, protams, ir sašutuši un bēdīgi, ka atkal tā - uzvaras gadījumā būtu izvirzījušies tabulas vadībā. Taču čempionāts ir tāds, kāds tas ir - visi viens otram atņem punktus. Līdzjutējiem ir interesanti. RFS ir augstāk, bet nevar uzvarēt, mēs arī zaudējam punktus. Žēl, ka šodien tā, jāapsveic Valmiera. Teikšu banāli - viņiem vienīgais bīstamais moments pārvērtās par vārtiem, taču tāds ir futbols, galvenais ir rezultāts uz tablo."

Tamazs Pertija, "Valmiera Glass"/ViA galvenais treneris: "Spēlējām pret čempioniem, kas uzreiz rada psiholoģisko spiedienu. "Riga" ir simpātiska, spēlējoša komanda. Tas, ko parādīja pretinieku puiši, manuprāt, bija viens no labākajiem sniegumiem [šosezon - aut.], jo labi kontrolēja bumbu, sevišķi pirmajā puslaikā, labi kombinēja, un mums bija grūti ātri pārkārtoties, jo viņi ļoti ātri darbojās. Negaidījām, ka viņi pirmajā puslaikā spēs tik ātri kombinēt. Otrajā puslaikā pārkārtojāmies, izvirzījām drusku citas prasības, lai pretinieki neparādītu savas pozitīvās kvalitātes. Ja mēs zaudētu uzmanību kaut uz sekundi, viņi uzreiz varētu nogādāt bumbu soda laukumā, kur savukārt augumā raženie spēlētāji spēj labi spēlēt ar galvu. Tāpēc aizvērām flangus, un mūsu uzdevums bija, lai viņi bumbu kontrolētu tikai centrā, jo agri vai vēlu viņi tāpat nonāk flangā. Par 70% mums tas izdevās, bet 30% gadījumu viņi tāpat mūs uzvēra un bīstami uzbruka.

Tas, ka divreiz esam pratuši uzvarēt čempionu, rāda, ka mums ir maksimālā motivācija, jo pret čempionu ir interesanti un nav spēlētājiem daudz kas jāsaka, jo katrs vēlas sevi pret čempionu apliecināt. Esmu pateicīgs puišiem, ka viņi tika galā ar šo sarežģīto pretinieku. Pats interesantākais, ka beigās "Riga" sāka spēlēt avantūriski, ka mums radās vēl divas iespējas gūt vārtus. Šodien laikam nebijām pelnījuši otros vārtus un arī "Riga" nebija pelnījusi zaudēt ar lielu rezultātu, jo spēle bija līdzīga. Nekādā gadījumā neapgalvoju, ka, uzvarot šo spēli, šodien bijām spēcīgāki nekā "Riga", taču esmu priecīgs par trim punktiem."

Pirmā apļa uzvarā pār "Riga" bijāt neapmierināts, ka komanda pie 1:0 nosēdās dziļi aizsardzībā. Šodien arī nosēdāties. Vai reaģējāt uz to līdzīgi?
Pertija: "Nekādā gadījumā. Vēlreiz saku, ka "Riga" pirmajā savā zaudējumā pret mums nebija tik svaiga un nekombinēja tā, kā šodien. Šodienas sastāvā "Riga" futbolisti bija strauji, veikli, ātri, laika apstākļi arī citi bija. Mēs pastiprinājām aizsardzību - visi izlaistie spēlētāji ir aizsardzības tipa. Pati spēle šodien mums teica priekšā (sevišķi pēc izvirzīšanās vadībā), ka mums bija jāaizver zonas, no kurām "Riga" mums varēja uztaisīt "pārsteigumus". Šodien tieši pretēji esmu pateicīgs spēlētājiem, un pēc gūtajiem vārtiem tas bija mans lēmums samazināt uzbrūkošās darbības un palielināt uzmanību aizsardzībai. Tāpēc šodien esmu apmierināts."

Kad uzmainījāt Stugli, jums bija izteikts pārsvars garajā galā, valmieriešu centra aizsargi ir īsāki. Kāda bija doma?
Blanks: "Doma bija vienkārša, nebija vairs tik daudz laika palicis un redzējām, ka caur centru nesanāks un caur malām arī nesanāca. Tādās spēlēs vienīgais risinājums bija izlaist vēl vienu garu spēlētāju un meklēt laimi pretinieku soda laukumā otrajā stāvā. Kaut ko vinnējām, kaut ko ne tik labi, kaut kur piespēle nesanāca. Līdz pēdējam sitienam beigās tikām, tur bija arī rikošets, taču šodien nepaveicās. Grūti šodien bija - visur viņi paspēja, visu nosedza. Kad komanda ir vadībā, cenšas ar lielu azartu to noturēt - dažreiz spēlētājs uzlec krietni augstāk nekā var uzlēkt, lai tikai nosargātu rezultātu. Centāmies, nevar neko nevienam pārmest."

Vai puišiem nebija papildus spiediena sakarā ar to, ka varējāt šodien pārņemt vadību turnīrā?
Blanks: "Nē, tik daudz vēl jāspēlē, kāds tur spiediens. Kā minēju, komandas atņem viena otrai punktus un vadība var pēc vienas kārtas mainīties turpu šurpu. Protams, gribējām iegūt vadību, varbūt tas dotu papildus pārliecību, taču šodien tas nebija iemesls papildus slogam. Braucām uzvarēt. Tabulā visi viens otram ir blakus, tūlīt jau nākamā spēle. Turnīrs ir tāds, ka ik pa četrām dienām spēle. Nav īsti laika sērot par zaudējumiem. Vēl ļoti daudz jāspēlē."

Lasi vēl:
1. kārta: "Riga" un Kubarevs, Tosina negantās medības, īpašais Zjuzins, Sūlšera veiksme
2. kārta: "Riga" nespēlē kā čempione, "Spartaka" darba atļaujas, Pertijas plāni Valmierā
3. kārta: Karašauska portrets ģērbtuvē, slavas dziesma Savaļniekam, Liepājas ķibeles
4. kārta: Tamazs kosmosā, Riherta 8 sekundes, Dodo liktenīgā nenomainīšana
5. kārta: Liepājnieku vēlme redzēt Zidānu, vieglprātīgais Amansiu un nosalušais Marians
6. kārta: Dzavetjēri trūkst vārdu, Ventspils grūtais gads, Liepājai jāierodas uz maču vēl agrāk
7. kārta: Nuncio izdara spiedienu pats sev, "Mettas" labākais futbols, Jangs gari nerunā
8. kārta: "Riga" treneru konveijers, Zuntnera pēdējā cerība, Dejans pikts par Dambrausku
9. kārta: Futbola stadioni: Pertija nikns par apdalīto "Mettu", Morozs bēdīgs par Daugavpili
10. kārta: Dejans atvadās, Starkovs sveicinās, Daugavpils kā Andora, padomju leksika
11. kārta: Tiesneši kā Cēzaru sievas, Pertija bīda Morozu un 7. klases diskotēka