Dejans atvadās, Starkovs sveicinās, Daugavpils kā Andora, padomju leksika

"Riga" - "Jelgava" 1:1

Marians Pahars, "Jelgavas" galvenais treneris: "Bija gan slikti, gan labi brīži. Neesmu pilnībā apmierināts ar spēli, bet, ņemot vērā pretinieka stiprumu, punkts nav tik slikti. No citas puses mums bija pārsvars [acīmredzot domāts vairākums pēdējās 15 minūtēs - aut.] un varējām iegūt kaut ko vairāk, taču man liekas, ka pietrūka spēka. Domāju, rezultāts ir likumsakarīgs - viņiem bija momenti, mums bija momenti. Laba spēle, izbaudījām to, taču bija arī ne tik labi brīži."

Kristaps Blanks, "Riga" treneris: "Spēle kā pa viļņiem. Sākumā bija daudz kļūdu, spēlētāji nevarēja savaldīt bumbu - atslābums pēc pēdējās spēles [4:0 pret "Spartaku" - aut.], kad daudz kas izdevās. Atslābums, lai gan visi zināja, kā spēlē "Jelgava" - asi, taču uz noteikumu pārkāpšanas robežas. Bija jābūt gataviem, bet varbūt ne visi tādi bija. Spēle viļņaina. Izdevās iesist vārtus pēc stūra sitiena, kas bija pozitīvi, bet puslaika izskaņā no nekā ielaidām vārtus - mums bija bumba, varbūt vajadzēja nospēlēt vienkāršāk un izsist autā, taču bumba tika atņemta, sekoja piespēle pa zemi centra zonā, bumba paripoja visiem garām, visi noskatījās, un Aivars Emsis izklupienā panāca 1:1. Laika vēl bija daudz, veicām maiņas un pārkārtojumus pozīcijās - it kā likās, ka tūlīt, tūlīt būs, spiedienu izveidojām, bet pēkšņi Brizolas sarkanā kartīte. Tas mainīja situāciju. Marians teica par spēka zudumu, bet mums mazākumā bija vēl grūtāk, arī spēka trūka. Kā Marians teica, rezultāts likumsakarīgs - mums bija momenti, bet arī viņiem otrā puslaika sākumā bija divi ļoti labi momenti [abi Eisdenam - aut.], kad bija izgājiens viens pret vienu un vēl viena epizode, kurā mūs pavilka Uvarenko."

Izņemot spēku trūkumu vairākumā, kas vēl šodien nepatika?
Pahars: "Uz brīdi zaudējām koncentrēšanos un divas reizes sita Lemajičs, lai gan par to runājām un treniņos gatavojāmies. Arī veids, kā zaudējām golu - bija auts pie mūsu soliņa, taču viņi nopelnīja stūra sitienu otrā pusē, tā nedrīkst būt. Tas ne īpaši patika. Tāpat viņi driblē bumbu, kad vajag piespēlēt. Futbolisti man saka, ka bija noguruši - taču, ja esi noguris, atdod bumbu [smaida]! Tas drīzāk ir galvā, nevis kājās. Taču vairums lietu man šodien patika, kamēr nepatika tikai pāris lietas."

Indrāns ir viens no tiem spēlētājiem, kurš reizēm pārtur bumbu un lēni pieņem lēmumus?
Pahars: "Protams, visi spēlētāji, kuri spēlē centrā, ir atbildīgi par bumbas saņemšanu, apturēšanu, pozicionālu spēli, uzbrukumu aizsākšanu un veidošanu. Protams, ne tikai viņš, bet arī Eisdens un Artis Lazdiņš, tāpat centra aizsargi. Taču par aizsardzību ne tikai nav pretenziju, bet var teikt, ka viņi, Rode un Rašo, spēlēja ļoti labā līmenī. Pret Lemajiču vienmēr ir grūti, bet šodien izdevās, bija agresīvi, uzvarēja dueļos. Bet jā, spēle ar bumbu ir cita tēma, aizsargāties vienmēr ir vieglāk."

Brizola ir gudrs, inteliģents futbolists. Kā tu skaidro, kāpēc viņš šādi netipiski rīkojās [pēc svilpes pagrūda Osipovu un tika noraidīts - aut.]?
Blanks: "Viņiem ir labs spēlētājs, provokators Osipovs. Es viņu nenosodu, katrā komandā tāds ir. Viņš jau pirmajā puslaikā izprovocēja Lemajiču uz dzelteno. Tiesneši Osipovu tur mazliet pasaudzēja - ja viņam pašam jau būtu dzeltenā kartīte, viņš varbūt tā neprovocētu. Pēc tam viņš izprovocēja Brizolu. Jāmāk savaldīties - ja esi tik pieredzējis futbolists, vaina ir nevis provokatorā, bet pašā sevī. Brīdī, kad sajutām spēli un gājām augšā, viņš lika mums nolaisties lejā. Futbolā tā gadās, ne viņš pirmais, ne pēdējais. Protams, Brizola pārdzīvo un izdarīs secinājumus. Tagad viņu esam pazaudējuši uz vismaz divām spēlēm."

Ārpus pieteikuma palika Bopesu un, galvenais, Roberts Ozols.
Blanks: "Par Bopesu - ir konkurence aizsardzības kreisajā malā un viņš ir leģionārs. Mums ir vietējais spēlētājs Kurakins [palika rezervē - aut.], kura pozīcijā spēlēja Rugins un būtu muļķīgi turēt rezervē divus kreisās malas aizsargus. Ozolam nedaudz sāp cirksnis - tikko atguvies no traumas, bet uzreiz mikrotrauma. Izdomājām, ka viņš jāpasaudzē."

Jums jau tā daudz savainoto, bet šodien traumu dēļ laukumu pameta Eisdens un Lazdiņš. Viņi varēs palīdzēt nākamajās spēlēs?
Pahars: "Grūti teikt. Ar Lazdiņu jau runāju, viņam bija krampji, nekas nopietns. Par Eisdenu nezinu, viņš tikai nesen atgriezās no cirkšņa savainojuma un viņam atkal sāp tā pati vieta."

Cik gatavs šodien bija Karašausks?
Blanks: "Viņš ir pēc traumas un vēl meklē savu spēli, kuru īsti vēl nav atradis. Nav arī tās pārliecības, kas bija pirms tam. Jātrenējas. Ceru, ka agri vai vēlu viņš savu spēli noķers. Pagaidām nesanāk, bet tam apakšā ir iemesli - traumas, izlaistas spēles. Šodien izlaidām uz maiņu jeb uz tādu laiku, cik bija gatavs."

Ir kaut kas zināms par Berigo?
Blanks: "Mākslīgajos laukumos viņa noteikti nebūs. Jāprasa kluba vadībai, kad viņš būs - domāju, tuvāk vasarai. Šobrīd viņš atrodas Kiprā un atlabst pēc savainojuma."

Vai ir lielāka skaidrība par "Skonto" stadionu, nekā bija pirms tam?
Blanks: "Ir lielāka skaidrība. Tur jau ir sabērtas smiltis un šodien jau atveda zāli. Pakāpeniski zālīti liks virsū. Varbūt pat maijā tur jau uzspēlēsim."

"Metta" - "Daugavpils" 0:1

Viktors Morozs, "Daugavpils" galvenais treneris: "Domāju, spēle līdzjutējiem patika, jo bija daudz momentu. Mums drusciņ paveicās, jo guvām vārtus, taču gribu arī apsveikt puišus, jo šādās situācijās ir svarīgi paņemt trīs punktus. Zinājām, kā spēlē "Metta", un man tiešām patika šīs komandas visas spēles, izņemot varbūt pēdējo maču pret Valmieru. "Metta" cīnās un ir līmenī. Domāju, ka neizšķirts šodien būtu bijis likumsakarīgāks rezultāts, taču mums kaut kur paveicās. Citās spēlēs mums nepaveicās, tāds ir futbols. Divu līdzvērtīgu komandu spēlē jāstrādā, lai būtu fortūna. Šodien labi nospēlēja mūsu aizsardzība, centra aizsargi un, protams, vārtsargs. Man tā liekas, ka šodien laukumā bija līgas labākie vārtsargi. Tiešām šie vārtsargi [Kučers un Ošs - aut.] ļoti labi izskatās."

Par pašām spēles beigām - kas notika starp Vugaru Askerovu un "Mettas" pārstāvi [Aleksandru Mihelsonu - aut.]?
Morozs: "Ļoti neglīta situācija no "Mettas" puses. Cilvēks no "Mettas" apvainoja ar tādiem saukļiem... Nepieļaujamiem. Bija situācija ar Tukuma spēlētāju, tagad šis. Man liekas, tas ļoti slikti parāda "Mettu"."

Vai "Daugavpils" rakstīs sūdzību?
Morozs: "Nezinu. Negribu par to runāt, jo esmu treneris. Tagad galva man ir spēlē. Šādām situācijām, protams, nav jābūt. Nezinu, kā šādās situācijās jārīkojas - jāraksta sūdzība vai jāprasa atvainošanās."

Līdz vārtiem būtu tev prasījis, vai uzbrukumā nesanāca pilnīgi nekas. Pēc 1:0 tas laikam ir muļķīgs jautājums.
Morozs: "Pirmajā puslaikā gribējām atsvaidzināt spēli, veicām maiņu. Zinājām, ka Karmona [vārtu guvējs - aut.] nav gatavs spēlēt ilgu laiku, taču šodien viņš izgāja un nospēlēja labā līmenī 15 minūtes. Guva vārtus. Tāpat kā visas komandas, arī mēs esam atkarīgi no uzbrukuma spēlētājiem. Mums šobrīd ir tikai Vugars un ja, piemēram, viņam neiet spēle vai arī sāncenši zina, kā pret viņu spēlēt, tad ir daudz grūtāk."

Pamatsastāvā izgāja Iļjins [pēc trīs spēļu pārtraukuma - aut.]. Dāvana dzimšanas dienā [spēles dienā apritēja 18 gadi - aut.]?
Morozs: "Protams, ka nē. Viņš labi strādāja treniņos un zināju, ko no viņa gaidīt. Neesam labdarības organizācija, lai dāvinātu spēles laiku. Jāstrādā un, ja būsi labāks par konkurentu, tad spēlēsi. Iepriekšējā spēlē [pret "Jelgavu"] viņš labi iznāca uz maiņu un šodien viņam arī nebija slikta spēle. Drīzāk laba. Jā, mums bija daudz problēmu malās, taču domāju, ka drīzāk Cucurs viņa malā spēlēja sliktāk un ne tik daudz palīdzēja. Protams, grūti bija pret Masangani, kurš ir bīstams. Bet Kirils [Iļjins] ir malacis."

Kāpēc Marsiu Amarals šoreiz palika malā?
Morozs: "Izveidojusies tāda situācija, ka mums ir daudz kreisās malas pussargu - gan Žaldovskis, gan Kovaļkovs, gan Marsiu, bet viņu sniegums mums ne vienmēr patīk. Mums liekas, ka Marsiu nevar spēlēt labā līmenī trīs spēles nedēļā. Šodien viņu pietaupījām."

No "Riga" īrētais ukrainis Kovalenko maz spēlē. Kāpēc tā?
Morozs: "Arī Bogdans ir vēl viens kreisās malas pussargs/uzbrucējs. Jā, ņemot īrē, domājām viņu vairāk izmantot, bet viss ir atkarīgs no spēles, treniņiem un paša spēlētāja. Es gribu, lai viņi klauvē pie manām durvīm: "Treneri, esmu labs!", parādot to laukumā. Ja es to redzu, tad spēlētājs spēlēs. Viņš mūs kaut kur nepārliecina."

Kovaļkovs neizmantoja savu iespēju, ja reiz tika nomainīts [viņš pats arī nāca uz maiņu - aut.]?
Morozs: "Viennozīmīgi nē. Bija jādara daudz vairāk labu lietu - gan ar bumbu, gan bez. Viņš ļoti labi spēlē U-21 čempionātā, bet Virslīgā ir cits līmenis. Daudz ātrāk jāstrādā ar bumbu, ātrāk jāpieņem lēmumi. Pagaidām mums daudziem spēlētājiem ir šī problēma, ka viņi ir kaut kur starp Virslīgu un 1. līgu. Viena spēle tiek aizvadīta labi un futbolists tiek simboliskajā izlasē - jau sākam domāt, ka varam šeit būt. Taču pašatdevei 100% līmenī jābūt katru spēli. Ja neesam spējīgi dot šos procentus, tad uzreiz esam vājāki."

Slavēji centa aizsargus. Balodis ir kļuvis par komandas līderi?
Morozs: "Viennozīmīgi jā. Balodi sen zinu, viņš bija "Skonto" sistēmā. Spēlēja manā vadībā gan "Skonto" dublieros, gan "Skonto" sastāvā 1. līgā [2016. gadā - aut.]. Jau ziemā mēģināju panākt, lai viņš pie mums atnāktu. Ļoti gribēju, lai viņš attīstās un domāju, ka šeit, "Daugavpilī", viņam ir ļoti laba situācija, lai gūtu spēļu praksi un sasniegtu kaut ko. Tāpat kā Maksam [Maksimam Toņiševam, abi ir īrē no RFS - aut.]."

Pastāsti par savainojumiem!
Osa [kolmbiešu pussargs - aut.], domāju, būs gatavs spēlēt aiznākamajā spēlē pret "Riga". Magrins jau atgriezās, bet atkal satraumējās, taču nekas nopietns. Par Afanasjevu grūti teikt - tagad viņš gandrīz ir atveseļojies, taču viņš nav trenējies kopš janvāra. Negribam riskēt, vispirms vēlamies viņam dot darba apjomu [treniņos - aut.]."

Andris Riherts, "Mettas" galvenais treneris: "Spēles sākums bija saulains, tagad lietus, vējš, drūms, un tāds arī bija noskaņojums pēc spēles ģērbtuvē. It kā spēli kontrolējām, bet rezultātu visdrīzāk nē. Pozitīvu rezultātu laikam nedeva traumas un neveiksmīgas maiņas. Beigās vēl arī zaudējām ar 0:1. "Daugavpils" ir tāda laba Andoras komanda Latvijā, jo pašaizliedzīgi cīnās, skrien, zina, kurā vietā jābūt un redzam, ka vārti principā paši lido iekšā. Kā jau debijas sezonā raksturīgi. Savdabīgs precedents, kas dod rezultātu. Apsveicu daugavpiliešus ar uzvaru."

Vai redzēji, kas notika starp Vugaru un Ģirta [Mihelsona] tēvu?
Riherts: "Vugaru un Ģirta tēvu? Nē, to es neredzēju. Šobrīd vairāk runāju par spēlētājiem. Kaut kas nopietns bija?"

Vugars tika nosaukts par čurku.
Riherts: "Aleksandrs Mihelsons? Man noteikti viņa vietā jāatvainojas, ka viņš tā nosauca. Viņš ir padomju cilvēks ar padomju leksiku. Noteikti neko sliktu negribēja. Ja kāds ir aizvainots, varu atvainoties arī viņa vietā."

Pēc spēles satura zaudējums šodien nebija pelnīts?
Riherts: "Grūti pateikt. Ja zaudējām, tātad mēs visi kaut ko neizdarījām līdz galam. Gāja kā pa viļņiem. Arī soliņš mums bija jautrs, kad bija 0:0, jo mums veidojās momenti. Bet rezultāts bija 0:0. "Daugavpilij" bija mērķis, un viņi to sasniedza. Mēs mērķi nesasniedzām. Domāju, pirmajā spēlē bija līdzīgi [arī "Daugavpils" pašā galotnē izrāva 1:0 laimīgu uzvaru - aut.]."

Vai spēles likteni izšķīra maiņas? Viņiem izgāja Karmona un iesita, jums Šibass un Kovaļonoks spēli nepastiprināja.
Riherts: "Gribu pateikties Normundam [Uldriķim], kurš grūtā situācijā iznāca un nospēlēja. Pie zaudētajiem vārtiem varēja veiksmīgāk to izdarīt. Bet sanāca diezgan pārsteidzoši - nomainījām 2002. gadā dzimušo Lagūnu un konstruktīvā spēle pazuda. Šoreiz mums maiņas tiešām nostrādāja par sliktu."

Ja tā, kāpēc vispār viņu mainīji?
Riherts: "Jēkabs ir jauns spēlētājs, 90 minūtes nav spēlējis. Nomainīju viņu 60. minūtē - viņam bija labas epizodes, bet, manuprāt, mentāli tas viņu arī izsita no līdzsvara. Viņa vietā uznāca Rendijs Šibass, kurš ir pietiekami pieredzējis un kuram teorētiski jāizmaina situācija. Tamirlans [Džamulatdinovs] varēja piespēlēt un izvest Kovaļonoku viens pret vienu, bet izvēlējās pats uz sevi paņemt. Kā jau līderim, tas arī ir variants."

Kroļļa un Lagūna iešana sākumsastāvā Kovaļonoka un Šibasa vietā bija maza avantūra, vai šā četrinieka līmenis ir diezgan līdzvērtīgs?
Riherts: "Iepriekšējā spēlē viņi abi divi, Krollis un Lagūns, labi uznāca uz maiņu. Arī Normunds labi uznāca. Viņi ir tajā spēlētāju lokā, kuri var iznākt sākumsastāvā. Skaidrs, ka Krollim tā vispār bija tikai piektā spēle un kopā Virslīgā 150 minūtes. Skaidrs, ka viņi ir jauni, taču tehniski, taktiski un mentāli viņi, manuprāt, ir diezgan pārliecināti. Varbūt fiziskais pārspēks [pretiniekam] ir, bet pārējā ziņā viņi ir gatavi spēlēt Virslīgā. Nav jābaidās laist viņus ārā. Tagad būs daudz spēļu - tās komandas, kas izdzīvos maiju, redzēs tabulā savu īsto vietu. Sezonas otrā puse var būt jau formalitāte - zinām, ka vasaras transfēru periodā klubi mēdz pamainīt 12 spēlētājus, kas ļauj noturēt iegūto pārsvaru."

Morozs sacīja, ka Kučers un Ošs, viņaprāt, šobrīd ir labākie vārtsargi Virslīgā. Piekrīti?
Riherts: "Tas jāprasa vārtsargu trenerim. Neesmu tik liels eksperts vārtsargos. Futbols ir tiktāl aizgājis, ka katrai pozīcijai ir savs treneris. Skaidrs, ka Ošs gan šo, gan iepriekšējo spēli nospēlēja kā līderis. Šajā ziņā viņš ir audzis. Arī pēc ielaistajiem vārtiem viņš bija pirmais, kurš teica, ka ir jāturpina. Domāju, arī augstāka līmeņa komandā viņš nepazustu. Par Kučeru grūti teikt - īsti nepārbaudījām viņu šodien. Kā teicu, "Daugavpils" ir tāda Latvijas Andora, un mēs zinām, ko Andora gada laikā Eiropā ir izdarījusi. Sasniedza labus rezultātus. Viņiem palīdz stabi, aizsargi, visa komanda aizsardzībā. Un priekšā... neteikšu, ka bija loģiski vārti, taču tas mērķis un veiksme viņiem šobrīd ir apbrīnojami fantastiska."

Kas ar Ševeļovu?
Riherts: "Nedaudz izslīdēja kāja. Trauma nav tik nopietna, tomēr nogurums ir iekrājies, viņš visas spēles bez maiņām spēlē, jāuzņemas līdera loma. Mums pat rezervē nav futbolistu, kuri ir vecāki par 30 gadiem [Ševeļovam jūnijā apritēs 29 - aut.]. Šobrīd paliekam vēl jaunāki. Jācer, ka jaunības azarts un meistarība ļaus nesaplīst. Maijs būs būtisks. Daugavpilij uzvara var iedot pozitīvu lādiņu, kad ir grūti - ja ir pozitīvs lādiņš, atveras otrā sirds, otrā elpa. Kad zaudē, visas vietas ķermenī sāp un arī sirds nav diez ko spoža. Visam klubam tas būs nopietns pārbaudījums, taču esmu noskaņots pozitīvi. Tajā, ko mēs rādām laukumā, redzu pozitīvas lietas.

"Daugavpilij" jau 13 punkti, jums 6. Var teikt, ka lielākā atšķirība, ka viņiem ir bombardieris Vugars, bet jums nav?
Riherts: "Mums ir divi spēlētāji, kas guvuši pa trim vārtiem [Džamalutdinovs un Masangane - aut.]. Neteiktu, ka Vugars abās spēlēs pret mums kaut ko īpašu darītu."

Pārfrāzējot - vai jums ir centra uzbrucējs, kurš var paņemt uz sevi un iesist?
Riherts: "Iesist viņš [Askerovs] var, kliegt skaļi arī var, krist viņš arī var, simulēt viņš arī var. Viņš var ātri aizmirst epizodes un turpināt strādāt. Viņam ir ļoti daudz labu īpašību. Vai viņš noderētu mūsu komandā, ir grūti pateikt. "Daugavpilij" viņš ir ideāls. Visa komanda viņu saprot un strādā uz viņu. Cepuri nost, tur laikam ir liela trenera nozīme."

"Spartaks" - "Ventspils" 4:3

Nuncio Dzavetjēri, "Spartaka" galvenais treneris: "Tā mums bija svarīga uzvara. Esmu priecīgs par spēlētājiem un šo uzvaru veltu viņiem. Nedaudz nepatika, ka pieļāvām kļūdas spēles sākumā, bet pirmā puslaika otrajā daļā un otrajā puslaikā spēlējām ļoti labi. No šī brīža mums jādomā par nākamo spēli. Tagad atvainojos, ka man steidzīgi jādodas prom. Atnācu šeit, lai respektētu žurnālistus. Ja iespējams, nododiet manu atvainošanos "Ventspils" treneriem [preses konference tika sākta bez viņa klātbūtnes - aut.]. Ļoti gaidām nākamo mājas spēli, kuru jau aizvadīsim Slokas stadionā zaļajā laukumā." [pēc vienas no versijām Dzavetjēri, aizbildinoties ar steigu un neatbildot uz žurnālistu jautājumiem, steidzās tiešraidē vērot "Liepājas" un RFS spēli - tieši tās ir "Spartaka" abas nākamās pretinieces - aut.]

Dejans Vukičevičs, "Ventspils" galvenais treneris: "Neatceros, kad pēdējo reizi ielaidām četrus vārtus [Vukičeviča vadībā tas notika pirmo reizi, pērn Virslīgā "Ventspils" melnkalnieša debijas gadā tikai vienu reizi zaudēja ar vairāk nekā vieniem vārtiem (1:3 pret RFS) - aut.], ne tikai ar "Ventspili", bet vispār manā karjerā. Nesaprotams otrais puslaiks. Pirmajā puslaikā spēlējām kā bija runāts, kā bijām gatavojušies. Atklājām rezultātu, un mums pēc tam bija vēl pieci seši 100% momenti. Puslaika izskaņā ielaidām, savukārt otrajā puslaikā tas nebija futbols, tas bija nenopietns futbols. Attieksmes jautājums - katrus vārtus pretiniekam uzdāvinājām. Tāpēc arī zaudējām. Futbolā tā gadās, taču tik daudz kļūdu vienā spēlē, sevišķi otrajā puslaikā, man ir negaidīti un nesaprotami."

Pie 1:0 pretinieks jums deva daudz iespēju gūt svarīgos otros vārtus. Kā skaidrojat to, ka nerealizējāt momentus?
Vukičevičs: "Jau teicu, ka nav saprotami. Pa divām iespējām bija Tosinam, Heliu, Tīdenbergam, viena Stuglim. Nesanāca iesist un pēc tam vēl arī ielaidām. Nesaprotami. Futbolā gadās, ka nespēj realizēt momentus un pretinieks par to soda, taču bija vēl otrais puslaiks, kurā uzdāvinājām visu. Salaidām vienus, otros, trešos vārtus, pendele, tik daudz kļūdu. Nesaprotamas kļūdas. Komandai priekšā vēl garš čempionāts. Vēlos jums pateikt, ka man tā bija pēdējā spēle uz "Ventspils" soliņa. Neredzu sevi vairs šajā komandā vairāku iemeslu dēļ, ne tikai šodienas zaudējuma dēļ. Vienmēr ir problēmas, ja komanda nespēlē labi. Uzskatu, ka šī komanda var spēlēt daudz labāk, novēlu spēlētājiem veiksmi, novēlu klubam progresēt ik dienu. Paldies visiem, ar kuriem strādāju, vadībai, treneru štābam, administrācijai, sevišķi līdzjutējiem. Žēl, ka šogad viņi [domāti ultras, kuri boikotē galveno komandu, bet cītīgi atbalsta U-21 komandu - aut.] nebija ar komandu, un arī viņi ir pelnījuši labāku "Ventspili", kā arī futbolisti ir pelnījuši viņu atbalstu. Ceru, arī šī problēma tiks atrisināti."

Kad pieņēmāt šo lēmumu?
Vukičevičs: "Jau 15-20 dienas bija iemesli. Esmu atbildīgs cilvēks, kurš izjūt atbildību pret kluba vadību, pret līdzjutējiem, pret komandu. Ja kaut kas nesanāk, galvenais atbildīgais ir treneris, un tas ir normāli. Tas ir mans solis - ja bez manis būs kaut kāds progress, tad būšu laimīgs."

Ja jūs šodien uzvarētu, lēmums netiktu mainīts?
Vukičevičs: "Nē, jo trešdien ir jau nākamā spēle, nedēļas nogalē nākamā un nav daudz laika, lai vadība pieņemt kādu lēmumu. Pēc šāda zaudējuma nav nozīmes, vai būtu es vai kāds cits, vai vispār neviens. Šādi rīkojoties, dodu iespēju pamēģināt kādam citam."

Kad par jūsu lēmumu uzzināja vadība un komanda?
Vukičevičs: "Uzreiz pēc spēles komandai pateicu, ka tā nedrīkst, kaut kas ir jāmaina un žēl, ka man neizdodas. Zinu, ka katrs no viņiem atdod maksimumu, zinu, kā viņi attiecas pret darbu, zinu, kā es strādāju. Pagājušajā gadā visu izdarījām lieliski, taču šogad tas vairs nesanāk, jau no turnīra sākuma. Kamēr ir laiks, kaut kas ir jāmaina. Pateicos spēlētājiem un uzskatu, ka katrs no viņiem darīja, ko varēja, taču šogad nesanāca. Atvainojos viņiem, ja kādreiz kāds uzskatīja, ka daru pāri. Teicu, ka apzināti nekad nevienam pāri nedarīju. Savu darbu vienmēr darīju par 100%, it kā trenētu pasaules labāko komandu."

Kāda saruna jums bija ar Adlanu Šišhanovu, ar kuru ilgi esat strādājis kopā?
Vukičevičs: "Ar kluba prezidentu vienmēr cieši jākontaktējas. Ir ļoti grūti strādāt, ja viņa nav šeit uz vietas. Komanda jūt, kad prezidents ir klāt, šis atbalsts ir nepieciešams. Šogad viņš klātienē bija tikai uz divām spēlēm, un tas bija jūtams. Viņa bieži vien nebija, un tā bija viena no problēmām. Man žēl par to, zinot, cik ļoti viņš pārdzīvo un cik naudas šeit iegulda. Ja es kaut ko nedaru kā nākas, tad ko darīt? Mainīt prezidentu [smaida]? Pirmā atbildība vienmēr ir trenerim."

Vai Adlans jums skaidroja, kāpēc nevar šeit būt klāt biežāk?
Vukičevičs: "Es viņam to nevaicāju."

Runājot par šī gada neveiksmēm, vai viens no iemesliem varētu būt vietējo futbolistu komplektācija?
Vukičevičs: "Tagad var visu sīki analizēt, sākot no treniņnometnes sākuma un tā, kādi futbolisti komandu pameta. Taču tas neko neatvieglo. Tas bija mūsu lēmums. Futbolisti maina komandas, kaut gan, protams, žēl, kad labi futbolisti aiziet. Pērn, kad aizgāja Adeleki, arī domāja, ka kļūs sliktāk, taču kļuva labāk. To nekad nevar zināt. Vietējie futbolisti, kurus parakstījām, spēlē normāli. Nevar teikt, ka viņi spēlē labāk par aizgājušajiem, taču viņi spēlē normāli. Jautājums ir par aizsardzības centru - pērn šo pozīciju nosedzām ar vietējiem [Jagodinski un Bulvīti, kuri pārgāja uz RFS - aut.], līdz ar to bija lielākas iespējas uzbrukumu aizpildīt ar ārzemniekiem. Tagad, kad aizsardzībā nācās likt leģionārus, kļuva sarežģītāk veidot komandu. Taču neteiktu, ka aizgājušie spēlē labāk - tas ir normāls futbols, atšķirība nav tik būtiska. Tā nebija galvenā problēma, ka pamainījās vietējie spēlētāji."

Kāpēc nesagaidījāt, piemēram, jūnija sākumu un izlašu pauzi, bet atkāpjaties tagad, kad priekšā saspringts spēļu grafiks?
Vukičevičs: "Ziniet, ja jūs vaicātu kluba vadībai, arī viņi jums teiktu, ka trešdienas spēlē kaut kas ir jāmaina. Tas kopējo situāciju nemaina. Ja kas, būšu blakus, būšu līdzās komandai [kā noskaidroja Sportacentrs.com, Vukičevičs Latviju plāno pamest maija beigās - aut.]. Ja varēšu palīdzēt ar kādu padomu, vienmēr būšu blakus. Vienkārši, ja nesanāk, tad ko darīt? Taču domāju, ka arī kluba vadības iekšienē tāda saruna bija."

Respektīvi, jūs sakāt, ka, ja vēlētos palikt, kluba vadība tāpat lūgtu pamest amatu?
Vukičevičs: "Nē. Šodien beidzu darbu."

Ko darīsiet tālāk?
Vukičevičs: "Treneris to nekad nezina. Varbūt kaut kas jauns būs jau rīt, varbūt pēc gada, varbūt pēc diviem. Tāda ir trenera dzīve. Katra spēle var būt pēdējā. Ja godīgi, pirms mēneša man viens piedāvājums bija, taču atteicu, jo man šeit bija spēkā līgums."

Varbūt varat pačukstēt, vai "Ventspili" tagad pārņems Kļosovs [Vukičeviča līdzšinējais palīgs - aut.]?
Vukičevičs: "Nezinu, es to nelemju. Ja viņš to darīs, tad, protams, veiksim viņam. Zinu, ka viņam ir pietiekami daudz zināšanu, lai stātos komandas priekšā. Taču tas nebūs manā ziņā."

Nedaudz arī par šodienas spēli. Vai piekrītat, ka no abu komandu puses tas bija diezgan vājas kvalitātes futbols? Ne tikai tāpēc, ka bija septiņi vārti, vieglas pendeles, bet arī tāpēc, ka bija daudz bumbu zaudēšanu, liels tehnisks brāķis, caurstaigājama laukuma vidusdaļa, maz labu kombināciju?
Vukičevičs: "Es jums daudz par to varētu stāstīt. Jā, bija slikts futbols. Nenopietns futbols, ļoti nenopietns. Nopietnas komandas neielaiž četrus vārtus, no kuriem trīs pēc pārtraukuma. Mēs gan vairāk riskējām un caur Svārupu mēģinājām izpildīt augstās piespēles. Pirmos vārtus šādā stilā arī guvām. Taču pēc tam zaudējām savu laukuma pusi, Alfam sarkanā kartīte, palikām mazākumā un pēc katras zaudētas bumbas bijām mazā skaitā savā laukuma pusē. Paši uz priekšu gājām caur cīņu, caur augstajām piespēlēm - tās bija šausmas, nevis nopietns futbols. Diemžēl šodien parādījām tādu seju, kādu neviens treneris nekad nevēlas redzēt."

Šī komanda var spēlēt daudz labāk un vienkārši jūs nesadzirdēja?
Vukičevičs: "Viņi dzird mani un var spēlēt daudz labāk, taču ne tādā stilā, kāds bija šodien. Jāspēlē citā stilā, citādi. Taču pēc spēles viegli analizēt, pēc kara viegli par ģenerāli kļūt."

Koļesovs iznāca uz maiņu. Viņš nevarēja spēlēt no pirmās minūtes?
Vukičevičs: "Viņam pirms 20 dienām bija smadzeņu satricinājums, jau trešais pēdējā gada laikā. Mēs negribējām riskēt un, ja vien Mamahs nebūtu guvis savainojumu, mēs Koļesovu vispār neuzlaistu."

Kas ar Mordatenko veselību? Uz cik ilgu laiku viņš ir izkritis?
Vukičevičs: "Arī viņam tas pats, smadzeņu satricinājums. Arī tā bija problēma pirms šodienas spēles. Viņš, protams, ir viens no labākajiem vietējiem futbolistiem. Nezinu, cik viņš būs gatavs pēc 15-20 dienām pēc tāda smadzeņu satricinājuma. Arī Žo nevar spēlēt mākslīgā seguma laukumos. Ko varu darīt, ja spēlētājs saka, ka nevar spēlēt uz šādiem segumiem? Diemžēl mači joprojām notiek tādos laukumos. Problēma ar laukumiem, problēma ar līdzjutējiem. Ziniet, daudzas mazas problēmas veido vienu lielu problēmu. Žēl šādi šķirties, jo zinu, cik ļoti kluba vadība vēlējās, lai viss sanāktu, zinu, kā strādāju es un futbolisti. Žēl šādi zaudēt darbu, jo šo pusotru gadu baudīju darbu "Ventspilī". Vēlreiz visiem paldies."

Atpakaļceļu nepieļaujat?
Vukičevičs: "Nevienam neiesaku iet atpakaļceļu. Nevajag atgriezties, jāvirzās tālāk."

"Liepāja" - RFS 0:0

Valds Dambrausks, RFS galvenais treneris: "Spēles starp RFS un "Liepāju" vienmēr ir saspringtas un interesantas, gluži kā tas bija pagājušajā gadā. Faniem tās ir tiešām labas spēles, šodiena nebija izņēmums. Atbraucām šeit pēc uzvaras, bet diemžēl dodamies prom ar punktu. Ņemot vērā, ka pretinieks vairāk nekā puslaiku spēlēja mazākumā, šis mums nav labs rezultāts. Taču tagad spēle ir beigusies un visām domām jābūt pie trešdienas spēles."

Aleksandrs Starkovs, "Liepājas" galvenais treneris: "Neskatoties uz garlaicīgo rezultātu 0:0, spēle bija diezgan interesanta. Esmu pateicīgs Liepājas līdzjutējiem un futbolistiem, kuri 45 minūtes spēlēja mazākumā. Tas nav vienkārši, sevišķi ņemot vērā, ka pretinieks ir spēlējoša komanda. RFS ir daudz labu futbolistu, bet mēs likām pretī raksturu, turklāt runājām arī par to, ka jāspēj pāriet uzbrukumā un otrajā puslaikā bija divas trīs epizodes, kurās principā varējām arī gūt vārtus, kas varēja nest uzvaru. Katrā ziņā esmu apmierināts ar šādu savu debiju. Ceru, tas ir labs sākuma punkts, lai virzītos tālāk."

Vai sajūtu ziņā tā bija gluži kā atgriešanās skolas solā, ņemot vērā, ka klubu futbolā ilgi nebijāt strādājis [kopš 2012. gada marta, kad pameta Azerbaidžānas "Baku" - aut.]?
Starkovs: "Grūti teikt, kādas bija sajūtas. Esmu apmierināts, ka atgriezos aktīvajā futbolā. Neskatoties uz manu karjeru izlasē, man tas joprojām ir interesanti. Mans galvenais uzdevums ir dot panākumus "Liepājai", kā arī pielikšu visus spēkus, lai augtu spēlētāju individuālā meistarība - sevišķi to spēlētāju, kuri pārstāv dažādas Latvijas izlases, tādā veidā sekmējot Latvijas izlases panākumus."

Cik nopietnas ir Isajeva un Zjuzina traumas?
Dambrausks: "Nezinu vēl par Isajevu, bet Zjuzinam, domāju, ir nopietns savainojums... Precīzāk informēsim pēc medicīniskiem izmeklējumiem, bet izskatās diezgan nopietni. Iespējams, Ahilleja cīpslas trauma."

Vai gaidījāt no Strumijas tādu rīcību, nopelnot sarkano kartīti?
Starkovs: "Nedomāju, ka tā bija rīcība. Viņš vienkārši ir nepiekāpīgs futbolists, viņš iesaistījās cīņā. Nepiekāpīgi futbolisti ir vērtīgi. Protams, varbūt viņam pietrūka precizitātes šajā epizodē un tiesnesis atradās tuvu - tiesnesis tika galā ar šo epizodi, viņam ir attiecīga kvalifikācija, taču šķita, ka tā bija abpusēja cīņa no Strumijas un pretinieka puses. Nedomāju, ka tā bija rīcība, par kuru Strumija būtu jāsoda vai jāpāraudzina. Viņš ir cīnītājs, viņš tāds ir un futbolā tādi ir vajadzīgi."

Veicāt tikai vienu maiņu.
Starkovs: "Tā izvērtās spēle. Šķita, ka nav iespējams veikt maiņu, kas pastiprinātu spēles gaitu. Nomainījām tikai uzbucēju [Delgado], kurš mazliet cieta sadursmē un vēl arī kartīti bija dabūjis."

Vai Marusičs ir pilnībā gatavs?
Dambrausks: "Pagājušajā spēlē viņš spēlēja mazāk, šodien jau vairāk un viņa sportiskā forma atgriežas. Rokas savainojuma dēļ sezona viņam ir saraustīta, bet ceru, ka lēnām, lēnām viņš atgriežas stāvoklī, kādā vēlamies viņu redzēt."

Kad varēt spēlēt jaunpienācēji Maksimovs un futbolists no Burundi?
Dambrausks: "[Smaida] Drīz, drīz, pacietību. Viņi izlaida pirmssezonas sagatavošanās posmu un tagad veic darba apjomu, lai nokļūtu tādā sportiskā formā, lai varētu spēlēt Virslīgā. Turklāt tagad regulāri pārejam no mākslīgā laukuma uz dabīgo un otrādi, kas nav patīkama situācija nevienam trenerim. Ceru, minētie spēlētāji drīzumā varēs palīdzēt."

Kādi ir pirmie iespaidi par "Liepāju" pēc aizvadītiem trim treniņiem?
Starkovs: "Jā, trīs treniņi, plus novadīju nodarbības jaunatnes spēlētājiem. Garlaicīgi nav. Ar nekādām sensācijām nesastapos, jo es jau nemaz nebiju aizgājis prom no Latvijas futbola. Arī liepājnieku futbolistus pazīstu diezgan labi, esmu darbojies dažādās LFF programmās. Domāju, šobrīd Liepājā ir tāda spēlētāju plejāde, kas pie laba, kvalitatīva darba var izaugt par lieliem meistariem. Labs piemērs Tobers - jaudīgs, tehniski apdāvināts, fiziski apdāvināts, plus ar labu domāšanu. Kā saka, ir galva uz pleciem - pareizas rīcības, pareizas vērtības. Liepājā tagad šādu spēlētāju ir diezgan daudz. Arī citās komandās tādi ir un šāda konkurence ir laba augsne, lai progresētu."

Tobers šodien bija aizsardzības centrā piespiedu kārtā partneru traumu dēļ. Turpmāk redzat viņu kā centra pussargu?
Starkovs: "Jā. Toberu redzu kā potenciāli ļoti spēcīgu centra pussargu. Saprotu, ka iepriekš, arī pērn, viņš vajadzības gadījumā ir spēlējis par centra aizsargu. Vispār viņam ir plašs spēles diapazons. Galvenais to nesabojāt."

Starkovs paņēmis sev līdzii Ševļakovu. Cik sāpīgi tas bija jūsu organizācijai [iepriekš Ševļakovs strādāja RFS - aut.]?
Dambrausks: "Viņš ir labs treneris. Kad tavs treneris aiziet, atliek meklēt aizvietotāju. Tuvākajā laikā to izdarīsim."

Ševļakovs bija vienīgā opcija treneru štābā?
Starkovs: "Es ilgi nedomāju un neuzskatu, ka vajadzēja vēl kādu treneri. Ševļakovs man ir tuvs - spēlējām kopā, esam trenējuši kopā. Futbola cilvēks. Man šaubu nebija, turklāt futbols viņam nav apnicis, viņš domā tikai par to. Ideāls asistents man."

Vai izdevies pakomunicēt ar Liepājas futbola entuziastiem? Kā viņi ir uzņēmuši jūsu atnākšanu?
Starkovs: "[Iesmejas] Domāju, ka dažādi uzņēmuši to. Arī es to neviennozīmīgi uzņēmu - pirmajā brīdī iedomājos, ka tad, kad trenēju "Skonto", mums visasākās spēles bija tieši pret Liepāju. Tāds ir futbols, tāda ir dzīve. Šodien te, citu dienu citur. Galvenais, labi strādāt - godīgi, pareizi, solīdi. Šai ziņā man šaubu nav, ka izdarīšu maksimumu, ko varu. Turklāt jau esmu iepazinies ar kluba iekšējām lietām. Kluba prezidents Oļegs Hramovs, protams, pirmkārt, domā par biznesu, taču daudz domā arī par futbolu. Domā labā virzienā, dara visu spēlētāju un komandas labā, lai tā varētu strādāt profesionālos apstākļos. Ceru, ka sasniegsim nospraustos mērķus."

Ņemot vērā sastāva komplektāciju, lielas izmaiņas spēlē un taktikā nebija? Jāpamaina tikai akcenti?
Starkovs: "Traumu dēļ trūka vairāku spēlētāju, tikai nupat atsācis trenēties Mārtiņš Ķigurs. Teicams pussargs, kurš Latvijas čempionāta līmenī izskatās ļoti labi. Radošs futbolists, un tādi ir ļoti pieprasīti. Šodien nevarēja spēlēt Jurkovskis [diskvalifikācijas dēļ] - malējais spēlētājs, kurš būtu ļoti noderējis tieši pret RFS, kas aktīvi izmanto flangus. Bez šiem diviem trim spēlētājiem spēles kvalitātē zaudējām diezgan daudz. Tādējādi arī nācās lielu slodzi aizsardzībā uzlikt Jānim Ikauniekam, kurš vairāk ir uzbrukuma spēlētājs. Viņš spīdoši atstrādāja - piedodiet par tādu terminu."

Spēles sākumā netikāt galā ar to, ka Savaļnieks spēlēja diezgan augstu un Šimkovičs palīdzēja vidū, veidojot skaitlisko pārsvaru?
Starkovs: "Zinājām, kā spēlē RFS, zinājām par Šimkoviča nozīmi un to, ka viņam ir spēcīga kreisā kāja. Labā kāja līdzīga [smaida]. Lielisks futbolists ar labu domāšanu, sportiski nikns, ļoti tehnisks. Apzinājāmies, ka Savaļnieks un Solovjovs spēlē plaši. Domāju, mēs pieļāvām pāris tehniskas kļūdas, tāpēc Strumija arī sāka nervozēt un tik asi nospēlēja, kas beidzās ar sarkano kartīti. Jābūt vairāk izturētam. Kļūdas, kas gadās, ir jāpastrādā un jāizlaiž sev cauri. Zinājām, kā spēlē RFS un bijām gatavi, cita lieta, ka tā ir komanda, kurai turnīrā ir 10 punktu pārsvars. Visi zina RFS spēli, taču neviens netiek galā. Pagaidām."

Kā mani informēja, pārtraukumā jūs esot vaicājis komandai, vai tā tic uzvarai. Otrajā puslaikā patiešām pat mazākumā izskatījāties lieliski.
Starkovs: "No kurienes jums šī informācija [smaida]? Pasakiet uzvārdu [smaida]. Jā, bija tā - pirms iet laukumā, jāpārliecinās, vai esi drošs par sevi. Jā, mums bija psiholoģiski jāpārkārtojas, un tas arī izdevās, izturējām šīs 45 minūtes, lai gan spiediens bija ļoti spēcīgs."

Lasi vēl:
1. kārta: "Riga" un Kubarevs, Tosina negantās medības, īpašais Zjuzins, Sūlšera veiksme
2. kārta: "Riga" nespēlē kā čempione, "Spartaka" darba atļaujas, Pertijas plāni Valmierā
3. kārta: Karašauska portrets ģērbtuvē, slavas dziesma Savaļniekam, Liepājas ķibeles
4. kārta: Tamazs kosmosā, Riherta 8 sekundes, Dodo liktenīgā nenomainīšana
5. kārta: Liepājnieku vēlme redzēt Zidānu, vieglprātīgais Amansiu un nosalušais Marians
6. kārta: Dzavetjēri trūkst vārdu, Ventspils grūtais gads, Liepājai jāierodas uz maču vēl agrāk
7. kārta: Nuncio izdara spiedienu pats sev, "Mettas" labākais futbols, Jangs gari nerunā
8. kārta: "Riga" treneru konveijers, Zuntnera pēdējā cerība, Dejans pikts par Dambrausku
9. kārta: Futbola stadioni: Pertija nikns par apdalīto "Mettu", Morozs bēdīgs par Daugavpili