Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:115, Did:0, useCase: 0

Dzavetjēri trūkst vārdu, Ventspils grūtais gads, Liepājai jāierodas uz maču vēl agrāk

Edmunds Novickis
Edmunds Novickis @EdmundsN

Dzavetjēri trūkst vārdu, Ventspils grūtais gads, Liepājai jāierodas uz maču vēl agrāk
Nuncio Dzavetjēri. Foto: Oļegs Sosņickis.

Svētdien un pirmdien aizvadītas "Optibet" futbola Virslīgas 6. kārtas spēles. Sportacentrs.com piedāvā komandu treneru sacīto pēcspēles preses konferencēs.

"Metta" - "Spartaks" 3:0

Nuncio Dzavetjēri, "Spartaka" galvenais treneris: "Pēc šādas spēles man nebūtu pat jārunā. Uzstājos šeit, lai respektētu savu klubu, atbalstītājus un klātesošos. Par šādu sniegumu mums jālūdz piedošana. Mums jāaizmirst šī spēle. Varbūt līdz galam nesapratām, cik grūts ir šis čempionāts [šai brīdī itāļu treneris, pirms preses konferences paziņojot, ka uz jautājumiem neatbildēs, pameta telpu - aut.]."

Andris Riherts, "Mettas" galvenais treneris: "Esmu pateicīgs par atbalstītāju pacietību, apsveicu visus ar pelnītu uzvaru! Paldies spēlētājiem par pašatdevi, skaistiem vārtiem, labu spēli, nopietnu attieksmi - tas bija līdz pēdējai sekundei. Spēlētāji ir sapratuši iepriekšējās kļūdas un šajā rakstura spēlē tiešām parādīja raksturu."

Pēc spēles Liepājā teici, ka spēle neataino rezultātu uz tablo. Uzvara ar šādu sniegumu bija neizbēgama vai arī tieši šodien tiešām bija sezonas labākais sniegums?
Riherts: "Man patika, kā darbojāmies pret RFS. Visās spēlēs esmu apmierināts ar spēlētājiem, viņu parādīto kvalitāti un drosmi. Jā, iepriekšējās cīņās vārtus neguvām un nebija daudz momentu, bet pret RFS radījām tik daudz momentu, cik visās iepriekšējās spēlēs kopā. Kaut kāda likumsakarība šodien nostrādāja, tāpēc uzvara atnāca. Protams, ilgi bija jāgaida, vajadzēja pacietību, un tas viss varēja aiziet galējībās, tomēr mēs sapratām savas kvalitātes un prasības vienam pret otru."

Arī šodien rezultāts uzreiz neatnāca - izgājiens viens pret vienu, pārliktnis, nerealizēta pendele. Vai tev nepazuda pārliecība, ņemot vērā iepriekšējos mačus?
Riherts: "Kaut kāds déjà vu no pagājušā gada spēles, kad mēs arī pa pārliktni trāpījām "Daugavas" stadionā un 0:0 pēc 1. puslaika, bija. Toreiz beigās 0:3. Šodien pirms spēles teicu, ka mačā var notikt jebkas, un, ja neparādīsim raksturu, neatlaidību, ticību viens otram, tad nesanāks. Kaut kā esam viens otram ieskaidrojuši, ka arī šādā situācijā, kad nekas nelido iekšā, varam panākt savu. Esmu pateicīgs visiem apkārt, kuri grūtā brīdī noticēja. Mēs bijām kopā."

Pieminēji iepriekšējās kļūdas - kādas tās bija?
Riherts: "Kā jau jaunai komandai [smaida]. Tas vidējais vecums ir tāds, ka dažreiz bērnišķīgums iezogas. Tas mums ļauj spēlēt skaisti, atbrīvoti, pārliecinoši, taču, kad pretinieks rada spiedienu, mēs aizmirstam, ka mums ir jāaizsargājas. Vienkāršās epizodēs līdz galam neapzināmies situācijas nopietnību. Neteikšu, ka bija ļoti nopietnas sarunas, taču pēc katras spēles tika veikta analīze, notika individuālas sarunas, un, man liekas, ka spēlētāji savstarpējās sarunās arī jūt pārliecību."

Varslavāna nebija, Gulbja joprojām nav - kad viņi varētu būt atpakaļ?
Riherts: "Gulbis guva traumu Ventspilī - potīte, celis. Vienu lietu esam novērsuši, bet potīte joprojām ir uzpampusi. Varslavānam pacēlās diezgan liela temperatūra - viņu nedomājām izmantot, viņš palika mājās."

Ja būtu Varslavāns, kurš paliktu malā?
Riherts: "Grūti pateikt. Tad uzbrukuma potenciāls kļūtu vēl lielāks."

Masangane pozitīvā nozīmē radījis galvassāpes sastāva izvēlē [sezonas sākumā šis futbolists nāca uz maiņu - aut.]?
Riherts: "Jā, viņš ir ļoti ātrs spēlētājs. Skatījāmies GPS - viņš skrien ātrāk nekā 35 kilometri stundā. Labs atradums. Skaidrs, ka viņa dabas dotumi, ātrums, tehnika, darba kvalitāte ir līmenī, augums varbūt Eiropas futbolam nav atbilstošs, bet, ja viņš katrā spēlē spēs novērst antropoloģiskos dotumus, tad būs kvalitatīvs spēlētājs. Vismaz šajā līmenī."

Kopš spēlējat Virslīgā, viņš ir ātrākais spēlētājs komandas vēsturē?
Riherts: "Seriba turpat blakus - viņi abi spēj pārsniegt 35 kilometru stundā ātrumu. Kaut gan arī Tamirlans [Džamalutdinovs], Rendijs [Šibass] arī ir diezgan tuvu tam."

Neradās šaubas, kam uzticēt otro pendeli pēc tam, kad Tamirlans nerealizēja pirmo?
Riherts: "Nebija šaubu. 13 pēc kārtas iesisti, 14. kļūdījās, bet viņš pats paņēma bumbu - vai tad mēs ņemsim nost? Šaubu nebija, lai gan ir arī citi, kuri spēj izpildīt. Ir konkurence."

Liepam viss kārtībā?
Riherts: "Viss kārtībā, deguns nav lauzts. Asins nebija, taču kontakts bija - brīnos, ka tiesnesis piešķīra 11 metru soda sitienu, tas bija drosmīgi, jo parasti tādas nedod. Tagad sapratuši, ka ne mēs esam pie vainas, pašiem jāpieņem lēmumi, lai virzītos kvalitātē tālāk kā tiesnesim."

"Riga" - "Ventspils" 2:0

Dejans Vukičevičs: "Ventspils" galvenais treneris: "Ja zaudēts katrs no puslaikiem, tad jāatzīst, ka zaudējums ir pelnīts, savukārt, ja analizēt visas 90 minūtes kopumā, neteiktu, ka esam pelnījuši zaudējumu. Pāris kļūdas, kuras pieļāvām, bija bērnišķīgas. Pretinieks tās realizēja. Skaidrs, ka mums gaidāms sarežģīts gads. Daudz kas nesanāk, pieļaujam nesaprotamas kļūdas. Viena lieta ir darbs un treniņi, bet cita lieta ir spēle, kurā jāparāda augsts līmenis - pagaidām tas neizdodas. Protams, atkal var runāt par mākslīgajiem laukumiem, kuros nenotiek īstais futbols, taču apstākļi abām komandām ir vienādi. Mums ir jārāda kaut kas vairāk, lai uzlauztu tik kompaktu komandu kā "Riga". Šī komanda vienmēr tā spēlē, prot spēlēt uz rezultātu, "Riga" ir liela kārtība laukumā, futbolisti ir labi izvietojušies un grūti pret viņiem izveidot daudz momentu. Ja tas izdodas, protams, jāsit iekšā - "Riga" to paveica ar praktiski pirmo sitienu, kas pēc tam atviegloja tai spēli. Mums priekšā smags gads, tas jau tagad ir redzams."

Oļegs Kubarevs: "Riga" galvenais treneris: "Tikās divas cienīgas komandas. Pirmajā puslaikā vairāk bija pozicionāls futbols, un mēs kā mājinieki uzbrukām drusku, drusku asāk. Pēc mūsu gūtajiem vārtiem vērojām klasisko scenāriju - viena komanda vēlējās atspēlēties, otrai priekšā radās brīvās zonas. Noraidījums [sarkano kartīti saņēma Lemajičs - aut.] pabojāja kopējo ainu, taču mums bija skaidrs, ka šīs brīvās zonas būs un jāspēj aizmukt pretuzbrukumos. Tas gan izdevās tikai reizi un arī tad pašā mača galotnē, kad bijām jau mazākumā. Kopumā spēle bija līdzīga, taču tā veidojas futbols - viena komanda gūst vārtus un iegūst priekšrocības, ķerot pretinieku pretuzbrukumos. Šodien veiksme bija mūsu pusē."

Minējāt par pretinieku kompaktumu un mākslīgajiem laukumiem, taču pretinieku vārtsargu traucējāt ļoti reti - pašiem ir problēmas momentu veidošanā?
Vukičevičs: "Ja negūstam vārtus, protams, problēmas ir. Pirmajā puslaikā pāris izdevības bija, taču netrāpījām vārtu četrstūrī. Mūsu sitieni bija sitienu pēc, nevis lai trāpītu rāmī un gūtu vārtus. Bija pāris uzbrukumi, kas bija jānoslēdz citādi, bija jāseko labākam sitienam. Pēc spēles viegli analizēt un norādīt uz spēlētāju meistarību, laukuma kvalitāti, pretinieku traucēšanu."

Ventspilī žurnālists, iespējams, vaicātu asāk, bet pajautāšu vienkārši - vai komandā ir krīze, ņemot vērā tādu sezonas sākumu?
Vukičevičs: "Laiks rādīs. Čempionātā vāju komandu nav, visas ir kļuvušas labākas un ir bijis daudz pārsteidzošu rezultātu. Komandām vēl ir laiks ieskrieties. Skaidrs, ka mums ir problēmas un nevaru teikt, ka tās būtu tikai uzbrukumā. Tās ir arī spēles organizācijā. Ja par uzbrukumu, tad arī tā ir visas komandas problēma, jo ne jau tikai trīs četri spēlētāji veido uzbrukumu. Ja visi nekustas labi, ja visi nedara darbu par 100%, tad viegli neklājas - sevišķi pret "Riga" izbraukumā. Jābūt kopējai spēles organizācijai. Kas attiecas uz žurnālistu Ventspilī, tāds ir viņa darbs, un es viņu saprotu."

Kāpēc nebija Uvarenko un cik drīz laukumā varētu parādīties Ozols, kurš šodien jau bija mača pieteikumā?
Kubarevs: "Uvarenko izkritis uz nezināmu laiku, taču ne ilgāku kā mēnesis. Ceļgala savainojums, sāpes sajuta iepriekšējā mačā. Ozols varētu spēlēt jau tagad, taču vēlējāmies dot iespēju jaunajam vārtsargam [Puriņam], jo priekšā ļoti daudz spēļu, ik pa trim dienām, tāpēc vēlamies, lai apritē ir divi vārtsargi. Ozols jau tuvojas spēlēšanai."

Antons Kurakins, Antonijs Černomordijs?
Kubarevs: "Spēles priekšvakarā saaukstējās, Černomordijam savainojums."

Nākamajā kārtā jums jāspēlē pret RFS, divu līderu cīņa. Cik sāpīgs ir sarkano kartīti nopelnījušā Lemajiča zaudējums?
Kubarevs: "Dabīgi, ka tas ir sāpīgs zaudējums, jo viņš pēdējās divās spēlēs guva pa [uzvaras] vārtiem. Ja par citiem sastāva zaudējumiem, tad tāpēc jau domāta komanda, - lai viens aizstātu citu. Mums ir līdzvērtīgi aizvietotāji un nesākšu teikt, ka Lemajiča prombūtne mums būs problēma. Nevēlamies sevi šādi noskaņot. Jāmeklē izeja no situācijas. Krīze, ne krīze, ir jāstrādā, nevis jāceļ panika."

"Valmiera Glass"/ViA - "Liepāja" 1:0

Gordons Jangs, "Liepājas" galvenais treneris: "Mēs gaidījām grūtu spēli, ņemot vērā mūsu apstākļus. Tā bija emocionāla cīņa, taču abām komandām pietrūka spēles kvalitāte. Taču tā bija interesanta spēlē priekš skatītājiem, jo abas komandas veidoja vārtu gūšanas iespējas. Valmiera labāk cīnījās spēles pirmajā puslaikā. Savukārt mēs pamatīgāk cīnījāmies otrajā pusē. Ap spēli bija liela enerģija un emocionāls pacēlums, taču kvalitātes nebija."

Tamazs Pertija, "Valmiera Glass"/ViA galvenais treneris: "Ļoti laba spēle un, kā kolēģis minēja, ļoti emocionāla un augstā līmenī. Komandas darbojās piesardzīgi, jo saprata, ka vieni vārti var izšķirt spēles likteni. Tāpēc mēs spēlējām akurāti, plus presingojām. Pirmajā puslaikā tikām galā ar presingu un vēl arī guvām vārtus, bija vēl iespēja. Otrais puslaiks mums ir problemātisks - pirmajās 15 minūtēs nosēdāmies, kamēr sapratām, ka nekādā gadījumā nedrīkst nosēsties zemu, jo pretinieks sāka riskēt un iet lieliem spēkiem uz priekšu. Tāpēc ātri veicām divas maiņas, nostiprinot gan malas, gan centru. Pēc šīm maiņām vairs nekas nenotika, izņemot to, ka mums bija vēl viens 100% moments. Esmu pateicīgs publikai, kas atnāca un ļoti atbalstīja - tas mums dod emocijas, dod sportisko agresiju. Un esmu priecīgs, ka pret ļoti spēcīgu pretinieku šodien nopelnījām trīs punktus."

Atbraucāt uz Valmieru dienu pirms spēles, bet tāpat zaudējāt. Guvāt kādu mācību?
Jangs: "Jāierodas divas dienas pirms? Es nevaru uz šo apstākli kaut ko norakstīt. Spēle bija tāda, kādu to plānojām, tā bija emocionāla, līdzīga. Laukums bija lēns, taču tāds tas bija abām komandām. Mēs pēdējās divās nedēļās mokāmies savainojumu dēļ, mēģinot sabalansēt vietējos un ārzemju spēlētājus - tas ir izaicinājums, ar ko jātiek galā. Bet kopumā - nekādu pārsteigumu. Ielaidām vārtus pirmajā puslaikā, bet otrajā puslaikā ķērām viņus un bijām stiprāki. Nekādas atšķirības starp abu komandu meistarību, daudz cīņas, daudz enerģijas, bet ne labas kvalitātes. Reizēm jānospēlē arī šādi, nevis jāgaida, ka tev ļaus spēlēt savu spēli. Jāprot adaptēties. Atliek gaidīt nākamo spēli, lai atgrieztos pie uzvarām."

Kā varat motivēt komandu palikt pozitīvai?
Jangs: "Dažreiz jāspēj motivēt sevi pašiem. Futbolistiem pašiem pie tā jāstrādā, un mēs par to runājam regulāri. Mēs katru spēli esam disciplinēti, bet reizēm pretinieku komanda dzīvi padara sarežģītu. Jātiek tam pāri un jāmotivē sevi, jo no tā ir atkarīgs, vai esi veiksmīgs. Man tagad visas domas pie piektdienas spēles, lai iegūtu trīs punktus."

Kā salīdzināt pērnā gada Valmieru ar šo?
Jangs: "Man to ir grūti izdarīt, jo atnācu uz šejieni tikai pēdējā aplī, kad Valmiera bija pēdējā un tai nebija īpašu ambīciju un vēlmes. Tagad komanda ir mainījusies, tā spēlē ar lielāku enerģiju, Valmiera izmanto mājas priekšrocības, jo šeit spēlēt ir grūti. Pilnīgi cita komanda salīdzinājumā ar pagājušo gadu."

Kas ir alternatīva Lelim un Kramēnam aizsardzības centrā?
Pertija: "Ir daži varianti, piemēram, Soloveičiks var spēlēt par centra aizsargu, Krautmanis arī. Viņi abi var arī palīdzēt veidot shēmu ar trim centra aizsargiem. Šobrīd nedomājam, ka mums šai pozīcijā ir problēmas. Drīzāk jādomā par to, lai gūtu otros vārtus un netērētu tik daudz nervu. Diemžēl atkal to neizdarījām, un tas ir vienīgais manu pārdzīvojumu iemesls. Visādi citādi - kustība, pašatdeve, spēles zīmējums, puišu demonstrētais sniegums - esmu laimīgs. Priecājos, ka tik īsā laikā tā pacēlām latiņu - tagad galvenais to turēt, lai nekristu lejā. Futbolā gadās, kad komandas uzlec augšā, taču svarīgākais ir turēties un augt. Nevajag domāt, ka esam kaut ko sasnieguši. Godīgi teikšu, ka neko neesam sasnieguši - nospēlējām tikai piekto kārtu un gribu, lai mani spēlētāji sadzird, ka nekādā gadījumā nedrīkstam apstāties."

Vai komandu sagaida pastiprinājumi?
Pertija: "Trīs afrikāņu futbolisti, ļoti labi spēlētāji. Visi trīs ir pieteikti, visi trīs var spēlēt, bet jāsakārto dokumenti, vīzas, lai atbrauktu un spēlētu. Plus vārtsargs Andrejs no Ukrainas, kurš, kā zināt, trenējas ar mums. Arī viņa dokumenti nav kārtībā, taču tas nenozīmē, ka, to sakārtojot, viņš uzreiz spēlēs. Jo redzam, ka Lazarevs sevi ļoti labi pierāda. Mums būs kolosāla konkurence vārtsarga pozīcijā. Stiprākie spēlēs."

Afrikāņu pozīcijas?
Pertija: "Centra aizsargs, pussargs un uzbrucējs. Nigērieši."

Pilnībā uzticaties Punculam?
Pertija: "Jā. Puisis katrā mačā izskatās kā gladiators - asinis, viss bija. Es pat viņam vaicāju, vai nevajag nomainīt, taču saņēmu tādu atbildi, ka neradās šaubas par viņa kaujinieciskumu. Tas, kas mums notiek uzbrukumā, par 70-80% ir viņa nopelns, jo viņš visu laiku ieķeras bumbā un caur viņu mēs pārejam uzbrukumā. Ir gadījumi, kad futbolists dara visu, bet negūst vārtus. Un otrādi - nedara neko, bet sit iekšā, jo viņam visu sagatavo, taču komandas kopējās darbībās viņš slēdzas ārā, nav komandas spēlētājs. Ēriks ir komandas spēlētājs un, ja viņš strādās tā, kā šodien, tad piedošu viņam nerealizētos momentus."

Cik ļoti pārsteidz Lazareva sniegums?
Pertija: "Mani nepārsteidz, vienmēr zināju, ka viņš ir talantīgs puisis. Man tikai vajadzēja noticēt, ka viņš, izejot laukumā, jūtas komfortabli. Viens ir zināt par talantu, bet kas cits ir nodemonstrēt to publikas priekšā. Viņš tagad to dara. Lazarevs ir viens no labākajiem ne tikai mūsu komandā, bet visā līgā starp vārtsargiem - izvilkt izgājienu viens pret viens nejauši nevar. Esmu ļoti apmierināts."

"Daugavpils" - RFS 0:1

Valds Dambrausks, RFS galvenais treneris: "Apsveicu kolēģi, kura komanda parādīja ļoti labu sniegumu. Spēle bija tieši tāda, kādu gaidījām, spēlējot pret pieciem aizsargiem. Brīvās zonas atrast ir grūti un pretinieks cīnījās labi. Mēs esam līderi un katrs pretinieks pret mums spēlē ar dubultu sparu. Esmu apmierināts, ka atradām dažus pusmomentus un vienu no tiem realizējām. Pēc tam aizsargājāmies diezgan labi. Redzējāt, ka "Daugavpils" otrajā puslaikā mainīja shēmu no 5-4-1 uz 5-3-2. Mēs arī visai komfortabli jutāmies ar bumbu, tiesa, trūka pozitīvisma un agresijas uzbrukumā. Spēles beigās, rezultātam esot tikai 1:0, pretinieks, protams, meta visus spēkus uzbrukumā un bija mazliet grūti. Taču priecājos, ka nevienu īstu vārtu gūšanas momentu pretiniekam nedevām."

Viktors Morozs, "Daugavpils" galvenais treneris: "Apsveicu kolēģi, viņam tiešām ir ļoti laba komanda. Analizējām pretiniekus un RFS no visām komandām tiešām ir spēcīgākā. RFS ir ļoti kvalitatīvi spēlētāji, taču, ja tev ir tikai kvalitatīvi spēlētāji, tas vēl nenozīmē, ka komanda spēlēs labi. Protams, šeit ir redzama trenera roka, un man šī komanda ļoti, ļoti patīk. Par mums - gatavojāmies grūtai spēlei, bet vienmēr gribas vairāk. Zaudējums ar 0:1 nav labs rezultāts. Mēs minimāli vēlamies neizšķirtu. Jūs redzējāt, ka pēdējās minūtēs gājām uz visu banku, spēlējām ar diviem aizsargiem, varbūt pat ar vienu. Katru reizi stāstu, ka mums ir gados jauna komanda, ka jākrāj pieredze, taču no otras puses pieredze ir paņemt punktus. Nav pietiekami katru spēli aizvadīt labi [ja ir zaudējums]. Spēlētāju attieksme šodien bija ļoti laba, pretenziju nav gandrīz ne pret vienu, taču spēles likteni izšķīra klase, kas ir mūsu oponentiem."

Cik stipri dzīvi sarežģīja fakts, ka šodien nedrīkstējāt izmantot īrētos Toņiševu un Balodi [abi pieder RFS - aut.]?
Morozs: "Protams, mūsu rezerves nav tik plašas. Gatavošanos tas gan nesarežģīja, jo sastāva izvēle nav tik liela. Ja viņi būtu, tad būtu sarežģītāk. Gandrīz nebija opciju. Protams, šie abi spēlētāji mums ir ļoti, ļoti svarīgi. Viņi ir pamatsastāva spēlētāji. Diemžēl no mums, treneriem, tas nav atkarīgs."

Askerovam bija tikai viena iespēja. Bija speciāls uzdevums, kā tikt ar viņu galā?
Dambrausks: "Jā, neslēpšu, ka treniņos to slīpējām. Darām savu mājasdarbu un zinām, cik šis spēlētājs ir bīstams. Viņš ļoti sarežģī dzīvi aizsargiem - runa ir ne tikai par viņa ātrumu, bet arī lietām apkārt. Viņš runā, māna, ķerstās. Viņš ir īsts uzbrucējs, man patīk, kā viņš spēlē. Redzēju viņu spēlējam pret "Ventspili" un sezonas pirmajā spēlē [pret "Mettu"], un viņš bija ļoti labs. Tomēr esmu laimīgs, cik labi apturējām viņu šodien. Pāris reizes viņš tika pie apspēlēšanas iespējām viens pret vienu, taču tas bija tālu no mūsu vārtiem. Labi tikām galā ar viņu."

Kā bija gatavoties pret Kuadio, kurš pusotru gadu pārstāvēja "Daugavpili"?
Morozs: "Pirmkārt, esmu priecīgs, ka Sedriks veicis šo nākamo soli. Viņš tagad ir ļoti labā komandā, ceru, ka viņš būs viens no līderiem arī RFS. Zinu viņu kā ļoti labu spēlētāju un cilvēku. Maniem spēlētājiem šodien bija norādījumi, kā pret viņu spēlēt. Domāju, Kuadio šodien neparādīja visu, uz ko spējīgs. Tas pateicoties mūsu aizsargiem."

Uzvaras vārtu autors Zjuzins sajuta kādas sāpes vai arī šobrīd vienkārši gatavs spēlēt 45 minūtes?
Dambrausks: "Domāju, šobrīd viņš var nospēlēt vairāk, taču šodien dabūja sitienu un pārtraukumā nācās viņu nomainīt piespiedu kārtā."

Spēli rezervē sāka Isajevs un Savaļnieks. Vai viņiem ir kādas veselības problēmas?
Dambrausks: "Ar Isajevu viss kārtībā, vienkārši atgriezās Bulvītis, kurš izlaida pāris pēdējos mačus [savainojuma dēļ - aut.]. Bulvītim vajadzēja spēļu praksi, diemžēl maču pabeidzām bez viņa [tika noraidīts - aut.]. Savukārt Savaļniekam vēl šodien pa dienu bija temperatūra - par laimi, viņš varēja nākt uz maiņu. Savaļnieks mums ir svarīgs spēlētājs un pat šajā situācijā parādīja savu noderību."

2001. gadā dzimušais Iļjins šogad debitējis Virslīgā. Pastāsti vairāk!
Morozs: "Pērn Kirils spēlēja kā kreisās malas pussargs vai uzbrucējs. Mēs, treneri, nolēmām, ka būtu labāk, ja viņš spēlētu aizsardzības kreisajā malā. Viņš ir ļoti jauns un perspektīvs. Man patīk ar viņu strādāt, gudrs spēlētājs. Viņam ir labākais centrējums starp mūsu komandas futbolistiem. Ceram uz viņa progresu."

Kad atpakaļ gaidīt savainotos Afanasjevu un Magrinu?
Morozs: "Par Vaļeru nezinu - viņam šis savainojums ir jau kopš ziemas. Nezinu. Protams, viņu gaidām, viņš ir atslēgas figūra mūsu komandā. Ar viņu mums būtu daudz vieglāk, īpaši uzbrukumā. Magrinam ir savainojums pēc izlases spēlēm - domāju, viņš komandā būs pēc 7-10 dienām."

Kad varētu spēlēt jaunpienācēji - Maksimovs un Bimenjimanu?
Dambrausks: "Maksimnovs jau tuvākajā laikā, jo ir trenējies ar mums pāris pēdējās nedēļās, tāpat Bimenjimans trenējas nedēļu. Gaidām, kad viņi sasniegs optimālo fizisko formu, jo abi šobrīd nav pilnībā gatavi. Taču domāju, ka viņi abi mums būs ļoti labs papildinājums. Tas mums dos papildus opcijas uzbrukumā un vārtu gūšanā."

Daugavpilī esat pirmo reizi?
Dambrausks: "Esmu šo pilsētu apmeklējis pāris reizes arī iepriekš. Ar "Ekranas" un "Ekranas-2" šeit esam spēlējuši pārbaudes mačus - gan pret "Daugavpili", gan citu Daugavpils komandu."

Lasi vēl:
1. kārta: "Riga" un Kubarevs, Tosina negantās medības, īpašais Zjuzins, Sūlšera veiksme
2. kārta: "Riga" nespēlē kā čempione, "Spartaka" darba atļaujas, Pertijas plāni Valmierā
3. kārta: Karašauska portrets ģērbtuvē, slavas dziesma Savaļniekam, Liepājas ķibeles
4. kārta: Tamazs kosmosā, Riherta 8 sekundes, Dodo liktenīgā nenomainīšana
5. kārta: Liepājnieku vēlme redzēt Zidānu, vieglprātīgais Amansiu un nosalušais Marians