Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:115, Did:0, useCase: 0

Tamazs kosmosā, Riherta 8 sekundes, Dodo liktenīgā nenomainīšana

Edmunds Novickis
Edmunds Novickis @EdmundsN

Tamazs kosmosā, Riherta 8 sekundes, Dodo liktenīgā nenomainīšana
Tamazs Pertija. Foto: Jānis Līgats

Nedēļas nogalē aizvadītas Virslīgas 4. kārtas spēles. Piedāvājam treneru sacīto pēc savu komandu mačiem.

"Jelgava" - "Liepāja" 1:2

Gordons Jangs: "Domāju, ka tā bija laba spēle starp divām komandām, kuras centās spēlēt. Mēs spēli sākām spēcīgi un izveidojām labas vārtu gūšanas iespējas. Bijām pelnījuši puslaika pārtraukumā doties ar vadību. Teicu spēlētājiem pārtraukumā, ka jāgaida pretinieku prettrieciens otrā puslaika pirmajās 15 minūtēs. Bija jāmet bumba viņiem aiz muguras, lai samazinātu "Jelgavas" spiedienu un neļautu atspēlēties, taču viņi to paveica. Kopš tā brīža spēle varēja aiziet jebkurā virzienā. Man ir bijis patīkami, kopš esmu šeit Latvijā, ka ir sajūta, ka komanda, kura pirmā iesit vārtus, parasti arī uzvar. Esmu apmierināts ar komandas parādīto raksturu."

Marians Pahars: "Apsveicu "Liepāju" ar uzvaru. Treneris Jangs redzēja tieši to pašu, ko mēs. Pretinieki spēles sākumā dominēja laukumā un tas ir jautājums, ko es pagaidām nevaru atbildēt. Treneru starpā jāizspriež, kādēļ komanda nebija gatava spēles sākumam. Pirmā puslaika pēdējās 15 minūtēs sniegumu uzlabojām un atgriezāmies spēlē. Sākām veidot vārtu gūšanas izdevības, kuras gan neizmantojām, bet vismaz mums bija iespējas un sākām izdarīt spiedienu. Otrajā puslaikā iznācām krietni labāki un izlīdzinājām rezultātu. Kopš tā brīža spēle bija līdzīga. Vienīgā lieta, ar ko nebiju apmierināts, nevis tādēļ, ka zaudējām, bet tādēļ, jo spēlējām mājās, bija tas, ka pēc 1:1 panākšanas nespēlējām uzbrūkoši. Jā, pretiniekam rastos pretuzbrukuma iespējas, taču mēs spēlējām savās mājās un bija jāmēģina uzbrukt un uzvarēt."

Par izraidīšanu, tās bija sekas tam, ka biji neapmierināts ar tiesāšanu vai tam bija kādas citas sekas?
Pahars: "Nekas tāds tur nenotika. Tās bija emocijas par spēles epizodi. Pēc tam skaļāk runāju un saņēmu noraidījumu."

Tagad mierīgākos apstākļos uzskati, ka tas bija pelnīti?
Pahars: "Grūti teikt. Spēles laikā ir emocijas un var būt dažādi scenāriji. Pirmo reiz gan varēja pabrīdināt un pēc tam dot noraidījumu, bet nu tāds bija tiesneša lēmums. Man personīgi pret viņu nekādu pretenziju nav. Varu tikai atvainoties. Principā nevienu sliktu vārdu nepateicu. Jā, bija skaļa runa, bet neredzēju tur nekādu problēmu."

Iepriekš kā trenerim laikam nav bijis noraidījuma.
Pahars: "Nē, nav bijis. Izlasē vienā spēlē, šķiet, Turcijā bija tuvu tam."

Gordon, ja pirmajās trīs spēlēs nebūtu izcīnījuši nevienu uzvaru, vai tas būtu kritiski tev kā trenerim un komandai?
Jangs: "Pirmajos mačos mums iztrūka sešu spēlētāju. Šodien viens atgriezās [Dodo - aut.]. Tas ir svarīgi nevis tādēļ, ka viņš guva vārtus, bet tās meistarības un pieredzes, kas viņam ir, dēļ. Komanda ir spēcīgi būvēta un kluba prezidents un organizācija ir saprotoša par situāciju. Runāju ar vienu no "Jelgavas" organizācijas cilvēkiem un viņš teica, ka neviens nezina, kā situācija izvērtīsies, līdz nebūs nospēlēti pirmie divi apļi. Sākumā jāspēlē uz mākslīgajiem laukumiem un pēc tam pārejam uz zāli, kas atstās iespaidu. Mums nelaimīgi bija tas, ka pirmo spēli aizvadījām pret RFS un pēc tam trīs nedēļas bija jāsadzīvo ar zaudējumu līdz nākamajai spēlei. Domāju, paies astoņas deviņas spēles, līdz viss nostāsies savās vietās."

Turpinājumā vēl aizvien būs grūti, jo iztrūkst spēlētāju vai pēc pirmās uzvaras pieaugs pārliecība pār saviem spēkiem?
Jangs: "[Norāda uz Paharu - aut.] Viņš var pateikt, cik liela nozīme ir pārliecībai. Ja viņi būtu izrāvuši uzvaru, pārliecība turpinājumā būtu ļoti augsta. Ja mēs būtu zaudējuši, tad pārliecība paliktu zema. Cerams, ka jaunnedēļ vēl viens mūsu spēlētājs atgriezīsies sastāvā. Četri spēlētāji izkrituši uz vismaz trim mēnešiem un divi nebūs pieejami visu sezonu. Tā ir liela neveiksme. Pie šādiem apstākļiem izcīnīt punktus ir ļoti vērtīgi. Tas ir trenera darbs, kurā uzvaras mijas ar zaudējumiem. Neesam nekāds lielbudžeta klubs, tādēļ ar to jāsadzīvo."

Esat aizvadījuši spēles ar visām četrām pagājuša gada spēcīgākajām komandām, kuras arī šogad var vērtēt kā galvenās titula pretendentes. Vai jūti, ka šogad varat piedāvāt lielāku pretestību nekā pērn, kad bieži zaudējāt uz nulles?
Pahars: "Tagad katra komanda pretendē uz titulu. Ne tikai es, bet arī mūsu līdzjutēji, žurnālisti un komandas vadība redz pozitīvo virzienu, kurā ejam. Visas spēles bijušas līdzīgas, bet diemžēl sanāk zaudējumi. Pret "Riga", RFS un šodien nebija tik liela starpība. Pagājušo gadu negribu atcerēties. Tā bija cita situācija un cita komanda ar citiem uzdevumiem. Vēsturiski "Jelgavas" komanda vienmēr ir spēlējusi ar raksturu. Tieši tas izšķir rezultātu, nevis taktika vai tehnika. Raksturs un vēlme uzvarēt nosaka uzvarētāju. "Liepāja" iepriekš pēdējā minūtē zaudēja, šoreiz mēs zaudējām pašās beigās. Tas ir futbols. Tagad ir grūti runāt, jo pēc zaudējuma nejūtos labi. Paskatīsimies kādā pozīcijā būsim pēc astoņām deviņām kārtām. Ir grūti, jo spēlējam labi, bet rezultāta pagaidām nav. Mēs uzreiz gribam apspēlēt RFS, gribam pieveikt "Liepāju" un visas Eirokausu komandas. Varbūt tas pāries, bet puiši ir ļoti sarūgtināti pēc spēles, jo ticam, ka varam uzvarēt. Mēs nevaram kā citas komandas [ar smaidu rāda uz Jangu - aut.] katru nedēļu paņemt klāt spēlētājus. Ja mums divi no sastāva izkrīt, tad ir lielas problēmas."

Germans Māliņš otro spēli pēc kārtas ielaida tādus vārtus, kurus Virslīgas vārtsargam nevajadzētu ielaist. Vai tas rada galvassāpes par psiholoģiju un vārtsargu izvēli turpmāk?
Pahars: "Pagaidām nē. Diemžēl viņam ir kļūdas, bet zinu, ka viņš var spēlēt arī ļoti labi. Runāju ar viņu arī pēc RFS spēles un cenšos dot pārliecību, bet, kas šodien notika, - nezinu. Viņš var spēlēt labāk, protams."

Cik būtisks trieciens mača sākumā bija Arta Lazdiņa trauma?
Pahars: "Grūti pateikt. Dažreiz tas komandai var ļaut saņemties, dažreiz tas traucē. Mēs spēli sākām ļoti slikti. Nevis tādēļ, ka Artis bija laukumā, bet visa komanda nebija gatava sākumam. Liepājnieki vienkārši bija labāk noskaņoti nekā mēs."

Dodo spēles laikā pirms gūtajiem vārtiem vairākkārt pazaudēja bumbu un zaudēja savas divcīņas. Vai neapsvērāt viņa nomainīšanu?
Jangs: "Jā [smaida]. Jau grasījos nomainīt viņu. Viņam bija saindēšanās ar ēdienu. Tādēļ pirmos mačus Dodo nespēlēja. Biju uztraucies par viņa fizisko gatavību un biju jau sagatavojis maiņu. Taču viņš pateica, ka viss ir kārtībā un palika laukumā. Visas uzslavas par uzvaras izcīnīšanu pienākas viņam."

Kādēļ gruzīnu spēlētājs Vacadze netika iekļauts pieteikumā?
Jangs: "Izvēlējos komandu, kura bija gatava spēlēt šajos apstākļos pret konkrēto pretinieku. Noskatījos visas iepriekšējās "Jelgavas" spēles un pielāgojos viņu stilam. Marians puslaika pārtraukumā veica izmaiņas, tāpēc arī man nācās pielāgoties un nomainīt Delgado, lai spēli turpinātu ar vienu uzbrucēju, jo jutu, ka "Jelgava" dominē laukuma viduszonā."

Kāda ir Kristiana Torresa naturalizācijas situācija? Viņš klasificējas kā vietējais vai ārzemju spēlētājs?
Jangs: "Es šo situāciju nesaprotu. Viņam ir Latvijas pase, latviešu sieva un meita. Viņš spēlē Latvijas nacionālajā izlasē. Nesaprotu kā viņš var tikt klasificēts kā ārzemju spēlētājs. Savukārt "Jelgavā" ir spēlētājs ar Krievijas pasi, kurš neskaitās ārzemnieks. Kurš to var man izskaidrot? Varbūt es neesmu skots, bet jūs zināt, ka esmu izskatīgs, tādēļ tā nav problēma [smejas]."

"Metta" - RFS 1:2

Valds Dambrausks, RFS galvenais treneris: "Kas par spēli! Ja pēdējos mačos biju laimīgs par pēdējo minūšu gūtajiem vārtiem un izrautajām uzvarām, tad šodien spēlējāmies ar uguni un mums ļoti paveicās izmukt no punktu zaudējuma. Mums jāuzslavē pretinieki, šie jaunie puiši. Viņi mani nepārsteidz, taču es apbrīnoju "Mettas" kluba un akadēmijas darbu. Viņi ir uz laba ceļa, jo var redzēt progresu gadu no gada, un šodien atkal viņi spēlēja lieliskā stilā, un mēs spēlējām vienā līmenī. Mana komanda radīja nelielu vilšanos, sevišķi otrajā puslaikā - pēc ātri gūtajiem vārtiem un kontroles lielākajā mača daļā pēc pārtraukuma zaudējām šo kontroli, ātri ielaidām vārtus un turpinājumā saskārāmies ar grūtībām līdz pat pēdējai sekundei. Izveidojām dažus pusmomentus, taču ar to nebija pietiekami, lai uzvarētu pārliecinoši. Pirms spēles mums bija bažas par dažu futbolistu veselību, tāpēc veicām izmaiņas, un šī rotācija, iespējams, nenāca par labu. Taču pozitīvais ir tas, kā spēle beidzās - noslēdzām to kā uzvarētāji. Pēc iespējas ātrāk jāaizmirst šī spēle un jāgatavojas Valmierai."

Nākamā spēle pret pārsteidzošo Valmieru - ko gaidīt no šīs spēles?
Dambrausks: "Kā redzat, čempionāts ir spēcīgs, it sevišķi sezonas sākumā. Nav runa tikai par Valmieru, jārespektē ikviens. Čempione "Riga" šeit pret "Mettu" bija iedzinējos un uzvarēja ar 2:1, mēs arī izrāvām 2:1, visi cīnās. Valmierai ir labs atbalsts tribīnēs un līdzjutēji noteikti būs kopā ar komandu, sevišķi pēc uzvaras pār "Riga" [preses konference notika dienu pirms Valmieras aizraujošā neizšķirta pret Ventspili - aut.]. Saviem zēniem jau teicu - uzreiz jāaizmirst prieks par šodienas izrauto uzvaru un jāgatavojas nākamajai spēlei."

Par Marusiča traumu zinām, bet kā ir ar Bulvīti?
Dambrausks: "Bulvītis jau trenējas ar komandu un šodien bija uz soliņa. Ja būtu ļoti vajadzīgs, viņš varētu iziet laukumā, bet mēs paturējām prātā, ka tagad jāspēlē ik pa četrām dienām [būs spēļu kārta arī nedēļas vidū - aut.]. Mēnesis būs piesātināts maču ziņā un esam priecīgi par savu sastāvu un iespējām rotēt."

Andris Riherts, "Mettas" galvenais treneris: "[reaģējot uz preses sekretāra aicinājumu veikt uzrunu un pēc tam atbildēt uz jautājumiem, ja tādi būs - aut.] "Nav taču neviena žurnālista. Gribētu pateikt paldies spēlētājiem, faniem par spēli. Paldies!" [Riherta uzstāšanās ilga astoņas sekundes, skatīt video beigas zem "vairāk" - aut.]

"Daugavpils" - "Riga" 0:1

Oļegs Kubarevs, "Riga" galvenais treneris: "Mums vieglu spēļu nav un pastaigu arī negaidījām, dodoties šurp. Man ir patīkami atrasties blakus Viktoram [Morozam], jo viņš ir bijis manas komandas kapteinis [2013. gadā Jūrmalas "Spartakā" - aut.] un bija viens no gudrākajiem spēlētājiem. Gatavojoties spēlei, sapratām, ka pretinieks būs labi organizēta komanda. Mums atlika paļauties uz savu spēlētāju meistarību, kā arī veiksmi un standartsituācijām. Uzvarējām, taču tagad grūti pateikt, cik likumsakarīgi - sākumu laikam jau aizvadījām labāk, guvām vārtus, bet tālāk sākās tās problēmas, kuras mūs pagaidām nepamet. Tagad mums būs pauze ["Riga" izlaidīs 5. kārtu, kas risināsies nedēļas vidū - aut.], un mēs, ceru, atgūsim spēkus, jo komandai pēdējā laikā nav bijis brīvdienu, nogurums uzkrājies. Sagaidu, ka turpinājumā pieliksim."

Viktors Morozs, "Daugavpils" galvenais treneris: "Apsveicu Mihaliču [Kubarevu] ar uzvaru. Zinu viņu kā ļoti labu speciālistu un vēlu viņam veiksmi, strādājot ar "Riga" komandu. Par spēli - protams, neesam apmierināti ar rezultātu, bet ģērbtuvē pēc spēles futbolistiem teicu, ka esmu ļoti apmierināts ar viņu parādīto sniegumu. Komanda ir ļoti jauna un redzēju, ka viņi ļoti gribēja un, galvenais, redzēju, ka viņi var. Ielaistie vārti bija drusku muļķīgi, tomēr ir lepnums par komandas sniegumu šodien."

Kā pietrūka, lai rezultāts būtu pozitīvs?
Morozs: "Tas ir futbols - nevar pateikt [konkrēti], ka trūkst viena vai otra. Tāpat kā jebkurā dienā, protams, arī šodien varēja spēlēt labāk, citā dienā var nospēlēt sliktāk. Rezultāts ir atkarīgs no daudz kā. Mums nav pieredzes, fiziskā gatavība. Mūsu komanda ir ļoti jauna. Galvenais, lai futbolisti tagad progresētu, lai [regulāri] spēlētu ar tādiem pretiniekiem kā "Riga". Un, ja pret šādiem pretiniekiem viņi parāda labu sniegumu un, piemēram, tas pats Cucurs ir konkurētspējīgs, tas jau ir labi mūsu futbolam, Latvijas futbolam. Protams, katrai spēlei gatavojamies tā, lai uzvarētu vai vismaz paņemtu vienu punktu. Jūs redzējāt - Balodis [centra aizsargs - aut.] pēdējās minūtēs gāja uz priekšu, mēs riskējām. Bija iespējas aizķerties."

"Valmiera Glass"/ViA - "Ventspils" 1:1

Dejans Vukičevičs, "Ventspils" galvenais treneris: "Spēle sanāca skaista - līdzjutēji, domāju, bija apmierināti, sevišķi par otro puslaiku. Mēs pirmajā puslaikā neko neparādījām - mums nebija momentu, savukārt ielaidām vārtus brīdī [pirmā puslaika kompensācijas laikā - aut.], kurā nopietnas komandas nedrīkst ielaist, turklāt vēl tādā veidā. Vienmēr ir smagi, ja ielaid vārtus tieši pirms pārtraukuma. Otrajā puslaikā pēc pārtraukuma sarunas spēlējām jau daudz labāk - komanda parādīja lielu vēlmi, lai rezultātu izlīdzinātu. Vienlaikus arī pretinieks nenolaida rokas - man gan tas nebija pārsteigums un vēl pirms spēles brīdināju puišus, ka tā nav pērnā gada Valmiera. Tagad tas ir pavisam cits klubs, cits sastāvs, cits cilvēks uz komandtiltiņa. Zinu, kā viņš [Pertija] strādā, kā spēlē viņa komandas - daudz disciplīnas, daudz presinga, labi skraida. Ir grūti pret viņiem spēlēt. Maniem spēlētājiem jau pirmajā puslaikā bija jāsaprot, ka spēlējam pret ļoti nopietnu pretinieku. Tāpat Valmierai ir spēcīgs atbalsts tribīnēs, ir laba futbola atmosfēra.

Otrajā puslaikā abām komandām bija iespēja izraut uzvaru, sevišķi pēdējās 15-20 minūtēs, kad zaudējām koncentrēšanos - taču abas komandas vēlējās uzvarēt, gribēja gūt vārtus, neviens šeit nevēlējās aizsargāties, lai iegūtu vienu punktu. Abām komandām pietrūka, taču saku malači savējiem par otro puslaiku. Valmieru apsveicu gan ar punktu, gan sniegumu, turklāt ne tikai šodienas. Kādam varbūt mūsu viens punkts šodien šķiet maz un, protams, mūs pašus tas arī neapmierina, taču tas nav viens punkts pret pagājušā gada Valmieru - laiks rādīs, cik šis punkts ir vērtīgs."

Tamazs Pertija, "Valmiera Glass"/ViA galvenais treneris: "Paldies pretiniekam, jo abu komandu parādītais futbols un ažiotāža tribīnēs nebūtu iespējama bez viņu līdzdalības. Pretinieks laukumā uzvedās cienījami, vīrišķīgi. Abas komandas vēlējās uzvarēt, abām netrūka momentu. Ak Dievs, kā varēja redzēt, ka neviens nevēlas to neizšķirtu! Spēle sanāca laba, un tas arī bija gaidāms, taču negaidīju, ka būs tik ļoti laba. Otrkārt, paldies līdzjutējiem, kuri atbalstīja. Esmu ļoti priecīgs, ka pilsētā tagad ir tāda futbola ažiotāža. Cilvēki nāk, un mūsu galvenais uzdevums ir viņus iepriecināt. Treškārt, paldies maniem futbolistiem - viņi šobrīd reāli rāda, ka komanda ir vienota, neviens nekrīt ārā no kopējā spēles zīmējuma, un tas attiecas gan uz uzbrukšanu, gan aizstāvēšanos. Ikviens virza mūsu spēles ideju - tas ir ļoti labs rādītājs, ņemot vērā, ka kopā esam tikai divus mēnešus. Un būs melots, ja teikšu, ka esmu neapmierināts ar neizšķirtu - protams, esmu apmierināts, esmu pieticīgs cilvēks. Protams, par trim punktiem būtu vēl priecīgāks, taču to pašu var teikt pretinieks, tāpēc esmu apmierināts. Turpinājumā progresēsim gan mēs, gan citas komandas - tikai trešā spēle, mākslīgie laukumi. Man nepatīk spēles mākslīgā seguma laukumos, uz tik nelieliem izmēriem."

Futbolisti pirms spēles iznāca ar krekliem ar Lūsiņa uzvārdu. Pirmkārt, kam pieder šī ideja, bet, galvenokārt, cik nopietna ir viņa trauma?
Pertija: "Diemžēl domāju, ka esam zaudējuši viņu uz visu sezonu. Tas mums ir ļoti liels mīnuss, jo šis puisis treniņnometnē [Turcijā - aut.] parādīja, ka var spēlēt ļoti labi. Ļoti perspektīvs, 2000. gadā dzimis. Tur [Turcijā - aut.] viņš sita vārtus katrā spēlē mačos ar spēcīgiem pretiniekiem. Viņa zaudējums ir liels mīnuss. Mēs viņu atbalstām, viņš mums ir blakus. Ņemot vērā, ka viņš ir jauns, domāju, viņš atgūsies. Taču šosezon, domāju, mums nepalīdzēs. Kreklu ideja pieder vadībai, konkrēti Uldim [Pūcītim]. Mēs par šo ideju esam pateicīgi, jo es par to nevarēju iedomāties, esot domās par gaidāmo spēli."

Amansiu Fortešu ne reizi vien esat dēvējis par vienu no komandas līderiem. Kāpēc šodien viņu nomainījāt jau pārtraukumā?
Vukičevičs: "Reizēm arī komandas līderis nespēlē labi. Šodien uzskatīju, ka pirmajā puslaikā viņš nespēlēja labi, tāpēc nomainīju."

Valmierai vidējā līnijā labi spēlēja japānis [Nakamura] - netikāt galā ar viņu?
Vukičevičs: "Lieliski zinājām pretinieku sastāvu. Pāris reizes viņus pētījām, sevišķi spēli pret "Riga". Komandā, kas viesos pārspēj čempionus, noteikti ir kvalitatīvi spēlētāji, sevišķi vidējā līnijā. Tajā šodien spēlēja puisis no Ukrainas [Helovani], japānis [Nakamura] un, protams, vietējais futbolists ar astoto numuru Bogdaškins, kā arī kapteinis ar ceturto numuru [Ērglis]. Japānis, sevišķi pirmajā puslaikā, spēlēja iekšienē, lai dotu brīvību 17. numuram [Krautmanim kreisajā flangā - aut.] - tas viss bija redzams, nekā negaidīta. Mūsu ideja bija nespēlēt daudz savā laukuma pusē, jo zinām, ka viņi tur daudz presingo, viņiem ir labs ātrums. Tāpēc vēlējāmies uzbrukt caur flangiem, sevišķi caur kreiso - reizēm izdevās, reizēm nē. Galu galā arī pretinieks spēlē un reaģē uz to, kā mēs spēlējam. Šo neizšķirtu godam nopelnīja abas komandas."

Pirmajā puslaikā Valmiera nereti brīvi kontrolēja bumba. Jūsu komandas presings bija pārāk vājš?
Vukičevičs: "Presings nebija vājš, tā vispār nebija! Futbols ir kolektīvs sporta veids - ja viens vai divi cilvēki neveic savu darbu, tad presings neizdodas. Presingam ir savi likumi - kad tas jādara, kurš to dara, kurš pirmais uzbrūk, jā nospiež un tā tālāk. Ja presings nesanāk, to var saukt par smieklīgu presingu. Mūsu gadījumā presinga pirmajā puslaikā vispār nebija. Otrajā puslaikā bija - komanda centās, skrēja, presingoja, vēloties parādīt citu seju."

Par pendeli - vainojat savu futbolistu, kuram tika fiksēts pārkāpums?
Vukičevičs: "Jūs esat pārliecināts, ka pendele bija?"

Gribētos dzirdēt jūsu viedokli.
Vukičevičs: "[Smaida] Ja tiesnesis nolēma piešķirt pendeli, tad atliek viņam ticēt. Arī otrā pusē kaut kāds kontakts soda laukumā bija. Taču tiesāšana nav mans darbs. Ir cilvēki, kuri ir atbildīgi par tiesnešiem [klātienē maču vēroja un pierakstus veica LFF Tiesnešu pārraudzības eksperts Alans Snoudijs - aut.]. Taču, protams, pieredzējis futbolists puslaika pēdējā minūtē pendeli uz saviem vārtiem nenoorganizē. Nopietna komanda to nepieļauj - dažas sekundes pirms tam bumba piederēja mums. Veicām tālu piespēli brīdī, kad nebija jāsteidzas, ritēja pēdējā minūte. Tā rezultātā pieļāvām pretuzbrukumu un pendeli - es teiktu, ka pieļāvām stulbu pretuzbrukumu."

Jautājums abiem treneriem par pēdējām 15-20 minūtēm, kad spēle ritēja no vieniem vārtiem uz otriem. Vai nebija iespējams piekoriģēt tā, lai aizsardzība tomēr būtu kaut cik drošāka, bez tik plašām brīvām zonām un tik un tā ķert pretinieku pretuzbrukumos?
Vukičevičs: "Mēs jau arī ķērām pretiniekus pretuzbrukumos."

Jā, bet aizsardzība?
Vukičevičs: "Neviens nevēlējās nosēsties aizsardzībā. Pēdējās 15-20 minūtēs laukumā atradās ļoti daudz futbolistu ar uzbrūkošām kvalitātēm - viņi zina iemeslu, kāpēc atrodas laukumā. Viņi vēlējās uzbrukt, un arī mēs no soliņa aicinājām to darīt. Palikām aizsardzībā trijatā - mainījām Heliu [kreisās malas aizsargu - aut.], lai uzlaistu Žo, kurš spēlētu zem uzbrucējiem Kaspara [Svārupa] un Tosina [Aijeguna]. Vajadzēja riskēt, jo viens punkts neapmierināja ne mūs, ne pretiniekus. Tagad, kad mačs noslēdzies un mierīgi analizēju, ir citādi, bet spēles laikā gribi uzvarēt. Tāpēc šādas maiņas veicām un tāpēc bija šīs brīvās zonas aizsardzībā. Bija momenti kā vieniem, tā otriem. Iespējams, mūsu izdevības bija pirmās - Stass [Mordatenko] palika viens pret vienu ar vārtsargu, pēc tam vēl Dovē [Vomē], arī Eģiks [Eduards Tīdenbergs] trīs reizes sita, vēl iespēja bija Kasparam [Svārupam], kad slikti darbojās piecu metru attālumā no vārtiem. Pēc tam mača izskaņā divas trīs iespējas radās arī Valmierai. Galu galā neizšķirts uzskatāms par godīgu."

Pertija: "Mēs nedrīkstējām nosēsties, jo pretinieks uz maiņu uzlaida raženu futbolistu [Svārupu] - ja mēs nosēstos, sāktos tālās piespēles un mēs zaudētu gaisa divcīņas. Tāpēc mums bija jāspēlē augstu. Plus sapratām, ka "Ventspili" neizšķirts neapmierina un viņi uzbruks lieliem spēkiem, ko apliecināja arī viņu maiņas - var teikt, ka mēs izvietojāmies tā, lai veidotos šie pretuzbrukumi. Un interesantākais, ka tas arī realizējās, mums bija momenti. Tas, ka neguvām vārtus, ir pieredzes, mierīguma un aukstasinības jautājums. Sevišķi, kad Naka [Nakamura] neatdeva precīzu piespēli izgājienā divi pret viens. Te arī bija cīņa starp treneriem [smaida], mēs to zinām - zinu, kādu futbolu propogandē mans kolēģis. Mēs viens otru pazīstam un te nebija jaunumu - mums abiem patīk uzbrūkošs, spēcīgs, skaists, kvalitatīvs futbols. Man nebija tiesību nosēsties un spēlēt otrā numura lomā, jo tad es zaudētu sava kolēģa [Vukičeviča] priekšā. Tāpēc nenosēdāmies."

Kura mača beigās zaudējāt vairāk nervu - sargājot no aizsardzības 1:0 pret "Riga" iepriekšējā mačā vai šodien, kad bija uzbrukumi no vieniem vārtiem uz otriem?
Pertija "Godīgi saku, ka šodien pēdējās 20 minūtēs saņēmu tādu futbola kaifu... kaut kur kosmosā lidoju. Kad komandas trešajā kārtā spēlē tā, ka rodas moments pēc momenta, tas ir milzīgs kaifs. Tas nenotika sezonas vidū, kad komandas ir ieskrējušās, bet jau trešajā spēlē. Man ir svarīgi, ka futbolisti noticēja sev. Komandā ir daudz spēlētāji, kuri tam neticēja - tagad, kad viņi sajuta, ka var, es nevarēju viņus bremzēt un likt aizsargāties. Man svarīgi, lai viņi atvērtos. Ir potenciāls."

Pēc finālsvilpes daži futbolisti bezspēkā palika guļam laukumā, bet tuvākās nedēļas laikā vēl divas sarežģītas spēles pret RFS un Liepāju. Pagūsiet atjaunoties?
Pertija: "Sarežģīts jautājums. Skaidrs, ka atjaunošanās sastāda 30% no panākuma. Centīsimies to izdarīt, bet, protams, neesam Anglijā un mums nav tik mežonīgas farmokoloģijas, lai divu dienu laikā atjaunotos. Centīsimies to paveikt esošajos apstākļos."

Punculam šodien bija vismaz piecas vārtu gūšanas iespējas, bet vārtu pagaidām nav. Kā vērtējat viņa sniegumu?
Pertija: "Tas, ka viņam ir piecas iespējas, jau ir labi. Ir uzbrucēji, kuri pat pie vienas iespējas netiek. Ja ir piecas izdevības, tātad spēs gūt vārtus. Viņš šodien nopelnīja pendeli, veica milzīgu darba apjomu, ķērās visās bumbās, ļāva mums no aizsardzības pāriet uzbrukumā. Puisis izskatās ļoti spēcīgi - kopš nometnes sākuma līdz pat šodienai. Tas ir laika jautājums, kad gūs vārtus. Atskaitot Punculu, netrūkst labu uzbrucēju, kuriem pagaidām sezonā nav gūto vārtu. Var būt spiediens, kad no tevis gaida vārtus - jāsaglabā miers, nav tam jāpievērš uzmanība, viņš noteikti gūs vārtus, un viss aizies."

Kāda situācija ar Apiņu?
Pertija: "Ir sācis treniņus, bet ne kopējā grupā."

Bija situācijas, kad brazīliešu centra aizsargs Lelis pieslēdzās uzbrukumiem, bet viņu neviens nepiesedza. Komunikācijas kļūda?
Pertija: "Es nevienam futbolistam neaizliedzu uzbrukt, centra aizsargus ieskaitot. Neesmu no tiem, kurš drebēs, ja centra aizsargs pieslēgsies uzbrukumam. Mūsdienu futbolā, nu jau vairāk nekā 10 gadus, centra aizsargi mēdz ieskriet uzbrukumā un gūt vārtus. Piemēram, Pikē. Ja cilvēkam ir potenciāls, man nav tiesības to slāpēt savu ambīciju dēļ. Teikšu vairāk - Klāvs [otrs centra aizsargs Kramēns; jautājums, iespējams, pazuda tulkojumā - aut.] ir 2000. gada puisis, un es viņu tiešu mudinu uzbrukt, spēlēt kombinacionālu futbolu. Neaizliedzu aizsargiem pieslēgties uzbrukumiem."

Lasi vēl:
1. kārta: "Riga" un Kubarevs, Tosina negantās medības, īpašais Zjuzins, Sūlšera veiksme
2. kārta: "Riga" nespēlē kā čempione, "Spartaka" darba atļaujas, Pertijas plāni Valmierā
3. kārta: Karašauska portrets ģērbtuvē, slavas dziesma Savaļniekam, Liepājas ķibeles

     [+] [-]

, 2019-04-08 09:01, pirms 7 mēnešiem
Tas,ka Tamazs iet kosmosa maj nav nekads parsteigums.

  +1 [+] [-]

, 2019-04-08 10:20, pirms 7 mēnešiem
Labi jautājumi un līdz ar to interesantas atbildes, paldies autoram!

  +4 [+] [-]

, 2019-04-08 14:10, pirms 7 mēnešiem
Kaut Metta spēlē simpātiski un kvalitatīvi, bet Riherta uzvedība preses konferencē nedara viņam godu. Tas nav nedz cienījami, nedz resektējami. Ļoti jāpārdomā uzvedība komunikācijā ar presi un sabiedrību. Savādāk atgādina tāda kā aizvainoto un čīkstošo puišeļu bariņu.
Jo vairāk Riherts un Mihelsons uzvedīsies kā sava veida huligāni un vaimanātāji - jo mazāk simpātiska man šī komanda liksies.

  +1 [+] [-]

, 2019-04-08 14:29, pirms 7 mēnešiem
Edmund, lūdzu kādi jaunu vlogu ar Arkādiju par Virslīgu. Ļoti forši būtu.

  -1 [+] [-]

, 2019-04-08 15:04, pirms 7 mēnešiem
Kāds Rihertam un Mettai gods? No kurienes? Uzvedas kā karaļi, lai gan ir reāli miskastnieki, ko arī pierāda viņu vieta tabulā. Kas tur bija ar viņu programmu - 2020.gadā čempioni? Iespējams. 1.līgas čempioni.

  +1 [+] [-]

, 2019-04-08 16:06, pirms 7 mēnešiem
tigereens rakstīja: Kaut Metta spēlē simpātiski un kvalitatīvi, bet Riherta uzvedība preses konferencē nedara viņam godu. Tas nav nedz cienījami, nedz resektējami. Ļoti jāpārdomā uzvedība komunikācijā ar presi un sabiedrību. Savādāk atgādina tāda kā aizvainoto un čīkstošo puišeļu bariņu.
Jo vairāk Riherts un Mihelsons uzvedīsies kā sava veida huligāni un vaimanātāji - jo mazāk simpātiska man šī komanda liksies.
Ko Riherts nepreizi pateica? PAteicās saviem spēlētājiem par spēli, un aizgāja. Viņš vainīgs, ka uz preseni nebija neviens žurnālists atnācis?

     [+] [-]

, 2019-04-08 18:29, pirms 7 mēnešiem
Dainis1998 rakstīja: Ko Riherts nepreizi pateica? PAteicās saviem spēlētājiem par spēli, un aizgāja. Viņš vainīgs, ka uz preseni nebija neviens žurnālists atnācis?
Dombrauskam nebija problēmu atbildēt uz jautājumiem. Rihertam bija problēmas. Lai vai kā - viņiem ir savi preses pārstāvji un ir iespējas smuki uzdot jautājumus, lai treneri var pastāstīt savu viedokli utt. Bet tas stils nudien nebija labs. Atnāca, ielēja glāzē, "presinieks" kaut ko pajautāja un šis izsper šo episko frāzi - paldies skatītājiem! Man vairāk nav ko teikt. te jau nav žurnālistu.

Kas attiecās uz presinieku esamību vai neesamību spēlēs un to klātbūtni konferencēs - tas ir sāpīgais jautājums, kas Latvijā ir tāds, kāds nu ir. Lai Rīgas žurnālisti vai pat Ventspils, Daugavpils ... brauktu uz kaut kurieni - tās tomēr ir izmaksas. Protams, var gribēt viņus daudz un ideāli, ja visur - bet diemžēl tā tas nenotiek.