Pensionāri no RFS, Dambrausks un Pertija par tiesāšanu veic mājienus "ar mietu"

RFS - "Metta" 2:2

Andris Riherts, "Mettas" galvenais treneris: "Šodien galvenais treneris bija Andrejs Karpovs [Riherts izcieta pirmo no divu spēļu diskvalifikācijas - aut.], tāpēc esmu pateicīgs viņam, ka aizvietoja un darīja to godam. Tāpat paldies spēlētājiem un līdzjutējiem. Manuprāt, pelnīts punkts izbraukumā pret pieredzējušu un spēcīgu komandu. Tāpat esmu pateicīgs Andrejam Gluščukam, kurš vienā no komandas sapulcēm pateica, ka Lukmans Zakari, ja vajadzīgs, spēles beigās var nospēlēt uzbrukumā. Paldies Andrejam Gluščukam, tiešām kaut kas sanāca [nigēriešu centra aizsargs mača beigās, spēlējot uzbrucēja pozīcijā, skaistā stilā izrāva 2:2 - aut.]. Man tā liekas, ka otrie vārti bija laba līmeņa vārti - viss notika ātri, precīzi, savlaicīgi. Manuprāt, vieni no skaistākajiem vārtiem, ko esam guvuši."

Vai "Mettas" vēsturē ir bijuši kādi citi gūtie vārti, kurus skaistuma ziņā var pielīdzināt šiem?
Riherts: "Domāju, ka 2012. gadā Milašēvičs kādus divus trīs devītniekus iekabināja. Taču šeit bija labs komandas darbs - fantastika, pats trībīnēs biju izbrīnīts par tādiem vārtiem [smaida]. Malači."

Pie rezultāta 1:0 bija problēmas jūsu spēlē?
Riherts: "Pirmajā puslaikā it kā nebija, otrajā puslaikā muļķīgi ielaidām vārtus no diviem trim rikošetiem vārtsargam pretkustībā. Zinot, ka pretinieku komanda sen nav guvusi vārtus, tas viņiem iedeva papildus pārliecību. Redzot, kā viņi svin, likās, ka viņiem tie ir 1000. vārti sezonā un viņiem tik viegli šī spēle nebeigsies."

Pretiniekiem bija 15 stūra sitieni un pirmajā puslaikā vismaz daži no tiem bija neobligāti, uzdāvināti. Šādā veidā ļāvāt viņiem piešauties, līdz viņi arī guva otros vārtus pēc stūra sitiena. Tā bija problēma, ka ļāvāt Šimkovičam piešauties?
Riherts: "Jā, bija nevajadzīgi stūra sitieni, bet tie ļāva arī mums piešauties aizsardzības darbībām. Samainījām Krolli un Liepu vietām, jo no otrās zonas sita pirmo reizi un trāpīja vārtos. Tajā brīdī jau gatavojām maiņu, kad Kirils [Ševeļovs] nāca laukumā. Viņš tomēr ir garš spēlētājs. Mēs esam komanda, kurā ir ļoti īsi un ļoti gari spēlētāji, līdz ar to pie standartiem varētu būt problēmas. Tā kā pie mūsu vārtiem ir vidēji 10 stūra sitieni mačā, kaut kādas īpašības ir uztrenētas."

Kurš nenosedza Bulvīti? Atkārtojumā šķita, ka Džamalutdinovs viņu uz sekundi vieglprātīgi pameta, pēc tam zaudējot pozīciju.
Riherts: "Džamalutdinovam bija jāsedz Malecs, kura tobrīd nebija laukumā. Nākamais sedzamais bija Jagodinskis, varbūt nedaudz apjuka. Skaidrs, ka Džamalutdinovs Bulvītim ir plecam, tāpēc ir diezgan grūti noorientēties. Skaidrs, ka Bulvītis pārāk viegli uzsita, bet, manuprāt, tie centrējumi pārsvarā bija tuvā staba virzienā vai vidū, bet tālā staba virzienā šis bija viens no pirmajiem stūra sitieniem. Līdz ar to tā zona bija nedaudz piemirsta."

Kad Ševeļovs būs pilnībā vesels, Zakari būs konkurents centra aizsargiem vai uzbrucējam Krollim?
Riherts: "Kad Kirils būs vesels, tad skatīsimies. Šobrīd viņš palīdz komandai kā var - šajās divās spēlēs viņa pienesums, kopumā spēlējot 11 minūtes, ir bijis ļoti labs [Ševeļovam uznākot beigās, "Metta" izrāva uzvaru pret "Ventspili" un neizšķirtu pret RFS - aut.]."

Kāpēc Fazili, nevis Ozoliņš?
Riherts: "Rihards ir ļoti jauns spēlētājs [maija beigās sasniegs pilngadību - aut.], kurš nospēlējis ļoti daudz spēļu. Līdz ar to rotācija ir nepieciešama. Fazili arī veiksmīgi spēlē, bet iepriekš viņam bija problēmas ar pasi, ilgi netika pie spēļu prakses, tāpēc šobrīd viņš ir gatavs, maksimums, 60 minūtes nospēlēt."

Ņemot vērā diskvalifikāciju, kādas bija tavas funkcijas šīs dienas spēlē?
Riherts: "Tev sadarbība ar DK [smaida]? Nekādu funkciju nebija, visu darīja treneru štābs. Es biju atbalstītājs šodien."

Kā bija tribīnēs?
Riherts: "Pie savas komandas atbalstītājiem vienmēr ir labi. Man patīk viņu pozitīvais gars, kas rada labu atmosfēru gan komandā, gan tribīnēs."

Ar "Mettas" ultrām kādu kopīgu dziesmu?
Riherts: "Beidzu Rīgas 6. vidusskolu, kas ir mūzikas skola. Tur jāiet uz kori, orķestri, dejošanu. Gāju dejošanā, bet vienu dienu man bija jāiet uz dziedāšanas pārbaudi. Nu neizturēju galīgi [smaida]. Tur ir Raivis Bēts - man tā liekas, viņš ir profesionāls dziedātājs, piedalās Dziesmu svētkos. Cepuri nost, viņiem balsis ir nostādītas. Negribas jaukt viņu notis."

Valds Dambrausks, RFS galvenais treneris: "Grūti runāt pēc tādas spēles kā šī. Domāju, ka mēs "Mettai" pasniedzām dāvanu viena punkta izskatā un paši zaudējām divus punktus. Pirmajā puslaikā spēlējām briesmīgi. Tā bija mana vaina, jo man kā trenerim jāuzņemas atbildība, jo tieši es pieņemu lēmumus, kuri futbolisti dodas laukumā, kā spēlējam, kādu taktiku pielietojam. Pārāk daudz lēmumu izrādījās kļūdaini. Ieguvām tikai punktu manis un manu lēmumu dēļ. Protams, neesmu apmierināts. Otrais puslaiks bija daudz labāks - parādījām raksturu un RFS īsto seju. Bijām lauvas, spēlējām tā, kā būtu jāspēlē visu laiku. Tomēr sekoja neveiksmīga kļūda mača izskaņā, pirms tam izšķērdējot pārāk daudz momentu. Kā zināt, pirms tam četrās spēlēs neguvām vārtus - šodien iesitām divus, taču abus pēc standartsituācijām un nevienus no spēles, lai gan no spēles bija vairāk nekā pietiekami vārtu gūšanas iespēju. Šodien iegūts punkts, bet sajūtas ir tādas, ka nav iegūts nekas, sajūtas ir kā pēc zaudējuma."

Kas bija šie kļūdanie lēmumi?
Dambrausks: "Es vienkārši izvēlējos nepareizo sastāvu un arī taktiski - pēc izmaiņām daži futbolisti pēc pārtraukuma spēlēja citās pozīcijās, un tas strādāja labāk. Sākām ar 4-3-3, kas nestrādāja. Ziniet, spēle seko spēlei, un mums bija tikai pusotrs treniņš, lai šo formāciju iespēlētu. Taču tā ir treneru problēma - spēlētāji dara visu, ko liek treneri. Ja tas nestrādā, tātad ir slikti treneru lēmumi. Otrajā puslaikā mainījām formāciju, sākām spēlēt kā pirmais numurs, sākām spēlēt kā turnīra līderi, paņēmām iniciatīvu, izdarījām spiedienu - nevaru sūdzēties par otro puslaiku, jo bija labs sniegums, guvām divus vārtus un bija vēl momenti, kurus realizējot, ļoti laicīgi varējām izbeigt intrigu. Kompensācijas laikā zaudējām divus punktus, kuri jau bija mūsu."

Šimkovičs mainīja savu pozīciju pirmajā puslaikā - arī tas nestrādāja?
Dambrausks: "Nevaru runāt par atsevišķu spēlētāju. Pirmajā puslaikā mēs bijām ļoti lēni. Es šeit nerunāju par fizisko kustību, bet arī spēli ar bumbu - mēs nevaram spēlēt šādi. Mēs šodien spēlējām pret komandu, kas mums atļāva spēlēt. Varējām darīt visu, ko gribējām! Taču ikviens gribēja veikt 10 pieskārienus bumbai, sevišķi tajās zonās, kur to nedrīkst darīt. Ar bumbu ir jāspēlē ātrāk, ir jāspēlē uz priekšu. Pirmais puslaiks bija briesmīgs, mēs spēlējām kā pensionāri, kā veterānu komanda. Man tas ir jāatzīst un jāuzņemas par to atbildība. Kad tu spied uz pareizajām pogām un pieņem pareizos lēmumus, tad ir kā otrajā puslaikā, kurā savukārt bijām kā "Formula 1" komanda - presings, došanās uz priekšu, pāreja no aizsardzības uzbrukumā, momentu radīšana. Taču, ziniet, nevar visu laiku spēlēt ar šīm divām sejām - viena ļoti slikta un otra ļoti laba. Ja mēs vēlamies sasniegt kaut ko ļoti jauku, tad mums ir jādemonstrē stabilitāte. Diemžēl pēdējās piecās spēlēs ļoti labie brīži mijas ar sliktajiem. Šī spēle nebija izņēmums, tieši tas pats."

Varbūt pirmajā puslaikā bija problēma ar psiholoģiju, ņemot vērā iepriekšējās četras sausās spēles uzbrukumā?
Dambrausks: "Klausieties, mums ir pārāk laba komanda, lai par tādām lietām satrauktos! Komandai būtu jāsatraucas tikai par savu sniegumu un cīņu laukumā. Ja tik garā turnīrā jau 12. spēlē krist panikā par to, ka dažās spēlēs neizdodas gūt vārtus, tad tā ir vājuma pazīme. Tā tam nav jābūt, ir jābūt pārliecinātiem. Esam tabulas augšā ne bez iemesla - mums bija septiņu uzvaru sērija un, ko, šie paši spēlētāji, kuri tajos mačos sita iekšā, tagad vairs nezina, kā spēlēt? Protams, viņi zina un par šādām lietām nebūtu jāsatraucas. Jāiet un jāspēlē, kā plānots. Momenti rodas, tie tikai jāizmanto."

"Mettas" otrie vārti bija mākslas darbs vai slikta aizsardzība?
Dambrausks: "Protams, ka slikta aizsardzība! Spēlējot aizsardzībā, atslēgas aspekts ir neļaut bumbai nokļūt aiz aizsardzības līnijas. Neviens, sevišķi aizsargi, nedrīkst atļaut bumbai nokļūt aiz muguras. Mēs to atļāvām pārāk viegli. Mēs noskatījāmies video atkārtojumu, un tā bija patiesi slikta aizsardzība."

Vai pirms "Mettas" izlīdzinājuma vārtiem tiesnesis pieļāva kļūdu?
Dambrausks: "Es par to nerunāšu, jo, ja runāšu, tad varētu saņemt sodu un nokļūt tribīnēs kā mans kolēģis [Riherts]. Tāpēc labāk pateikšu, ka tiesnesis šodien bija absolūti fantastisks [nepārprotams sarkasms, smiekli zālē - aut.] un bija "Top", "Top" līmenī, ilgu laiku nebiju redzējis tik labu tiesāšanu."

Kāda bija ideja pirmajā puslaikā no spēles? Izmantot flangus, centrēt un meklēt garos uzbrucējus?
Dambrausks: "Bija doma piesātināt pretinieka soda laukumu tā, lai tur būtu daudz mūsu spēlētāju. Spēlēt ar bumbu, radīt spiedienu. Diemžēl ļāvām "Mettai" spēlēt ar bumbu pārāk garus nogriežņus. Tāpēc tas nestrādāja. Nespēlējām pietiekami steidzīgi, pārāk bieži atspēlējām atpakaļ, spēlējot pozicionāli, pārāk ilgi pieņēmām lēmumus. Pārāk daudz pieskārienu bumbai, pārāk daudz skatīšanās, pārāk ilga gatavošanās izšķirošajai piespēlei tā vietā, lai darbotos ar bumbu ātri un sekotu piespēle pēc piespēles. Domāju, otrajā puslaikā biedējām pretinieku, kad veicām presingu un spēlējām augstu, gandrīz jebkuru uzbrukumu pabeidzot ar sitienu. Mums bija šie trīs punkti, tie vienkārši bija jāpatur. Ja skatāmies tikai otro puslaiku, mums bija jāuzvar, taču jāapsveic "Metta", kura izcīnīja šo punktu, nepadodoties, turpinot cīņu, neielaižot trešos vārtus un beigās iesitot pašai. Viņu gols pēdējās sekundēs bija tiešām jauks."

Kas notiek ar Marusiču?
Dambrausks: "Makss nav formā, un es labi saprotu šo situāciju, jo viņam bijušas problēmas ar savainojumiem un veselību, kā arī citas problēmas. Viņš izlaidis pārāk daudz no sezonas. Vispirms izlaida mēnesi, pēc tam mēs steidzinājām viņu atgriezties, jo mums bija vārtu gūšanas problēmas. Taču spēlētājam nepieciešamas vairākas spēles, lai ieietu formā. Tomēr, ja cīnies par augstākajām vietām, nav tam laika. Katri trīs punkti ir zelta vērtē un spēlētājiem, lai tiktu laukumā, jāpierāda sevi treniņos. Mums ir daudz uzbrucēju, konkurence priekšā ir liela, spēlē tikai labākie."

Vai uz maiņu uznākušie Savaļnieks un Seto bija vieni no galvenajiem pilotiem jūsu "Formula 1" otrajā puslaikā?
Dambrausks: "Jā, piekrītu. Mums Savaļnieka pietrūkst jau ilgāku laiku. Kā redzams no statistikas, kad viņš nespēlēja, mēs neguvām uzvaras. Šodien viņš bija ļoti agresīvs, viņš veica centrējumus, kuri bija kvalitatīvi. Mums viņa trūka. Ja skatāmies uz statistiku, pirms Savaļnieks guva savainojumu, viņš vidēji veica septiņus centrējumus, kas ir nozīmīga sastāvdaļa mūsu spēlē. Kad viņa nav laukumā, mums tā pietrūkst. Arī Seto deva labumu - piespēlēja bumbu ātri, viņš ir disciplinēts un ieņem labas pozīcijas. Viņi abi bija ļoti svarīgi spēlētāji mūsu otrā puslaika sniegumā."

Vai Savaļnieks var nospēlēt 90 minūtes?
Dambrausks: "Šodien viņš nospēlēja 45 minūtes, un mēs mēģināsim iet uz priekšu. Saprotams, ka visi, viņu pašu ieskaitot, vēlas, lai Savaļnieks spēlētu 90 minūtes. Redzēsim."

Kļuškins netrāpīja no lieliskas pozīcijas trešo spēli pēc kārtas. Tā ir problēma vai veiksmes trūkums?
Dambrausks: "Kad netrāpi no tik labām pozīcijām, ir pa druskai no visa - veiksmes trūkums, pārliecības trūkums, domas par to, kas notiks, ja netrāpīs. Vēlos pateikt, ka esmu apmierināts ar viņa sniegumu, viņš ir ļoti svarīgs spēlētājs mūsu komandā. Uzskatu viņu par vienu no universālākajiem spēlētājiem ne tikai RFS, bet visā Latvijā. Protams, vēlos, lai viņš gūst vārtus, bet zinu, kā viņš jūtas. Zinu, ka viņš pārmet pats sev, jo viņš vairāk par visiem pasaulē gribēja iesist vārtus. Dažreiz tā gadās - nākas ilgi gaidīt, lai gūtu vārtus un, kad tas notiek, seko vēl vairāki vārti. Ticu, ka Gļebs pārvarēs to."

"Liepāja" - "Jelgava" 1:0

Marians Pahars, "Jelgavas" galvenais treneris: "Slikti spēlējām - ko vēl varu pateikt? Kustības bija sliktas, piespēles sliktas, uzbrukumā slikti. Pa vidu tam pretinieks realizēja standartsituāciju, lai gan arī mums pirms tam bija lieliskas iespējas tieši pēc standartiem. Nespēlējām dinamiski šodien, tas traucēja. Nevarējām veikt daudz [pastiprinošu - aut.] maiņu, bet tieši Daņila Hvoiņickis uznāca un parādīja, ka vēlas kaut ko mainīt, grib kaut ko izdarīt. Grūti, jo ir daudz traumu. Jau pēc pirmā puslaika bija jāveic divas maiņas, jo bija traumas. Jau minēju, ka spēlējām slikti, taču spēli izšķīra viena standartsituācija. Kad viņi iesita, mēs, protams, skrējām uz priekšu un pretiniekam parādījās brīvās zonas, kā rezultātā bija vēl pāris momenti. Pretinieks šodien spēlēja disciplinēti un organizēti."

Aleksandrs Stakovs, "Liepājas" galvenais treneris: "Esmu apmierināts ar uzvaru un komandas sniegumu. Manuprāt, pretinieks bija labi sagatavots - gan taktiski, gan fiziski. Viņi mums sagādāja problēmas pirmajā puslaikā aizsardzībā. Esmu apmierināts ar visiem saviem futbolistiem, ieskaitot vārtsargu [Raļkeviču], kurš pirmajā puslaikā veica [svarīgu] atvairījumu un dāvāja mums variantus - ja "Jelgava" tajā epizodē iesistu, mums klātos daudz sarežģītāk. Zinājām, ka "Jelgava" ir labi sagatavota taktiskā ziņā, ir redzams trenera rokraksts un nopietns darbs. Mūsu uzdevums bija pretinieku sagrīļot, kāpināt tempu - zinājām, ka tad iespējas parādīsies. Mums jau pirmajā puslaikā bija zināmi momenti, arī otrajā. Uzskatu, ka sasniedzām mērķi."

Daudz izmaiņu sastāvā, vidējā līnija pavisam jauna. Nesatrauca, ka Ķigurs bija bez spēļu prakses?
Starkovs: "Mums nebija citu variantu, mums ir diezgan daudz traumēto, bija arī viens diskvalificētais [Strumija izcieta otro spēli - aut.]. Protams, Ķigura opcija bija riskanta - ceru, viņš necieta. Treniņos viņš izskatījās labi."

Cik ilgi Ķigurs bija trenējies kopējā grupā?
Starkovs: "Dienas 10-12. Viņš vispār ir kluss puisis un ļoti disciplinēts. Zinu, ka, arī esot ārpus kopējās grupas, viņš individuāli strādā labticīgi. Ļoti labs pussargs ar gaišu galvu."

Fraidejs uzvar uzbrucēju konkurencē?
Starkovs: "Jā, lai gan viņš ir jauns spēlētājs. Tomēr kāpēc nē? Marians [Pahars] čempionu komandā ["Skonto"] sāka spēlēt 19, 18 gados [smejoties vēršas pie Pahara, kurš iebilst, ka 20 gados - aut.]? Vecumam nav izšķirošas nozīmes - galvenais, ka ir laba pozīcija un ātruma izvēle. Tas man patīk Fraidejā."

"Liepājai" svarīgākais bija neielaist vārtus, ņemot vērā problēmas aizsardzībā pirms jūsu atnākšanas?
Starkovs: "Nē, primāri vajadzēja pašiem gūt vārtus. Lai uzvarētu, vajadzīgi vārti. Lai būtu vārti, jābūt momentiem. Ņemot vērā šīs dienas pretinieku, bija vajadzīgi vairāki momenti, nevis tikai viens. Nevar sēdēt aizsardzībā un cerēt uz kādu vienu epizodi."

Maiņa pārtraukumā bija piespiedu kārtā [Pahars veica divas maiņas - aut.]?
Pahars: "Nē, tā nebija. Emša vietā vēlējos uzmainīt Vorobjovu taktisku apsvērumu dēļ."

Kāpēc vēlējies veikt maiņu jau pirmā puslaika beigās [galu galā maiņa notika pārtraukumā]?
Pahars: "Bija četras piecas epizodes, kad Aivars [Emsis] zaudēja bumbu. Pēdējās minūtēs bija grūti, bija pretinieku spiediens, bet viņš gan pēc īsām, gan pēc garām piespēlēm nespēja paņemt bumbu, nespēja to pieturēt. Bija jāveic maiņa - uzskatīju, ka Eisdens tajā pozīcijā būs labāks. Vorobjovs var spēlēt kā Nr.10. Taču atkal - nav tik viegli atrast pareizu maiņu, kad ir tik daudz traumu. Nevaru apgalvot, ka šī bija super maiņa, pagaidām pietrūkst konkurences šai pozīcijā. Sastāvā ir daudz izmaiņu salīdzinājumā ar pirmo apli un vairāki atslēgas spēlētāji tagad nevar palīdzēt."

Šarifi pārtraukumā gan savainojuma dēļ nomainīji?
Pahars: "Jā, viņam Ahilleja cīpslas savainojums."

Ko jums nozīmē Starkova un Pahara duelis Virslīgā?
Starkovs: "Tā ir iespēja satikt Marianu uz skrejceļa. Sen nebiju viņu redzējis [smaida], ļoti maz kontaktējamies. Sekoju līdzi savu futbolistu panākumiem un neveiksmēm. Sazvanāmies, kad ir labs noskaņojums [smaida]. Novēlu Marianam panākumus. Viņš ir no tiem, kurš mācās - nevar atnākt un sacīt, ka "lūk, esmu spēlējis, tāpēc dariet tā." Domāju, viņam būs liela nākotne, taču vajadzīgs laiks."

Starkovs iepriekš bijis jūsu priekšnieks trenera amatā.
Pahars: "Jā, tā bija. Esam pazīstami daudzus gadus. Starkovs ir man tuvs cilvēks, protams. Bija jocīga sajūta šādi satikties, bet, pirmkārt, apsveicu viņu, ka viņš atkal strādā. Esmu priecīgs, jo principā mums otra tāda cilvēka valstī nav. Vismaz pagaidām. Viņš ir jāciena. Mani priecē, ka katru nedēļu tagad varam redzēt viņa pieredzi. Viņš var dot labumu Latvijas futbolam kopumā. Jutos mazliet neērti, cīnoties pret viņu [iesmejas]."

Toberam skolā nebija pēdējais zvans?
Starkovs: "Ja jūs runājat par eksāmeniem, tie viņam vēl ir priekšā. Nebija runas par to, ka viņu varētu kaut kur palaist. Šajā ziņā viņš ir tāds mazais profesionālis. Galvenais, lai viņam netraucētu. Taču bieži traucē. Traucē augt tālāk. Nedrīkst apstāties - tiklīdz apstāsies, aizies lejā. Visi traucē - gan aģenti, gan mamma ar tēti, kuri viņu ļoti mīl. Taču viņam jābūt kā Ronaldu - "Youtube" ir pilns ar video, kuros viņš stāsta, kā sasniedza savus augstumus. Jebkurš spēlētājs un treneris var noskatīties, kā viņš to paveica - tikai ar darbu! Pilnībā ziedot sevi darbam. Kādi vēl izlaidumi?! Pat skola jāliek otrajā plānā, ja šādi vari neizlaist treniņu. Tā vajag! Tas ir ceļš uz panākumiem. Tāpēc, lai gan tas ir apkaunojoši, es nemaz nezinu par viņa pasākumiem skolā. Kaut gan zinu, ka 12. jūnijā viņam būs eksāmens, turklāt Rīgā. Tas nav kara noslēpums."

Cik sāpīgi un negaidīti bija uzzināt, ka Indrānam jāizlaiž vēl divas spēles, saņemot papildus sodu no LFF DK [kas nosprieda, ka Indrāns dzelteno kartīti nopelnījis apzināti - aut.]?
Pahars: "Pagaidām vēl nav saņemta konkrēta atbilde par to, kāpēc viņam vēl divas spēles ir jāizlaiž. Man tas ir pilnībā nesaprotami, nezinu, kas tur notika, nesaprotu šo LFF DK lēmumu. Pat grūti komentēt. Jā, viņš ceturto dzelteno kartīti nopelnīja apzināti, taču, kad futbolists norauj pretiniekam uzbrukumu, viņš to dara apzināti vai nē? Arī apzināti. Par šo situāciju var daudz spekulēt, taču man liekas, ka diskvalifikācija uz divām spēlēm pēc tam, kad viņš jau tā izlaidīs vienu spēli par kartīšu normu, ir par daudz. Serhio Ramoss Čempionu līgā apzināti nopelnīja dzelteno kartīti un saņēma vienas papildus spēles diskvalifikāciju - tātad kopā divas, kamēr Latvijā piespriestas trīs. Saprotu, ka ir reglaments, mēs to cienām, bet gribam saņemt atbildi - kāpēc Čempionu līgā tā, bet šeit tā? Uzrakstījām LFF nevis protestu, bet vēstuli ar lūgumu paskaidrot. Mums tas ir liels zaudējums, protams."

Turpinot par incidentiem, vai dzirdēji, ko Riherts pēc uzvaras pār "Ventspili" pateica tās trenerim Kļosovam?
Pahars: "Šī tēma ir izzīsta no pirksta. Nesaprotu, kāpēc tas tik ilgi tiek apspriests. Saprotiet, ir ļoti viegli kritizēt - ar to problēmu nav. Vari ieiet internetā, sazināties ar žurnālistu vai vienalga kuru, un uz kāda cita neveiksmju fona izskatīties labāk. Pārliecināt, ka tu esi stiprs, bet tas otrs vājš. Tāpēc es to nekomentēju. Saprotiet, visi cilvēki ir dažādi. Andris [Riherts], ja kaut ko teica, kaut gan nezinu par to, ir principu cilvēks. Viņam ir solidaritāte un ētika attiecībā uz treneriem. Tam cilvēkam [domāts Kļosovs - aut.] tā nav. Ja viņš sevi asociē kā treneri un saka, ka ir treneris... tādus vārdus var pateikt līdzjutējs, var pateikt žurnālists, galu galā to var pateikt kluba prezidents. Taču ne treneris. Jo ir zināms cieņas kodekss. Es neiedziļinājos detaļās, man stāstīja, neesmu lasījis to rakstu pilnībā (kam man tas?), - taču es nenolaidīšos līdz šādam līmenim, lai to visu komentētu."

"Daugavpils" - "Riga" 0:3

Kristaps Blanks, "Riga" treneris: "Liels prieks par trim punktiem. 3:0 - puiši ir malači. Zinājām, ka šeit būs grūti, arī atceroties pirmā apļa spēli, kad uzvarējām te ar 1:0 ļoti grūtā spēlē. Prieks, ka pirmajās 20 minūtēs pilnībā bija mūsu kontrole - turējām bumbu, izveidojām momentus un, pats galvenais, guvām divus vārtus. Pēc tam varbūt nedaudz atslābinājāmies, bet principā pirmo puslaiku nokontrolējām. Zinājām, ka otro puslaiku Daugavpils sāks daudz aktīvāk, ko arī parādīja - bija daudz asāki divcīņās, mūsējie kaut kur uzķērās uz pārkāpumiem, nopelnot nevajadzīgas dzeltenās kartītes. Pēc tam izdevās gūt arī trešos vārtus, un spēle būtībā bija paveikta. Pēc tam spēlētāji nedaudz atslābinājās, bija paviršības, atstājām brīvās zonas, paši radījām uz saviem vārtiem momentus. Runājām, ka tam pašam Askerovam nedrīkst atstāt brīvās zonas, taču arī šodien viņam bija moments, mums paveicās, ka viņš neguva vārtus. Paldies visiem, tagad atkal esam galvgalī, mums ar RFS ir vienāds punktu skaits. Tagad beidzot trenēsimies un spēlēsim zaļajā laukumā, gatavosimies mačam pret Ventspili."

Viktors Morozs, "Daugavpils" galvenais treneris: "Apsveicu pretiniekus, viņi pilnībā kontrolēja spēli. Gribu pateikt viņiem paldies, ka ierādīja mums mūsu vietu. Labi vēl, ka ir tikai 0:3... Jo šodien aizvadījām savu sliktāko spēli. Kad spēlē pret šādu pretinieku, kurš ir labi nokomplektēts, un neesi disciplinēts un ar augstu motivāciju, mums variantu nav. Šodien tā notika. Risināsim, kāpēc tā notika. Mums bija pauze ["Daugavpils" izlaida iepriekšējo kārtu - aut.], mums jābūt svaigākiem, bet izskatījās, ka šodienas mačā turpinām atpūsties."

"Ventspils" - "Valmiera Glass"/ViA 2:2

Tamazs Pertija, "Valmiera Glass"/ViA galvenais treneris: "Tā ir no tām spēlēm, kas vecumā atņems dzīves gadus [smaida], es šodien 5-10 gadus zaudēju, jo spēle bija tik ļoti nervoza. Sapratām, ka pirmo reizi esam izgājuši zaļajā laukumā [valmierieši to no Virslīgas komandām šosezon darīja pēdējie, par vienu dienu vēlāk nekā "Metta" - aut.], kas vienmēr ir saistīts ar diskomfortu pēc spēlēšanas mākslīgā seguma laukumos. Tāpēc pirmo puslaiku vēlējāmies nospēlēt mazliet zemāk, nevis ar agresīvu presingu, lai izmantotu priekšā brīvās zonas. Pirmajā puslaikā, lai gan neielaidām vārtus, mums tas [izmantot brīvās zonas] neizdevās, jo kļūdījāmies elementārās epizodēs. Vai nu spēlētāju uztraukums vai tas, ka pirmo reizi spēlējām zaļajā laukumā. Būšu taisnīgs un teikšu, ka ar rezultātu esmu apmierināts, jo vadību zaudējām pāris minūšu laikā, ielaižot vēl vienu pendeli. Esmu apmierināts ar rezultātu, nepielaidām konkurentus tuvāk - paliek četru punktu starpība un, ja pareizi atceros, mums vēl spēle rezervē. Šī diena ir izdevusies.

Taču, ja iedziļināties, ar spēles kvalitāti pirmajā puslaikā neesmu apmierināts. Pārtraukumā mums ar futbolistiem bija saruna augstākos toņos, nekā būtu vēlams. Diemžēl reizēm spēlētāji nesaprot pareizos vārdus, tāpēc nācās tā rīkoties un otrajā puslaikā jau izgāja pavisam cita komanda - iesitām divus vārtus un varējām iesist vēl. Interesantākais, ka spēlējām pret spēcīgu pretinieku - pirmo reizi šogad jutu tik lielu spiedienu no pretinieku puses. Tāpēc esmu pateicīgs futbolistiem, ka viņi visas 95 minūtes tieši aizsardzības ziņā saglabāja disciplīnu."

Otrajā puslaikā 17 minūšu laikā tika piešķirti trīs 11 metru soda sitieni, kas visi tika realizēti. Taču šīs pendeles nebija lielisku kombināciju rezultāts, bet gan pārsvarā muļķīgi nopelnītas. Tas nesabojāja kopējo priekšstatu par spēli?
Pertija: "Šis jautājums drīzāk jāuzdod tiesnesim. Protams, abas komandas pārdzīvo par šīm uz saviem vārtiem nopelnītajām pendelēm. Mēs šodien ielaidām divas pendeles, kas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā - nevar būt tā, ka tiesnesis kļūdījās abas reizes. Tā ir futbola sastāvdaļa. Domāju, futbols šādi netika sabojāts, tieši otrādi - četri vārti un, domāju, līdzjutēji mājup devās apmierināti. Šeit ir jautājums tiesnesim, lai gan neteikšu, ka kāda pārkāpuma nebija - varbūt otrā pendele uz mūsu vārtiem, nezinu, nebija redzams, bet pirmā, manuprāt, bija, jo sekoja piespēle gar vārtiem, ["Ventspils"] spēlētājs mēģināja gūt vārtus un sekoja bloķēšana. Mūsu iesistajā pendelē pārkāpums pret Helovani noteikti bija. Pēdēja pendele bija tiesneša lēmums. Spēli pendeles nesabojāja. Protams, tā varu teikt, jo spēle beidzās 2:2 - ja zaudētu ar 1:2, pateiktu ko citu."

Pertija uz jautājumu par pendelēm atbildēja, vēl neredzot video. Pēc šī video noskatīšanās gruzīnu speciālistam ārpus preses konferences teiktā bija sekojošs sakāmais par Aleksandra Anufrijeva tiesāto maču un konkrēto 11 metru soda sitienu: "Noskatoties otrās pendeles video atkārtojumu, atcerējos vecos labos laikus, ko mūsu varenie, tagad jau veterāni-tiesneši, veidoja [творили - krievu val.]. Kad bezkaunīgi, atklāti pārkāpa jebkādas atļautā robežas. Mēs visi varam kļūdīties - gan tiesneši, gan treneri, gan futbolisti. Dod Dievs, lai šī kļūda būtu tīri nejauša! Nevēlos, lai mūsu čempionātā atgrieztos tie laiki, kad mūsu veterāni-tiesneši koleģiāli izšķīra jautājumus. LFF ir jāseko šai notikumu attīstībai katrā kārtā, nevis jānodarbojas tikai ar fotosesijām un demagoģiju. Šobrīd katra kluba vadītājs iegulda prāvus līdzekļus, ved futbolistus un Virslīgas līmenis ir ļoti solīds. Futbola sabiedrība nedrīkst pieļaut visatļautību. Atkārtojos, dod Dievs, lai vakardienas pendele būtu tiesneša cilvēcīga kļūda, nevis sistēmiski apzināta kļūda."

Teicāt, ka šoreiz sākāt bez agresīva presinga. Vai tas bija arī iemesls, kāpēc spēlējāt ar pieciem aizsargiem, trim centra aizsargiem?
Pertija: "Pret komandu, kurā ir Tosins un citi uzbrucēji, jābūt uzmanīgiem ik sekundi. Iedomājaties, ja spēlētu ar četriem aizsargiem? Būtu milzīgas zonas. Šodien mazliet pamainījām savu stratēģiju, jo kārtīgi analizējam pretinieku. Sapratām, ka lieliem spēkiem jānosedz tās zonas, kurās raujas iekšā Tosins un pārējie. Interesantākais, ka viņi tāpat šīs piespēļu līnijas atrada. Uz sintētikas es šādi nespēlētu, te ir pilnīgi cits futbols."

Kā gatavojāties šai pirmajai spēlei zaļajā laukumā?
Pertija: "Šeit ieradāmies dienu pirms spēles, bet Valmierā trenējāmies jau zaļajā laukumā, kurš vizuāli izskatās labi, taču vēl nav pietiekami līdzens. Trīs dienas trenējāmies šajā laukumā, kas gan nav pietiekami - spēle ir spēle."

Par uzbrucējiem. Jau pirmajā puslaikā nomainījāt Hektoru Pasifiku - ar ko tieši nebijāt apmierināts? Un kāpēc pieteikumā nebija Puncula?
Pertija: "Punculs ir traumēts, šodien viņu pietaupījām, jo nevēlējāmies pilnībā viņu salauzt. Domāju, pret RFS viņš spēlēs. Par Hektora maiņu - domāju, visi redzējāt, ka maiņa bija pelnīta. Ja spēlētājs kļūdās 6-8 reizes un zaudē bumbu, nevarēju viņu tālāk mocīt. Spēlētājs nebija gatavs, kas man ir paradokss. Laikam nedaudz zaudējis formu tāpēc, ka bija kārtot vīzu Āfrikā un ar mums tagad ir tikai vienu nedēļu. Mēs to pamanījām, veicām maiņu, izgāja Alvis [Jaunzems]. Visi redzējāt, ka Alvis nospēlēja ļoti labi - gan vārtus guva, gan pendeles epizodē piedalījās, gan bumbā ieķērās, gan skrēja prom uzbrukumā. Citiem vārdiem sakot, radīja saspringumu "Ventspils" aizsardzībai. Tāpēc domāju, ka šis puisis ir pelnījis spēlēt sākumsastāvā nākamajā mačā."

Grjaznovu nomainījāt otrā puslaika sākumā. Arī bijāt neapmierināts?
Pertija: "Jā. Viņš bija svaigākais, pirms tam bija maz spēlējis un šodien viņam bija iespēja, lai sevi pierādītu. Tomēr Grjaznovs šodien pilnībā krita ārā. Tāpat no spēles šodien pilnībā krita ārā Hektors un diemžēl arī Krišs Kārkliņš. Man patīk slavēt savus futbolistus, kad viņi to pelnījuši un arī kritizēt. Viņiem jāzina, ka šodien ar šiem uzvārdiem esmu neapmierināts. Vēlos piebilst, ka Kārkliņš aizvada vienu no savām labākajām sezonām, viņš viennozīmīgi ir mūsu līderis, taču šodien izkrita. Futbolisti arī nav roboti, lai katru maču aizvadītu vienā līmenī. Viņam pareizi jāuztver kritika un esmu drošs, ka nākamajā spēlē Kārkliņš izskatīsies jau citādi."

Kā ir spēlēt pret komandu, kuru vada kluba prezidents?
Pertija: "Zinot, kādi apstākļi tiek radīti komandai, zinot viņa mīlestību pret futbolu un to, kā viņš pārdzīvo par savu komandu... Tajā, ka viņš tur stāv un vada spēli, neko sliktu neredzu. Ja viņam patīk, kāpēc nē? Turklāt, cik zinu, viņam ir trenera licence. Saprotams, ka citiem treneriem un publikai tā ir neierasta situācija, bet es atbalstu šādus gadījumus. Protams, spēle jāvada noteiktiem cilvēkiem, bet, ja klubā ir šāda vienošanās, galvenais treneris neapbižojas, viņiem ir laba komunikācija un viņi viens otru papildina, tad kāpēc nē? Es personīgi neko sliktu šeit nesaskatu. Slikto vienmēr var saskatīt, bet skatīsimies uz pozitīvo - "Ventspilij" ir ļoti spēcīgi leģionāri, ir ļoti labi vietējie spēlētāji. Jaunajam centra aizsargam Litvinskim tiek dota iespēja spēlēt, futbola apstākļi šeit ir brīnišķīgi. Ventspils ir futbola pilsēta, šeit futbolu mīl, un šis cilvēks [Šišhanovs] futbolu papildina. Bet dažādām runām uzmanību nepievēršu - esmu dažādu runu upuris no pirmās dienas, kopš šeit ierados. Ir emocionāli, ambiciozi cilvēki, bet Latvijā to, kā arī dažādus izteikumus uztver mazliet citādi [smaida]. Jo vairāk iesaistās futbolā, iegulda tajā, jo labāk futbolam. Galvenais, lai tas notiek atļautā rāmjos."

Bet ja jūsu darbā šādi iesaistītos, kā reaģētu?
Pertija: "Es to nepieļautu, jo man ir cits raksturs, taču ja šis galvenais treneris [Kļosovs] to atļauj un viņiem ir ļoti laba savstarpējā sapratne, tad..."

Divvadība pie komandas stūres nekad pie laba nenoved.
Pertija: "Atstāsim to viņu iekšienē. Man pavaicāja, es atbildēju, ka neko sliktu te neredzu. Malači, ka viņi kopā vada. Galvenais, lai būtu rezultāts."

Tur jau tā lieta, ja tas dotu rezultātu...
Pertija: "Pagājušajā gadā taču deva rezultātu? Otrā vieta, dalība Eirokausos. Nenodarbosimies šeit ar demagoģiju."

Pēdējos trīs jautājumus uzdeva vietējais žurnālists, kurš pēc preses konferences pirmās daļas atgādināja, ka savulaik kādreizējais kluba prezidents Jurijs Bespalovs, kurš arī ļoti pārdzīvoja par komandas sekmēm, tikai vienreiz, 2000. gadā, iejaucās trenera darbā un treneris, Boriss Siņicins, uzstādīja Bespalovam ultimātu, kurš rezultējās ar trenera principiālu atkāpšanos no amata. Kopš tā laika Bespalovs, kurš 2012. gada aprīlī devās aizsaulē, treneru darbā atbilstoši žurnālista stāstījumam vairs nekad neiejaucās, vismaz publiski tas neizskanēja.

Igors Kļosovs, "Ventspils" galvenais treneris: "Daudz komentāru nav. Spēle jāvērtē tiem, kas to vēro no malas - varēsiet uzdot jautājumus. Ar rezultātu, protams, neesam apmierināti, diemžēl pietrūkst snieguma stabilitātes. Acīmredzot pietrūkst laika, lai sajustu pārliecību, pietrūcis laika, lai saprastu, ka ļoti svarīga ir disciplīna. Disciplīna noteiktās epizodēs nozīmē piespēlēt partnerim labākā pozīcijā vai arī uzņemties atbildību, kad partneris atrodas sliktākā pozīcijā. Plus ir jāspēj ziedot sevi - ziedot visu, lai neļautu pretiniekam gūt vārtus. Lūk, šādi izpaužas disciplīna, un stabilitātes šajā ziņā mums vēl nav. Tāpēc arī tāds rezultāts, kas mums nav pārāk labs. Tiesa, spēlējām ne pret to vienkāršāko komandu - pret komandu, kas iepriekšējā kārtā diezgan pārliecinoši [šeit varētu pastrīdēties - aut.] uzveica čempioni, Valmierai ir kvalificēta komanda, kurā ir četri leģionāri, un tā ir komanda, kas var mierīgi atļauties ierasties uz spēli dienu pirms tās. Tātad nopietna komanda. Mūsu Virslīgā vispār nav vāju komandu - leģionāru līmenis visās komandās ir aptuveni vienāds, un leģionāri atšķiras vien dažos komponentos, tāpēc visu izšķir nianses. Diemžēl šodien rezultātu nespējām sasniegt."

Ja neesat apmierināts ar rezultātu un sniegumu, kāpēc tika veikta tikai viena maiņa un tā pati diezgan vēlu, 73. minūtē?
Kļosovs: "Veicam maiņas, kad uzskatām tās par vajadzīgām. Uzskatu, ka daudzos komponentos spēle mums padevās un veikt maiņas maiņu pēc mēs nevēlējāmies. Uzskatu, ka mūsu sniegumā bija labi nogriežņi, kad kontrolējām bumbu un uzbrūkošais futbols bija labā līmenī. Principā taktiskie nodomi un mūsu plāns pārsvarā tika izpildīts. Tāpēc uzskatu, ka nebija nepieciešamas ekstrēmas maiņas. Tas ir viens iemesls, bet otrs ir tāds, ka mums bija problēmas ar sastāvu - Stuglis un Svārups izlaida maču diskvalifikācijas dēļ, viņi mums ir svarīgi futbolisti. Tāpēc šodien sastāvā parādījās jauni spēlētāji - pirmo pilnvērtīgo spēli sezonā aizvadīja Raens Tālbergs. Viņam sanāca neslikta sezonas debija. Tāpat Koļesovs pēc smadzeņu satricinājuma atjaunojās un arī, manuprāt, aizvadīja ļoti labu spēli. Tā ka maiņas veicām tikai tad, kad tas bija nepieciešams."

Balsta zonā spēlē Kazačoks, kurš ir Alfas vietā. Kazačoks tiek galā?
Kļosovs: "Pirmkārt, atbilde daļēji ietverta iepriekšējā atbildē - nācās iztikt bez diviem vietējiem diskvalificētajiem spēlētājiem. Eksistē leģionāru limits un mums ar to ir jārēķinās. Tāpēc spēlē Kazačoks [nevis leģionārs Alfa - aut.]. Otrkārt, ja jau Kazačoks šajā pozīcijā spēlē otru maču pēc kārtas, tātad viņam ir kvalitātes, kas mūs, trenerus, apmierina. Protams, viņš nespēlē bez kļūdām un šādas tādas problēmas ir, taču mēs pie tā strādājam un ļoti labi, ka futbolists pret šo situāciju izturas ar sapratni [pret to, ka viņam liek spēlēt šajā pozīcijā - aut.]. Jo spēlētāji reizēm ir jūtīgi un ne pārāk mīl pārkārtoties. Žeņa šai ziņā ir pozitīvs cilvēks - nav taču tik vienkārši ar futbolistu, kurš pieradis spēlēt uzbrūkošā zonā, sarunāt spēlēt šajā pozīcijā. Spēlētājam jābūt attiecīgai dvēselei, lai piekristu kam tādam un spētu realizēt šādas trenera iegribas. Viņš tiek galā, viņam ir ļoti augsts uzvarēto divcīņu procents, tāpat viņam ir ļoti labi fiziskie dotumi. Fiziski ļoti spēcīgs puisis šai pozīcijai - ja viņš šajā pozīcijā iespēlēsies, domāju, viņš Latvijas izlasei varētu būt interesants tieši šajā pozīcijā. Jo Latvijā neredzu balsta pussargus ar tādiem dotumiem, kādi ir Kazačokam."

Tarasovs.
Kļosovs: "Tā ir vakardiena. Kazačoks ir tagadne."

Kā nonācāt līdz lēmumam Kazačokam piešķirt kapteiņa apsēju?
Kļosovs: "Tas ir mūsu lēmums - uzskatām, ka viņam ir līdera dotības. Jā, viņš ir savdabīgs, taču līdera kvalitātes ir, viņš pilnībā sevi ziedo laukumā. Pret viņu nekad nav iebildumu par pašatdevi, par kolektīvām darbībām. Mēs Kazačokā redzam cilvēku, ap kuru var vienot komandu. Mums ir svarīgi, lai kodols veidotos no vietējiem spēlētājiem. Ceram, ka Kazačoks ieradies uz ilgāku laiku un ap viņu veidosies kodols. Mans personīgais viedoklis, ka starp vietējiem spēlētājiem viņš ir ārpus konkurences."

Vai komandā ir tāds futbolists, kāds Valmierai ir brazīlietis Leliss, kurš varētu no 25-30 metru distances uzsist spēcīgi un precīzi? "Ventspilij" praktiski nebija precīzu sitienu no distances.
Kļosovs: "Tā ir problēma, un mēs pie tās strādāsim. Atbildu absolūti nopietni."

Vai spēlētājiem un personīgi jums netraucē kluba prezidenta norādījumi no rezervistu soliņa?
Kļosovs: "Attiecībā uz spēlētājiem jāvaicā viņiem pašiem, man personīgi netraucē. Man tas tieši palīdz, jo mums ir sadalītas funkcijas - es esmu atbildīgs par taktiski tehnisko sadaļu, bet prezidents par emocionālo. Atbildīgs nav īstais vārds - kluba prezidents dod emocijas un motivāciju. Uzskatu, ka mēs viens otru papildinām. Tas, ka spēlētāji izjūt spiedienu - futbolā tā vienmēr ir. Gatavojoties spēlēm, es futbolistiem neprasu, vai tas kaut kā traucē, man ir savi pienākumi."

Lasi vēl:
1. kārta: "Riga" un Kubarevs, Tosina negantās medības, īpašais Zjuzins, Sūlšera veiksme
2. kārta: "Riga" nespēlē kā čempione, "Spartaka" darba atļaujas, Pertijas plāni Valmierā
3. kārta: Karašauska portrets ģērbtuvē, slavas dziesma Savaļniekam, Liepājas ķibeles
4. kārta: Tamazs kosmosā, Riherta 8 sekundes, Dodo liktenīgā nenomainīšana
5. kārta: Liepājnieku vēlme redzēt Zidānu, vieglprātīgais Amansiu un nosalušais Marians
6. kārta: Dzavetjēri trūkst vārdu, Ventspils grūtais gads, Liepājai jāierodas uz maču vēl agrāk
7. kārta: Nuncio izdara spiedienu pats sev, "Mettas" labākais futbols, Jangs gari nerunā
8. kārta: "Riga" treneru konveijers, Zuntnera pēdējā cerība, Dejans pikts par Dambrausku
9. kārta: Futbola stadioni: Pertija nikns par apdalīto "Mettu", Morozs bēdīgs par Daugavpili
10. kārta: Dejans atvadās, Starkovs sveicinās, Daugavpils kā Andora, padomju leksika
11. kārta: Tiesneši kā Cēzaru sievas, Pertija bīda Morozu un 7. klases diskotēka
12. kārta: Riherts aizstāv Marianu, Pahars - Dambrausku, Kļosovs par prezidenta Adlana lomu