Zuntnera loma pie Starkova, RFS lāsts, pelēkais uzbrucējs Askerovs

"Jelgava" - "Spartaks" 0:3

Nuncio Dzavetjēri, FK "Spartaks" Jūrmala galvenais treneris: "Šī ir ļoti svarīga uzvara. Nospēlējām labu spēli. Iespējams, varējām nospēlēt vēl labāk. Mums ir jauna komanda, tāpēc dažreiz pieļaujam muļķīgas kļūdas. Šodien bijām ļoti kompakti un nosedzām visas zonas. Rīt sāksim domāt par nākamo spēli."

Marians Pahars, FK "Jelgava" galvenais treneris: "Apsveicu "Spartaku" ar uzvaru. Viņi labi šodien nospēlēja. No pirmajām minūtēm ļoti labi kustējās. Bija svaigāki par mums. Tas bija acīmredzami. Mums [spēle] diemžēl neizdevās. Nevaru pateikt, ka pirmajā puslaikā mums nebija iespēju vai viņi bija daudz labāki par mums. Nē! Pirmajā puslaikā bija līdzīga spēle. Jā, ar vairākiem stūra sitieniem un soda sitieniem viņi mūs presēja. Kopumā nebija tik traki.

Pretiniekiem ir laba uzbrucēju līnija. Viņi iesita četrus pret "Ventspili", kas visiem labi zināms. Mums diemžēl pietrūka kvalitātes [priekšā], kas šobrīd ir liela problēma. Nevar teikt, ka šodien spēlējām ar otro sastāvu, bet jau ilgāku laiku nevaram dabūt optimālo sastāvu. Protams, grūti pieņemt šādu zaudējumu... Tagad mums būs laiks atpūsties, jo nākamā spēle ir pēc desmit dienām ["Jelgava" izlaiž 15. kārtu - aut.]. Pēdējās divas spēles neizdevās, kas nenes prieku. Tagad ir laiks, kad, iespējams, kāds no savainotiem futbolistiem atgriezīsies ierindā. Visiem mazliet ir jānomierinās un jāatpūšas. Pēdējais mēnesis nebija viegls."

Kam visvairāk pievērsāt uzmanību, gatavojoties spēlei pret "Jelgavu"? Kādas ir šīs komandas raksturīgākās īpašības?
Dzavetjēri: "Jelgava" ir laba komanda, pret ko grūti spēlēt. Prasīju spēlētājiem nosegt zonas laukumā. Īpaši brīžos, kad mums nav bumba. Bija svarīgi neveidot lielus attālumus starp viduslīniju un aizsardzības līniju. Pie iespējas vēlējāmies uzbrukt caur vidu. Tāpēc ieliku tur ātros futbolistus Čikezi Nvaorisu un Ričlordu Eninu. Pēc mistera [pretinieku trenera] maiņas kļuva sarežģītāk, tāpēc arī veicu savu maiņu. Var teikt, ka šodien bija taktiska spēle. Esmu priecīgs par spēlētājiem. Taču zinu, ka mums ir smagi jāstrādā, lai turpinātu augt.

"Spartakā" daudz jauno futbolistu, kuri tikai apliecina sevi Virslīgā. Vari kādu izcelt?
Pahars: Negribu šodien runāt par "Spartaku". Nav īsti jēgas. Jā, viņi labi izskatījās kā komanda. Šodien viņi bija stiprāki. To jebkurš atzīs. Patika jūrmalnieku spēles organizācija. Var redzēt, ka pēc pirmās mūsu savstarpējās spēles ["Jelgava" uzvarēja Kauguros ar 2:1 - aut.] tika paveikts liels darbs. Šodien viņi mūs nepārsteidza. Spēlēja tā, kā gaidījām. Taču šobrīd nevaram salīdzināt komandu spēku. Viņi bija labāki viens pret viens epizodēs. Bija ātrāki, izturīgāki. Gandrīz visos elementos un līnijās. Nevar teikt, ka pilnīgi visur, taču bija līnijas, kur viņi vienkārši bija labāki.

Varbūt kaut kādā veidā ietekmēja tas, ka sākotnēji šis mačs bija paredzēts uz dabīgā seguma laukuma [Zemgales Olimpiskajā centrā], taču dažas dienas pirms mača tapa skaidrs, ka būs jāaizvada vēl viena spēle uz mākslīgā seguma?
Pahars: Tagad grūti kaut ko domāt. Pretiniekiem bija mazliet vairāk laika, lai sagatavotos šai spēlei ["Spartaks" izlaida 13. kārtu - aut.]. Šādā karstā laika tas, manuprāt, deva viņiem priekšrocību. Nevaru teikt, ka tas ir mūsu attaisnojums. Taču šādos apstākļos tas bija viens no faktoriem, kas izšķīra spēles likteni.

Nuncio, vai piekrīti, ka jūs ieguvāt pārsvaru arī pateicoties tam, ka šodien bija karsts un komandas spēlēja uz mākslīgā seguma?
Dzavetjēri: Varbūt. Ja jau rezultāts šodien ir pozitīvs.
Pahars: Domāts vairāk tas, ka jums bija laiks atpūtai, kamēr mēs spēlējam vienu maču pēc otra. Apstākļi un laukums ir tikai viena no priekšrocībām. Vēl ir lietas, kas notiek mūsu komandas iekšienē. Bet par šo "priekšrocību" jūs nebijāt informēti (smejas)
Dzavetjēri: Sapratu, sapratu. Taču pirmajā aplī bija līdzīga situācija un mēs zaudējam ar 1:2. Dažreiz tas palīdz, jo ir laiks atpūtai. Dažreiz var nākt par ļaunu. Šodien spēlētājiem bija grūti, jo ārā karsts un mākslīgais laukums karstumā arī nav parocīgs. Man ir svarīgi, kad spēlētājs laukumā sajūt balansu. Jo mums ir ļoti jauni spēlētāji, kuri, nespējot sabalansēt savas darbības, pieļauj ļoti muļķīgas kļūdas. Tas allaž ir risks. Čempionāts ir ļoti sarežģīts. Tāpēc vēlreiz saku, ka spēlētājiem katrā treniņā ir smagi jāstrādā.

Gabriels Šarpentjē guva uzvaras vārtus pret "Liepāju", taču šodien palika ārpus pieteikuma. Kāpēc?
Dzavetjēri: Viņam ir neliels savainojums. Tāpēc izvēlējos neriskēt, jo mums nākamā spēle jau sestdien. Vēl jābilst, ka mēs spēlējām uz mākslīgā seguma laukuma, kas viņa celim sagādā raizes. Viņam labāk atpūsties un sagatavoties nākamajai Virslīgas spēlei. (Jābilst, ka nākamajā dienā pēc Virslīgas mača Šarpentjē nospēlēja 90 minūtes dublieru komandā, kas arī aizvada savas mājas spēles uz mākslīgā seguma laukuma. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka francūzim tika piemērotas disciplinārās sankcijas)

Nākamajā mačā nevarēs piedalīties Renārs Rode un Artjoms Osipovs, kuri sakrāja četras dzeltenās kartītes. Vai tuvākajā laikā sastāvā atgriezīsies kāds no traumētajiem?
Pahars: Ceru, ka Jakovs Biļjans būs atpakaļ. Šodien viņš jau bija pieteikumā. Džaneiro [Purperharts] arī trenējas, bet vēl nav gatavs. Daudz nevaram cerēt uz traumēto atgriešanos. Jāatrod kādi citi resursi.

"Metta" - "Liepāja" 1:2

Aleksandrs Starkovs, FK "Liepāja" galvenais treneris: "Pirmkārt, apsveicu savus spēlētājus ar uzvaru. Varēja paredzēt, ka uzvara nenāks viegli. Pirmais puslaiks mums bija labs. Iesitām lieliskus vārtus. Otrajā puslaikā, īpaši galotnē, spēle sanāca nervoza. Futbolā bieži gadās, ka beigās rezultāts kļūst slidens. Esmu priecīgs, ka mača izskaņā nedevām iespējas pretiniekiem un nedevām mūsu vārtsargam izdevības izcelties. "Metta" spēlē interesanti. Uzbrukumā ļoti asi. Viņiem sanāca izveidot pietiekamu skaitu vārtu gūšanas iespēju, taču mūsu vārtsargs un aizsardzība tika ar tiem galā.

Vārtsargam nebija jāiesaistās, taču "Metta" izpildīja daudz standartsituāciju. Daudz pārkāpāt noteikumus...
Kad komanda aizsargājas, tad tai allaž ir vēlme atņemt bumbu. Ja pretī spēlē ātri un individuāli spēcīgi futbolisti kā "Mettai", tad veidojas neuzmanīgi pārkāpumi. "Mettai" ir četri pieci spēlētāji, kuri var apspēlēt viens uz viens. Protams, ka nevēlējāmies šos pārkāpumus. Bet "Mettai" ir individuāli spēcīgi uzbrucēji un pussargi. Jā, varbūt pietrūkst smailes uzbrucēja, kurš momentus noslēgtu ar vārtu guvumiem.

Maiņas šoreiz īsti nenostrādāja?
Droši vien, ka jā. Nav viegli ieiet šādā spēlē. Pie jebkura rezultāta. Arī pie 2:0. Viktors Ziemelis, Kristians Torress un Aleksiss Delgado vēlējās sevi parādīt, bet tas nav tik vienkārši.

Pēdējās sezonās Deniss Ivanovs diezgan daudz atradies uz rezervistu soliņa. Vai jūsu vadībā viņš ir kļuvis par aizsardzības līderi? Tagad viņš ir arī kapteinis.
Viņš bija līderis un kapteinis arī pirms tam. Pat atrodoties uz soliņa. Šobrīd viņš ir uzņēmis labu formu. Tas nav mans nopelns, bet gan viņa profesionalitāte. Galu galā 34-35 gadi [Ivanovs šogad sasniedza 35 gadu vecumu - aut.] nav vecums centra aizsargam. Jurijs Ševļakovs spēlēja Latvijas izlasē līdz 38 gadu vecumam. Piedalījās nopietna līmeņa spēlē.

Ivanovs spēlēja pie jums izlasē. Tas, ka viņu ļoti labi zināt, ir nozīmīgs faktors viņa lomā Liepājas komandā?
Jā, protams. Viņš ir lielisks futbolists Latvijas čempionātam. Šogad viņš to pierāda.

Par sastāvu. Šodien nebija Kristera Tobera, Igora Kozlova. Ofosu Apija šosezon gandrīz nespēlē...
Toberam trauma. Potīte. Guva pēdējā spēlē. Kozlovs dabūja traumu priekšpēdējā spēlē. Apija nespēlē visu sezonu, tāpēc viņa prombūtne nav pārsteigums.

Tobers uz izlases logu būs ierindā?
Nezinu. Neesmu redzējis izlases kandidātu sarakstu. Domāju, ka viņš varētu sagatavoties. Taču jāsaka, ka izlasē jābūt izsauktam spēlētājam, kurš mēneša laikā aizvadījis vismaz trīs četras spēles. Citādi viņš nebūs gatavs funkcionāli. Kristers savukārt no tām trīs nedēļām, kurās esmu bijis komandā, pilnvērtīgi trenējies ir tikai vienu. Tas ir par maz. Lai gan viņam ir unikālas fiziskās dotības. Šobrīd nemāku pateikt, kā būs tālāk.

Ja Latvijas izlases spēlētājs Torress nebūt leģionāra statusā, vai viņam šodien atrastos vieta pamatsastāvā?
Varbūt. Lai gan... Nē, nē. Šodien viņš nav pamatsastāva spēlētājs. Nav gatavs. Tāpat kā daži citi futbolisti. Nav gatavs tam Torresa līmenim, kādu mēs zinājām pirms diviem gadiem. Arī Lionels Strumija pirms diviem trīs gadiem spēlēja citādi. Karjera iet kā pa viļņiem. Ceru, ka abi minētie futbolisti, kuri ir īsti sportisti, spēs uzlabot sniegumu.

Delgado nāk tikai uz maiņu. Šobrīd zaudē konkurenci?
Mūsu uzdevums ir uzvarēt. Tāpēc liekam sastāvā šobrīd spēcīgāku futbolistu, balstoties uz nedēļas ciklā parādīto. Pagaidām Delgado ir kā rezervists.

Šodien spēlējāt pret Andri Rihertu, ar kuru kopā nedaudz pastrādājāt izlasē. Ko varat pateikt par viņu kā speciālistu?
Viņa darbu atspoguļo komanda, kas ir ļoti simpātiska. Futbolisti spēlē konkrētā stilā, ko ievieš treneris. Manā izpratnē tā ir svarīgākā atzīme. Andris ir izcils speciālists. Novēlu viņam pēc iespējas ātrāk izciest diskvalifikāciju (smejas).

Pie trenera Gordona Janga ļoti aktīvs uz rezervistu soliņa bija asistents Mareks Zuntners. Tagad liekas, ka Mareks ir palicis nedaudz klusāks.
Komandā jābūt galvenajam. Tāpat kā avīzes vai mājaslapas redakcijā. Viens pats. Nevēlos runāt par lomām. Trenerim jābūt vienam. Arī kapteinim, kura vārds brīžiem ir vērtīgāks par trenera vārdu. Tad rodas iespēja.

Mareku uzskatāt par trenera asistentu vai tikai par sporta direktoru?
Jā. Mareks Zuntners, Viktors Spole un Jurijs Ševļakovs veic savus pienākumus treniņu laikā. Arī pirms un pēc tiem, kad ir daudz darba.

Esat pārgājuši uz 4-3-3. Kāpēc tā?
Visas shēmas ir ļoti tuvas viena otrai. Ja spēlētājs ir tālu no savas formas, viņš var spēlēt tā, ka visiem izskatās pēc 4-3-3. Mainījām shēmu mača gaitā. Godīgi sakot, esošo situāciju diktē spēlētāju trūkums. Ir jāuzlabo sastāvs kvantitatīvi un kvalitatīvi. Izmaiņu nebūs daudz, taču tās ļaus vieglāk uzvarēt simpātiskās komandas. Neraugoties uz to, ka "Metta" spēlē labu futbolu, spēcīgai un pieredzējušai Eirokausu komandai tā ir jāapspēlē. Visos parametros. Sākām šodienas spēli ļoti agresīvi, taču nespējām turēt tempu, ko paši piedāvājām. Pirmajā un otrajā puslaikā izlaidām vairumu pretinieka uzbrukumu.

Cik vēl vajadzīgas spēles, lai komandas sniegums atbilstu jūsu prasībām, filozofijai?
Uzskatu, ka izlašu pauze mums būs īstajā laikā. Pašlaik domājam par tuvākajām spēlēm, uzvarot kuras, gūsim pārliecību. Skaidrs, ka neesam apmierināti ar atsevišķām epizodēm un spēlētāju darbībām. Taču ģērbtuvē apsveicu savus futbolistus ar uzvaru.

Andris Riherts, FK "Metta" galvenais treneris: "Spēlētājiem tā bija laba pieredze. Šādās spēlēs izšķiras liktenis, kurā vietā mēs atradīsimies. Teikšu, ka esam iemācījušies turēt sitienu, bet ne līdz galam, ņemot vērā, ka sākums nebija labs. Rezultāta ziņā. Spēles ziņā pretenziju man nav. Spēlētāji centās. Centās izpildīt to, kas bija vajadzīgs. Mēs, manuprāt, pirmajā puslaikā izveidojām vairāk vārtu gūšanas iespēju nekā otrajā puslaikā. Kaut vai atzīmēšu Emīla Birkas divus izgājienus viens pret vienu. Tas nebija uz dullo. Šie momenti izveidojās, pateicoties savstarpējai sadarbībai. Taču nebiju iedomājies, ka aizsargiem arī ir jātrenē viens pret vienu epizodes. Paldies visiem par atbalstu. Divas nākamās spēles [pret "Spartaku" un "Jelgavu" - aut.] būs interesantas!"

Pašā spēles sākumā bija viens bīstams uzbrukums, kur izveidojās divas vārtus gūšanas epizodes. Var teikt, ka pēc šīs neizmantotās iespējas spēle aizgāja nepareizā gultnē?
Ja ir moments [uzbrukumā], tad jau viss iet pareizajā virzienā [smaida]. Pēc tam bija individuālā kļūda. Vienam spēlētājam, otram. Pie abiem ielaistajiem vārtiem mēs kļūdījāmies, bet pie mūsu gūtajiem vārtiem jau viņi kļūdījās. Uzskatu, ka mēs paši bez pretinieku palīdzības izveidojām trīs ļoti labus momentus. Skaidrs, ka šādās epizodēs ir jāsit iekšā. Šobrīd pietrūkst pieredzes un nosvērtības. Īpaši tas izpaudās pie pirmajiem ielaistajiem vārtiem.

Pirms šīs kārtas abas komandas atradās turnīra tabulas pēdējās divās vietās. Vai piekrīti, ka pie šī brīža formas un rādītā snieguma "Metta" un "Liepāja" nebūt nav divas vājākās Virslīgas komandas?
Grūti pateikt, divas vājākās vai divas spēcīgākās. Turnīra tabula noteikti parāda reālo dzīvi. Teikšu, ka šodien satikās divas līdzvērtīgas komandas.

Raimonds Krollis aptuveni vienādu spēļu skaitu nācis uz maiņu un pamatsastāvā, bet arī savus otros vārtus guvis, nākot uz maiņu. Zināma likumsakarība?
Viņš ir viens no tiem, kurš varētu saasināt spēli - tāda doma bija jau pirms spēles. Ja ne pats gūt vārtus, tad izveidot momentu kādam citam. Diemžēl mūsu plānos nebija ielaist divus vārtus jau pirmajā puslaikā.

Normunds Uldriķis tika nomainīts pēc pirmā puslaika...
Spēlētājs ir ļoti jauns. Skaidrs, ka kļūdu viņš apzinās. Nebija jēgas viņu mocīt šādā spēlē. Domāju, ka nākamajās spēlēs viņš ar uzviju to mums atdos atpakaļ.

Tas nozīmē, ka Kirils Ševeļovs vēl nav pilnībā gatavs?
Redzējām, ka puslaikam viņš ir gatavs. Jūtas labi. Normunds, manuprāt, šajā laikā ieguva labu pieredzi. Pašlaik ir ļoti laba konkurence starp trim centra aizsargiem.

Pēc spēles līdzjutēji šķendējās par neizmantotām standartsituācijām. Centrējumi nebija pietiekam kvalitatīvi. Kā tu raugies uz šo spēles elementu?
Tur es varu piekrist. Šodien mums bija 8:1 stūra sitienos [pēc InStat 7:1 - aut.]. Neatceros, kad mums šajā rādītājā būtu tāds pārsvars. Tas pats arī soda sitienos. Jāņem vērā, ka mums tas kolektīvs diezgan jauns. Un spēlētāji, kuri mainās, nevar izturēt visu spēli. Tādās situācijās [Jēkabs] Lagūns būtu noderējis, jo viņš, manuprāt, ir viens no labākajiem standartu izpildītājiem mūsu komandā. Tamirlans [Džamalutdinovs]... Zinām, protams, viņa situāciju. Spēlētājam vienkārši pietrūkst spēka, lai izpildītu kvalitatīvas darbības. Līgā esam viena no tām komandām, kas izmanto standartsituācijas.

Šodien vēroji spēli no malas, taču uzsvēršu, ka tevis sagatavota komanda spēlēja pret Starkova komandu. Kā bija pirmo reizi sacensties ar šo pieredzējušo treneri?
Nē, 2004. gada jau bija [pirmā reize]. "Auda". Salīdzināt? "Liepāju" nevar salīdzināt ar "Skonto". Visu cieņu šodienas liepājnieku sastāvam, bet tā "Skonto" komanda praktiski pilnā sastāvā spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā.

Gordona Janga "Liepāja" pret Aleksandra Starkova "Liepāju". Cik daudz šīs komandas ir atšķirīgas?
Tie ir mani kolēģi. Negribētu viņus salīdzināt. Ja runā par spēlēm, tad abos gadījumos nebijām pelnījuši zaudējumu.

Vai taktiskajā ziņā liepājniekiem kaut kas ir pamainījies?
Jā, varbūt izvietojums. Šodien bija 4-3-3. Pret "Jelgavu" bija 4-4-2, manuprāt. Vairāk tā izskatījās. Tas gan trenerim pašam jāprasa. Spēlētāji jau praktiski vieni un tie paši. Varbūt tikai Deniss Ivanovs vairāk spēlē laukumā, kas pie Janga nebija tik bieži. Un lielāka loma tagad ir centra pussargiem. Tieši aizsardzības darbībās, veidojot kompaktu spēli tur.

Var teikt, ka pretinieku malējie aizsargi netiek līdzi Kgotso Masanganem?
Grūti pateikt. Te varētu [Alanam] Snodijam sveicienu nodot. Neredzamajam tiesnešu vīram. Tiesnesim sestdien spēle, svētdien spēle... Pirmdien, dod Dievs, viņš atpūšas un šodien [otrdien] atkal spēle! Es labprāt to tiesnesi paņemšu komandā. Tāda izturība. Masangane nopelnīja pietiekami daudz sodu. Bet viņš varēja vēl. Savā veidā viņš [tiesnesis] jau pirmajā puslaikā nosēdināja [Rihardu] Ozoliņu uz kartītes. Pēc pārtraukuma arī bija daudz sodu pret Masangani, gāž viņu zemē, bet tiesnesis "Liepājai" iedeva tikai vienu dzelteno. Iespējams, viņš jau bija piekusis un baidījās pieņemt atbildīgu lēmumu. Šobrīd tā pie mums tiesā. Ja tiesneši kļūdīsies (bet viņi jau kļūdās), kas notiks tālāk? Man nav saprotams. Bet nu. Skaidrs, ka man pretenziju nav pret tiesnesi.

Apsvēri cerību, ka šodien vadīsi komandu? Bijāt uzrakstījuši iesniegumu.
Protams, ka nē.

Tad kāpēc jāraksta?
Kāpēc rakstījām? Uzrakstīsim vēl [smaida]. Mēs cīnāmies par savu taisnību. DK dzīvo savā taisnībā. Es viņus joprojām aicinu uz spēlēm, lai viņi atnāk un iepazīstas ar esošo situāciju. Tad viņiem būs vieglāk izvērtēt radušos jautājumus. Visiem jau liekas, ka man sodu var likt tikai tāpēc, ka esmu uz spēli atnācis. Esmu šeit [Virslīgā] no 2012. gada, kamēr pārējie treneri ir rotējuši vai mainījušies. Bet par tiem saka: "Šis ir pieklājīgs, godīgs un tā tālāk." Man ir septītā [īstenībā astotā - aut.] sezona... "Riherts? Ai, nu skaidrs. Liekam sodu. Kas tur bija? (plāta rokas)" Kā priekšsēdētājs sacīja: "Viena tante teica."

Rendijs Šibass iet jau uz otro diskvalifikāciju... Tā ir problēma?
Protams, ka ir. Iepriekšējā teorijā veltījām tam laiku. Rendijs spēlē pietiekami agresīvi. Tas ir viņa stils, ar ko mums jārēķinās. Vai kartītes vajadzīgas tik daudz? Domāju, viņš pats saprot, ka nav vajadzīgas. Katrs cilvēks mūsu kolektīvā ir ļoti būtisks. Rendijs viennozīmīgi ir viens no tiem.

"Daugavpils" - "Ventspils" 0:3

Igors Kļosovs, FK "Ventspils" galvenais treneris: "Allaž patīkami spēlēt Daugavpilī. Tas vēl no veciem laikiem. Futbola pilsēta, no kurienes nāk vairāki labi futbolisti. Sen neesmu šeit bijis. Komandu noskaņoju tā, lai šeit nospēlē futbolu. Ja mēs spēlēsim futbolu, tad rezultāts agri vai vēlu atnāks. Rezultāts šodien atnāca. Tomēr tagad esmu vairāk laimīgs nekā apmierināts. Priecājos, ka pēc ilgāka pārtraukuma esam izcīnījuši uzvaru. Nebijām uzvarējuši gandrīz mēnesi... Nevaru būt pilnībā apmierināts, jo spēle sadalījās periodos. Bija brīži, kad mums piederēja iniciatīva, un bija brīži, kad neko nevarējām izdarīt ar pretinieku. Šajā ziņā mums ir, kur piestrādāt.

Viktors Morozs, BFC "Daugavpils" galvenais treneris: "Protams, ka neesam apmierināti. Neesam laimīgi par rezultātu un pašu spēli. Zinājām, ka pretī ļoti spēcīgs pretinieks, kas būs ļoti motivēts. Mēs arī gribējām būt tādi paši. Var teikt, ka pirmais puslaiks nebija tik slikts. Bija arī momenti, pusmomenti mums. Ielaistie vārti? Ne līdz galam nostrādājām. Runājām, ka nedrīkst ļaut viņiem izpildīt centrējumus soda laukumā. Taču viņi centrēja un labi "Ventspilij", ka sastāvā ir tāds meistars [Tosins Aijeguns], kurš nokārtoja rezultātu. Otrajā puslaikā "Ventspils" spēlēja pēc rezultāta. Mēs daudz spēlējām ar bumbu, kamēr pretinieks kontrolēja spēli.

Vai piekritīsi, ka pie otrajiem un trešajiem ielaistajiem vārtiem vārtsargs Daņilo Kučers nebija savu uzdevumu augstumos?
Morozs: Jā, varbūt. Skatīsimies, runāsim. Tagad negribu kādu spēlētāju vainot. Citās spēlēs viņš mums ļoti palīdzēja. Bet citas bijušas tādas... Nevēlos runāt tikai par Danu un to, ka viņš vainīgs. Vairāki spēlētāji ir ļoti jauni. Var teikt, ka daudzi no viņiem vēl nav gatavi spēlēt Virslīgā ar tādiem pretiniekiem. Tagad viņiem ir ļoti laba skola.

Robertu Magrinu nomainīji sportisku iemeslu dēļ?
Morozs: Viņš, manuprāt, ir viens no tiem, kurš spēlē kā pa viļņiem. Izvēloties sastāvu, dažreiz [ir jāzīlē]. Spēlēs vai nespēlēs... Skaidrs, spēlētāji ir jauni. Taču mēs vēlamies uzvarēt. Mēs pārdzīvojam, ka šodien viņš [Magrins] nespēlēja. Gribām kaut ko mainīt, tāpēc sēžamies aprunāties.

Sākotnēji spēlei bija pieteikts Dmitrijs Litvinskis, tomēr pēdējā brīdī veicāt nulto maiņu. Kas notika?
Kļosovs: Viņam bija mikrosavainojums. Tas bija zināms jau pirms spēles. Situācija bija 50 uz 50. Pēdējos mačos viņš spēlēja, tāpēc vēlējāmies, lai viņš turpina. Iesildīšanās laikā kļuva skaidrs, ka viņš nevarēs spēlēt. Šādai situācijai bijām gatavi.

Litvinska vietā laukumā devās Rašids Obuobi, kurš oficiālajās spēlēs nebija piedalījies teju gadu. Kā viņš jutās pēc mača?
Kļosovs: Viņam bija krustenisko saišu plīsums, kas ir viena no sarežģītākajām traumām futbolistam. Atlabšanas process bija ilgs. Pat ilgāks nekā mēs gaidījām. Jau kādu laiku vēlējāmies viņu iesaistīt, taču nebija īstā situācija. Rezultāts uzlika pārāk lielu spiedienu. Riskēt ar spēlētāju šādā brīdī nebija jēgas. Teorētiski viņš varēja atgriezties jau pirms mēneša. Šodien radās apstākļi, ka atkāpšanas ceļa vairs nebija. Viņš izgāja, jo bija tam morāli gatavs. Uzskatu, ka pirmajai spēlei viņš nospēlēja labi. Varēja, protams, būt vēl labāk, taču ticu, ka šodienas spēle dos viņam papildus pārliecību. Rēķināmies ar viņu kā ar pamatsastāva aizsargu.

Tosinu un Jegveņiju Kazačoku nomainījāt tāpēc, ka abiem bija risks saņemt ceturto brīdinājumu sezonā?
Kļosovs: Šajos vārdos ir daļa patiesības. Tāpat vadāmies pēc rezultāta. Vēlējāmies ļaut citiem puišiem uzspēlēt. Bija daži iemesli un viens no tiem, protams, bija kartītes.

Maksimam Toņiševam pirms šīs spēles bija trīs kartītes. Nākamais mačs "Daugavpilij" pret RFS, kas nozīmē, ka Maksimam tāpat šī spēle būs jāizlaiž. Apsvērāt domu apzināt saņemt dzelteno?
Morozs: Nē. Pirms spēles par to nerunājām.

Guvāt mācību no Dāvja Indrāna situācijas?
Morozs: Jā. Arī tas.

Divi zaudējumi ar 0:3. Kādi galvenie iemesli tam? Fizika, psiholoģija?
Morozs: Esam adekvāti cilvēki. Sapratām, ka iepriekš kaut kur lecām pāri galvai. Ne vienmēr šo domu izdevās nodot spēlētājiem. Daži spēlētāji domā, ka viņi tālāk cīnīsies par vietu trijniekā. Mēs viņiem atbildējām, ka tas nav iespējams. Tagad visiem ir skaidrs, par ko mums jācīnās. Kādā spēlē mēs varam aizķerties. Tā notika Ventspilī. Mums tur paveicās. Bet tas notika tāpēc, ka mēs strādājām. Bija epizodes, kur mums trīs vai četri spēlētāji līdzīgi kā hokejisti leca uz ripu. Varbūt tagad kaut kur neveicas tāpēc, ka nestrādājam līdz galam. Protams, ka pretinieks bija stiprāks. Taču ne vienmēr tas, kas ir uz papīra, strādā arī laukumā.

Šodien komandā debitēja Kotdivuāras futbolists Morī Konē. Pastāsti par viņu!
Morozs: Pagaidām grūti komentēt, jo viņš piedalījās trīs četros treniņos kopā ar komandu. Skaidrs, ka mums ir vajadzīga konkurence. Vugars Askerovs ir vienīgais mūsu uzbrucējs. Turklāt viņš ir uzbrucējs, kurš atkarīgs no tā, kāds viņam noskaņojums. Ja viņš ir agresīvi noskaņots, tad viņš spēlē labā līmenī. Ja nē, tad viņš ir tāds pelēkais uzbrucējs. Grūti būt atkarīgam no viena spēlētāja. Paskatīsimies, kā Konē klāsies nākotnē. Var redzēt, ka viņam ir dotības. Grūti pateikt, vai viņš būs tas, kurš vilks komandu.

Par savainojumiem. Anastasijs Mordatenko, Abdulgafars Mamā...
Kļosovs: Jau trenējas kopējā grupā. Kad būs funkcionāli gatavi, sāks spēlēt.

Šodien Askerovam nebija neviena momenta. Īpaši gatavojāties spēlēt pret viņu?
Kļosovs: Nē, nē. Skatījāmies un pētījām pretinieku. Cienām jebkuru komandu. Arī "Daugavpili", ko diemžēl nespējām apspēlēt pirmajā aplī. Gatavojāmies katra spēlētājam, vairāk pievēršot uzmanību komandas spēlei, nevis futbolistu individuālajām kvalitātēm. Noskaņojām futbolistus palīdzēt viens otram, aizvietot. Katrs aizsardzībā nospēlēja savā līmenī. Kad šis līmenis tiek pazemināts, tad rodas problēmas. Īpaši izcelšu Ņikitu Koļesovu, kurš ļoti labi nospēlēja.

RFS - "Valmiera" 0:1

Tamazs Pertija, FK "Valmiera Glass"/ViA galvenais treneris: "Laukumā bija karsti. Abas komandas vēlējās uzvarēt, jo pēc turnīra tabulas neizšķirts noteikti nederēja RFS. Ja mums pirms spēles pateiktu, ka būs neizšķirts, mēs, iespējams, kaut kur arī piekristu. Sirdī, protams, ticējām uzvarai. Spēlējām vairāk organizēti nekā pret "Ventspili". Veicām salīdzinājumu - abām šīm vienībām ļoti labs sastāvs. Veidojām spēli pēc principa "60 uz 40". 60% - aizsardzības darbības, bet 40% uzbrūkošās. Tā galu galā arī sanāca līdz 70. minūtei. Pēdējās 20 minūtēs mēs pilnībā atteicāmies no uzbrūkošām darbībām. Šodien sastapāmies ar sastāva problēmām, jo nebija pieejami uzreiz četri pamata spēlētāji. Mums tas ir daudz. Tāpēc beigās atteicāmies no skaistā futbola un sākām spēlēt, vadoties pēc rezultāta. Esmu pateicīgs puišiem, ka nospēlēja disciplinēti no sākuma līdz beigām. Šī spēle ir vēl viens pierādījums tam, ka futbolā izšķirošā ir disciplīna, kam nāk klāt tehnika, taktika, fizika. Esmu lepns par saviem futbolistiem, jo apspēlēt RFS viņu stadionā ir īpaši grūti. Spēle parādīja, ka RFS ir ļoti organizēta un bīstama komanda. Svarīgi bija izturēt pirmās 10 minūtes un galotni."

Pirmajā puslaikā centāties veidot skaitlisko pārsvaru laukuma vidū? Likās, ka RFS bija ļoti grūti tikt pāri laukuma vidum.
Zinājām, ka RFS ir ļoti spēcīga viduslīnija. Pieredzējušie augstās klases futbolisti, kuri spēlē nacionālajās izlasēs. Tāpēc veidojām rombu, lai viņiem nebūtu iespējas dominēt. Tomēr viņi tāpat atrada epizodes, lai to darītu. Mūsu uzdevums bija pārvarēt vidu ar ātrām piespēlēm, jo pretinieki parasti ļoti ilgi atgriežas no uzbrukuma aizsardzībā. Dažreiz mums tas sanāca, dažreiz nē. Var teikt, ka tās ir manas galvassāpes. Ventspilī arī bieži neizdevās iedot precīzu piespēli uzreiz pēc bumbas atņemšanas. Var piekrist, ka šodien piesātinājām viduslīniju, kas palīdzēja neitralizēt spēcīgos pretinieka spēlētājus. Viņi šodien neparādīja sevi tik spilgti kā parasti.

Aizsardzības līnijā bija savdabīga. Trīs spēlētāji, no kuriem neviens pēc pamatpozīcijas nav aizsargs.
Tas viss no grūtas dzīves. Leo [Leonardo Leliss] šo spēli izlaida. Jānis Krautmanis šajā pozīcijā spēlē kopš janvāra un skaitās kā viens no labākajiem aizsargiem. Vladislavam Soloveičikam šī bija pirmā spēle pamatsastāvā kā centra aizsargam. Bet viņam ir spējas, kuras piemīt šīs pozīcijas spēlētājam. Viņš parādīja sevi no labākās puses. RFS ir spēcīga uzbrukuma līnija. Ja uz sekundi atslābināsies, viņi izveidos momentu.

Krautmanis pie jums "Liepājā" spēlēja pavisam maz. Bija arī "Grobiņā", ko reiz vērojāt klātienē. Tur viņu pamanījāt?
Nē, viņu ievēroju tad, kad kļuvu par "Liepājas" treneri. Tas bija [2016. gada] decembris, kad pārsvarā trenējās tikai jaunatne. Taču tobrīd bija tik spēcīga konkurence, ka viņš [sastāvā] netika. Neilgi pirms manas aiziešanas no "Liepājas" sāku iekļaut Jāni sastāvā [Krautmanis Virslīgā debitēja Pertijas pēdējā spēlē pie liepājnieku stūres - aut.]. Uzskatu, ka mūsu komandā ir vairāki iepriekš nenovērtēti spēlētāji. Kad viņiem dod iespēju, viņi apliecina sevi. Priecājos, ka jaunie puiši, kuri līdz šai sezonai gandrīz nespēlēja Virslīgā, tagad parāda sevi augstā līmeņa mačos.

Pēdējās 20 minūtēs spēlējāt ar sešiem aizsargiem līnijā?
Jā. Tā tiešām bija. Jutām, ka pretinieks pastiprināja savu priekšējo līniju. Mūsu uzdevums bija aizvērt zonas, kurās pretiniekiem vajadzēja skriet. Tāpēc spēlējām ar sešiem aizsargiem un trīs balsta pussargiem. Nezinu, kam bija jānotiek, lai mēs ielaistu. Standarti un centrējumi. Taču tamdēļ mēs laukumā sūtījām Gati Kalniņu, kurš noņēma spriedzi soda laukumā. Šodien gājām pēc rezultāta, kura dēļ galotnē atteicos no skaistā futbola.

Sešus aizsargus līdz šim karjerā izmantojāt?
Nē. Nekad iepriekš. Taču šī spēle piespieda. Ja būtu Leo, tad, iespējams, šādi nerīkotos. Viņš ir būtisks zaudējums.

Pirms spēles runājāt ar Kalniņu, ka viņam būs jāspēlē? Vai to sapratāt tikai mača gaitā, kad pretinieki izlaida savu garo jaunpienācēju, Nr.20?
Apspriežam šo pirms katras spēles. Prasu viņam, kā jūties un cik minūtes varēsi nospēlēt. Grūtos mačos pieredzējušie spēlētāji palīdz.

Saprotu, ka Ēriks Punculs vēl savainots. Kāda situācija ar citu uzbrucēju Ektoru Gbaguidi?
Tas pats. Ceru, ka no rītdienas viņi pieslēgsies kopējai grupai. Bez Puncula ir sarežģīti. Nevaram ieķerties priekšā. Punculs ir mūsu līderis, tāpēc bez viņi patiešām ļoti grūti.

Daudz uzmanības arī japāņu leģionāram Šunsuke Nakamuram. Ko varat pateikt par viņa spēli šodien un visā sezonā kopumā?
Talantīgs, strādīgs un ļoti profesionāls futbolists. Neatceros citu reizi, kad būtu aizliedzis futbolistam trenēties papildus. Vienmēr esmu par individuāliem treniņiem. Taču šo puisi dažreiz dzenu ārā no laukuma. Dažreiz šķiet, ka viņam pēdējās 10-12 spēles minūtēs pietrūkst svaiguma, jo viņš ļoti daudz trenējas individuāli. Braucu gar laukumu un redzu, ka viņš trenējas. Tad eju un dzenu prom. Nakamuram ir vēlme būt jaudīgākam, jo tas ir tas, kas viņam, mūsuprāt, pietrūkst. Viņš visu laiku par to domā. Šis futbolists ir pelnījis profesionālu un cilvēcisku cieņu. Viņš ir kā paraugs mūsu jaunatnei, jo nav kļuvis par līderi un pamatsastāva spēlētāju tāpat vien.

Kāda ir lielākā šī futbolista vērtība taktiskajā ziņā? Spēle ar bumbu, brīvo zonu meklēšana vai, piemēram, piespēļu dalīšana?
Viņš ir saspēles veidotājs, lai gan man pašam nepatīk šāds apzīmējums. Viņš vada spēli uzbrukumā. Tad pieslēdzas Mārcis [Ērglis] un Oleksijs Helovani, veidojot ļoti spēcīgu un gudru centra līniju. Man simpatizē šādi futbolisti. Taču no katra vēlos sagaidīt vēl vairāk, jo jāpalīdz arī aizsardzībā. Helovani bieži pamet centra zonas un skrien uz malām, jo viņš ir ļoti izturīgs un nenogurst. Viņam ir vēlme visiem palīdzēt, kas nav pareizi. Helovani ir jākontrolē laukuma vidus. Veidojam taktiku, lai futbolisti racionāli izmantotu savus spēkus un vienmēr būtu svaigi.

Valds Dambrausks, FK RFS galvenais treneris: "Mani apsveikumi Valmierai. Atkal sarežģīti atrast vārdus, kā nokomentētu mūsu spēli. Izskatās pēc kaut kāda lāsta. Pretinieks iesita vārtus pēc vienīgā sitiena vārtu rāmī. Nevaru pateikt, ka mēs spēlējām slikti. Mums bija momenti, laba bumbas kontrole. Izveidojām trīs vai četras fantastiskas iespējas, taču nemācējām raidīt bumbu vārtos. Tas ir galvenais iemesls tam, ka šodien neuzvarējām. Ja piecās no sešām spēlēm negūsti vārtus, tad grūti tikt pie punktiem un uzvarām.

Pēc spēles vēl kādu laiciņu viens pats sēdējāt uz rezervistu soliņa. Kādas domas tobrīd bija prātā?
Emocijas. Tām vajadzēja izžūt. Spēles karstumā tam nav laika. Tāpēc es [nolaižu gaisu] ārā, dažreiz iekšpusē.

Sacījāt, ka grūti kaut ko komentēt, jo visu laiku ir līdzīga situācija. Kā šajā brīdī atrast jaunus vārdus komandai?
Tas ir grūti, nenoliegšu. Tas ir izaicinājums, ar ko savā dzīvē vēl nebiju sastapies. Domāju, līdzīgi ir arī spēlētājiem. Nav tā, ka mūs apspēlē vai mums nav iespēju. Mums ir viss. Bumbas kontrole, iniciatīva. Taču šobrīd kaut kas nestrādā.

Strādāsiet tāpat kā iepriekš? Vai tagad prasās svaigas vēsmas?
Mēs to jau darām. Cenšamies atrast pareizās kombinācijas, attiecības starp futbolistiem. Otrajā puslaikā palaidām svaigas asinis. Šodien tas nestrādāja. Esmu pārliecināts, ka pēc vienas uzvaras viss būs kārtībā. Taču tagad šī uzvara vēl nav izcīnīta.

Vairāk biju domājis par papildus aktivitātēm ārpus laukuma.
Nevēlos par to tagad runāt. Emocijas joprojām ir augstā līmenī. Vajag atpūsties un nedaudz nomierināties. Rīts būs gudrāks par vakaru.

Otro reizi pēc kārtas izdarāt divas maiņas pārtraukumā.
Tas ir stāsts par spēlētājiem. Sākām spēli ļoti labā līmenī. Pirmajās 15-20 minūtēs spiedām pretinieku. Tikām pie dažiem labiem sitieniem, izpildījām standartsituācijas. Pēc ielaistajiem vārtiem sākām krist panikā, pieļaut vienkāršas kļūdas un zaudēt bumbu. Spēlētājiem, kuri vairāk piedalās šādās epizodēs un šādās nesekmīgās spēlēs, ir grūti atgūt ticību. Otrajā puslaikā centāmies izvēlēties futbolistus, kuriem bijusi mazāka pieredze pēdējās neveiksmēs. Kalebs debitēja, Maksims Maksimovs maz spēlējis, Maksims Marusičs atgriezies pēc savainojuma... Tomēr šobrīd nekas nestrādā.

Sedriks Kouadio negūst vārtus...
Neviens negūst vārtus! Mums ir divi vārti sešās spēlēs. Nevaram lepoties ar regulāru vārtu guvēju. Mums tāds steidzami ir jāatrod aktuālajā sastāvā.

Kouadio ne pirmo reizi nomainījāt pārtraukumā. Var teikt, ka pirmssezonā viņš spēlēja iespaidīgāk nekā tagad?
Tā bija. Taču mēs sapratām, ka Kouadio nekad nebija spēlējis augstākajā līgā. Ir jāpaiet laikam. Ne kurš katrs var turēt līdzi spiedienam, kas nāk kopā ar cīņu par augstākajām vietām. Šobrīd viņam neklājas labi. Taču pēc tumšākās nakts seko gaišs rīts. Ceru, ka tas rīts ir kaut kur tuvu.

Vai piekritīsiet tam, ka "Valmiera" ir no tām komandām, pret kurām grūti atspēlēties, nokļūstot iedzinējos?
Tāds ir viss Latvijas čempionāts. Kurš iesit pirmais, tas, visticamāk, arī uzvar. Komandas mēdz aiziet dziļi aizsardzībā. Ja jums pajautās: "Kādā stilā spēlē "Valmiera"?", vairākums atbildēs, ka tā ir uzbrūkoša komanda, kas aktīvi presingo. Taču pēc tam, kad viņi iesit vārtus, tas viss pazūd. Neredzēju šo uzbrūkošo futbolu šodien un agrāk pret "Riga" un "Ventspili". Viņi sēdēja ļoti dziļi aizsardzībā. Bet nevaru teikt, ka tā ir slikta taktika. Jo tas strādā. Tā strādā viņu treneris. "Valmiera" iesita un atrada veidu, kā nosargāt pārsvaru un izcīnīt uzvaru.

Šaubos, ka citas komandas spēlē 20 minūtes ar sešiem aizsargiem.
Es nekautrētos ielikt sešus aizsargus, ja atrastos vadībā un tā būtu vienīgā izeja, kā šo vadību noturēt. Viss, kas dod rezultātu, ir sekmīgs. Futbols ir spēle, ko vērtē pēc rezultātiem.

Lasi vēl:
1. kārta: "Riga" un Kubarevs, Tosina negantās medības, īpašais Zjuzins, Sūlšera veiksme
2. kārta: "Riga" nespēlē kā čempione, "Spartaka" darba atļaujas, Pertijas plāni Valmierā
3. kārta: Karašauska portrets ģērbtuvē, slavas dziesma Savaļniekam, Liepājas ķibeles
4. kārta: Tamazs kosmosā, Riherta 8 sekundes, Dodo liktenīgā nenomainīšana
5. kārta: Liepājnieku vēlme redzēt Zidānu, vieglprātīgais Amansiu un nosalušais Marians
6. kārta: Dzavetjēri trūkst vārdu, Ventspils grūtais gads, Liepājai jāierodas uz maču vēl agrāk
7. kārta: Nuncio izdara spiedienu pats sev, "Mettas" labākais futbols, Jangs gari nerunā
8. kārta: "Riga" treneru konveijers, Zuntnera pēdējā cerība, Dejans pikts par Dambrausku
9. kārta: Futbola stadioni: Pertija nikns par apdalīto "Mettu", Morozs bēdīgs par Daugavpili
10. kārta: Dejans atvadās, Starkovs sveicinās, Daugavpils kā Andora, padomju leksika
11. kārta: Tiesneši kā Cēzaru sievas, Pertija bīda Morozu un 7. klases diskotēka
12. kārta: Riherts aizstāv Marianu, Pahars - Dambrausku, Kļosovs par prezidenta Adlana lomu
13. kārta: Pensionāri no RFS, Dambrausks un Pertija par tiesāšanu veic mājienus "ar mietu"