Kubarevs nekoncentrē visas domas par Latvijas kausu, Mihelsons apslimušā Riherta vietā

"Liepāja" - "Ventspils" 1:2

Igors Kļosovs, "Ventspils" galvenais treneris: "Domāju, spēle attaisnoja līdzjutēju cerības. Reāls derbijs ar visām no tā izrietošajām sekām - vīrišķīgs futbols, divcīņas, daudz momentu. Šai ziņā spēle visiem bija jāpatīk. Mums šodien bija obligāti jāuzvar - tā veidojas turnīra tabula. Turnīra situācijas labošana mums bija būtiskāka nekā derbija faktors. Tāpat nebija būtisks spēles skaistums - svarīgākais bija rezultāts. Esmu apmierināts un laimīgs, jo uzskatu, ka divas trešdaļas no laika mēs kontrolējām spēli, izveidojām daudz momentu, atradāmies vadībā ar 2:0. Pēc tam veicām maiņas, no kurām ne visas bija veiksmīgas. Attiecīgi zaudējām bumbas kontroli un beigās "Liepājai" bija liels pārsvars, turklāt tā guva vārtus un pie veiksmes varēja arī izglābties. Esmu apmierināts, ka uzvarējām."

Aleksandrs Starkovs, "Liepājas" galvenais treneris: "Pirmo puslaiku acīmredzami zaudējām. Lai gan gatavojāmies asam mačam no pretinieku puses, taču tādā līmenī [asuma ziņā] nebijām tam gatavi - bija skarbas sadursmes, atliek tikai atcerēties pirmo minūti, kad pretinieku uzbrucējs [Svārups] ietriecās mūsu vārtsargā. Tas uzreiz parādīja "Ventspils" vīrišķīgo virzību. Tas drīzāk bija hokejs, nevis futbols. Uzvarai visi līdzekļi ir labi, un Ventspils komanda sasniedza savu mērķi. Mēs pirmo puslaiku zaudējām pēc visiem parametriem. Pārtraukumā lūdzām spēlētājiem atgriezties pie mūsu ierastā futbola, kas viņiem pašiem patīk un padodas - piespēļu futbols, ātri caurgājieni, centrējumi. Vismaz man otro puslaiku bija viegli skatīties, jo sākām labi darboties gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Apsveicu pretinieku - pēdējo reizi, kad šeit tikāmies, smaids bija uz mūsu sejām ["Liepāja" uzvarēja ar 4:0], šoreiz pretēji."

Pirmajā puslaikā teritoriālā ziņā spēle šķita diezgan līdzīga, taču sitienu bilance bija 13:0 jūsu labā. Noteicošais bija jūsu pussargu darbība gan aizsardzībā, gan uzbrukumā?
Kļosovs: "Šobrīd grūti izanalizēt, kas tieši notika. Mums bija noteikts spēles modelis - izdarīt spiedienu uz pretinieku, sevišķi viņu aizsargiem, piespiežot kļūdīties un tikt pie brīvām zonām. Domāju, tas mums arī izdevās, bet grūti pateikt, kuru tieši pozīciju spēlētāju nopelns tas ir. Varu tikai izcelt to, ka lai gan futbolisti centās un daudz apdraudēja pretinieku vārtus, mūsu realizācijas procents diemžēl bija zems. Kad analizēsim spēli, pievērsīsim uzmanību nevis sitienu skaitam, momentu skaitam, bet gan realizācijai. Lietderīgo darbību koeficients bija ļoti zemā līmenī. Mums ir, pie kā strādāt - individuālās meistarības, uzbrukumu noslēgumiem."

"Ventspilij" bija graujoša sitienu statistika - otrā puslaika sākumā 18:0 [kopā spēlē 25:5]. Kāpēc bumba netika līdz ventspilnieku vārtiem?
Starkovs: "Nespējām attīstīt uzbrukumus. Kā jau teicu, mūs sabradāja pirmajā puslaikā. Spēle nevedās, uzbrukumā netikām līdz vārtiem. Netikām līdz sitienam. Katrs spēlē tā, kā ļauj pretinieks, vecā futbola patiesība. Nebijām pietiekami uzstājīgi, svaigi, un pretinieks ar savu enerģiju mūs sabradāja."

Savukārt par aizsardzību - kāpēc, zaudējot bumbu, nepaguvāt pārkārtoties un gandrīz katru reizi "Ventspils" uzbrukumu pabeidza ar sitienu un momentu?
Starkovs: "Atkārtošos, pirmajā puslaikā mēs vienkārši zaudējām jaudā, enerģijā, ātrumā. Tiklīdz pretiniekam ir pārsvars ātrumā, tā sāk veidoties momenti. Tiklīdz mums uz maiņu izgāja kreisās malas uzbrucējs [Fraidejs - aut.], mums parādījās ātrums un vārtu gūšanas iespējas. Sākām spēlēt ātrāk. Piekrītu kolēģim, ka detalizētai analīzei nepieciešams laiks. Šie statistikas skaitļi bieži vien pārvēršas par tukšu skaņu."

Kopš uzvaras pār "Mettu" Rīgā jums ir seši zaudējumi sešās spēlēs. Šī spēle vēl jāanalizē, bet kopumā - kāpēc komanda ir tik dziļā krīzē?
Starkovs: "Manuprāt, jautājums ir komplekss un iemeslu ir daudz. Viens no tiem - bija smags spēļu grafiks un, lai to izturētu, nepieciešams soliņa dziļums. Tas ir viens no secinājumiem. Taču tas ir tikai viens - ir vēl arī citi. Ir futbolisti, kurus cienu, taču kuri nav aizvadījuši visas spēles nepieciešamajā līmenī. Pat ne vidējā līmenī. Ir bijuši mači, kurus viņi ir izgāzuši, lai gan viņi ir profesionāļi un labi futbolisti."

Šodien pamatsastāvā izgāja jaunpienācējs Manučo ["Liepāja" viņu dēvē par Kuadio, nejaukt ar RFS uzbrucēju - aut.] no Kotdivuāras. Tā ir neapmierinātība ar pārējiem diviem uzbrucējiem, kuri palika uz soliņa?
Starkovs: "Viņš ir jauniņais, devām viņam iespēju spēlēt. Uzskatu, ka viņš nenospēlēja slikti. Cita lieta, ka jebkurai komandai vajadzīgs uzbrucējs, kurš ar garantiju gūst vārtus. Mēs komandā uzbrucējus mainām, tāpat mainām virknējumus - diemžēl pagaidām neesam atraduši uzbrucēju, kurš ar garantiju laukumu pamet ar gūtiem vārtiem. Taču es to visu labi saprotu - pats esmu ilgi spēlējis futbolu, kā trenerim man ir bijis daudz uzbrucēju, un vienmēr ir bijis tā, ka vai nu iet no rokas vai arī nekādi nevar iesist un tu nesaproti iemeslus. Piemēram, Jankam Ikauniekam šodien - ar pretinieku treneri stāvējām vienādā leņķī un redzējām, kā bumba lido vārtos. Un sitiens labs, bumba ripo pa zemi, bet nē - pretinieku aizsargs nesaprotamā veidā atvaira. Vai epizode, kur divi mūsu spēlētāji ar šņorēm neaizsniedzas līdz bumbai [pēc piespēles gar vārtiem divi "Liepājas" futbolisti šļūcot neiedabūja bumbu pustukšos vārtos - aut.]. Meistarības trūkums, vēl ir, pie kā strādāt."

Šodien no [saīsinātās] diskvalifikācijas atgriezās kluba prezidents Adlans Šišhanovs. Pirmkārt, vai tas palīdzēja komandai? Otrkārt, vai viņš ir apņēmies būt drusku uzmanīgāks, lai šāda veida diskvalifikācijas vairs neatkārtotos?
Kļosovs: "Paldies par jautājumu, par šo tēmu jau esmu runājis. Vēlreiz pateikšu pavisam atklāti un tieši - mums ir tāds prezidents, kurš komandai ir vajadzīgs uz soliņa. Jo to enerģētiku, kuru viņš nodot spēlētājiem laukumā... Tas sākas jau ģērbtuvēs, viņam ir iespēja zināmu laiku aprunāties ar spēlētājiem, motivēt viņus. Tā enerģētika, ko viņš iedod, ir ļoti vajadzīga komandai. Nezinu, vai tas ir pareizs izteiciens, taču tā ir prezidenta komanda. Viņš šos futbolistus komplektē, viņš viņus baro un dzirda, viņš dzīvo futbolā. Manuprāt, viņš Latvijā pavada vairāk laika, nekā ar savu ģimeni. Tie nav tukši vārdi. Jums var likties, ka es pārslavēju viņu, taču futbols reāli ir viņa dzīve. Viņš to nodot laukumā, un futbolisti acīmredzami spēlē citādi. Viņiem patīk prezidenta radītais spiediens. Nav tā, ka prezidents tikai atbalsta futbolistus ar saukļiem "Aiziet! Aiziet!". Viņš arī izdara spiedienu. Šis spiediens dažiem spēlētājiem liek pārkāpt sev, tostarp spēlējot pāri saviem spēkiem [через не могу - krieviski]. Man kā trenerim tā ir liela palīdzība, kad viņš atrodas uz soliņa."

Par Keitā jau ir kādas ziņas?
Starkovs: "Lauzta kāja. ["Liepājas" pārstāvis Dāvids Jansons precizē, ka atbilde būs no slimnīcas, taču patiešām izskatās pēc kājas lūzuma - aut.]"

Kā bija spēlēt pret Starkovu? Kopā tik daudz strādājāt?
Kļosovs: "Ne iepriekšējo reizi, kad "Ventspils" zaudēja, ne tagad, kad "Ventspils" uzvarēja, es nespēlēju pret Aleksandru. Ceru, ka arī viņš nespēlēja pret mani. Spēlēja "Ventspils" pret "Liepāju". Te nebija nekā personīga. Nezinu, vai Aleksandram Petrovičam bija kaut kas īpašā motivācija - šaubos par to. Mums ir normālas, cilvēcīgas attiecības. Sports ir sports - tas, kas notiek laukumā, tur arī paliek. Tā ir profesionāla spēle, intereses uzvarēt ir profesionālas."

Tīri emocionālā ziņā - cik daudz atcerējāties no iepriekšējiem laikiem [abi kopā strādājuši "Skonto", Maskavas "Spartak", Latvijas izlasē, kur Kļosovs bija Starkova palīgs - aut.]?
Kļosovs: "Mūs saista tik daudz labā, ka nepietiks ne ar šo pasēdēšanu, ne ar nakti, ne arī rītu, lai atcerētos visu to labo, kas ir bijis. Mums šī labā ir bijis daudz vairāk daudzu gadu garumā. Esam pazīstami vairāk nekā 20 gadus."

"Jelgava" - "Daugavpils" 2:2

Viktors Morozs, "Daugavpils" galvenais treneris: "Vīrišķīga spēle. Pēc zaudējuma Jelgavai kausa izcīņā mums bija pareizais noskaņojums, jo gribējām revanšēties. Bija diezgan labs pirmais puslaiks un otrā puslaika sākums, bet pēdējās 30 minūtēs jau bija daudz iespēju pretiniekam. Rezultāts mums ir diezgan veiksmīgs."

Oļegs Kubarevs, "Jelgavas" galvenais treneris: "Teikšu tā - kāda bija laukuma un tiesāšanas kvalitāte, tāda arī bija spēle. Daudz runāt negribas. Mums bija emocionāli sarežģīts mačs kausa izcīņā [abas komandas Daugavpilī tikās četras dienas iepriekš, uzvarot jelgavniekiem - aut.]. Vēlējāmies no pirmās minūtes spēlēt aktīvi, taču tas nesanāca. Vienīgais pluss, ka komanda pēc pārtraukuma pielika klāt, nospēlēja aktīvi un spēja atspēlēties. Visādi citādi viss taisnīgi."

Kāpēc pārgājāt uz spēli ar trim centra aizsargiem?
Kubarevs: "Pirmkārt, arī pretinieks spēlē ar trim centra aizsargiem. Otrkārt, mums nav sevišķi citu sastāva variantu - Hvoiņickis psiholoģiski ir noguris, Kotļerovs savainots, viņam sezona beigusies. Nevar teikt, ka mums nebija citu variantu, bet izdarīju akcentu uz trim centra aizsargiem un uzskatu, ka tas mums dod papildus daudzveidību taktiskā ziņā un nākotnē komandai dos labumu."

Vai tevi pārsteidza, ka "Jelgava" šoreiz izvēlējās spēlēt ar trim centra aizsargiem?
Morozs: "Nē, mēs paši gribējām pārsteigt, nedaudz pārkārtoties, jo iepriekšējā spēle bija neveiksmīga un vispār spēles pret "Jelgavu" mums šosezon kopumā ir vienas no vājākajām. Tas ir pretinieka nopelns, iepriekšējās Jelgavas uzvaras, komandu trenējot Kubarevam, pret mums bija likumsakarīgas. Tāpēc centāmies šoreiz paši pārsteigt, nedomājot par to, kādu izvietojumu izvēlēsies "Jelgava". Un paši sākām spēlēt četru aizsargu līnijā, uz trim centra aizsargiem pārejot vien pēc pārtraukuma."

Pārgājāt uz trim centra aizsargiem, jo atradāties vadībā?
Morozs: "Pirmkārt, par sliktu pašsajūtu pārtraukumā pažēlojās labās malas aizsargs Cucurs. Tas bija galvenais iemesls, bet, protams, vēlējāmies arī piesātināt aizsardzības centru, jo Jelgavai ir meistarīgi uzbrucēji - Votinovs, manuprāt, ir viens no labākajiem uzbrucējiem čempionātā. Īsts meistars. Bija jūtams, ka brīžiem izskatāmies ne tik meistarīgi un starpību vēlējāmies kompensēt ar kvantitāti aizsardzībā."

Spēle ar "Riga" pārcelta, pēc tam izlašu pauze. Ko darīsiet tik garā pārtraukumā?
Kubarevs: "Pirmkārt, iedevām komandai atpūtu, sešas brīvdienas. Paši redzat, ka spēki nav bezgalīgi un mums ir viens kodols, uz kuru gulstas lielākā slodze. Otrkārt, dažiem futbolistiem jāatveseļojas - tā arī vēl nav spēlējis Rečickis, tāpat traumēts Osipovs. Jāaizlāpa robi. Pēc tik gariem pārtraukumiem komanda pirmo spēli parasti neaizvada pārāk sekmīgi, taču vēlos, lai tas nekalpotu komandai kā attaisnojums. Jāmēģina pēc pauzes būt labākiem - svaigākiem, motivētākiem. Mums ir mērķis [Latvijas kauss - aut.] un komandai ir nevis jāmet malā futbols un kaut kā jāaizvada sezona līdz beigām, bet jānospēlē kā īstiem sportistiem laukumā."

Latvijas kauss ir lielā motivācija? Divi soļi līdz Eirokausiem...
Kubarevs: "Sagaidīsim izlozi. Vispirms jāaizvada pusfināls. Arī čempionātā viss ir iespējams - vienreiz "Spartaks" piedalījās Eirokausos pēc ieņemtas piektās vietas [2016. gadā "Spartaks" Eirokausos pateicoties tam, ka licenci nedabūja 2015. gada vicečempione "Skonto", jūrmalniekiem toreiz pietika ar 21 punktu 24 spēlēs. Savukārt debiju Eirokausos "Spartaks" piedzīvoja 2015. gadā pēc sestās vietas 2014. gadā, kad tika izslēgta Daugavpils "Daugava" un Eirokausu liegums bija jaundibinātajai "Liepājai" - aut.]. Tāpēc mums arī Virslīgā katra vieta ir svarīga. Mēs neziedosim čempionātu. Vienīgais vēlos, lai man būtu rotācija un veselīga konkurence. Tad pieaugtu darba kvalitāte, bet pagaidām konkurences komandā pietrūkst."

Kādi mērķi pēdējā aplī ir "Daugavpilij"?
Morozs: "Mērķi tie paši, kas sākumā - noturēties Virslīgā, iegūt pieredzi. Kādā brīdī varbūt šķita, ka esam spējīgi uz ko vairāk, taču mēs paši vienmēr esam bijuši piezemēti un apzinājāmies, ka tam ir gadījuma raksturs, un mūsu mērķis ir nemainīgs. Mūsu sastāvā nav neviena futbolista, kurš pērn būtu regulāri spēlējis Virslīgā. Vienīgi Kovaļovs drusku uzspēlēja. Pārsvarā tie ir 1. līgas un dublieru turnīra futbolisti. Atnākt uz Virslīgu un uzreiz stādīt mērķi tikt Eirokausos būtu muļķīgi. Mērķis ir katrā spēlē cīnīties par punktiem, lai "Daugavpils" arī nākamajā gadā startētu Virslīgā."

Ar līdzšinējo darbu un bilanci 6-1-4 esat apmierināts?
Kubarevs: "Ja salīdzināt ar to, kas bija līdz tam, tad laikam esam plusā. Ja salīdzinām ar pašu ambīcijām, tad mīnusā. Taču brīnumi nenotiek. Jābūt reālistiem. Jābūt piezemētiem, nevis jālidinās mākoņos. Par to, vai esmu apmierināts, parunāsim sezonas beigās. Atceramies, cik "Liepāja" zināmā sezonas nogrieznī bija apmierināta... Tāpat "Spataks" kādā brīdī bija ļoti zemu. Svarīgākais, lai komanda pakāpeniski kustētos uz priekšu. Cāļus skaita rudenī."

"Spartaks" - "Riga" 2:4

Mihails Koņevs, "Riga" galvenais treneris: "Varbūt ne pati veiksmīgākā mūsu spēle, taču priekšplānā šoreiz bija rezultāts. Gatavojamies ceturtdienas spēlei pret Kopenhāgenu, un šodienas spēle divas dienas pēc cīņas Kopenhāgenā bija ļoti grūta - fiziski, bet vēl jo vairāk psiholoģiski. Lai gan bija rotācija un tikai Stuglis atkārtoti nospēlēja pilnu maču, kamēr pārējie Kopenhāgenā spēlēja mazāk vai nespēlēja nemaz, taču viņi visi atradās stadionā un visvairāk bažījos par psiholoģisko aspektu. Jo spēlēt 20-25 tūkstošu klātbūtnē, bet pēc tam Latvijas čempionātā ne tādos apstākļos ir grūti tieši psiholoģiski. Galvenais uzdevums bija sagatavot spēlētājus, lai viņi šodien patiešām spēlētu, jo Virslīgā pirmo vietu pagaidām vēl neesam ieguvuši. Vēl daudz spēļu, viss var notikt.

Redzēju, ka šodien puišiem bija pareiza, profesionāla attieksme. Atkal labi pirmajā puslaikā nospēlēja Debelko - tā arī bijām plānojuši, ka pārtraukumā viņu un Valerjanosu nomainīsim. Turklāt Valjerjanoss nopelnīja dzelteno kartīti un bija redzams, ka ir uzvilcies. Otrajā puslaikā, protams, vairāk aizsargājāmies, spēlējām, izejot no rezultāta. Atkal noķērām labu, pareizu pretuzbrukumu ceturto vārtu guvumā. Esam apmierināti. Tagad ar labu noskaņojumu gatavosimies ceturtdienai - mūsu gada svarīgākajai spēlei. Būs grūti, bet mums vēl ir iespējas pacīnīties. Izmantojot iespēju, vēlos lūgt, lai ceturtdien nāk ne tikai "Riga" līdzjutēji, bet arī citu komandu līdzjutēji, lai ar savu klātbūtni palīdzētu mums. Jo vairāk būs līdzjutēju, jo lielāks atbalsts. Tad komanda spēs parādīt."

Nuncio Dzavetjēri, "Spartaka" galvenais treneris: "Man ļoti žēl par tādu rezultātu šajā mačā. Mēs spēlējām slikti un pieļāvām daudz kļūdu pašā sākumā. Tomēr vēlos izteikt atzinību savai komandai par reakciju [pēc ātrā 0:3 - aut.] - tā bija spēle, kurā varējām noslīkt. Taču puiši tiešām labi reaģēja un gribēšu pēc tam apskatīties spēles statistiku. Šī spēle bija svētīga mūsu jaunajiem spēlētājiem, jo tā lika saprast, ka šādas kļūdas pieļaut nedrīkst. Toties 70 minūtes es redzēju ļoti labu "Spartaku"."

"Metta" - "Valmiera Glass"/ViA 0:0

Tamazs Pertija, "Valmiera Glass"/ViA galvenais treneris: "Pirmkārt, vēlos atzīmēt, ka mans kolēģis [Andris Riherts] šodien neatradās savā darba vietā - man ir informācija, ka viņš ir apslimis, novēlu pēc iespējas ātrāk izveseļoties. Treneriem gadās šādi brīži, varu tikai iedomāties, cik ļoti viņš vēlējās šodien būt te. Novēlu Andrim izveseļoties un ātrāk tikt pie savas komandas. Otrkārt, šodien atrisinājām vadības uzdevumu - nospēlējām neizšķirti un saglabājām 14 punktu pārsvaru pār "Mettu" [acīmredzot domāts, ka vadības galvenais lūgums pirms sezonas bija neizkrist no Virslīgas - aut.]. Tālāk turpināsies cīņa par iekšējiem mērķiem, jo mums trūks trīs punktu līdz 3./4. vietai, mums atlikušo spēļu kalendārs ir labs, daudz mājas spēļu. Es personīgi to gribu, tāpat futbolisti - kā saka, apetīte aug ēdot.

Spēle bija traka, neviena komanda negribēja neizšķirtu, kur nu vēl zaudēt. Izveidojām kaudzi momentu. Pēdējās 10 minūtēs bija trīs četri 100% momenti, bet "Metta" tā bloķēja sitienus uz vārtu līnijas, ka šī komanda raisa simpātijas un uzslavas. Viņi to darīja tik pašaizliedzīgi. Abas komandas otrajā puslaikā parādīja labāku kvalitāti, jo laukums kļuva mitrāks un sākās futbols. Pirmajā puslaikā bija drausmīgs futbols, nebija laistīts, bija gara zāle. Abām komandām bija grūti, jo abas spēlējam kombinacionālu futbolu. Jautājums, kāpēc laukums netika laistīts un zālīte nopļauta, uzdodams stadiona īpašniekiem, jo esmu 100% pārliecināts, ka šāda rīcība nebija "Mettas" uzstādījums, jo viņiem pašiem patīk kombinēt. Ar spēli esmu ļoti apmierināts, jo patika spriedze, komandas kustība, patika, kā spēlēja uzmainītie, veidojot momentus. Man bija svarīgi redzēt futbolistu vēlēšanos tieši pirms izlašu pauzes [Valmiera izlaidīs pēdējo kārtu pirms pauzes - aut.].

Viss ir pozitīvi, pateicos puišiem par spēli, jo, kā jau esmu teicis, "Metta" ir viena no ātrākajām komandām Virslīgā, ātri pāriet no aizsardzības uzbrukumā. Katrs "Mettas" futbolists tik tehniski darbojas ar bumbu, ka ir ļoti grūti. Esmu apmierināts, ka parādījām uzbrukuma, kombinacionālu futbolu, taču sirds dziļumos, protams, gribējās uzvarēt. Tagad trīs brīvdienas, pēc tam nedēļas cikls nometnē un gatavosimies ceturtajam aplim, kurš noteikti būs skarbāks nekā pirmie trīs apļi."

Uz kurieni brauksiet?
Pertija: "Uz Igauniju. Tur lieliski laukumi, komplekss."

Vai sekojat tabulai, spēļu kalendāram, kāds ir konkurentēm "Ventspilij" un "Spartakam"?
Pertija: "Protams. Visam sekojam līdzi, rēķinām. Mēs daudzas svarīgas spēles aizvadīsim mājās, tas ir svarīgi. Skaitām punktus, skaitām visu. Pēc trešā apļa esam uz pareizā ceļa, atpaliekam pavisam maz [no Eirokausu zonas]. Esmu pateicīgs kluba vadītājiem, kuri rada labus apstākļus. Mums ir labi treniņu apstākļi - dabīgais, mākslīgais laukums, trenažieru zāle. Tas ir kluba vadītāju nopelns, un man paveicies, ka futbolisti pret visu attiecas profesionāli. To var redzēt laukumā. Mums daudz kā nav, kas ir citām komandām, taču mums ir ļoti liela sirds. Man paveicies, ka futbolisti pareizi uztver mūsu sarunas, treniņprocesu. Esmu priecīgs par futbolu, kādu rādām."

Veicāt centra aizsargu maiņu, uzlaižot Lelisu. Vai neapmierināja Prinsa sniegums?
Pertija: "Nē, Leo [Lelisam] ir labas piespēles, plus plānojām arī otru maiņu, uzlaižot papildus uzbrucēju, kurš ņemtu otrās bumbas. Gribējām Leo iedot atpūtu, jo viņš spēlē visu sezonu, bet no malas bija redzams, ka prasās viņu uzlaist. Negaidījām, ka "Metta" izdarīs tādu spiedienu, tāpēc izlaidām svaigo Lelisu."

Otrā puslaika sākumā pārsvars patiešām piederēja "Mettai".
Pertija: "Tieši tā, viņi mūs nosēdināja, paņēma savā kontrolē bumbu un mums nācās aizsargāties kompakti. Mūs nosēdināja. Mums parādījās pretuzbrukumu iespējas."

Dzirdēts, ka no Valmieras kādu izsauks uz Latvijas izlasi.
Pertija: "Nezinu. Pagaidām neko neesmu lasījis, ne ar vienu neesmu runājis. Tas nav manā kompetencē. Ja izsauks, būšu priecīgs. Ja neizsauks, būs milzīgi jautājumi, kāpēc tā. Kad nosauks kandidātus? Ceturtdien? Šodien svētdiena? Cerēsim, ka kādu izsauks, puišiem tas būtu liels pluss."

Vai Apiņš vēl ir komandā?
Pertija: "Nē, viņš ar mums netrenējas. Domāju, viņam joprojām neliek mieru vecie savainojumi, joprojām sāp, tāpēc viņš netrenējas. Mēs no viņa neesam atteikušies. Ja izveseļosies, nākamajā gadā gaidīsim atpakaļ. Viņš ir mūsu futbolists."

Helovani nespēlē.
Pertija: "Liela konkurence šai pozīcijā. Redzat, kā Grjaznovs spēlē. Vienmēr esmu viņu uzskatījis par talantīgu, taču kādā brīdī viņš nebija iegājis spēlē. Toties redzat, kā viņš spēlē pēdējās piecās kārtās. Šobrīd viens no līderiem. Cīņas spējīgs, labas piespēles, motors, vēlme, tehnika, laukuma redzējums. Mūsu līmenim viņam ir viss. Man nav tiesību nedot viņam iespēju spēlēt. Viņš to ir pelnījis."

Ģirts Mihelsons, "Mettas" prezidents: "Lai gan rezultāts 0:0, man bija interesanti un, domāju, cilvēkiem no malas arī. Futbols nelika vilties, spēlētāji atdeva visus spēkus. Mēs esam priecīgi par savu komandu. Ne vienā spēlē vien izbaudām to treneru darbu, ko viņi iegulda spēlētājos un pašu sniegumu laukumā. Varējām uzvarēt, beigās varējām arī zaudēt, bet prieks, ka neapstājāmies un gribējām maksimumu - trīs punktus. Šoreiz viens punkts, taču arī ar to varam būt apmierināti, ņemot vērā sniegumu."

Kas Rihertam ar veselību?
Mihelsons: "Andris šobrīd atpūšas un ceru, ka šī spēle viņu pārāk neuzvilka. Viņam acīmredzot ir izpaudies daudzu gadu garumā uzkrātais nogurums. Ļoti ceram, ka Andris klausīs ārstus [smaida], klausīs kolēģus un ļausies sev palīdzēt. Viņš ir izdarījis fantastisku darbu, lai daudzas lietas mēs varētu no viņa pārņemt un pēc viņa iestrādēm turpināt. Situācija, protams, nav patīkama, bet šobrīd svarīgākais viņa, viena no mūsu kluba svarīgākajiem cilvēkiem, veselība. Ikdienā viņš tomēr mums ir liels motors, tāpēc, protams, izjūtam diskomfortu."

Kā vērtē 20 iegūtos punktus pēc trim apļiem?
Mihelsons: "Nav patīkami, bet, ja paskatāmies uz parādīto sniegumu, tad esam ļoti apmierināti. Ja atgriežamies pie sava pamatmērķa, tad tas ir visas savas zināšanas un pieredzi atdot spēlētājiem. Protams, spēlētājiem ir jāprot arī uzvarēt. Diemžēl tādas spēles kā pret "Liepāju", RFS, "Riga", "Spartaku", kur beigās varējām izraut uzvaru vai arī piedzīvojām punktu zaudējumus, mums ilgtermiņā ir ļoti, ļoti iegriezušas. Ja mēs paskaitām tos punktus, kurus jauneklīgu kļūdu dēļ zaudējam, mēs droši vien būtu blakus gan "Spartakam", gan Valmierai. Jāpieņem tāda situācija, kāda tā ir. Visi esam noskaņojušies, lai līdz sezonas beigām pēdējo vietu pamestu un pakāptos vismaz vienu vietu augstāk."

Šai ziņā nākamā spēle pret "Daugavpili" droši vien būs ļoti izšķiroša.
Mihelsons: "Man patīk tas, ka komanda, klausot treneru uzstādījumam, spilgti pieturas pie sava rokraksta. Pieturamies spēles plānam, kuru vēlamies redzēt. Skaidrs, ka spēles nozīme būs pietiekami liela. Bet noteikti nespēlēsim tāpēc citādi. Tas arī "Mettu" atšķir gan bērnu, gan jauniešu, gan pieaugušo vecumā, ka mēs ticam tam stilam, kādā spēlējam. Domāju, arī ceturtajā spēlē pret Daugavpili nekas nemainīsies. Līdzšinējās trīs tikšanās reizēs ir pietrūcis uzvaras - bija divi zaudējumi un neizšķirts, taču, ja paskatāmies visus pārējos rādītājus, tad tomēr mēs bijām stipri labāki. Ceram, ka ceturtajā reizē sniegums būs tāds pats, taču jāpieliek vēl klāt, lai būtu uzvara."

Ozoliņš ārpus pieteikuma.
Mihelsons: "Ozoliņam nedaudz ir ceļa problēmas. Viņš trenējas, taču mums šķiet, ka viņam vēl nedaudz vairāk ir jāatpūšas. Ja metīsim viņu atpakaļ cīņā, varam izdarīt viņam pāri. Spēlētājs mums vienmēr ir pirmajā vietā, tāpēc varbūt nedaudz jācieš rezultātam. Ļoti ceram, ka Rihards būs atpakaļ."

Spēle ar "Daugavpili" notiks Hanzas vidusskolas laukumā. Vai bija varbūtība aizvadīt maču citur?
Mihelsons: ""Daugavas" stadionā būs koncerts un jau rīt [26. augustā] sāk likt zālāju pārklājošo grīdu. Šeit nekādu variantu nebija. Mēģinājām sarunāt citas iespējas, bet diemžēl arī "Skonto" stadions ir pārslogots. Tiesa, priecīga notikuma dēļ, jo "Riga" spēlēs pret dāņiem. Turēsim īkšķus, lai "Riga" izdodas atspēlēties. Ko darīt - nebrauksim taču uz Jelgavu vai Ventspili. Ir tā, kā ir. Diemžēl ir jāatzīst, ka Rīga kā pilsēta ir nabadzīga ar futbola laukumiem atbilstošos izmēros. Manuprāt, tā ir ne tikai pilsētas neizdarība, bet arī valstiska nolaidība ilgu gadu garumā. Uzskatu, ka tā nevar būt. Mums pat nav nacionālās izlases vajadzībām atbilstoša laukuma. Tā ir absolūta nolaidība. Varam vainot paši sevi par to, ka mēs balsojot ne īstos cilvēkus ievēlam vai arī neizdarām uz viņiem pietiekamu spiedienu. Vai arī mums varbūt pietrūkst izpratnes, ko pasaules līmenī nozīmē futbols. Spēlēsim Hanzā ļoti ierastos apstākļos. Izšķīrāmies par labu šim variantam, jo pretinieks arī nebūs tas, kurš apvainosies, jo arī "Daugavpils" ikdienā spēlē bēdīgā stāvoklī esošā mākslīgajā laukumā. Būsim vienādos apstākļos. Cerēsim, ka būs ļoti labs laiks un atnāks daudz skatītāju."

Iepriekšējās kārtās:
1. kārta: "Riga" un Kubarevs, Tosina negantās medības, īpašais Zjuzins, Sūlšera veiksme
2. kārta: "Riga" nespēlē kā čempione, "Spartaka" darba atļaujas, Pertijas plāni Valmierā
3. kārta: Karašauska portrets ģērbtuvē, slavas dziesma Savaļniekam, Liepājas ķibeles
4. kārta: Tamazs kosmosā, Riherta 8 sekundes, Dodo liktenīgā nenomainīšana
5. kārta: Liepājnieku vēlme redzēt Zidānu, vieglprātīgais Amansiu un nosalušais Marians
6. kārta: Dzavetjēri trūkst vārdu, Ventspils grūtais gads, Liepājai jāierodas uz maču vēl agrāk
7. kārta: Nuncio izdara spiedienu pats sev, "Mettas" labākais futbols, Jangs gari nerunā
8. kārta: "Riga" treneru konveijers, Zuntnera pēdējā cerība, Dejans pikts par Dambrausku
9. kārta: Futbola stadioni: Pertija nikns par apdalīto "Mettu", Morozs bēdīgs par Daugavpili
10. kārta: Dejans atvadās, Starkovs sveicinās, Daugavpils kā Andora, padomju leksika
11. kārta: Tiesneši kā Cēzaru sievas, Pertija bīda Morozu un 7. klases diskotēka
12. kārta: Riherts aizstāv Marianu, Pahars - Dambrausku, Kļosovs par prezidenta Adlana lomu
13. kārta: Pensionāri no RFS, Dambrausks un Pertija par tiesāšanu veic mājienus "ar mietu"
14. kārta: Zuntnera loma pie Starkova, RFS lāsts, pelēkais uzbrucējs Askerovs
15. kārta: "Lēdija Veiksme" palīdz futbola studentam Dambrauskam izbeigt melno sēriju
16. kārta: Jelgavas krīze, Blanks par triumfu lielajā derbijā un promejošā Lemajiča nozīmi
17. kārta: Starkovs akcentē tiesāšanu, Ventspils visus četrus ielaiž pēc standartiem
18. kārta: "Mettai" nepilngadīgi vārtu guvēji, Starkovam topā uzbrukums, Kubarevs par "Riga" kāzusu
19. kārta: "Ventspils" bombardē tiesnešus un LFF, Dambrausks par smieklīgo "Liepājas" uzvaru
20. kārta: Pertija uzvelkas par tēmu "vietējais/ne vietējais", "Metta" plāno palikt "Skonto" stadionā
21. kārta: Dambrausks aizstāv Latvijas futbolistu atgriešanos un spēlēšanu Virslīgā
22. kārta: Vulkāna Adlans izvirdums (pilnā versija)
23. kārta: 40 grādi ģērbtuvē Slokā, liepājnieki lūdzas pendeles, aiz priekiem laksta un kliedz
24. kārta: Latviešu talantu medīšana: "Facebook" un "Instagram" futbola "aģenti" nav nopietni
25. kārta: Dambrausks netic brīnumiem, Koņevs par fotogrāfiju prezidentam
26. kārta: Pertija preses konferencē ar dēlu, Koņevs joprojām ilgojas pēc Lemajiča