Dambrausks aizstāv Latvijas futbolistu atgriešanos un spēlēšanu Virslīgā

"Riga" - "Valmiera Glass"/ViA 0:0

Tamazs Pertija, "Valmiera Glass"/ViA galvenais treneris: "Noskatījāmies pēdējās 3-4 spēles "Riga" izpildījumā un sapratām, ka spēlēsim pret spēcīgu pretinieku. Sapratām, ka "Riga" labi kustas un propagandē lielisku futbolu ar īsām un vidējām piespēlēm. Mēs to lieliski apzinājāmies un sapratām, ka nevar likt pretī tādu pašu spēli. Tāpēc godīgi teikšu, ka mūsu uzdevums bija aizvērt visas zonas, lai Rakels un pārējie spēcīgie puiši neapliecinātu savas spēcīgās individuālās kvalitātes. Protams, negaidījām, ka uzbrukumā neko neizveidosim un tāda plāna nebija, es esmu pret tādu plānu, taču pati spēle parādīja, ka mūsu nepārtrauktā spēlēšana aizsardzībā apliecina pretinieka spēku, un viņi piespieda mūs to darīt. Mums sākotnēji nebija tāda plāna šādi aizsargāties. Esmu pateicīgs puišiem, šis neizšķirts mums šodien ļoti daudz nozīmē, jo šodien bija liela ažiotāža. Tomēr saprotam, ka šobrīd "Riga" ir spēcīgāka nekā mēs - šodien pabojājām viņiem nervus un likām zaudēt punktus. Esmu solidārs pret pretiniekiem, jo pats esmu bijis tādās situācijās. Paldies puišiem, ka nocīnījās līdz galam aizsardzībā. Novēlu "Riga" veiksmi Eirokausos, viņi to ir pelnījuši, šos komplimentus."

Mihails Koņevs, "Riga" galvenais treneris: "Mums šodien bija divi uzdevumi - aizvadīt kārtējo čempionāta spēli, kā arī, domājot par spēli Īrijā, pārbaudīt dažus futbolistus, jo mums ir zināmas problēmas. Tāpēc nedaudz pamainījām pamatsastāvu. Galvenais, ka pirmajā puslaikā spēlētāji mani tomēr nesadzirdēja - apzinājāmies, ka, visticamāk, pārsvarā uzbruksim un būs jāuzlauž bieza aizsardzība, tāpēc tiku lūdzis uzreiz pielikt kustībā, taču pirmajā puslaikā šīs kustības nebija, risinājās pozicionāla spēle. Bumbu ripinājām, bet nebija agresijas uzbrukumā, flangi nestrādāja. Kaut kādi pusmomenti bija, taču ar to nepietika, lai uzlauztu tādu aizsardzību. Tā ir mūsu slimība - arī pagājušajā gadā tā bija, kad pirmajā puslaikā komanda spēlēja inerti, bet otrajā puslaikā pielika klāt. Pērn lielu palīdzību mums deva bieži realizētie standarti. Šodien otrajā puslaikā komanda pielika klāt - sāka kustēties, sāka strādāt flangi, bija labi momenti. Veiksmes vai meistarības trūkums... Komandai ar augstiem mērķiem šādas spēles ir jāuzvar. Bija momenti, kurus vajadzēja realizēt, par pendeli nemaz nerunājot. Tagad gatavosimies spēlei Īrijā, kurp dosimies 8. jūlijā. Spēle 10. jūlijā mākslīgā seguma laukumā. Rīt [piektdien] brīvdiena, pēc tam divas dienas trenēsimies RTU mākslīgā seguma laukumā."

Pirms spēles ar pretiniekiem uztaisījāt lielisku klipu. Šodien uzvaras nebija, taču varbūt pirms nākamās spēles video jāpievieno nogriezta lauvas aste, jo tikāt pie neizšķirta?
Pertija: "Tas [klipa veidošana] bija draudzīgs lūgums un nodomāju, kāpēc nē. Tas vēlreiz parāda, ka laukumā esam karsti un cīnāmies, bet ārpus laukuma draudzējos gan ar vairākiem "Riga" puišiem, gan kluba vadību. Man šķita, ka nav jāatsakās no šī piedāvājuma filmēties. Paprasīju padomu savam klubam, kurš deva zaļo gaismu. Par asti nezinu - vēlreiz saku, ka "Riga" šodien izskatījās ļoti spēcīgi visos parametros un esmu priecīgs, ka nospēlējām 0:0."

Var nepaveikties vienu reizi, divas reizes, taču pret Valmieru neesat guvuši vārtus nevienā no trim mačiem. Tā ir pretinieka specifika? Kāpēc tieši pret valmieriešiem jums ir tādas problēmas uzbrukumā?
Koņevs: "Par pirmo spēli neesmu atbildīgs, manis tobrīd nebija. Otrā spēle aizritēja līdzīgā režīmā kā šodien, toreiz Valmiera varbūt biežāk spēlēja uzbrukumā, taču arī tad mums bija ļoti daudz momentu, kurus nerealizējām. Ielaidām neloģiskus vārtus - rupjākā kļūda, kādas, vēlāk analizējot, nepieļauj pat bērnu komandas. Šodien, uzskatu, trūka veiksmes. Tai pašā laikā komandas, kuras vada Tamazs, atšķiras ar organizāciju, spēli aizsardzībā, ar ātru pāreju uzbrukumā, presingu. Nekādas nenovērtēšanas nebija. Reizēm mums pietrūkst meistarības uzbrukumā. Momentu tomēr ir bijis daudz."

Otra pendele [pēdējās minūtēs] bija?
Koņevs: "Jā. Tas ir tiesneša ziņā. Šādās spēlēs piešķirt divas pendeles mača beigās... Man liekas, ka pendele tomēr bija."

Kā jums šķita?
Pertija: "Neredzēju. Redzēju, ka pirmā pendele bija par 100% - kad bumba laidās lejā, mūsu spēlētājs [Apija] sāka kustēties un pirmais, kas man ienāca prātā galvā, lai tikai nospēlē bumbā. Nogurums bija uzkrājies. Aizsargiem ir grūti, kad pretinieks 90 minūtes uzbrūk. Es uzskatu, ka aizsargi pat super šodien nospēlēja. Izturēja spiedienu, kurš bija ļoti liels. Kopš trenēju Latvijā, šķiet, ja neko neesmu piemirsis, pirmo reizi redzēju tādu spiedienu. Otro epizodi neredzēju, pirmajā 100% pendele. Par otro - ja kolēģis saka, ka bija, tātad bija. Taču atkal - lai piešķirtu divas pendeles pēdējās sekundēs, tiesnesim jābūt divām īpašībām. Killerim, kurš nogalina komandu, un spēcīgai personībai."

Jūs atkal izglāba Lazarevs - kurā vietā viņš ir Virslīgā?
Pertija: "Puiši, nezinu, tāds jautājums... Man Lazarevs patīk, visiem patīk, jauns puisis. Līdz šim nekad nespēlēja augstākajā līgā, pirmais gads. Tas ir tik pozitīvi visiem Latvijas futbolā, jo puisis it kā no nekurienes parādījies. Vispār nav spēlējis Virslīgā un te, bah, sargā vārtus, glābj komandu un ielaidis vismazāk kopā ar "Riga". Un viņš sargā vārtus visās spēlēs. Vārtsargu trijniekā viņš noteikti ir."

Jūsu komanda neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem. Atceraties vēl kādu šādu reizi?
Nē, tā nav bijis. Grūti klājās, jo šodien nedaudz pamainījām domāšanu - neiekļāvām sastāvā Nakamuru, nespēlējām ar diviem uzbrucējiem. Pilnībā aizvērām flangus ar Puncula un Ektora palīdzību, lai gan viņi ir uzbrucēji. Pretinieks neļāva mums elpot, nepārtraukti presingoja, lika mums kļūdīties, un es gandrīz sajuku prātā. Ne tāpēc, ka mani futbolisti būtu vāji, bet tāpēc, ka pretinieks mūs piespieda. Pretiniekam šodien bija labs presings."

Uz Īriju dosies šis pats sastāvs?
Koņevs: "Jau minēju, ka mums ir problēmas, nesaukšu tagad tās. Domājam tagad par to. Mums ir lielas problēmas balsta zonā. Paničs Īrijā nevarēs spēlēt sarkanās kartītes dēļ [Rīgā pret Sofijas CSKA - aut.], Laizānam mikrotrauma - nav zināms, vai pagūs atgriezties, rīt varbūt mēģinās trenēties. Šodien šai pozīcijā spēlēja [jaunpienācējs] Ibrahims, kurš, visu cieņu, taču nav gatavs spēlēt - ir redzams, ka viņam ir liekais svars. Mūs Īrijā gaida kapiņš - esmu redzējis vairākas viņu spēles, "Dundalk" nepārtraukti izdara spiedienu, cīnās, ļoti ātra un agresīva komanda. Tur klāsies smagi. Pamatsastāvs par 70% noteikti saglabāsies, par pārējo skatīsimies."

Stila ziņā tik uzbrūkošu pretinieku Latvijā laikam nav bijis. Kā to modelēt treniņos?
Koņevs: "Jā, tieši runājām savā starpā, ka Latvijā tādu komandu ar tādu uzstājību nav. Latvijā komandām pārsvarā ir aritmisks stils, komandas vairāk kombinē, bet tur nepārtraukti tiek izdarīts spiediens un cīņa pa visu laukumu. Turklāt viņi prot piespēlēt. Nav tā, kā runāja agrāk - ka britu futbols ir tālās piespēles. Viņi prot arī pa zemi spēlēt. Imitēt to... Treniņi... Skatīsimies. Mums galvenais atrast optimālo virknējumu, lai radītu pretsparu šim spiedienam. Lai iznāktu cilvēki, kuri var ar to tikt galā. Mums Virslīgā ir limits, tāpēc katrā spēlē nākas kaut ko izdomāt - Īrijā limita nebūs, tāpēc varbūt atradīsim kādu variantu."

Liela pieredze ir Gabovam, kuram nav spēļu prakses. Kāpēc pēc vienas spēles diskvalifikācijas izciešanas nedevāt viņam iespēju šodien spēlēt?
Koņevs: "Viņam visa sezona tāda. Vispirms ziemā trauma, ilgi ārstējās. Pēc tam aizbrauca uz Latvijas izlasi, vēlreiz guva savainojumu. Ar pilnu jaudu viņš atsāka trenēties tikai pirms mēneša. Turklāt mūsu malējie aizsargi sevi ir labi parādījuši. Devu viņam iespēju pret "Jelgavu", bet... nerunāsim par to tagad, taču tādas kartītes pieredzējušam futbolistam nav tiesību pelnīt. Varbūt nopelnīja tās, jo pārāk bija noilgojies pēc spēlēšanas. Taču kā vienu no variantiem izskatām, ka Gabovs var iziet pamatsastāvā [acīmredzot domāta spēle Īrijā - aut.]."

Šodien balsta zonā uzspēlēja divi jaunpienācēji - gan Ibrahims, gan Rodžers. Vai viņi tika ņemti kā balsta zonas spēlētāji vai viņi tikai šobrīd aizlāpa šo pozīciju?
Koņevs: "Rodžers tikai nupat parādījies komandā, mēs vēl neesam līdz galam izpratuši, kā viņu izmantot. Principā viņš ir 10. numurs - ņēmām viņu kā alternatīvu Brizolam. Šodien baidījos spēlēt tikai ar vienu balsta pussargu, taču spēle parādīja, ka varam tā darīt. Izmantot viņu kā otro balsta pussargu... mēs vēl neesam viņu izpētījuši kārtīgi. Taču redzams, ka Rodžers ir spēlētājs ar potenciālu - spēlējot viduvējā komandā, Albānijas čempionātā sakrāja 10+7. Pagaidām viņš ir trenējies tikai divas nedēļas un vēl nav optimālā formā."

Cik jaunpienācēju varam vēl sagaidīt un kādas vispār ir ambīcijas sezonas otrajā pusē?
Pertija: "Ambīcijas mums ir iekšējas. Lieku futbolistiem būt ambicioziem. Mums no vadības puses nav nosprausts uzdevums visus pārspēt vai iekļūt Eirokausos. Mums tam nav resursu. Taču redzat, ka katrā spēlē cīnāmies. Mums ir iekšējas prasības pret sevi būt profesionāļiem. Mēs nejūkam prātā [aiz prieka par esošo pozīciju], jo čempionātā ir citas komandas, kuras pēc visiem parametriem Eirokausus jau sākotnēji bija ieplānojušas. Mūsu uzdevums šogad ir cits - aprast vienam ar otru, izveidot komandu un spert soli uz priekšu. Domāju, šobrīd esam spēruši trīs soļus uz priekšu. Tālāk parādīs dzīve, kā situācija veidosies. Negrasāmies laukumā nevienam piekāpties, negrasāmies atteikties no moderna futbola - tas ir redzams. Mūsu uzdevums ir kļūt stiprākiem un panākt, lai futbolisti ir ambiciozi. Tāpēc arī teicu, ka neesmu apmierināts ar šīs dienas spēli - jo nebija šo te ambīciju. Manā raksturā nav visu laiku aizsargāties. Novēlu visām Latvijas komandām veiksmīgi startēt Eirokausos. Šeit Virslīgā cīnāmies, bet Eiropā no sirds vēlam veiksmi, jo panākumi Eirokausos ceļ čempionāta, treneru, spēlētāju līmeni."

Pagājušajā preses konferencē uzvilkāties par "vietējais / ne vietējais" tēmu, kad jums jautāja par portugāļu spēlētāju. Valmieras futbola cienītāji neliek jums mieru un prasa likt vietējos?
Pertija: "Pats interesantākais, ka nav jau to Valmieras futbolistu! Ir Mārcis [Ērglis], un viņš spēlē. Alvis [Jaunzems] nav valmierietis, Verners [Apiņš] nav valmierietis. Nav Valmieras spēlētāju! Te jautājums ir par vienu - ir profesionālā žurnālistika, kad tiek uzdoti profesionāli jautājumi, bet ir vienkārši žurnālisti, kuri atnāk no nekurienes un uzdod tādus jautājumus. Negribēju iedziļināties šajā tēmā, taču nav Valmieras futbolistu. Lai viņi būtu, pirmkārt, ir jāsakārto Valmieras sporta skola - lai tur būtu spēcīgs treniņprocess, lai progresētu bērni. Kā teicu, man nav nozīmes, vai spēlētājs ir no Valmieras, Liepājas vai Daugavpils. Spēlēs spēcīgs futbolists. Vietējie gan tāpat jau spēlē, jo limits tā liek darīt - gribam mēs to vai nē. Spēlē un neslikti spēlē."

Kāpēc nenācāt uz preses konferencēm, kad bijāt galvenā trenera vietas izpildītājs?
Koņevs: "Mēs visu laiku uzvarējām - kāpēc lauzt tradīciju [smaida]? Arī šodien teicu - Kristap [Koņeva vietā ilgu laiku preses konferencēs uzstājās Blanks - aut.], ej, ko es tur..."

"Liepāja" - "Spartaks" 2:2

Nuncio Dzavetjēri, "Spartaka" galvenais treneris: "Tā bija brīnišķīga spēle ar augstu intensitāti. Pirmās 10-15 minūtes neaizvadījām labi, taču pēc ielaistajiem vārtiem no mūsu puses sekoja laba reakcija. Kontrolējām spēli, taču beigās nācās veikt trīs piespiedu maiņas traumu dēļ. Tāpēc mūsu komanda mainījās, pretinieks sāka izdarīt spiedienu un nogādāt bumbu soda laukumā. Esmu sarūgtināts, ka ielaidām vārtus kompensācijas laikā. Tāds ir futbols. Taču vēlos uzslavēt savus futbolistus, jo viņi atdeva visus spēkus. Manā skatījumā "Liepāja" ir ļoti, ļoti spēcīga komanda - nav viegli šeit atbraukt un spēlēt."

Aleksandrs Starkovs, "Liepājas" galvenais treneris: "Piekrītu kolēģim, ka ielaist vārtus kompensācijas laikā ir sāpīgi. Un es dotu priekšroku scenārijam, ka mani futbolisti 80.-ajās, 90.-ajās minūtēs gūst divus trīs vārtus un uzvar. Šodien momenti beigās patiešām bija. Diemžēl tikai pašās beigās pratām iesist un panākt tikai neizšķirtu. Žēl, ka tik vēlu, jo mums pietrūka laika uzvaras vārtiem. Esmu pārliecināts, ka mūsu piedāvātais augstais temps arī bija iemesls, kāpēc pretiniekiem radās traumas un nācās veikt maiņas. Arī es esmu apmierināts ar savas komandas sniegumu, lai gan spēle bija mainīga - labi brīži mijās ar ne tik labiem. Esmu apmierināts, kā futbolisti iznāca uz maiņu. Tas parāda, ka futbolisti, kuri ir uz soliņa, dzīvo komandas interešu labā. Gan Torress, gan Spataru, gan Viļumsons lieliski iznāca uz maiņu. Tieši ar viņu pūlēm izrāvām neizšķirtu."

Beigās emocijas pozitīvas un tomēr - "Liepāja" atklāja rezultātu, taču pēc tam spēle sagriezās kājām gaisā. Kā pietrūka? Koncentrēšanās trūkums?
Starkovs: "Pietrūkst daudz kā, bet runājot par emocijām, mēs vēlamies spēlēt uzbrukumā. Gribam, lai līdzjutēji nāktu uz spēlēm un gūtu apmierinājumu. Atklātais futbols, kas risinājās pirmajās 30 minūtēs un ko pieļāvām, ir "Spartaka" interesēs - viņiem ir ļoti ātri un tehniski pussargi un uzbrucēji. Viņi izmantoja šos atklātā futbola plašumus. Mēs pēc gūtajiem vārtiem neaizvērāmies, nesusinājām spēli, un pretinieks to izmantoja."

Vēlreiz atgriezīšos pie otrajiem ielaistajiem vārtiem - "Liepājai" uzbrukumā bija bīstams moments, vārti netiek gūti, kaut kāds rikošets, liepājnieki protestē, pretinieks aizbēg pretuzbrukumā un gūst vārtus. Tas ir koncentrēšanās jautājums?
Starkovs: "No vienas puses jā - tā gadās. Pret mūsu spēlētāju tika pārkāpti noteikumi soda laukumā, tiesnesis lēma citādi, un pretinieks guva vārtus. Tomēr domāju, ka šie "Spartaka" otrie vārti drīzāk ir sekas viņu spēlētāja [Oparas] augstajai individuālajai meistarībai. Nevar neko pārmest aizsargiem un vārtsargam - fantastisks sitiens."

Fraidejs šoreiz, šķiet, izkrita no spēles.
Starkovs: "Viņam ir 19 gadu. 25 gadus vecie spēlē praktiski bez kritumiem, bet Fraidejs ir jauns spēlētājs un, protams, šodien neaizvadīja to labāko spēli. Taču viņš ir pamatsastāva futbolists, mēs viņam ticam, nākamajā spēlē būs labāk."

Jurkovskis labi aizvadīja pēdējās 30 minūtes - piekrītat?
Starkovs: "Jā, laikam gan. Viņam ir labas kvalitātes. Kamēr pretinieks ir svaigs, tikmēr viņu vēl var nosegt, lai gan arī pirmajā puslaikā Jurkovskim bija labas darbības. Viņš progresē. Man patīk gan viņa pieeja darbam, gan fiziskās kondīcijas, gan tehnika. Labs spēlētājs."

Askerovs atnāca uz "Liepāju" kā bombardieris. Pagaidām vēl nav paguvis iekļauties kolektīvā?
Starkovs: "Tas nav viegli. Kārtējo reizi pierādās, ka, lai izveidotu komandu, nepieciešams laiks. Arī viņam pašam, neskatoties uz pieredzi, vajadzīgs laiks."

Vai pēdējās 10 minūtēs neiesēdāties pārāk dziļi savā soda laukumā?
Dzavetjēri: "Problēma bija trīs savainotie spēlētāji un mums nācās atdot teritoriju. Jo Šarpentjē, Opara un Belakovičs bija spēlētāji, kuri skrēja pretuzbrukumos, bet pēc viņu visu triju piespiedu nomaiņas šādas opcijas vairs nebija. Uznākušajiem futbolistiem ir citas īpašības. Pēc šīm maiņām "Liepāja" sāka izdarīt spiedienu, veica tālās piespēles soda laukumā, un mums klājās sarežģīti."

Par latviešu jaunpienācējiem (Kramēns, Krautmanis, Skrebels, arī Aivars Emsis, kura Liepājā vēl nebija) - vai tas bija jūsu lēmums ar mērķi pastiprināt komandu vai kluba īpašnieka gājiens, lai nākotnē realizētu transfērus?
Dzavetjēri: "Mēs vēlamies strādāt ar jaunajiem futbolistiem - gan Latvijas, gan ārzemju. Vēlos pateikties klubam, kas palīdzēja izvēlēties šos spēlētājus."

Tātad jūs viņus izvēlējāties?
Dzavetjēri: "Es, sporta direktors Edgars Gauračs un kluba prezidents [Marko Trabuki - aut.]. Mēs strādājam kopā un izdarījām šādu izvēli, lai turpinātu attīstīt komandu un šo projektu. Paņēmām šos jaunos latviešu spēlētājus, kuri, manuprāt, ir labi spēlētāji. Tas ir mūsu projekts, esmu par to priecīgs. Vēlreiz paldies kluba prezidenta un Edgaram. Redzēsim, kur nonāksim nākotnē, bet šobrīd vēlamies šādi rīkoties un realizēt tādu ideju."

"Ventspils" - "Metta" 2:1

Andris Riherts, "Mettas" galvenais treneris: "Paldies mūsu līdzjutējiem, kuri bija atbraukuši uz Ventspili un atbalstīja - tas mums vienmēr ir svarīgi. Rezultāts 1:2 ir rokāde pret to, kas notika Rīgā [2. apļa spēlē - aut.] - toreiz mēs iesitām uzvaras vārtus pēdējās sekundēs, šeit viņi izrāva uzvaru. Spēles gaita neliecināja, ka pretiniekiem vajadzētu vinnēt. Speciāli neveicu trešo maiņu, lai vilktu laiku, jo bija tikai viena doma - izraut uzvaru."

Igors Kļosovs, "Ventspils" galvenais treneris: "Bija grūta spēle, kam bija zināmi iemesli. Sākām ne pārāk labi - pirmajās 15-20 minūtēs "Metta" spēlēja kompaktāk, agresīvāk, un mums nekādi neizdevās pārņemt spēli savā kontrolē. Par laimi, šajā laikā neļāvām pretiniekam izveidot neko rezultatīvu. Pēc 20. minūtes sakārtojām bumbas kontroli, tikām skaidrībā ar pozīcijām, kuras dažiem spēlētājiem bija jaunas. Spēles ritējums, kāds bija pirmā puslaika otrajā pusē, mūs apmierināja. Un tas beidzās ar gūtiem vārtiem, turklāt mums vēl bija momenti. Arī otrais puslaiks turpinājās ar mūsu kontroli. Diemžēl pieļāvām kļūdu, tai skaitā no mūsu centra aizsargu puses - tas gan ir saprotams, viņi ir jauni un viņiem vēl ir daudz laika šādām kļūdām. Pēc tam pārgājām uz spēli ar trim aizsargiem - riskējām, taču zinājām, ka mums der tikai uzvara. Mums ir uzdevumi, kurus nemainām. Otro spēli pēc kārtas izvilkām uzvaru mača galotnē [pirms tam Jelgavā - aut.]. Rakstura uzvara, laba uzvara, lieliska uzvara. Komanda sāk kļūt par komandu, spēcīgu kolektīvu."

Nevar nepajautāt par Ulimbaševu - uzvaras vārti Jelgavā, uzvaras vārti šodien. Daniils ir atradis savu komandu?
Kļosovs: "Kad futbolistu aicina uz komandu, protams, no viņa gaida efektivitāti, uzticamību, rezultativitāti. Šobrīd tas viss notiek, mēs esam priecīgi par viņu. Dod Dievs, lai tā turpinās. Ir svarīgi izcelt viņa izšķirošos sitienus, taču svarīgi, ka visa komanda labi spēlēja. Jelgavā pirms viņa vārtiem mums bija divi citi uzbrukumi - bija trīskāršais uzbrukums. Pirmais uzbrukums pārgāja otrajā un mēs peldoši guvām vārtus. Šajos trīs uzbrukumos piedalījās astoņi futbolisti, tai skaitā Raens [Tālbergs], kurš tikko bija nācis uz maiņu. Arī šodien bija garš uzbrukums, kas sākās pilnīgi citā vietā. Nostrādāja daudzi spēlētāji, tai skaitā atkal uz maiņu nākušais Raens, kurš soda laukumā radīja lielas rūpes pretiniekam. Tā ka tas ir visas komandas nopelns, un šobrīd sanācis, ka veiksme ir tieši Daniila sabiedrotā, kas sportā ir svarīgi."

Pirmajā puslaikā Tosins nespēlēja savā pozīcijā un viņa vietu ieņēma Serhijučuks. Tosins pazuda un pirmo reizi redzu viņu tik tālu atvilktu aizmugurē. Tosinam bija daudz brāķa, bet 69. minūtē viņš paskopojās ar piespēli tam pašam Ulimbaševam, tādējādi bija šī nervozā mača galotne. Kā vērtējat Tosina sniegumu?
Kļosovs: "Ja īsumā, tad viņam ir bijušas labākas spēles. Ja plašāk, tad viņam bija grūti spēlēt, jo šodien pamainījām sastāvu, nedaudz shēmu, un Tosinam vajag vairāk laika, lai adaptētos. Viņam vajag vairāk plašuma flangos, šodien tā bija mazāk. Smagnēji viņš iegāja spēlē šodien. Tomēr uzvaras vārtos viņš piedalījās un vismaz puse nopelnu pienākas viņam. Tā ka principā ar savu lomu viņš tika galā. Esmu viņam pateicīgs un ceru, ka nākamajā mačā viņš nospēlēs labāk."

Komanda pēc mājas spēlēm pret "Spartaku" un "Mettu" gandrīz nepateicas gados jaunajiem līdzjutējiem, kuri kaislīgi atbalsta komandu. Tikai viens futbolists pacēla rokas pateicībā. Lūdzu, pievērsiet uzmanību!
Kļosovs: "Pieņemam zināšanai. Es to palaidu garām, tā ka arī mana vaina šeit ir. Paldies, ka pievērsāt tam uzmanību - tas patiešām ir svarīgs aspekts. Acīmredzot futbolisti bija noguruši un ir vajadzīgs kāds, kas tam pievērš uzmanību. Līdzīgi - ja Miša ["Ventspils" preses sekretārs Koroļovs - aut.] neaizvestu mani uz preses konferenci, es šeit nenonāktu. Tā nav necieņa, tā gadās."

Kā vērtējat Serhijčuka debiju?
Kļosovs: "Uzskatu, ka viņam vēl daudz ir jāstrādā..."

Nākamā spēle būs Eiropas līgā pret "Teuta". Esat jau pārslēgušies uz to vai tikai no rītdienas domāsiet par to?
Kļosovs: "Rīt. Šodien bija svarīga spēle. Skaidrs, ka kāds no spēlētājiem, visticamāk, turēja Eiropas līgu galvā, taču mēs centāmies par to vispār nerunāt, uzmanību nedalīt uz divām frontēm un šodien nevienu īpaši nepietaupījām. Čempionāts turpinās, šodien bija jāspēlē ar pilnu spēku, bija vajadzīga uzvara. Rīt sāksies četru dienu cikls, gatavojoties Eiropas līgas spēlei."

RFS - "Jelgava" 2:0

Oļegs Kubarevs, "Jelgavas" galvenais treneris: "Zinot mūsu kadru situāciju un sagatavotības līmeni, mēs saistījām lielas cerības ar pirmo puslaiku - vēlējāmies pacensties dominēt, spēlēt ātrāk par pretinieku un gūt vārtus. Tas diemžēl nenotika, lai gan iedīgļi bija - spēlējām neslikti un bija arī momenti. Tāds ir futbols - neiesit tu, iesit tev. Pretiniekam otrajā puslaikā kļuva vieglāk, jo tas guva vārtus, kā arī par sevi lika manīt pretinieku meistarība."

Gan pret "Ventspili", gan pret RFS pirmajā puslaikā bijāt labāki, taču abas reizes ielaidāt vārtus. Futbols ir taisnīgs?
Kubarevs: "Protams. Atšifrēt? Pieņemsim, neizmantojām labu iespēju. Turpini spēlēt! Taču futbolisti nav pārliecināti par sevi, kāds sabēdājas, cits sāk kļūdīties. Neviens cits mūsu vietā vārtus negūs. Nesanāca vienreiz, jāmēģina otro reizi. Nedrīkst pusceļā apstāties vai nogriezties no ceļa. Izgāji laukumā - spēlē! Mums trūkst zināma līmeņa visos aspektos - sagatavotības, ticības un tā tālāk. Ja komanda gūtu vārtus, spēle būtu līdzīga kā pret "Riga" [jelgavnieki ilgi turēja 0:0 un beigās izrāva uzvaru - aut.] - komanda vēl labāk aizsargātos, nelaistu klāt. Bet šeit neguva vārtus pati, ielaida sāpīgi, jo pretinieks neuzbruka tik daudz, lai gūtu vārtus. RFS 50% vārtu gūst pēc standartiem - gatavojies, cik gribi, bet, ja ir labs izpildījums [pārsvarā visus standartus izpilda Šimkovičs - aut.], tad nekur neliksies. Tāpēc futbols ir taisnīgs. Ir jāgūst vārti. Ja nedari to, tad iesit tev. Ja mēs gūtu vārtus pirmie, RFS neiesistu savas iespējas. Jāvaino tikai sevi, nevis liktenis vai vēl kāds."

Pastāstiet sīkāk par situāciju ar kadru problēmām!
Kubarevs: "Ja aizsardzībā viss vairāk vai mazāk ir kārtībā un šodien rezervē atgriezās arī Māliņš, kā arī pēc slimības uz maiņu nāca Litvinskis, tad vidējā līnijā nevarēja spēlēt Indrāns, traumas ir Biljanam, Rečickim, savukārt Igors Kozlovs iznāca, taču pagalam vēl nav gatavs un nospēlēja tikai puslaiku. Šodien balsta zonā nospēlēja nominālais aizsargs [ukrainis Mikicejs]. Tās visas ir problēmas. Tāpat ir problēmas ar uzbrucējiem - Ņikita Ivanovs ir slims, bet tie, kas spēlē, nevelk līdz tam, lai komanda uzvarētu. Tas ir acīmredzami, bet svarīgākais, lai tas pēc iespējas ātrāk beigtos. Tagad būs pauze - puiši izveseļosies, pieteiksim arī jaunus futbolistus, sagatavosimies un rādīsim tādu futbolu, kādu pagaidām demonstrējam vien fragmentāri."

Kārtējo reizi uz soliņa Krušatins, taču viņš joprojām nespēlē.
Kubarevs: "Tātad šobrīd mēs tā viņu novērtējam. Varējām viņu izlaist, taču piekāpāmies RFS augumā un jaudā - Krušatins šajos elementos mums neko nedotu. Nevaru pateikt, ko viņš mums uzlabotu. Jā, varētu pamainīt kādu pagurušo, bet ko viņš mums uzlabotu? Izpildījumu, ieskriešanas, asu piespēli? Otrajā stāvā, pārtvertas bumbas? Pagaidām neredzu, ar ko viņš izceltos starp partneriem. Tas jāpierāda treniņos. Es nevērtēju futbolistus pēc pagātnes snieguma. Ir jāpierāda sevi treniņos, nevis jāgaida iespēja, pateicoties komandas biedra savainojumam. Krušatinam jābūt pacietīgam un jāpārliecina trenerus treniņos. Ne jau es viens tāds gudrais, man ir arī palīgi. Viss notiek atklāti, lēmumus pieņemam kopīgi."

Māliņš atgriezās uz soliņa. Kurakins tagad ir pirmais numurs vai Māliņš pagaidām līdz galam nav gatavs?
Kubarevs: "Kurakins spēlē tā, ka es nemaz negribu saukt viņa numuru [smaida]. Otrie vārti... Velc ārā no kastes. Tāpat pret "Ventspili" otrie vārti. Es gribētu, lai vārtsargi ja ne gluži glābtu, tad vismaz darītu savu darbu. Šobrīd Kurakins spēlē ar kļūdām, savukārt Germans par 100% vēl nav vesels. Tas gan nenozīmē, ka pēc atveseļošanās Māliņš būs pirmais, Kurakins otrais. Skatīsimies treniņus, skatīsimies pretiniekus un viņu stiprās puses. Visu vērtēsim. Manās acīs abi šie vārtsargi ir vienādi - Kurakinu es zinu [bija "Spartaka" pamatvārtsargs 2016. gadā, kad Kubarevs jūrmalniekus aizveda līdz Virslīgas titulam - aut.], Germanu es iepriekš esmu redzējis, viņam ir vairāk pieredzes. Taču neteikšu, ka kāds no viņiem būtu labāks, turklāt viņiem ir treneris, kurš par viņiem ir atbildīgs. Man jāredz čaklums, vēlme katru dienu. Gribu redzēt vārtos figūru, nevis vienkārši kādu, kurš tur lec, krīt, aizķeras, vārtās. Vārtsargam ir jābūt figūrai - kad ieraudzīšu, ka kāds no viņiem tāds ir, tad tas arī būs pirmais numurs. Germanu šeit vēl neesmu redzējis, bet Kurakins spēlē ar kļūdām un viņam jau prasās atpūta."

Kurakinam ar izgājieniem bija problēmas arī pirms trim gadiem. Pa šo laiku, kamēr bijāt Baltkrievijā, Kurakins kā vārtsargs ir progresējis, audzis?
Kubarevs: "[Smejas] Ziniet, futbols ir audzis. Prasības ir augušas. Vārtsargiem ir augušas prasības. Un Kurakins ir kļuvis vecāks. Domāju, ka viņš ir kļuvis spēcīgāks, taču līdz manai atnākšanai viņam sezonā bija nulle spēļu. Kā var augt meistarība un pārliecība, ja ir nulle spēļu?"

Līderi komandā redzat?
Kubarevs: "Redzu. Uzskatu, ka abi mūsu centra aizsargi [Rode un Fernandess - aut.] pēc cīņasspara ir līderi gan laukumā, gan ģērbtuvē. Tas pats Biļjans - varbūt viņam trūkst komunikācijas, taču snieguma ziņā varētu būt. Ceru uz Rečicki. Gribu, lai parādās uzbrucēji, un viņi noteikti parādīsies. Tādi, kuri kā minimums būs atbilstoši futbola līmenim. Tad būs vieglāk, jo katrā līnijā būs līderi. Mums ir līderi, taču vēlos, lai viņu būtu vairāk - tieši laukumā."

Teicāt, ka komandai par labu varētu nākt pauze Virslīgā, taču kausa izloze lēma pretī dot citu Virslīgas komandu "Mettu". Būs jākoncentrējas šai spēlei?
Kubarevs: "Ja manā rīcībā būs spēlētāji vismaz pussastāva plašumā, tad celsim fizisko kondīciju, neskatoties ne uz kādām spēlēm. Vienalga "Metta" vai kāds cits. Šobrīd komanda fiziski ir gatava tikai puslaikam. Saprotiet... Ja taupīsim, žēlosim un atliksim [smagus treniņus - aut.], tad nekā laba nebūs. Rudens pienāks ātri un kam pēc tam vairs gatavot. Tobrīd jau būs vajadzīgi augļi. Centīsimies visu optimizēt - gan gatavot komandas kondīcijas, gan būt konkurētspējīgiem mačos."

Valds Dambrausks, RFS galvenais treneris: "Ļoti grūta spēle. Pirmajā puslaikā "Jelgava" spēlēja futbolu, kādu Latvijas čempionātā reti novērot - pārsvarā komandas, kas šeit ierodas pie mums, spēlē ar pieciem aizsargiem no dziļas aizsardzības un gaida pretuzbrukumu iespējas, savukārt "Jelgava" ieradās ar ļoti pozitīvu plānu un, iespējams, mēs to ne līdz galam bijām gaidījuši. Mūsu sastāvā bija daži futbolisti, kuriem tā bija tikai otrā spēle RFS sastāvā, kā arī pamatsastāvā pēc ilga pārtraukuma bija Saša Fertovs [viņš šosezon pamatsastāvā tikai otri reizi, iepriekš 4. kārtā - aut.]. Mums bija nesaprašanās starp futbolistiem, starp līnijām. No 15. minūtes atvērām pretiniekam plašas zonas. "Jelgava" to izmantoja ļoti labi un izveidoja divas vai trīs lieliskas vārtu gūšanas iespējas. Mums paveicās, ka viņi tās neizmantoja. Kad guvām vārtus, puslaika beigās un otrā puslaika sākumā piekoriģējām taktiku. Futbolisti sāka izpildīt plānu labāk un otrā puslaika gaitā kļuvām aizvien labāki. Tas ir pozitīvi. Pēc dažām spēlēm es mēdzu teikt, ka mums nav paveicies par spīti labam futbolam. Savukārt šodien es nevaru sūdzēties - uzvarējām, lai gan neparādījām to labāko sniegumu. Svarīgākais ir trīs punkti. Kā parasti saku, uzvaroša komanda ir par sevi pārliecināta komanda - cerams, šī uzvara iedos pārliecību nākotnē."

Pirmajās 35 minūtēs Blagojevičs bumbu zaudēja reizes piecas, bija daudz kļūdu sava soda laukuma tuvumā. Vai tas bija sliktākais nogrieznis sezonā?
Dambrausks: "Nevēlētos par to spriest tādā gultnē - labākās, sliktākās. Futbols norit 90 minūtes un visu izšķir gala rezultāts. Mums bija patiešām labas spēles kā, piemēram, pret Liepāju, bet beidzām maču kā zaudētāji. Dažādi stāsti. Šīs kļūdas sava soda laukuma tuvumā... mēs mēģinām veidot uzbrukumus no aizmugures. Apzināmies, ka reizēm bumbu zaudēsim un par kļūdām samaksāsim. Šodien pilnīgi visi spēlētāji, vārtsargu ieskaitot, vismaz reizi zaudēja bumbu bīstamā zonā. Taču jāmeklē pozitīvais - tā kā ir jaunpienācēji, savstarpējā sapratne un komunikācija pagaidām nav "Top" līmenī. Ceru, tas notiks drīz."

Vai izmaiņas sastāvā nav pārāk lielas, ņemot vērā, ka Eirokausi ir klāt?
Dambrausks: "Izmaiņas sastāvā ir saistītas ar daudz ko. Pirmkārt, tās veido plašu sastāvu, un es kā treneris esmu laimīgs, ka nedēļas periodā pirms spēles man patiešām smagi jādomā par pozīcijām un kurus futbolistus izvēlēties. Konkurence ir patiešām augsta. Tāpat vēlamies izmantot pēc iespējas lielāku spēlētāju skaitu, jo, kā zināt, ceturtdien mums ir mačs Ļubļanā [Eiropas līga], svētdien spēle Valmierā [Latvijas kausa izcīņa], ceturtdien atbildes spēle pret "Olimpija", pēc tam uzreiz Virslīga un "Metta". Būs daudz spēļu un ikvienam jāiegūst spēļu prakse. Ja ņemam jaunus spēlētājus un atstājam viņus uz soliņa, tad kādā veidā viņi būs gatavi? Mums, treneru štābam, jāpanāk, ka varam izvēlēties no pēc iespējas plašāka spēlētāju loka."

Tomēr izskatās, ka tagad RFS ir kļuvusi par pilnīgu citu komandu, un tas notiek tieši pirms spēles ar Ļubļanas "Olimpija". Vai šīs izmaiņas notiek īstajā brīdī?
Dambrausks: "Ziniet, mēs šādi risinām arī zināmas problēmas. Šodien bija 12. spēle pēc kārtas, kurā neguvām vārtus no spēles! Tā ir ārkārtēja situācija un neesmu drošs, ka tā ir bieži gadījies pat visas pasaules kontekstā. Tāpat mums ļoti ilgu laiku nebija izdevies atstāt savus vārtus neskartus - pēdējā reize bija pirms vesela apļa, kad tieši pret "Jelgavu" izspēlējām 0:0. Mēs nevaram aizvērt acis un teikt, ka viss ir jauki, viss ir rozā krāsā. Protams, gūtie vārti maina lietas - ja mēs izmantotu radītās iespējas iepriekšējos mačos, tad varbūt būtu arī vairāk sauso spēļu aizsardzībā. Viss ir saistīts. Meklējam labāko sastāva kombināciju, lai būtu maksimālais rezultāts. Šodien pozitīvi, ka 12 spēlēs beidzot pirmo reizi guvām vārtus no spēles un tas, ka nosargājām vārtus neskartus."

Tomēr joprojām laukumā ir daudz kļūdu un nesaprašanās. Kad, jūsuprāt, komanda būs gatava [pēc būtiskajām izmaiņām sastāvā]?
Dambrausks: "Jo vairāk spēlēsim, jo labāk izskatīsimies. Tas ir tikai laika jautājums. Pagaidām ar jaunpienācējiem esam aizvadījuši tikai divas spēles. Var paanalizēt Virslīgu un pavērot izmaiņas - piemēram, "Spartaks" pēc pirmajām 10 spēlēm bija vienā vietā, šodien pavisam citā. Visu izšķir darbs un tā augļi rezultātu izteiksmē. Ja uzvarējām, pat nespēlējot labi, tas dod pārliecību un var noķert īsto sajūtu - ceru, šodien to noķērām."

Vienkārši ir satraukums par Eirokausiem, kuri sākas tūlīt, tūlīt...
Dambrausks: "Ziniet, man ir pieredze Eirokausos, un tās ir vienas no neparedzamākajām sacensībām futbolā. It sevišķi agrīnās stadijās. Parasti komandas, kas labi spēlē savā čempionātā, nespēj labi nospēlēt Eirokausos un reizēm otrādi. RFS tā būs debija Eirokausos - spēlēsim, lai gūtu pieredzi un nevar aizmirst par motivāciju, kāda ir Latvijas un manā gadījumā arī Lietuvas komandām. Futbolisti mainās Eirokausu laikā. Mums ir labs, kvalitatīvs sastāvs un šai laikā labi jāpastrādā."

Cik nopietnu savainojumu guva Girdvainis un kāda situācija ir ar Dāvja Ikaunieka savainojumu?
Dambrausks: "Nevaru apgalvot par 100%, bet izskatās, ka Girdvainim ir pēdas savainojums - nezinu, cik tas ir nopietni. Ikaunieks dosies ar mums uz Ļubļanu, bet nezinu, vai varēs spēlēt - cīnāmies ar laiku. "

Ikaunieks ir pagājušā gada labākais Latvijas futbolists, tagad ir atpakaļ Virslīgā. Kā jūs vērtējat situāciju, ka labākie Latvijas futbolisti atgriežas Virslīgā, nevis mēģina noturēties ārzemēs?
Dambrausks: "Tā ir gara diskusija... Manuprāt, futbolistam svarīgākais ir spēlēt. Reizēm Latvijas jaunajam futbolistam atgriezties Latvijā un pavadīt šeit vienu pusotru gadu, lai būtu gatavs atgriezties ārzemēs, nav slikti. Kad 15-17 gadus vecs spēlētājs dodas uz ārzemēm un nekļūst par futbolistu, var nodomāt - būtu bijis labāk, ja paliktu Latvijā un spēlētu šeit, un pierādītu, ka ir labs spēlētājs.

Varu minēt Jagodinska piemēru - manā skatījumā viņš ir labākais futbolists visā līgā. Viņš ir "Top" futbolists līgā - var skatīties viņa statistiku, viņa "Instat", pēc kura arī viņš ir labākais Virslīgā. Jūs zināt viņa stāstu - Jagodinskis devās uz Ukrainu, kad bija jauns, nespēja tur izsisties, atbrauca atpakaļ. Tagad viņš ir atradis sevi, viņš ir nobriedis savā dzīvē, viņš zina, ko viņš vēlas, viņš aizvada tiešām labu sezonu. Manuprāt, tagad viņš ir gatavs spert nākamo soli un doties uz ārzemēm.

Braukt uz ārzemēm uz kādu otro līgu un spēlēt ne tajā līmenī, kurā ir vēlme spēlēt un sacīt, ka "o, vismaz esmu ārzemēs, nevis Latvijā", manuprāt, nav pareizi. Jaunajiem futbolistiem ir svarīgi plānot savu karjeru un dzīvi, pakāpeniski pie tā strādājot. Ja Cigaņiks pēc atgriešanās spēlēs patiešām labi, būs viens no labākajiem Virslīgā, spēlēs Latvijas izlasē, viņš spers nākamo soli. Ja nespēlēsi Latvijā vai nespēlēsi labi ārzemēs, rezultāts būs vienādi slikts. Domāju, šie puiši [D.Ikaunieks un Cigaņiks] spers labu soli.

Un vēl viena lieta - manuprāt, futbolistam ir svarīgi cīnīties par kaut ko. Par čempiona titulu, par kausu. Kad trenēju Lietuvā, mēdza teikt, ka, lūk, šis ir pieredzējis futbolists ar 30 spēlēm Lietuvas izlasē. Taču jāskatās, cik spēles mūsu izlases uzvar. Ja šim pieredzējušajam spēlētājam šajās 30 spēlēs ir tikai divas uzvaras pret Sanmarīno un Andoru, tā nav nekāda pozitīvā pieredze. Šādam spēlētājam ir pieredze, kā zaudēt spēles. Cīņa par titulu rūda raksturu. Varu jums apliecināt, ka šie jaunpienācēji strādās smagi, viņi tiks pieskatīti, un es patiešām ticu, ka viņu nākotne ir viņu pašu rokās."

Vai RFS uzvarētāju mentalitātes trūkums bija viena no galvenajām problēmām?
Dambrausks: "Mēs gribam uzvarēt [Virslīgā - aut.], bet to vēl neesam paveikuši. "Riga" uzvarēja Virslīgā, viņi ir čempioni, kamēr mēs pārējie, "Ventspils", "Liepāja", RFS, esam tikai titula pretendenti. Varam runāt, cik gribam, bet, kamēr neesam izcīnījuši titulu, nezinām, kā tas ir. Pat bērnu līmenī uzvarēt čempionātu ir sarežģīti. Daudz grūtāk, nekā jūs, puiši vai līdzjutēji tribīnēs, domājat. Tas ir ļoti, ļoti grūti, ir tik daudz nianšu. Tas ir liels darbs. Mēs to darām katru dienu. Mūsu klubs ir pelnījis to labāko, jo, lai gan klubs pastāv tikai četrus gadus un esmu šeit pusotru gadu, ir darīts ļoti daudz. Futbolisti, kuri nāk pie mums, sajūt atšķirību. Doties uz Latviju un spēlēt Virslīgā nav slikti. Jo, skatoties uz līmeni, procesu, šī kluba vidi, cilvēkiem, kas šeit strādā - tiek veikts fantastisks darbs. Ja šī stabilitāte paliks, tituli ir tikai laika jautājums."

Runājot par trofejām, cik liela prioritāte būs Latvijas kauss? Jo 1/8 fināls Valmierā solās būt sarežģīts, turklāt pa vidu starp abiem Eirokausu mačiem...
Dambrausks: "Ja vēlamies būvēt uzvarētāju kultūru, tad te nav jautājumu. Mums katra spēle jāaizvada ar mērķi uzvarēt. Latvijas kauss ir "Top" prioritāte līdzās Virslīgai un Eiropas līgai."

Kur pazudis Vačiberadze?
Dambrausks: "Oficiālais paziņojums varbūt drīz būs, taču viņš ir pametis klubu."

Ārpus pieteikuma šodien Solovjovs.
Dambrausks: "Konkurence. Neviens spēlētājs nevar gulēt uz lauriem. Ja esi aizvadījis labu iepriekšējo spēli, tas nenozīmē, ka būsi arī nākamajā spēlē. Solovjovs ir spēlētājs, kurš tiešām var palīdzēt un spēlēt nozīmīgu lomu mūsu klubā, taču reizēm jānotiek arī šādi, ja neatbilsti standartiem kādā brīdī. Sava vieta jāatkaro caur treniņiem."

Iepriekšējās kārtās:
1. kārta: "Riga" un Kubarevs, Tosina negantās medības, īpašais Zjuzins, Sūlšera veiksme
2. kārta: "Riga" nespēlē kā čempione, "Spartaka" darba atļaujas, Pertijas plāni Valmierā
3. kārta: Karašauska portrets ģērbtuvē, slavas dziesma Savaļniekam, Liepājas ķibeles
4. kārta: Tamazs kosmosā, Riherta 8 sekundes, Dodo liktenīgā nenomainīšana
5. kārta: Liepājnieku vēlme redzēt Zidānu, vieglprātīgais Amansiu un nosalušais Marians
6. kārta: Dzavetjēri trūkst vārdu, Ventspils grūtais gads, Liepājai jāierodas uz maču vēl agrāk
7. kārta: Nuncio izdara spiedienu pats sev, "Mettas" labākais futbols, Jangs gari nerunā
8. kārta: "Riga" treneru konveijers, Zuntnera pēdējā cerība, Dejans pikts par Dambrausku
9. kārta: Futbola stadioni: Pertija nikns par apdalīto "Mettu", Morozs bēdīgs par Daugavpili
10. kārta: Dejans atvadās, Starkovs sveicinās, Daugavpils kā Andora, padomju leksika
11. kārta: Tiesneši kā Cēzaru sievas, Pertija bīda Morozu un 7. klases diskotēka
12. kārta: Riherts aizstāv Marianu, Pahars - Dambrausku, Kļosovs par prezidenta Adlana lomu
13. kārta: Pensionāri no RFS, Dambrausks un Pertija par tiesāšanu veic mājienus "ar mietu"
14. kārta: Zuntnera loma pie Starkova, RFS lāsts, pelēkais uzbrucējs Askerovs
15. kārta: "Lēdija Veiksme" palīdz futbola studentam Dambrauskam izbeigt melno sēriju
16. kārta: Jelgavas krīze, Blanks par triumfu lielajā derbijā un promejošā Lemajiča nozīmi
17. kārta: Starkovs akcentē tiesāšanu, Ventspils visus četrus ielaiž pēc standartiem
18. kārta: "Mettai" nepilngadīgi vārtu guvēji, Starkovam topā uzbrukums, Kubarevs par "Riga" kāzusu
19. kārta: "Ventspils" bombardē tiesnešus un LFF, Dambrausks par smieklīgo "Liepājas" uzvaru
20. kārta: Pertija uzvelkas par tēmu "vietējais/ne vietējais", "Metta" plāno palikt "Skonto" stadionā