Adlans debitē kā treneris un apšauba Slavišas neatkarību, 75 000 eiro par Tamirlanu

"Metta" - "Daugavpils" 1:0

Viktors Morozs, "Daugavpils" galvenais treneris: "Zaudējām pilnīgi pelnīti, jo spēlējām ļoti slikti. Ne tā, kā gribējām. Pirmās 10 minūtes iesākām ļoti labi un likās, ka tā turpināsim, bet labāk, lai tās pendeles nebūtu ["Daugavpils" mača sākumā nerealizēja 11 metru soda sitienu - aut.], jo pēc neiesistās pendeles jau "Metta" izskatījās daudz labāk. Ar ko tas saistīts? Domāju, pretinieks daudz vairāk gribēja. Mēs strādājam pie tā, lai nebūtu šādas situācijas, ka pretinieks grib vairāk, taču mums diemžēl neizdevās. Atkārtošu, ka "Metta" uzvarēja pelnīti, lai gan arī mums bija izdevības - varējām dabūt neizšķirtu, taču tas nebūtu taisnīgi."

Kāpēc pendeli sita Jangs? Nejautāju to tāpēc, ka viņš neiesita, bet tāpēc, ka no manas viņš nešķiet stabilākais un ar vārtu garšu apveltītākais futbolists.
Morozs: "Tobrīd laukumā nebija ne Afanasjeva, ne Kovaļova, kuri ir mūsu galvenie 11 metru soda sitienu izpildītāji. Gatavojoties kausa spēlei Jelgavā, mēs pendeles trenējām un Jangam tas ļoti labi izdevās. Pirms spēles nenoteicām, kas sitīs, jo gribējām, lai spēlētāji paši izvēlas atkarībā no tā, kurš vairāk gatavs to darīt. Spēlētāji tā izvēlējās, pats Jangs pieteicās. Protams, ja būtu Kovaļovs vai Afanasjevs, sistu viens no viņiem."

Ja pats izvēlētos, tad sistu Ofors vai Toņiševs?
Morozs: "Es izvēlētos Kokinu vai Balodi. Taču negribēju iesaistīties šajā izvēlē - nebūtu labi, ja teiktu: "Tev nevajag sist." Varbūt vajadzēja... Tāda pati situācija bija Daugavpilī, kad Askerovs paņēma bumbu, bet laukumā atradās Afanasjevs. Arī gribēju teikt Vaļeram, lai sit, bet neiesaistījos un Vugars neiesita. Negribēju, lai Vugars toreiz sit, jo arī pirmajā spēlē viņš Ošam pendeli neiesita ["Daugavpils" šosezon "Mettai" neiesita nevienu no trim pendelēm! - aut.]. Žēl, ka neiesaistījos ne tur, ne šeit."

Mākslīgā seguma laukumā labāk spēlēt pa zemi. No malas šķita, ka "Daugavpils" necenšas likt bumbu pie zemes, daudz spēlējot ar lēkājošu bumbu.
Morozs: "Atnācis Ofors - viņš ir labs spēlētājs, viņam ir plusi, bet mēs ar viņu spēlējam kaut kā ļoti primitīvi, lai gan netrenējamies tā un negribam šādi spēlēt. Daudzās situācijās puišiem kaut kur apziņā ir, ka Ofors izšķirs rezultātu, tāpēc tā spēlē [Ofors ir augumā ražens futbolists - aut.]. Kamēr nebija Ofora, mēs spēlējām citādi."

Kokina nomainīšana pret Regžu otrā puslaika sākumā bija tieši ar domu, lai daudzveidotu uzbrukumu?
Morozs: "Nē, ne tāpēc. Mums ir zināmas prasības pret spēlētājiem un Kasparam [Kokinam] pēdējās spēles nav tās veiksmīgākās. Katru spēli gribam atsvaidzināt uzbrukumu ar Regžas palīdzību. Diemžēl tas neizdevās ne iepriekšējā spēlē, ne tagad. Viņi cenšas un grib, es to redzu, bet kaut kādos brīžos viņu lēmumi un darbs ar bumbu neapmierina."

Kāds varētu izskatīties sastāvs sezonas beigās? Pāris leģionāri ir prom. Vai no savainojuma atgriezīsies Afanasjevs?
Morozs: "Sezonu pabeigsim ar esošajiem spēlētājiem, plus ir Afanasjevs. Ļoti ceru, ka viņš atgriezīsies. Pēc garās pauzes viņš aizvadīja daudz spēļu - mēs nebijām apmierināti, viņš pats nebija apmierināts, taču ar katru spēli viņš kļuva labāks un labāks un pēdējos mačos jau rādīja augstu līmeni. Diemžēl atkal savainojums. Šoreiz nav tik nopietns, ļoti gaidām viņu atpakaļ, jo centrā viņš mums ir ļoti vajadzīgs. Šodien tur un iepriekšējā spēlē bija Edgars Ivanovs - domāju, viņam Virslīgā konkurēt vēl ir ļoti grūti."

Vai ir kādi jaunieši, kas tuvojas Virslīgas komandai?
Morozs: "Jā, ir daži spēlētāji, kuri ar mums trenējas. Taču nedomāju, ka tagad jārunā par to, ka viņi ir gatavi Virslīgai. Viņiem vēl jānospēlē kādas 50 spēles dublieru čempionātā, jo pāreja no jauniešu uz pieaugušo futbolu nav vienkārša. No tiem jauniešiem, kuri jau spēlē Virslīgā, katrā mačā gaidām maksimumu, taču redzam, ka vienā spēlē Iļjins spēlē, otrā spēlē jau ir daudz grūtāk."

Cucuram bija pārkāpums? Šķita, ka spēlē arī bumbā.
Morozs: "Man šķiet, ka Cucurs spēlēja bumbā, spēlēja tīri. Protams, jāskatās video, bet tagad saku, ka viņš spēlēja tīri."

Ģirts Mihelsons, "Mettas" prezidents: "Nostaļģija šajā brīnišķīgajā laukumā [Hanzas vidusskolas laukums - aut.]. Kad atnācām, likās, ka esam noilgojušies. Kaut kas šarmants šajā laukumā tomēr ir. Domāju, arī tas šodien palīdzēja uzvarēt. Sava ierastā kārtība, savi līdzjutēji. Par spēli - jau iepriekš pateicu, ka padarītais darbs nekur nevar pazust. Treneris Andris [Riherts] jau jūtas labāk un šodien spēli jau vēroja TV ekrānā, dodot arī kādus vērtīgus padomus. Domāju, ka kolektīvi šodien aizvadījām labu spēli. Lai gan sākumā varbūt nešķita, ka kontrolēsim spēli un izlīdīsim no tās haotiskās situācijas, kas bija pirmajās minūtēs, bet izdevās nomierināties pēc tam, kad paveicās, ka pretinieks aizsita garām pendeli. Izdevās pārņemt spēli savās rokās. Lai gan uzvara bija minimāla, domāju, mēs izskatījāmies diezgan cienījami. Paldies spēlētājiem, paldies visiem. Klubam šajā situācijā tā ir ļoti nozīmīga uzvara tieši no tabulas viedokļa ["Metta" pietuvojās pirmspēdējā vietā esošajai Daugavpilij līdz divu punktu attālumam - aut.]."

Cik daudz "Metta" šosezon ir trenējusies šai nostaļģiskajā laukumā?
Mihelsons: "Tiklīdz "Metta" pārgāja spēlēt dabīgā seguma laukumos, treniņi pārcēlās uz Upesciemu. Arī šajā nedēļā nekas netika mainīts, mēs neaizvadījām nevienu treniņu šeit. Ja skatāmies uz to, kas ir labāk spēlētāja attīstībai, tad, protams, labāk ir trenēties zaļajā laukumā. Šī viena spēle neko nemainīs. Neredzam baigo jēgu pielāgoties. Drīzāk, trenējoties šeit, var izraisīt citu muskuļu grupu darbību, kas var atkal patraucēt. Protams, spēlētājiem bija grūti. Mūsu vecākais spēlētājs Kirils Ševeļovs atzina, ka viņam neklājās viegli šodien. Abas komandas bija vienādos apstākļos un spēlēja, kā varēja."

Otrajā puslaikā, rezultātam esot 0:0, nevarētu teikt, ka metāties uz priekšu pa galvu, pa kaklu. Neriskējāt un spēlējāt prātīgi.
Mihelsons: "Man šķiet, ka komanda nobriest - jūt, kad uzbrukt, un jūt, kad jākontrolē spēle. Tas ir atslēgas moments, kura dēļ bieži vien sāpīgi zaudējam vārtus un punktus tādos maču nogriežņos, kur to [pārgalvīgi uzbrukt - aut.] nevajadzētu darīt. Tas ir spēlētāju nopelns, ka viņi pamazām nobriest un jūt spēles balansu."

Cetutajā minūtē nopelnījāt pendeli uz saviem vārtiem - ko sastrādājāt tajā epizodē?
Mihelsons: "Prasīju Seribam, kā viņam tas izdevās [smejas]. Tā sanāca, tur laikam nav citu komentāru. Viņš teica, ka tā sanāca. Viņa vēlme, protams, bija atrauties no spēlētāja, bet ar tādu sparu un paātrinājumu to darīt uz savu vārtu pusi nav prāta darbs. Šoreiz tas nebija pareizi, likumsakarīga kļūda. Pareizs tiesneša lēmums, 100% 11 metru soda sitiens."

Šodien varbūt ne tā spilgtākā spēle, taču neapšaubāmi Džamalutdinovs ir komandas līderis un ne pirmo sezonu. Cik reāli ir viņu noturēt sastāvā nākamajam gadam?
Mihelsons: "Esam šādas tādas lietas jau pārrunājuši. Protams, gribam, lai arī Tamirlans sper soli uz priekšu. Ja viņam tas izdosies, mēs būsim ļoti priecīgi. Neapšaubāmi viņš mums ir ļoti liela vērtība. Kā būs, to šobrīd nevaram prognozēt. Ja viņš aizies uz citas valsts čempionātu, mēs vērtēsim to pozitīvi. Arī tamdēļ, ka tas būs pozitīvs piemērs pārējiem, ka šeit var nobriest un izaugt. Domāsim, skatīsimies. Ļoti ceram, ka pēc šīs sezonas mūsu jaunie spēlētāji kā Lagūns un citi spēs spēlēt stipri stabilāk."

Ja Džamalutdiovs pārietu uz citu Virslīgas klubu, tā būtu zināmā mērā vilšanās?
Mihelsons: "Kāpēc? Ja būs ļoti labs piedāvājums, kas būs interesants gan spēlētājam, gan klubam, tad neredzu problēmu."

Pa cik atdosiet?
Mihelsons: "[Smejas] Viņam līgumā ierakstītā minimālā summa ir 75 tūkstoši. Tas nav nekas pārspīlēts. Tā ir tāda vidusmēra summa, pa kādām pērk 16-gadīgus jauniešus no Latvijas uz kādu ārzemju akadēmiju. Tas pats Rolands Bočs ap 70 tūkstošiem aizgāja. Tā nav ārkārtēja summa, mēs arī nepārspīlēsim. Spēlētājam ir jāiet uz priekšu, ir jāaug."

"Spartaks" - "Ventspils" 0:1

Adlans Šišhanovs, "Ventspils" prezidents: "Mums tā bija sarežģīta spēle visās nozīmēs. Pazaudējām treneri [Kļosovs tika izraidīts - aut.], kā arī, iespējams, savainojumu guva mūsu līderis Tosins. Ceru, viņam viss būs labi. Tas par negatīvo. Apskaužu sevi, ka man ir tik kaujinieciska komanda. Esmu ļoti laimīgs, ka šie puiši strādā mūsu klubā un uzskatu, ka šī uzvara ir kā apbalvojums par mūsu pēdējā laika pūlēm. Es ļoti lepojos un pateicos puišiem par šodien paveikto darbu. Pretinieks tāpat kā mēs cīnās par godalgām. "Spartaka" priekšrocība bija savs laukums, kamēr mums izbraukuma mači, kā zināt, ilgu laiku bija problēma. Esam iemācījušies tikt galā arī ar šo problēmu. Citas problēmas ir palikušas, taču arī ar tām tiekam galā."

Vienu treneri pazaudējāt, bet citu ieguvāt - apsveicam ar debiju trenera ampluā pēc licences iegūšanas!
Šišhanovs: "Jā, burtiski pirms dažām dienām ieguvu trenera licenci. Izmantojot iespēju, pasakos Moldovas Futbola federācijai, kas veltīja man laiku un darbu. Šīs zināšanas man noderējušas un šodien atzīmēju gan licences iegūšanu, gan debitēju kā treneris."

Kā ir atrasties laukuma malā?
Šišhanovs: "Man patīk tur atrasties."

Šo licenci ir atzinusi arī LFF?
Šišhanovs: "Nē, vēl tikai jāpiereģistrē."

Ar to mēdz būt problēmas.
Šišhanovs: "Nekas, LFF ir daudz problēmu. Mana licence ir vismazākā problēma [smaida]."

Kāda licence?
Šišhanovs: "Pagaidām B-UEFA. Rupji runājot, ar to pietiek, lai sāktu savas trenera gaitas."

Kas notika ar Tosinu?
Šišhanovs: "Ceru, viss būs kārtībā. Šovakar Tosins parakstīs līgumu ar Šveices "Zurich" - komandu, ar kuru diezgan ilgi veicām pārrunas. Šodien Tosins izgāja laukumā un vīrišķīgi paveica savu darbu. Ceru, mūsu ārsti uzburs un viņam viss būs kārtībā. Šajā transfērā uz Šveici rīkojos nevis kā kluba prezidents, bet Tosina draugs vai pat brālis. Arī viņš šodien atdarīja ar to pašu [guva uzvaras vārtus - aut.]. Ceru, ka šī spēle un trauma nepamainīs viņa nākotni uz negatīvo pusi."

Kā notika šīs pārrunas ar Šveices pusi?
Šišhanovs: "Mums tas notika pēdējā brīdī, kam īsti nebijām gatavi. Viņi ar mums ļoti cieši kontaktējās, viņiem Šveicē ir slikts sezonas starts. Pēdējās divās dienās ar mūsu aģenta Butrika palīdzību sarakstījāmies ar viņiem 24 stundas diennaktī. Tagad līgums atrodas ģērbtuvē, man pēc šīs preses konferences jāuzliek paraksts. Tosins ir pelnījis strādāt spēcīgākā čempionātā nekā Latvijas. Viņš godīgi atstrādājis līgumu gan pirms manis, gan manā laikā. Esmu viņam pateicīgs."

Nav žēl, ka viņš nepaliks līdz sezonas beigām?
Šišhanovs: "Ļoti žēl. Vārds "žēl" neataino izjūtas. Centos viņu pierunāt palikt. Solīju lielāku naudu, labākus apstākļus. Visu pamēģināju. Te vairāk nostrādāja viņa cilvēcīgais lūgums, nevis... vēlreiz saku, ka šai gadījumā rīkojos ne kā kluba prezidents. Turpināsim būt klubs, kas prot pareizi nogādāt savus puišus labākos čempionātos. Pirms tam šogad divi futbolisti pārcēlušies uz Rumānijas čempionātu [Žo un Koļesovs - aut.]. Pērn, kaut gan skandalozi, uz Norvēģijas līgu pārcēlās Adeleki. Tagad Tosins. Domāju, diezgan labs rādītājs. Mums ir, ar ko palielīties transfēru ziņā."

Saņemsiet vairāk vai mazāk nekā par Adeleki?
Šišhanovs: "Mazāk, saņemsim bonusus. Pēc spēles Liepājā komanda aizbrauca, mēs palikām ar viņu runāties. Mēģināju pierunāt viņu palikt līdz čempionāta beigām. Turklāt par viņu ar mani ir runājuši arī vairāki Krievijas Premjerlīgas klubi. Teicu viņam, ka ziemā nogādāšu viņu tai čempionātā. Šogad mēs arī vēl neesam beiguši cīņu par titulu. Ja kāds mūs ir atmetis no titula pretendentu loka, būšu tikai pateicīgs. Mēs grasāmies sisties. Savukārt Tosins ir kārtīguma paraugs. Vienmēr uzticams futbolists. Manī ir vainas sajūta par šodienu, taču ceru, ka šī epizode neko viņa karjerā nesalauzīs."

Komandā ir daudz leģionāru, kuri nespēlē.
Šišhanovs: "Pirmkārt, pat čempionātā esam pārgājuši uz spēli ar vārtsargu leģionāru [Mahnovski]. Kad mums prasa par 0:3, 0:6 pret portugāļiem, es saku, ka viņa personā mēs pazaudējām ļoti nopietnu futbolistu. Spēlējām pret ļoti tehnisku komandu. Pēc Eirokausiem, neskatoties uz to, ka mums ir visvairāk leģionāru, nolēmām vienu vietu ziedot un vārtos likt leģionāru. Nespējat iedomāties, cik tas ir smags lēmums un cik daudz leģionāru atrodas ģērbtuvē un grib spēlēt. Raujas spēlēt, grib tikt laukumā - tas ir komandas gars. Aicinām futbola sabiedrību objektīvi novērtēt futbola varējumu un atzīt, ka tas ir vienīgais variants [runa par limitu - aut.]. Horvāti, serbi, grieķi spēlēs Čempionu līgas grupu turnīrā. Viņiem ir lieliskas izlases, toties nav leģionāru limita. Nekā citādi kā par zaķpastalām nevaru viņus [runa par Latviju] nosaukt. Mums ir lieliska komanda un nekādā ziņā nemazinu vietējo futbolistu varējumu, taču šis aspekts, ka to drīkst un to nedrīkst, bloķē iespējas. Mūsu leģionāri trenējas un gatavojas, ceram, ka limita jautājumā būs izmaiņas. Ceru, ka viņiem radīsies iespēja sevi pierādīt."

Ir kāds, kurš vairs nav ar komandu?
Šišhanovs: "Obuobi ļoti ilgi ārstējās, tagad viņam ir recidīvs. Viņš atkal devies ārstēties, bet klubs arī šeit viņam nācis pretī - esam palaiduši viņu. Ar Burikinu esam lauzuši līgumu, viņš ir prom. Alfa ir komandā, lai gan neiekļaujas kaut kādos kritērijos [un nespēlē]. Ir vēl pāris jaunie spēlētāji, kurus īpaši neafišējam. Šodien pēc mača mēs, iespējams, parakstīsim līgumu ar vēl vienu spēlētāju. Ja Tosins brauks prom. Aizvietojums tieši viņa pozīcijā."

Uz izlasi nevienu no "Ventspils" neizsauca. Nav sāpīgi?
Šišhanovs: "Paldies Dievam, mēs nepiedalīsimies šajā kaunā, kāds ir bijis izlases pēdējos divos mačos. Esmu pārliecināts, ka mūsu futbolisti cienījami pārstāvētu valsti. Taču izlasei ir galvenais treneris, tā ir viņa atbildība. Tāpat ir galvenā trenera galvenais treneris, kurš izvēlas sastāvu [acīmredzot mājiens par LFF vadītāju Gorkšu - aut.]. Lūk, lai uz viņiem gulstas atbildība."

Nuncio Dzavetjēri, "Spartaka" galvenais treneris: "Man ļoti žēl par tādu rezultātu. Šī bija ļoti līdzīga spēle. Pretiniekiem paveicās realizēt savu iespēju. Mums savukārt bija pārāk daudz kļūdu uzbrukumu noslēdzošajās fāzēs."

Uzbrukumā jūsu komandai nebija daudz iespēju. Kas notika?
Dzavetjēri: "Iepriekšējā spēlē mēs veicām 27 sitienus un no tiem 11 bija vārtu rāmī, taču guvām tikai divus vārtus [2:4 pret "Riga" - aut.]. Arī šodien daudz sitām pa vārtiem [saskaņā ar neoficiālo statistiku 18 sitieni kopā, tomēr tikai divi rāmī - aut.], taču šoreiz vispār neiesitām ne reizi. Mums drusku pietrūkst vārtu garšas. Visi spēlētāji ir ļoti jauni, un mums ir jāpiestrādā pie tā, lai izdarīto sitienu skaitam būtu atbilstošs vārtu skaits."

Kāpēc šodien nebija Freimaņa un Enina?
Dzavetjēri: "Viņiem ir savainojumi, veselības problēmas."

"Liepāja" - RFS 3:3

Valds Dambrausks, RFS galvenais treneris: "Skatītājiem tā bija laba spēle, taču treneriem un klubam tas nav labs rezultāts. Arī Liepājai vajadzēja trīs punktus. Abas komandas vēlējās uzvarēt. Liepāja ir grūta vieta, kur spēlēt, sarežģīts pretinieks. Un vēl grūtāk, ja jāspēlē šeit otro reizi nedēļas laikā. Zinām par Liepājas situāciju un iepriekšējiem rezultātiem - viņiem nav atkāpšanās ceļa un zinājām, ka viņi cīnīsies. Kad tu izej laukumā un 37. sekundē ielaid vārtus, tas nav viegli. Tas nozīmē, ka mājas darbs nav paveikts atbilstoši - sevišķi, ja puslaikā ielaid trīs vārtus. Mums jāizanalizē, kāpēc tā notika. Pēc tam parādījām raksturu. Otrā puslaika sākumā atguvām vienus vārtus, pēc tam spiedām, spiedām, spiedām. Mums neieskaitīja vārtus, kurus, uzskatu, guvām pareizi. Beigās riskējām un vārtus pēdējās 10 minūtēs varēja gūt abas komandas. Mums risks attaisnojās, sadalījām punktus uz pusēm."

Kāds ir jūsu viedoklis par abiem pirmajiem ielaistajiem vārtiem hokeja stilā, raidot vārtos atsistās bumbas?
Dambrausks: "Ja ielaid 37. sekundē, nav daudz ko teikt - varbūt nebijām gatavi, nebijām koncentrējušies. Divas atlēkušās bumbas, līdz bumba bija mūsu vārtu tīklā. Sevišķi sāpīgi bija otrie ielaistie vārti pēc standarta, jo Virslīgā nav komandas, kas pēc standartsituācijām ielaistu mazāk nekā mēs. Vārtsargs atsita, bet Jānis Ikaunieks iesita atlēkušo."

Sākāt spēli ar trim uzbrūkošiem futbolistiem Lemajiču, Kaluderoviču un Dāvi Ikaunieku. Kā jūs raksturotu viņu savstarpējo ķīmiju?
Dambrausks: "Arī Šimkovičs ir ļoti uzbrūkošs futbolists. Tā ka mēs sākām ar ļoti uzbrūkošu modeli, un mēs vēlamies spēlēt uzbrūkoši. Dāvis [Ikaunieks] nospēlēja labāk nekā iepriekš. Protams, man bija jautājums par to, kā saglabāt izvietojumu, jo Jānis Ikaunieks visu laiku devās uz to flangu, Fortišs tur spēlēja, tāpat Tobers aizsardzības labajā flangā konstanti veica labu darbu, pārliecinoši piespēlējot no aizsardzības zonas. Pirmajā puslaikā mūsu izvietojums regulāri neļāva tikt galā tajā flangā ar aizsardzības darbībām. Otrajā puslaikā mums kļuva vieglāk, jo Jānis [Ikaunieks] pārvietojās uz otru flangu un tagad grūtāk kļuva tur. Otrajā puslaikā ar veiksmīgāku izvietojumu mēs kļuvām labāki. Runājot par mūsu uzbrukumu, protams, vienmēr vēlamies vairāk, taču esmu laimīgs, ka Dāvis guva savus pirmos vārtus. Par Darko - visi redz viņa sniegumu, viņš izceļas, viņš veic fantastisku darbu. Pirmajā puslaikā viņš veica neticamu darbu, reizēm pat atskrienot palīdzēt aizsardzības četriniekam, kā arī kopumā gūstot divus vārtus - pēdējos divos mēnešos Lemajičs ir viens no labākajiem čempionātā."

Veicāt tādas pašas maiņas, kā pirms tam kausa mačā Liepājā. Tā ir sevi pierādījusi iestrādne?
Dambrausks: "Ne gluži. Atšķirībā no kausa mača šoreiz uzlaidu uz maiņu Tinu Vukmaniču, kurš saasināja spēli uzbrukumā. Viņam arī pašam bija moments. Ja par pārējām maiņām, kas atkārtojās, ziniet, es nekad nemīlu veikt maiņas maiņu pēc. Jā, reizēm varbūt jādod mākslīgi minūtes kādam, kurš ilgāku laiku nav spēlējis, taču šoreiz patiešām visas maiņas bija, lai uzlabotu sniegumu. Piemēram, Solovjovs nospēlēja ļoti labi - gan aizsardzībā, gan arī veica rezultatīvu centrējumu izlīdzinošajos vārtos. Arī Siņeļņikovs bija labs. Laižam futbolistus ar nodomu - Alanam ir labs centrējums no laukuma dziļuma, viņš ir viens no labākajiem šajā elementā, sevišķi no kreisās malas. Visas trīs maiņas deva zināmu efektu."

Par kompensācijas Fergija laiku - tika pieliktas sešas minūtes. Šeit nekad tik daudz nav pielikts klāt.
Dambrausks: "Tas, ka nekad tā nav bijis, nenozīmē, ka tas nekad nenotiks. Eiropā tā regulāri notiek, mums pašiem Slovēnijā pielika septiņas minūtes. Protams, jūs varat teikt, ka es aizstāvu tādu kompensācijas laiku, jo mums tas nostrādāja par labu, taču tiešām uzskatu, ka tas bija pareizi, jo vairākkārt spēle tika apturēta. Šoreiz kompensācijas laiks bija par labu mums, citreiz tas nostrādās par sliktu. Tiesneši lielāku vērību pievērš laika vilkšanai. Bumbas padevēji pēkšņi pazūd, kad jāpadod bumba. Visi tagad sagatavo bumbu padevējus, lai tikai uzvarētu. Ja treneris tagad sāktu sūdzēties par pārāk lielu kompensācijas laiku, tad zaudētu savu būtību - mums, abiem treneriem, jāanalizē, kāpēc mūsu komandas šodien ielaida pa trim vārtiem. Jāmeklē problēmas sniegumā, nevis kompensācijas laikā."

Aleksandrs Starkovs, "Liepājas" galvenais treneris: "Uzskatu, ka mūsu sniegums bija ļoti labs. Guvām trīs vārtus, bijām vadībā un, manuprāt, kontrolējām spēli. Esmu pateicīgs spēlētājiem, ka viņi pret vienu no līderiem spēlēja tik cienījami. Domāju, bijām pelnījuši uzvaru, taču kaut kā pietrūkst. Domāju, uzbrukumā neizmantojām visas savas iespējas, netrūka vēl citu asu momentu, kā arī tradicionāli ielaidām aizsardzībā. Redzu, ka mums ir, pie kā strādāt."

Aizsardzībā ir problēmas, daudz ielaisto vārtu pēdējā laikā. Vai par attaisnojumu kalpo tas, ka aizsardzības divās līnijās kopumā pietrūka piecu spēlētāju?
Starkovs: "Tie ir attaisnojumi, no kuriem man vieglāk nekļūst. Kluba prezidentam arī nē. Domāju, ka tie futbolisti, kuri izgāja laukumā, varēja tikt galā ar pretinieku uzbrukumiem. Nevieni no ielaistajiem vārtiem nebija sarežģīti. Pirmie bija pendele, otrie sekojošais uzbrukums pēc atvairīta standarta, arī ne obligāti vārti, kur pietrūka pašaizliedzības, lai bloķētu sitienu. Trešie - primitīvs centrējums no sānu līnijas. Protams, viņiem tas ir atstrādāts, tas ir viņu stils un viņiem ir bombardieris [Lemajičs], kurš tādus centrējumus vien gaida. Taču visu pārējo nedrīkst pieļaut - ir jābloķē. Žēl."

Jautājums par otrajām bumbām pēdējā laikā nepārtraukti ir aktuāls...
Starkovs: "Šajā ziņā mēs atpaliekam un mūs par to soda."

Šodien laukumā neizgāja Dodo.
Starkovs: "Viņam savainojums pēc pēdējā mača. Kā jau teicu pēc spēles pret "Ventspili", toreiz no pretinieku puses bija bandītiski izgājieni. Nosūtīja uz lazareti Keitā, aizsūtīja uz lazareti Raļkeviču, tāpat cieta Dodo. Tāda spēle, futbols ir kontakta sporta veids."

Īsā laikā divreiz spēlēts pret RFS un, šķiet, abos mačos "Liepāja" kontrolēja spēli, taču pēc rezultātiem nepateiksi.
Starkovs: "Jā, spēlējām ne sliktāk, bijām pelnījuši uzvarēt arī kausa mačā. No vienas puses priecē, ka pret patiešām ārkārtīgi labi nokomplektētu komandu izskatāmies labāk, no citas puses sarūgtina, ka izlaižam maču galotnē."

Trīs gūti vārti, lieliskas pārejas no aizsardzības uzbrukumā - ir pozitīvas iezīmes?
Starkovs: "Tāds ir mūsu stils un ko līdzīgu demonstrējām jau pirms mēneša un diviem. Svarīgi, lai futbolisti nepārtraukti būtu labā sportiskā formā. Protams, gadās traumas un vienkārši nogurums. Vajadzīgs sastāva dziļums. Mums diemžēl tā pietrūkst."

"Jelgava" - "Riga" [pārcelta uz 23. oktobri]

Iepriekšējās kārtās:
1. kārta: "Riga" un Kubarevs, Tosina negantās medības, īpašais Zjuzins, Sūlšera veiksme
2. kārta: "Riga" nespēlē kā čempione, "Spartaka" darba atļaujas, Pertijas plāni Valmierā
3. kārta: Karašauska portrets ģērbtuvē, slavas dziesma Savaļniekam, Liepājas ķibeles
4. kārta: Tamazs kosmosā, Riherta 8 sekundes, Dodo liktenīgā nenomainīšana
5. kārta: Liepājnieku vēlme redzēt Zidānu, vieglprātīgais Amansiu un nosalušais Marians
6. kārta: Dzavetjēri trūkst vārdu, Ventspils grūtais gads, Liepājai jāierodas uz maču vēl agrāk
7. kārta: Nuncio izdara spiedienu pats sev, "Mettas" labākais futbols, Jangs gari nerunā
8. kārta: "Riga" treneru konveijers, Zuntnera pēdējā cerība, Dejans pikts par Dambrausku
9. kārta: Futbola stadioni: Pertija nikns par apdalīto "Mettu", Morozs bēdīgs par Daugavpili
10. kārta: Dejans atvadās, Starkovs sveicinās, Daugavpils kā Andora, padomju leksika
11. kārta: Tiesneši kā Cēzaru sievas, Pertija bīda Morozu un 7. klases diskotēka
12. kārta: Riherts aizstāv Marianu, Pahars - Dambrausku, Kļosovs par prezidenta Adlana lomu
13. kārta: Pensionāri no RFS, Dambrausks un Pertija par tiesāšanu veic mājienus "ar mietu"
14. kārta: Zuntnera loma pie Starkova, RFS lāsts, pelēkais uzbrucējs Askerovs
15. kārta: "Lēdija Veiksme" palīdz futbola studentam Dambrauskam izbeigt melno sēriju
16. kārta: Jelgavas krīze, Blanks par triumfu lielajā derbijā un promejošā Lemajiča nozīmi
17. kārta: Starkovs akcentē tiesāšanu, Ventspils visus četrus ielaiž pēc standartiem
18. kārta: "Mettai" nepilngadīgi vārtu guvēji, Starkovam topā uzbrukums, Kubarevs par "Riga" kāzusu
19. kārta: "Ventspils" bombardē tiesnešus un LFF, Dambrausks par smieklīgo "Liepājas" uzvaru
20. kārta: Pertija uzvelkas par tēmu "vietējais/ne vietējais", "Metta" plāno palikt "Skonto" stadionā
21. kārta: Dambrausks aizstāv Latvijas futbolistu atgriešanos un spēlēšanu Virslīgā
22. kārta: Vulkāna Adlans izvirdums (pilnā versija)
23. kārta: 40 grādi ģērbtuvē Slokā, liepājnieki lūdzas pendeles, aiz priekiem laksta un kliedz
24. kārta: Latviešu talantu medīšana: "Facebook" un "Instagram" futbola "aģenti" nav nopietni
25. kārta: Dambrausks netic brīnumiem, Koņevs par fotogrāfiju prezidentam
26. kārta: Pertija preses konferencē ar dēlu, Koņevs joprojām ilgojas pēc Lemajiča
27. kārta: Kubarevs nekoncentrē visas domas par Latvijas kausu, Mihelsons apslimušā Riherta vietā