Beļģijas "lauvas": pieredze un sapnis par ceturtdaļfinālu

Basketbols Beļģijā

Kad pirms diviem gadiem Latvija tikās ar Beļģiju “EuroBasket 2013” turnīra spēlē, kas mums varēja pavērt ceļu uz ceturtdaļfinālu, daudzi joprojām vīpsnāja par jēdzienu “Beļģija” un “basketbols” savienojumu. Lieki. Latvija zaudēja beļģiem un aizšķērsoja pati sev ceļu uz izslēgšanas turnīru. Ja kādam divu gadu laikā arvien šķiet, ka beļģi ir peramie zēni groza bumbas laukumā, fakti runā pretējo. “Populārākie sporti Beļģijā ir futbols, riteņbraukšana un teniss, bet basketbols ir viennozīmīgi populārākais iekštelpās spēlētais sporta veids.” atklāj beļģu portāla nieuwsblad.be sporta korespondents Patriks Koulemanss.

Beļģijā ir laba līmeņa vietējais čempionāts, kur pieciem no 11 klubiem budžets sasniedz vismaz 2,5 miljonus eiro. Jā, čempionātā ir daudz amerikāņu spēlētāju, daudz citvalstu eiropieši (savulaik Beļģijā spēlējuši Kristaps Janičenoks un Armands Šķēle), bet līdz ar viņiem aug arī vietējie talanti. Karjeras sākumposmā tieši Beļģijas komandās spēlējuši tādi vēlāk zvaigznes statusu sasnieguši vīri kā amerikāņi Džons Roberts Holdens (uz Ostendi pārcēlās pēc sezonas Rīgā), Maiks Batiste un Kriss Kouplends, kurš tieši Beļģijā atspērās lēcienam, lai kļūtu par stabilu NBA rezervistu. Beļģijā spēlējuši lietuvietis Rimants Kaukēns un bosnietis Mirza Teletovičs, kā arī spožākie šā brīža Beļģijas izlases vīri kā Sems Van Rosoms (“Valencia”), Aksels Ervels (“Bilbao”) un Mets Lodžeskis (“Olympiacos”) karjeras sāka Beļģijas čempionātā.

Beļģija pēc izmēra ir divreiz mazāka par Latviju, bet tajā dzīvo nepilnas sešas reizes vairāk iedzīvotāju, un basketbola spēļu apmeklētība ir attiecīga. Vietējā čempionāta mačus apmeklē tūkstošiem ļaužu, bet pēdējos astoņos gados “Antwerp Giants” klubs rīko īpašu spēli sezonas vidū, kam dots nosaukums “Night of the Giants”. Debijas gadā (2007) spēli noskatījās 11 tūkstoši, bet katru gadu apmeklējuma rādītāji turpinājuši augt. Šī gada februārī maču pret “Spirou” klātienē noraudzījās 17 135 skatītāji, pārspējot 2014. gada rekordu par aptuveni pusotru simtu skatītāju. Tai pat laikā jāatzīst, ka nacionālā izlase īpašu uzmanību nesaista – pagājušajā vasarā tikai vienā no trim kvalifikācijas turnīra mājas spēlēm atnāca vismaz tūkstotis skatītāju.

Starptautiskajā arēnā gan ļoti lielu panākumu Beļģijas klubiem nav. Sešpadsmitkārtējā valsts čempione “Oostende” reizi (2001) startējusi Eirolīgā un pāris reižu piedalījusies Eirolīgas kvalifikācijā, bet regulāri klubs piedalījies ULEB Eiropas kausā, tiesa, tālāk par “Last 32” kārtu netiekot. Augstākais sasniegums varētu būt FIBA Izaicinājuma kausa trešā vieta 2011. gadā, bet pa reizei izdevies spēlēt Suprolīgas (2001) un FIBA Eiropas līgas (2004) astotdaļfinālos. Pēc ranga trešajā spēcīgākajā Eiropas turnīrā FIBA Izaicinājuma kausā 2008. gadā līdz finālam tika “Mons-Hainaut”, taču tur atzina Rīgas “Barons/LMT” pārākumu (63:62). Vairāki klubi regulāri piedalās starptautiskajos turnīros (Eiropas kausā vai Izaicinājuma kausā), bet tālāk par labāko sešpadsmitnieku nav izdevies tikt. Jaunajā sezonā FIBA Eiropas kausā piedalīsies trīs klubi, bet vēl viens spēlēs ULEB Eiropas kausā.

Izlašu līmenī lielākie sasniegumi piedzīvoti tālā pagātnē. Pirmajā Eiropas čempionātā 1935. gadā beļģi palika sestie, bet 1947. gada Eiropas čempionātā Prāgā izcīnīja četras uzvaras septiņās spēlēs un palika ceturtajā vietā, cīņā par bronzu ar 48:50 piekāpjoties...Ēģiptei (!). Vēlākajos gados vairākkārt izcīnītas septītās un astotās vietas, bet pēdējo reizi astoņu labāko pulkā finišēts 1977. gadā. Trīs reizes (1936, 1948, 1952) Beļģija spēlējusi pasaules meistarsacīkstēs, 1948. gadā pat finišējot ar pozitīvu bilanci (5-3) un 11. pozīciju.

Zvaigznes

Nav jābūt Beļģijas basketbola ekspertam, lai zinātu, ka spožākie šīs zemes spēlētāji ir Sems Van Rosoms un Aksels Ervels. Pirmais jau piecus gadus spēlē ārzemēs un kopš 2013. gada ir “Valencia” komandas rindās, ar to 2014. gadā kļūstot par ULEB Eiropas kausa čempionu. Aizvadītajā sezonā Van Rosoms debitēja Eirolīgā, kur vidēji 30 laukumā pavadītās minūtēs 11,4 punkti un piecas rezultatīvas piespēles. Tiesa, savainojums liedza aizvadīt vairāk par pieciem mačiem prestižākajā kontinenta klubu turnīrā. Savukārt Aksels Ervels ir pieredzes bagātākais Beļģijas izlases spēlētājs. 21 gada vecumā Ervels pārcēlās uz Madrides “Real” (sezonu iepriekš klubā spēlēja Kaspars Kambala) un jau pēc vienas sezonas, kurā tika izcīnīts Spānijas tituls, Ervels kļuva par pirmo beļģi, kurš draftēts (#52, “Nuggets”). Aiz okeāna Ervels tā arī neuzspēlēja, bet aizvadīja piecas sezonas “Real” sastāvā (četras no tām Eirolīgā), kļūstot par divkārtēju ACB līgas čempionu un ULEB kausa ieguvēju. Kopš 2009. gada Ervels spēlē “Bilbao Basket” komandā, kur plecu pie pleca ar Latvijas valstsvienības pieredzējušāko vīru Jāni Blūmu divus gadus pēc kārtas (2009, 2010) spēlēja Eiropas kausa “Final Four”, kļuva par Spānijas vicečempionu un atgriezās Eirolīgā (2011). Pēdējās divas sezonas Ervels, kurš ir komandas spēlētājs un nebaidās no melnā darba, ir komandas biedrs Dairim Bertānam.

Lūgts nosaukt piecus šobrīd labākos Beļģijas basketbolistus, Koulemanss izceļ arī Metjū Lodžeski, Džonatanu Tabu (“Fuenlabrada”) un Pjēru Antuānu Žilē (“Oostende”, 2015. gada Beļģijas labākais basketbolists). Lodžeskis piedzima Viskonsīnā, bet 2007. gadā pārcēlās uz dzīvi Beļģijā, kur “Okapi Aalstar” un “Oostende” klubu sastāvos pavadīja pirmās sešas profesionāļa sezonas. Beļģiju Lodžeskis sauc par otrajām mājām un dažus mēnešus pirms “EuroBasket 2013” saņēma Beļģijas pilsoņa pasi. Tā gada vasarā “Olympiacos” samaksāja 100 000 eiro lielu izpirkuma maksu par Lodžeski Ostendes klubam. Diemžēl savainojums īsi pirms 2013. gada turnīra atlika debiju izlasē par gadu. Pagājušajā vasarā Lodžeskis palīdzēja komandai droši kvalificēties, bet šoruden nu jau par vienu no Pirejas “Olympiacos” līderiem (par ko atalgots ar jaunu līgumu) kļuvušais basketbolists ir gatavs beidzot debitēt Eiropas čempionāta finālturnīrā. Eirolīgā Lodžeskis apliecinājis savas snaipera dotības, trāpot 43,1% tālmetienus.

Vienīgais Beļģijas spēlētājs, kas spēlējis NBA, ir centrs Dīdžejs Mbnega, kurš savulaik (2007/2008) bija komandas biedrs Andrim Biedriņam un vēl pirms pagājušās sezonas 33 gadu vecumā centās atgriezties NBA apritē, tomēr tika atskaitīts no “Knicks” vēl pirms sezonas sākuma. Mbnega ir bēglis no Kongo un Beļģijas izlases rindās uzspēlējis pavisam minimāli. Ja runa ir par visu laiku labākajiem, Koulemanss nosauc vairākus vārdus, kas Latvijas līdzjutējiem liktu vien saraut uzacis un pārjautāt: “Kas, kas?” Viens no tiem ir Villijs Stevenierss, kurš sešdesmitajos četrkārt tika nosaukts par Beļģijas labāko basketbolistu. Vēlāk par treneri kļuvušais Stevenierss plašākai sabiedrībai darīja zināmu jau minēto Mbengu, ar kuru vēlāk domstarpības par finansiālajiem jautājumiem risināja pat tiesas ceļā.

Beļģijas basketbolistu Top5

Izlases gatavošanās

Beļģiem izdevies sapulcināt visus labākos spēkus un arī savainojumi pagaidām nav traucējuši vai izsituši kādu no ierindas. Komanda sapulcējās 20. jūlijā un pēc divām četru dienu nometnēm aizvadīja pirmo pārbaudes spēli, mājās tiekoties ar citu “EuroBasket 2015” dalībnieci Nīderlandi (65:49). “Sagatavošanās plānā nav nekādu problēmu, komandai būs desmit pārbaudes spēles, tai skaitā pret spēcīgiem pretiniekiem kā Spānija, Grieķija un Francija,” atzīst Koulemanss. Pagaidām komanda aizvadījusi pusi no paredzētajām pārbaudes spēlēm, izcīnot trīs uzvaras. Ja panākums pār Nīderlandi tika uzskatīts par pašsaprotamu, tad uzvara pār Grieķiju – par pārsteigumu. Arī pret spāņiem izdevās labs otrais puslaiks un intrigas piliens izskaņā (64:67), savukārt pret Somiju uzvaras dalītas uz pusēm. Atlikušajā sagatavošanās laikā komanda spēlēs tikai izbraukumā – vispirms turnīrs Francijā, bet pirms braukšanas uz Rīgu trīs spēles arī Polijā.

54 gadus vecais galvenais treneris Edijs Kastēls vada izlasi kopš 2007. gada un trešo reizi pēc kārtas ievedis komandu Eiropas čempionāta finālturnīrā (visas – kopš finālturnīrā palielināts dalībnieču skaits). Pagājušās vasaras kvalifikācijā beļģi uzvarēja piecās no sešām spēlēm, pa divām reizēm uzveicot Baltkrieviju un Dāniju, bet Maķedoniju uzveica savā laukumā, savukārt viesos piekāpās tikai pagarinājumā. Kastēls sastāvu 2015. gada finālturnīram nosauca jau aptuveni trīs nedēļas pirms sākuma. Lodžeskim pat nebija jāierodas uz treniņnometni, lai tiktu iekļauts sastāvā – amerikānis izlasei pievienojās trešdien, kad sastāvs jau bija zināms.

Beļģijas izlase 2015

Galvenais treneris: Edijs Kastēls

Komanda ir pieredzējusi, un viens no finālturnīru debitantiem būs 33 gadus vecais saspēles vadītājs Lionels Bosko. Komandā nav izteikti garie spēlētāji, taču atlētisma potenciāls uzbrucēju pozīcijās ir gana augsts. Īpašu uzmanību pretinieki veltīs Lodžeska ierobežošanai metienos no distances – šo kungu, atstājot nepiesegtu, jebkura komanda var radīt sev milzīgas problēmas.

Beļģijas izlases pārbaudes spēles 2015

Vēsturiskie dueļi

Lai gan Beļģija, tāpat kā Latvija, bija starp tām desmit komandām, kas 1935. gada maijā sapulcējās Ženēvā, lai izspēlētu pirmo Eiropas meistara titulu, Latvijas un Beļģijas ceļi pirmo reizi laukumā krustojās vien 2013. gada septembrī Ļubļanā. Nekad iepriekš komandas nebija spēlējušas ne oficiālos mačos, ne pārbaudes spēlēs. Pirmā tikšanās izvērtās Latvijai nepatīkama. Tā bija “EuroBasket 2013” otrā posma pēdējā spēle. Kamēr beļģiem cerības uz ceturtdaļfinālu jau bija zudušas, latviešiem bija visas iespējas atvērt durvis uz ceturtdaļfinālu. Lai to paveiktu, bija jāuzvar pašiem un vakarā jāsagaida Lietuvas uzvara pār Ukrainu. Lietuvieši pirms mača solīja, ka darīs ko varēs, lai līdzētu saviem ziemeļu kaimiņiem, taču izrādījās, ka palīdzīgā roka nemaz nebija nepieciešama.

15. septembra vakarā bumba grozā nekrita ne vieniem, ne otriem, bet par nieka tiesu labāk tomēr gāja beļģiem. Lai arī bija jāspēlē bez savainotā Kaspara Bērziņa, mūsējie uzvarēja cīņā par bumbām, izcīnīja 17 otrās uzbrukumu iespējas, bloķēja vairāk metienus (Meieram vien četri bloki) un izmeta par 20 metieniem vairāk, bet… realizēja vien 29,4% metienu no spēles. Latvija piedzīvoja zaudējumu ar 56:60, neizmantojot iespēju tikt labāko astoņniekā. Pēc spēles treneris Bagatskis atzina, ka ir emocionāli smags brīdis: “Zaudējuma skaņa ir klusums un ģērbtuvē tas valdīja desmit minūtes. Labāk tādus brīžus nepiedzīvot.”

Mērķis, cerības

Beļģija iepriekšējo čempionātu noslēdza dalītā (arī ar Latviju) devītajā pozīcijā, kas bija labākais rezultāts kopš 1977. gada, kad mājās notikušajā turnīrā komanda ierindojās astotajā vietā. Augstākais rezultāts vēsturē ir ceturtā vieta 1947. gada čempionātā, bet, ņemot vērā, ka pēdējo 36 gadu laikā finālturnīram tikai kvalificēties izdevies vien četras reizes, milzīgus mērķus šī gada čempionātā federācija komandai nav uzstādījusi.

“Ambīcijas ir – sasniegt otro turnīru kārtu, tātad izslēgšanas turnīru, Ir arī tādi, kas sapņo par ceturtdaļfinālu,” noskaņojumu Beļģijā iezīmē Koulemanss. Viņš arī paredz, ka milzīgs līdzjutēju atbalsts, vismaz Rīgā, nav sagaidāms. “Uz Rīgu varbūt varētu aizbraukt kādi 200 fani. Ja komanda spēlēs Lillē, tur atbalsts varētu būt lielāks, jo Lille atrodas krietni tuvāk Beļģijai nekā Rīga.”

Latvijas pretinieču vizītkartes: