Sīkstā Igaunija: komanda jūt spiedienu, fani cer uz vienu uzvaru

Basketbols Igaunijā

Ziemeļiem tuvākajā Baltijas valstī sports allaž ieņēmis nozīmīgu lomu sabiedrības norisēs un noskaņojuma veidošanā. Piemēram, 1920. gadā, vien pāris gadus pēc valsts nodibināšanas, igauņi sasparojās dalībai vasaras olimpiskajās spēlēs, lai gan vēl pat nebija nodibināta Igaunijas Olimpiskā komiteja. 1936. gadā basketbols pirmoreiz bija iekļauts olimpisko spēļu programmā, un starp dalībniecēm bija ne tikai Eiropas čempione Latvija, bet arī Igaunija, kas pie tam finišēja augstāk nekā Latvija (Igaunijai dalīta 9.-14.vieta, Latvijai dalīta 15.-18.vieta). Basketbols bijis viens no galvenajiem igauņu sporta veidiem jau no laika gala. "Basketbols konkurē ar futbolu par populārākā sporta veida godu. Eiropas top futbols ir populārāks nekā NBA vai Eirolīgas basketbols, bet vietējā čempionātā basketbolam ir spēcīgāka un populārāka līga nekā futbolam," groza bumbas vietu Igaunijas sporta struktūrā 2015. gadā iezīmē postimees.ee sporta žurnālists Atss Kuldkeps. "Izlašu līmenī ir līdzīgi, lai gan futbolam ir vairāk dedzīgu līdzjutēju un labāki TV reitingi."

Igaunijas čempionāts latviešu basketbola līdzjutējam ir labi zināms, jo mums regulāri ir spēlētāji, kas maizīti pelna tieši šajā valstī bāzētajos klubos. Jaunajā sezonā notiks vēl nebijusi saplūšana vīru basketbolā, kad Vara Krūmiņa trenētā Valkas/Valgas komanda ar sešiem latviešu basketbolistiem sastāvā cīnīsies gan Igaunijas, gan Latvijas čempionātos. Pagājušajā sezonā Igaunijā uzspēlēja desmit spēlētāji - Armands Šķēle un Rolands Freimanis pārstāvēja Tallinas "Kalev/Cramo", Rakveres "Tarvas" kapteinis bija Juris Umbraško un sezonas ievadā komandā bija arī Roberts Stumbris, Raplā spēlēja Kristers Zeidaks, bet Valgā pie trenera Krūmiņa bija Kalvis Krūmiņš, Edgars Krūmiņš, Māris Ļaksa un Jurijs Aleksejevs. Arī jaunajā sezonā Igaunijas čempionātā būs virkne spēlētāju, piemēram, Tallinā atgriezīsies Latvijas valstsvienības spēka uzbrucējs Rolands Freimanis. Armands Šķēle ar "Kalev" kļuvis par trīskārtēju Igaunijas čempionu un pats 2011. gada pavasarī tika atzīts par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju. Izskatās gan, ka bijušais izlases aizsargs neatgriezīsies Igaunijas galvaspilsētā, jo šajā pirmssezonā trenējas Rīgas "Barons/LDz" rindās.

Iepriekš ir runāts par to, ka latvieši labāk izvēlas spēlēt Igaunijā nevis Latvijā, jo tur vietējā čempionāta vidējā līmeņa klubi var atļauties samaksāt nedaudz vairāk. Kuldkeps gan atzīst, ka situācija ar finansēm varētu būt vēl labāka: "Šobrīd straujai izaugsmei traucē jaunie noteikumi, kas paredz, ka klubiem jāmaksā spēlētājiem algas, nevis stipendijas, kas netika apliktas ar nodokļiem. Kā jau visā Igaunijas sportā, naudas sportam nav tik daudz, cik to gribētu klubi vai līdzjutēji. Futbols ir izņēmums, jo klubiem ir iespēja saņemt milzīgas summas no UEFA."

Tai pat laikā Igaunijas valdība šogad piešķīra vīriešu izlases vajadzībām 300 000 eiro, kas ir ievērojami vairāk nekā Latvijas vīru izlases budžets (pēc Edgara Šnepa sacītā LTV "Sporta studijai" - vīru izlases budžets esot ap 200 000 eiro). Igaunija kļuva par pirmo komandu, kas kvalificējās "EuroBasket 2015". Tas notika jau divus gadus pirms finālturnīra. Kamēr Eiropas top izlases cīnījās Slovēnijā vēl iepriekšējā finālturnīrā, igauņi piedalījās jau nākamā čempionāta kvalifikācijas pirmajā kārtā. Kļūstot par tās uzvarētāju, estiņi pēc 14 gadu pārtraukuma atkal tika pie ceļazīmes finālturnīru. Tas ļāva gadu pirms čempionāta pavadīt vasaru eksperimentos, pārbaudot tālākus izlases rezervistus. Vienā no šādiem eksperimentiem pagājušajā vasarā Igaunija pamanījās apspēlēt arī Latviju, kas gatavojās kvalifikācijas turnīram...

Igaunija Eiropas čempionātu finālturnīros

Zvaigznes

Lai gan sešdesmitajos gados Jāks Lipso, kurš aizvadīja vienu sezonu arī Rīgas ASK sastāvā, tika uzaicināts pievienoties Bostonas "Celtics", Igaunijai bijis viens spēlētājs Nacionālajā Basketbola Asociācijā (NBA). Lipso ceļu pāri okeānam aizšķērsoja tā brīža padomju valsts iekārta, bet 1996. gadā Igaunija jau bija neatkarīga, un tā gada draftā Jūtas "Jazz" ar 25. numuru izvēlējās spēka uzbrucēju Martinu Mūrsepu. Gandrīz nekavējoties jauno talantu aizmainīja uz Maiami "Heat", un 208 centimetrus garais Mūrseps NBA nospēlēja nākamās divas sezonas, bet jau pirmās laikā tika aizmainīts uz Dalasas "Mavericks". Atgriezies Eiropā, Mūrseps ar lieliem sasniegumiem uzspēlēja pazīstamos un bagātos Vecā kontinenta klubos Grieķijā un Krievijā (AEK, "Unics", CSKA u.c.) līdz 2006. gadā atgriezās dzimtenē, kur Tartu, "Kalev" un Rakveres komandās noslēdza spēlētāja gaitas. Tagad 40 gadu vecumā Mūrseps uzsāks jau piekto sezonu kā treneris-asistents Tallinas "Kalev/Cramo" klubā.

Desmit gadus vecāks ir pašreizējais izlases galvenais treneris Tīts Soks, kurš, iespējams, tieši tāpēc, ka nepiedzima īstajā laikā, netika pie iespējas uzspēlēt aiz okeāna. PSRS izlases saspēles vadītājs kļuva par Eiropas bronzas medaļas ieguvēju (1989), par divkārtēju pasaules vicečempionu (1986, 1990) un par Seulas olimpisko čempionu (1988). Soks paspēja saspēli vadīt ne tikai "Kalev" rindās, bet arī Maskavas "Dynamo", Atēnu "Panathinaikos" un Saloniku "Aris" komandās. Ar Grieķiju Sokam izveidojās tik īpaša saikne, ka tika piešķirta arī šīs valsts pilsonība, tomēr par to, kas ir Soka īstā dzimtene, speciālists nekad nav licis šaubīties un jau no 2004. gada ar nelielu pārtraukumu (2007-2009) bijis Igaunijas izlases galvenais treneris.

Tāpat kā Mūrseps, arī šobrīd labākais igauņu spēka uzbrucējs Kristjans Kangurs septiņas reizes atzīts par Igaunijas gada basketbolistu. Izlases kapteinis pēdējās piecas sezonas nospēlējis Itālijā, divas reizes kļūstot par šīs valsts čempionu. Labākais jaunās paaudzes igauņu spēlētājs ir Sīms Sanders Vene, kurš VEF rindās 2012. gada pavasarī kļuva par Latvijas čempionu, bet šobrīd ir Kaspara Vecvagara komandas biedrs Kauņas "Žalgirī".

Igaunijas basketbolistu Top5

Kurš ir Igaunijā vislabāk zināmais latviešu basketbolists?
"Labāk zināmais droši vien ir Armands Šķēle. Viņš vairs nav tādā līmenī kā savulaik, bet viņu atpazīst, jo pavadīti daudzi gadi "Kalev/Cramo" komandā. Cilvēki atceras arī viņa trako metienu 2012. gada "play-off" spēlē. Domāju, ka viņu redz kā tipisku latviešu basketbolistu, kurš lieto daudz matu želejas un kuram ir daudz tetovējumu," uz jautājumu atbild Kuldkeps. "Tipiskam latviešu basketbolistam ir raksturīga vismaz viena no šīm lietām. Igauņi šajā ziņā ir daudz vienkāršāki. Rolandu Freimani zina kā "Kalev" līderi no pagājušās sezonas, un viņš atgriezīsies arī jaunajā sezonā. Juris Umbraško daudzus gadus pavadījis Rakverē un ir komandas kapteinis. Tāpat daudzi juta līdzi Kristapam Porziņģim šī gada draftā."

Armanda Šķēles trakais metiens 2012. gada pusfinālā pret Rinalda Sirsniņa, Jura Umbraško un Kaspara Ciprusa tobrīd pārstāvēto Rakveres komandu.

Izlases gatavošanās

Tīts Soks pirmo treniņu šovasar sarīkoja jau 6. jūlijā, krietni ātrāk nekā jebkura cita D grupas komanda. Lai gan sākotnējā kandidātu sarakstā bija iekļauti 26 uzvārdi, daļa no spēlētājiem vispirms piedalījās universiādē, bet pēc tam tikai atsevišķi no tiem tika pieaicināti izlases treniņiem. Vienīgais, kurš pats atteicās no iespējas kandidēt uz vietu izlasē, bija 22 gadus vecais centrs Rauno Nurgers, kurš individuāli gatavosies savai otrajai sezonai NCAA. Tiesa, Nurgera gadījumā tik un tā bija lielas šaubas, ka 208 centimetrus garais basketbolists būtu reāls kandidāts uz vietu izlasē.

"Viss šķiet kārtībā, treniņapstākļi ir labi un pārbaudes spēles tika aizvadītas pret ļoti dažāda tipa komandām," lūgts rezumēt sagatavošanās posmu pirms čempionāta Rīgā, sacīja postimees.ee sporta apskatnieks. "Spēlētāji nometnē ieradās svaigi, jo tika pie diezgan garas atpūtas pēc sezonas. Vienīgā negatīvā lieta ir savainojumi." Piecu līdz desmit minūšu spēlētājs Tīmo Eihfuss izkrita no ierindas ceļgala problēmu dēļ, bet muguras sāpes nomocījušas Tanelu Soku, kurš gan, visdrīzāk, spēlēs Rīgā. Sezonas laikā ar muguras sāpēm cīnījās arī izlases kapteinis Kristjans Kangurs, bet vasarā basketbolistam bijis jātiek galā ar nopietnām zobu problēmām.

Igaunijas izlase 2015

Galvenais treneris: Tīts Soks

Pārbaudes mačos igauņiem gājis kā pa celmiem - cikls sākts ar četriem pamatīgiem zaudējumiem pēc kārtas, tad līdz ar uzvaru pār Latviju Tbilisi sekoja vēl trīs panākumi. Taisnības labad gan jāpiezīmē, ka ne pret tām spēcīgākajām izlasēm (Islande, Filipīnas, Nīderlande). Tomēr uzvara paliek uzvara, un pozitīvais efekts bija tāds, ka komanda ieguva pārliecību par savām spējām. Sekoja zaudējums tikai galotnē pret spēcīgo Horvātiju, pie tam mačā Zagrebā. Kopumā pārbaudes mačos četras uzvaras un septiņi zaudējumi.

Interesanti, ka, tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā paralēli sagatavošanās posmam notiek dokumentālās filmas veidošana par valstsvienību. Iemesls, protams, skaidrs - atgriešanās elitē pēc 14 gadu pārtraukuma. Tomēr, ja latvieši to uztver diezgan mierīgi un ir pretimnākoši visiem medijiem, Igaunijas izlasē ir jūtams pamatīgs spiediens. "Turnīrā Tbilisi runāju ar treneri Bagatski, un viņš teica, ka neuztraucas par medijiem un žurnālistiem, ka viņi tikai dara savu darbu. Viņš šajā ziņā šķiet daudz mierīgāks un atvērtāks nekā Soks. Igaunijā spēlētāji un treneri uzskata, ka uz viņiem tiek likts pārāk liels spiediens," Kuldkeps atklāja izlases un mediju attiecību aizkulises Igaunijā. "Daudzi mediju pārstāvji uzskata, ka federācija nevēlas, lai mēs visi strādātu komandas labā. Ierobežojumu ir vairāk nekā jebkad iepriekš. Mēs savukārt uzskatām, ka neliekam komandai saprast - jāuzvar katra pasaules komanda. Patiesībā komandas mērķis ir lielāks nekā mediju cerības." Situācijas uzlabošanai federācijas pārstāvji tikušies ar dažiem pieredzējušākajiem mediju pārstāvjiem, lai rastu kopsaucēju.

Igaunijas izlases pārbaudes spēles 2015

Vēsturiskie dueļi

Latvijas un Igaunijas groza bumbas meistari šķēpus krustojuši itin bieži, patiesībā - pret igauņiem Latvija spēlējusi visbiežāk. Kopumā 47 spēles, ja skaitām tikai neatkarības gadus. Padomju laikos abas komandas spēlējušas vēl 45 reizes. Līdz 1940. gadam kopējā bilance bija vienāda - desmit uzvaras un desmit zaudējumi, kā arī 1936. gada janvārī Tartu fiksēts viens neizšķirts (32:32). Padomju okupācijas laikā labāk gāja igauņiem (18-27), lai gan svarīgākajos mačos (tautu spartakiādēs) mūsējiem četras uzvaras piecās spēlēs.

Kopš neatkarības atgūšanas latviešiem veicies ievērojami labāk, lai gan mači allaž bijuši sīvi un emocijām bagāti. 26 mačos izcīnītas 16 uzvaras, bet oficiālajos turnīros septiņas uzvaras 11 spēlēs. Pēdējo reizi oficiālajos turnīros Latvija zaudējusi Igaunijai 1994. gada 12. novembrī Rīgā (Aigaram Zeidakam 36 punkti un 11 atlēkušās bumbas; Margusam Metstakam 36 punkti un desmit bumbas) Piesardzīgu dara pēdējos divos gados iespētais - latvieši uzvarējuši tikai vienā no trijiem pārbaudes mačiem.

"Igaunijā Latviju uzskata par otro labāko komandu D grupā pēc Lietuvas. Nezinu, cik patiesi tas ir, jo arī Beļģija izskatās draudīga. Uzvara turnīrā Tbilisi deva mums pārliecību, ka varam uzvarēt Latviju," Kuldkeps raksturo "EuroBasket 2015" gaidīšanas noskaņojumu igauņu sabiedrībā. "Ja ņemam vērā mājas faktoru, tad Latvija tik un tā varētu būt otrā labākā komanda grupā."

Latvijas un Igaunijas spēles FIBA turnīros

Mērķi, cerības

Igaunijas mērķis, atgriežoties finālturnīrā pēc tik ilga pārtraukuma, ir ļoti konkrēts - tikt ārā no grupas un spēlēt izslēgšanas turnīrā. "Līdzjutēji saprot, ka to izdarīt būs diezgan grūti, tāpēc reālistiski tiek cerēts uz vienu uzvaru un līdzīgām spēlēm ar visiem pretiniekiem. Ja nu zvaigznes sastājas mums labvēlīgi, varam izspiest vēl kādu uzvaru," žurnālists Kuldkeps vēlreiz atgādina, ka sabiedrība no komandas negaida tik daudz, cik komanda gaida no sevis.

Uz Igaunijas mačiem Rīgā esot pārdoti vairāk nekā 25 tūkstoši biļešu, tāpēc varam gaidīt ievērojhamu zili baltās formu replikās tērptu cilvēku uzturēšanos Latvijas galvaspilsētā. Igauņiem, tāpat kā leišiem, pilsētas centrā būs sava oficiālā fanu pulcēšanās vieta. "Gaidījām, ka tiks nopirktas 13-15 tūkstoši biļešu, tāpēc 25 tūkstoši ir diezgan liels pārsteigums," žurnālists liek saprast, ka, neraugoties uz piezemētajām cerībām, igauņi tribīnēs būs gatavi stāvēt un krist par savu komandu. Igauņu fanu entuziasmu, atbalstot savas basketbola komandas, noteikti ievērojuši arī tie, kas Latvijā regulāri apmeklējuši abu valstu komandu cīņas. Tribīnēs anekdotes par igauņu lēnību īsti nebūs vietā - tur aukstie igauņi atplaukst un allaž izliek no sevis visas emocijas.

Latvijas pretinieču vizītkartes: