"Liepāja"/"Mogo": kapteinis 17 gados, bez Ģirta, Jāņa, Artūra jau nevar tik un tā

"Liepājas"/"Mogo" rindās vismaz reizi Virslīgas mačos šogad izgāja precīzi 30 futbolisti, kas bija aptuveni vidējs rādītājs šī gada turnīrā, un kopš jaunā kluba izveides piecās sezonās šis skaits allaž bijis šaurās robežās no 28 līdz 30. Mazliet neparasti, bet otro gadu pēc kārtas lielāko spēles laiku liepājnieku rindās sakrāja viens un tas pats leģionārs - senegālietis Sedinā Keitā. Šis malējais aizsargs nospēlēja pilnus 27 mačus, izlaižot tikai vienu spēli diskvalifikācijas dēļ. Visā turnīrā vairāk par Keitā nospēlēja vienīgi Dzelzs vīri Kirils Ševeļovs un Dāvis Ošs, bet tikpat Kaspars Ikstens.

"Liepājas" rindās tikai vienā spēlē nepiedalījās arī cits leģionārs Leonels Strumija, bet vēl pie kodola spēlētājiem, kuri ar komandu bija visu sezonu, minami Igors Kozlovs, Kristers Tobers, Raivis Andris Jurkovskis, Dmitrijs Hmizs, Kristians Damians Torress, Gonsalo Negro un Verners Apiņš. Izteikti pamatsastāva futbolisti bija arī Jānis Ikaunieks, Arsēns Beglarjans un Artūrs Karašausks, kuri ar komandu bija pussezonu. No visas šīs kompānijas, protams, izceļams Tobers, kurš tikai 17 gadu vecumā kļuva par komandas kapteini (kopš 15. septembra spēles) un viņam pietrūka nieka 32 minūšu, lai kļūtu par komandas TOP3 futbolistu spēles laika ziņā.

Paradoksāli, ka "Liepāja" šogad izcīnīja daudz vairāk punktu (arī tad, ja rēķina vidēji mačā iegūto punktu skaitu), taču tabulā otro vietu nomainīja pret ceturto. Liepājnieki arī gūto vārtu ziņā bija ceturtie, bet interesanti, ka Tamaza Pertijas vadībā pirmajās 14 spēlēs allaž guva vismaz vienus vārtus, kamēr nākamajās 14 spēlēs sešas reizes palika tukšā (tiesa, arī ielaisto vārtu sezonas otrajā pusē bija daudz mazāk). Tāpat Liepājas sakarā paradoksāli ir tas, ka par komandas rezultatīvāko spēlētāju kļuva 37 gadus vecais Ģirts Karlsons, kuram tikai 16. lielākais spēles laiks komandā. Karlsons ar 10 vārtiem bija sestais rezultatīvākais visā turnīrā, otrais labākais snaiperis starp Latvijas futbolistiem (aiz Alekseja Višņakova), kā arī otrs efektīvākais spēlētājs visā turnīrā rādītājā "vārti minūtē" (aiz Roberta Uldriķa).

Kamēr nebija guvis savainojumu, rezultatīvs bija arī Ikaunieks, kuram deviņi precīzi raidījumi - ja skaitām tikai spēlētājus, kuri guva vairāk nekā trīs vārtus, uzbrūkošais pussargs Jānis bija ceturtais labākais Virslīgā rādītājā "vārti minūtē", zaudējot tikai trim tīrajiem uzbrucējiem. Pieci vārti Apiņam, kā arī jāizceļ Keitā, kuram četri vārti, spēlējot par malējo aizsargu. Savā elementā bija Torress, kurš neguva nevienus vārtus, toties izdalīja deviņas rezultatīvas piespēles (interesanti, ka precīzi 0+9 Torresam bija arī 2015. gadā, kad "Liepāja" kļuva par čempioni). Ar sešām piespēlēm piebalsoja Karašausks, kurš mazāk nekā pussezonā komandā sakrāja trešo lielāku punktu summu "vārti+piespēles".

Piedāvājam sekojošu faktu, uz kuru ir atsauce materiāla virsrakstā: Karlsons, Ikaunieks un Karašausks kopā sakrāja 12.5% no visu komandas spēlētāju sezonas spēles laika un 21.9% no komandas pussargu/uzbrucēju spēles laika, taču trijatā sakrāja 34 no komandas 90 rezultativitātes punktiem (vārti vai rezultatīva piespēle) jeb 37.8% un 34 no pussargu/uzbrucēju 76 punktiem jeb 44.7%. Citiem vārdiem sakot, ar minēto trijotni liepājnieku uzbrukums bija daudz, daudz jaudīgāks, taču atkal būtisks jautājums, kā viņu esamība laukumā ietekmēja komandas aizsardzības rādītājus.

Pagājušās sezonas pamatvārtsargs Valentīns Raļkevičs traumas dēļ šogad piedalījās vien pēdējās kārtas mačā (1:0 pret RFS), bet Krišjānis Zviedris un Beglarjans aizvadīja attiecīgi 12 un 15 spēles. Zviedris sakrāja sešas sausās spēles, Beglarjans septiņas.

"Liepāja"/"Mogo" sezonas laikā izmantoja deviņu leģionāru palīdzību, lielu uzsvaru liekot uz Senegālu (četri spēlētāji) un Argentīnu (trīs spēlētāji) - tas, protams, neskaitot Latvijas pilsoni Torresu. Pārējie divi leģionāri - armēnis un nigērietis. Vairāk nekā pusē Virslīgas sezonas spēļu piedalījās tikai četri ārzemnieki - Keitā, Strumija, Negro un Beglarjans. Kā jau teikts, leģionāru skaits Liepājas sastāvā bija itin solīds, taču tikai daži spēlēja ļoti regulāri. Tādējādi "Liepāja"/"Mogo" izmantoja trešo mazāko leģionāru skaitu Virslīgā, turklāt tuvāk bija otrajai vietai šai "rangā" ("Mettai" vidēji spēlē tikai par 0.5 leģionāriem mazāk) nekā ceturtajai vietai (RFS par 1.0 leģionāru vairāk ik maču).

"Liepājas"/"Mogo" vidējais vecums šogad bija 26.2 gadi - tikai "Spartakam" komanda bija vecāka. Vismaz 30 gadu veci bija Karlsons (37), Kristaps Grebis (37), Deniss Ivanovs (34), Antons Jemeļins (34), Torress (33), Kozlovs (31) un Kamešs (30 apritēja 28. oktobrī). Tai pašā laikā jaunāks par 20 gadiem bija tikai viens vienīgs futbolists - jau pieminētais Tobers, kuram bija 17 gadi, bet pilngadība sasniegta vien pavisam nesen, 13. decembrī.

Liepājas komanda krāja visai daudz kartīšu, taču mazākumā sezonas laikā nospēlēja tikai 33 minūtes, kad noraidījumu atgriešanās spēlē pret Valmieru 57. minūtē nopelnīja Kamešs. Vismaz četras dzeltenās kartītes sezonas laikā Virslīgā nopelnīja seši futbolisti. Mazliet neierasti, bet nesportiskākais bija Torress, kuram septiņas dzeltenās kartītes un viena sarkanā kartīte (iepriekšējās trīs sezonās kopā 4+1). Septiņi brīdinājumi arī Hmizam. Vismaz vienu kartīti nopelnīja pilnīgi visi "Liepājas" laukuma spēlētāji, kuriem vairāk nekā trīs spēles.

Gan 2017., gan 2018. gadā "Liepājas" labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva Keitā (1. un 1.), Hmizs (5. un 6.), Strumija (7. un 2.) un Torress (8. un 7.).

Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku. Materiālam pievienots arī "Excel" fails, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!

Poz. - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - sākumsastāvā uzsākto spēļu skaits. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.

(2012. un 2013. gadā informatīvi izmantoti "Liepājas metalurga" rādītāji)

Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. - iegūtie punkti
(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti
(4) Futb.sk. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. - vidējais vecums sezonas beigās tiem, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos) vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skat. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs.

Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie):

Komanda

Mājās/viesos

Visvairāk punktu pret: "Valmiera Glass"/ViA (4:0, 2:0, 6:2, 3:0=12p.) un "Jelgavu" (3:1, 2:0, 2:0, 2:0=12p.).
Vismazāk punktu pret: "Ventspili" (1:1, 1:4, 0:1, 0:1=1p.).
Lielākā uzvara: 1. aplī mājās 4:0 pret "Valmiera Glass"/ViA un 3. aplī mājās 6:2 pret "Valmiera Glass"/ViA.
Lielākais zaudējums: 2. aplī mājās 1:4 pret "Ventspili".
Vidējais vārtu skaits: 1.64 iesisti, 0.89 ielaisti, 2.54 kopā (vidēji čempionātā 1.41:1.41, kopā 2.81)

Rezultāti pa spēles nogriežņiem

Gūtie/ielaistie vārti pa minūtēm (45. un 90. minūtē ietilpst arī attiecīgo puslaiku kompensācijas laiki)

Skatītāji

"Liepāja" kopš dibināšanas brīža (2014. gada sezonas) visus piecus gadus bijusi pārliecinoši apmeklētākā komanda Virslīgā un konkurentu īsti nav - šajos piecos gados tuvākā sekotāja mājas spēļu apmeklētībā pārspēta par attiecīgi 271, 849, 355, 288 un 284 skatītājiem. Tādējādi "Liepājai" vairāk jācīnās pašai pret sevi - par to, lai uzlabotu savus citu gadu apmeklējuma skaitļus.

Pieminētā 849 skatītāju starpība bija 2015. gadā, kad "Liepāja" kļuva par čempioni un sasniedza ļoti augstu vidējo rādītāju (1 498 skatītāji ik spēli). Pēc tam divus gadus pēc kārtas sekoja jūtams kritums, bet šogad rādītājs atlēca uz augšu līdz 929 skatītājiem, sasniedzot pēdējo trīs gadu augstāko rādītāju. Kā redzams grafikā, kritums "Liepājai" bija sezonas vidū (tieši pēc zaudējumiem 3:5 un 1:4), kad piecās mājas spēlēs laika posmā no 21. jūnija līdz 15. septembrim nāca 450-700 skatītāji. Toties sezonas sākumā un beigās rādītāji uz Virslīgas fona bija ļoti augsti.

Liepājai pieder šī gada Virslīgas trīs apmeklētākās spēles, kā arī 5 no 6 un 7 no 10 apmeklētākajām spēlēm. "Liepājas" 14 mājas spēlēs uzrādīto vidējo rādītāju (929 skatītāji) pārējās komandas savos 98 mačos pārspēja tikai divas reizes - pa reizei tas izdevās "Riga" (Rīgas derbijā pret RFS) un "Ventspilij" (Kurzemes derbijā pret "Liepāju"). Atgriežoties pie sezonas trim apmeklētākajām spēlēm, rekords tika sasniegts pirmspēdējā kārtā pēdējā mājas spēlē, kad ne tikai izšķīrās Eirokausu ceļazīmes liktenis, bet arī atvadu spēli aizvadīja Kristaps Grebis - 4. novembrī fiksēti 1 753 skatītāji. Otra un trešā Virslīgas sezonas labāk apmeklētā spēle bija pirmie mači pēc liepājnieku pārejas no rezerves laukuma uz lielo stadionu. Tā nu sanāca, ka abi šie mači izrādījās vienīgie, kurus "Liepāja" smagi zaudēja Pertijas vadībā (3:5 pret RFS, 1:4 pret "Ventspili").

Leģionāri
Vidēji: 4.1 leģionārs ik spēlē, 6. vieta Virslīgā (divas komandas izmantoja mazāk leģionāru).

Fair Play
Vidēji: 2.50 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 6. vieta Virslīgā (piecas komandas bija korektākas). Virslīgā vidēji – 2.40 punkti.