Ševļakovs: "Sāpīgi, ka turnīra tabula tiek tik neglīti ietekmēta"

Jurijs Sevļakovs, RFS galvenais treneris:: "Vispirms gribu pateikties visiem spēlētājiem, klubam un apsveikt ar sezonas noslēgumu. Galvenais uzdevumus komandai, kas faktiski ir pilnīgi jauna un pirmo gadu spēlēja Virslīgā, bija saglabāt vietu līgā, kas arī paveikts. Tikai žēl, ka lietas, kas nav saistītas ar futbolu, galu galā nosaka komandu secību turnīra tabulā. Tas ir ļoti slikti. Laikam jau tas ir jautājums, kuru vispirms jārisina futbola federācijai. Nedrīkst taču tā būt, ka nenotiek augstākās līgas spēles. Tas ir nonsenss. Nenotika spēlē, un tas ietekmēja komandu secību turnīra tabulā. "Riga" mūs apsteidz, taču ne sportiskā cīņā. Tas ir ļoti bēdīgi. Par šīs dienas spēli komandai arī varu pateikt paldies, puiši ļoti centās, tā bija sportiska cīņa, komanda centās uzvarēt, taču tas neizdevās. Tomēr visiem paldies par spēli un sezonu.”

Pols Ašvorts, "Ventspils" galvenais treneris: “Spēlēja vairāki jaunie spēlētāji, gribēju viņus pārbaudīt, jau domājot par nākamo sezonu, taču mums arī bija daudz problēmu ar sastāvu. Principā tā ir pēdējās trīs spēlēs, un tiešām žēl, ka tā notika tieši sezonas beigās. Četriem spēlētājiem jau veikta operācija, vēl vienam būs operācija pēc sezonas, bet Vitālijs Rečickis tikko zaudējis tēvu un vakar bija bērēs, tāpēc nebija gatavs nospēlēt visas 90 minūtes. Tāpēc vajadzēja spēlēt ar jaunajiem, bet par to esmu priecīgs. Kopumā viņi nospēlēja labi un parādīja, ko no varam gaidīt nākamgad. Protams, nav lielas starpības, otrā vai trešā vieta, bet, zinot, kā spēle risinās Jelgavā, gribējām uzvarēt un būt otrie. Taču nedaudz pietrūka, bet to var teikt arī par visu čempionātu. Nedaudz pietrūka, lai būtu pirmie. Karlsons guva 17 vārtus, bet bija vajadzīgs vēl kāds uzbrucējs, kurš gūst daudz vārtu. Tā trūka visu sezonu un pietrūka arī šodien.”

Jau pirmajā puslaikā veicāt maiņu. Ar ko tas bija saistīts?
Ševļakovs: "Maiņa saistīta tikai ar savainojumu. Pirmā puslaika vidū Sorokins iedzīvojās traumā, tāpēc pēc tam tika nomainīts. Tieši tas pats gadījās ar Isajevu – trauma, un bijām spiesti veikt maiņu. Ar spēlētāju sniegumu, atdevi šodien bijām pilnībā apmierināti, bet nācās veikt piespiedu maiņas.”

Mukins tika nomainīts jau pēc pirmā puslaika. Netika tomēr galā, vai maņai bija kādi citi iemesli?
Ašvorts: "Tas bija saistīts ar taktiskajiem risinājumiem. Vienkārši viņiem ir divi ļoti ātri malējie pussargi, un es nospriedu, ka Pauļus šajā flangā varētu apturēt pretspēlētāju, kas otrajā puslaikā arī izdevās. Tāpēc arī tika veikta maiņa.”

Uz ātru roku, protams, tas nav viegli, tomēr kā var vērtēt šo sezonu?
"Protams, nav tās labākās sajūtas, jo gribējām būt pirmie, bet, kā jau teicu, nedaudz pietrūka. Varbūt arī nedaudz trūka veiksmes, jo sezonas beigās bija daudz traumu. Piemēram, Žuļevs ļoti nepatīkami savainojās mačā ar "Spartaku", bet viņš ir aizsargs, un ir ļoti svarīgi lai šī līnija būtu iespēlēta un saprastos. Labi, ka komanda šajā situācijā tomēr nodemonstrēja raksturu, taču nevar cerēt, ka viss būs labi, ja uz katrā mačā spēlē cits sastāvs. Jābūt vienam labam sastāvā, kas spēlē maču no mača. Veiksmes trūkums jāsaista tieši ar traumām, turklāt tās ir tiešām nopietnas. Jau teicu, ka pietrūkst vēl viena rezultatīva spēlētāja Parasti tie ir uzbrucēji, bet var būt arī malējais pussargs. Ediks šogad guva astoņus vārtus, bet četrus no 11 metriem, Alans piecus, maz vārtus guva centra aizsargi. Nedaudz pietrūkst, bet mēs, domājot par nākamo gadu, jau esam sākuši pie tā strādāt.”

Kura no spēlēm palikusi atmiņā visvairāk?
"Droši vien pēdējais mačs ar "Jelgavu”, jo mēs to zaudējām jau pieliktajā laikā. Pirmais nāk prātā mačs, kas mums nebeidzās labi, taču tā bija izšķiroša spēlē. Domāju, ja mēs uzvarētu, tad kļūtu par čempioniem. Pirmo puslaiku nospēlējām nervozi, otrajā jau bijām labāki, bet nerealizējām savus momentus un ielaidām vārtus 93. minūtē. Kā trenerim pirmā atmiņā nāk šī spēle, kas nebija mums veiksmīga.”

Vai sezonas laikā trāpījās arī kāda īpaša uzvara?
"Varbūt mačs ar "Spartaku”, kurā bija ļoti līdzīgs scenārijs, bet jau mūsu labā. Kad rezultāts vēl bija 0:0, mēs zaudējām Žuļevu un Koļesovu, bet Kaspars divas minūtes pēc nākšanas laukumā guva izšķirošos vārtus. Tā droši vien bija mūsu emocionālākā un visveiksmīgākā spēle.”

Ja neskaitām piektās vietas zaudēšanu turnīra tabulā, tad RFS laikam jau nav, par ko šajā sezonā sūdzēties?
Ševļakovs: "Kopumā esam apmierināti ar sezonu, jo, galu galā, pirmais uzdevums bija saglabāt vietu Virslīgā. Šo uzdevumu izpildījām, turklāt lielāko daļu sezonas bijām piektie. Objektīvi vērtējot savus spēkus, sapratām, ka pirmais četrinieks tomēr ir spēcīgāks, bet piektā vieta būtu mums labs sasniegums. Taču jāatkārtojas, ka tad, kad vietu sadalē iejaucas lietas, kas nav saistītas ar sportu, ir bēdīgi. Diemžēl tāds nu mums ir tas čempionāts, var nenotikt spēles un tāpēc esam sestie. Tur nu mēs neko nevaram izmainīt. Mēs sitāmies līdz pēdējai kārtai, līdz pēdējam mačam, lai saglabātu piekto vietu, tāpēc ir skumji, ka iejaucas tādi blakus apstākļi. Tas ir neglīti, tas nav futbols, un par to pat runāt īsti negribas. Lai ar to tagad tiek galā federācija, ja tā, protams, to darīs.”