Kuzņecova: "Skriešana ir daļa no manas dzīves, tagad šī daļa ir sagrauta"
Foto: Ekrānuzņēmums
Gandrīz gadu pēc tam, kad sporta pasauli satricināja mildronāta skandāls, tas pa īstam sasniedzis arī Latviju. Skriešanas entuziastei Kristīnei Kuzņecovai liktenīga izrādījās uzvara Valmieras maratonā, kas vienlaikus bija arī Latvijas čempionāts. Tādēļ Latvijas Vieglatlētikas savienība viņai piespriedusi četru gadu diskvalifikāciju. Kamēr Kuzņecova nenoliedz vainu, tomēr apelē pie amatieres statusa, LVS prezidents Guntis Zālītis ir kategorisks - nav tāda amatieru vai profesionālā sporta, ir tikai sports.
"Protams, situācija ir diezgan dramatiska. Lai gan esmu amatiere, skriešana ir daļa no manas dzīves un tagad šī dzīves daļa ir sagrauta. Nezinu, ko darīt, sods šķiet pārāk skarbs,” atzīst 33 gadus vecā Kuzņecova.
„Ziņu virsraksti par to, ka esmu pieķerta dopinga lietošanā man ir bijis pamatīgs cirtiens. LVS sēdē jau mēģināju skaidrot – dariet, kas jums jādara – paziņojiet mājaslapā, anulējiet rezultātus utml., bet iespēju robežās cenšaties izvairīties no skandāla. Tas taču var mest ēnu arī uz manu pamatdarbu,” saka skriešanas entuziaste un augstskolas pasniedzēja. „Ne uz Valmieras maratonu, ne pirms tam nebraucu ar domu, lai kādu apmānītu un tādā veidā noskrietu ātrāk. Esmu amatiere un mildronātu lietoju tikai veselības dēļ. Skrienu arī es tikai sava prieka pēc.”
„Protams, biju dzirdējusi par mildronāta skandālu, taču neasociēju to ar sevi, jo neuzskatu sevi par profesionālu sportisti. Esmu par tīru sportu, profesionāļiem ir ārsti, kas kontrolē, ko viņi lieto. Bet es trenējos pati par sevi, man līdzās nav sporta ārsta. Mildronāts bija izrakstīts manam bērnam un ārsts teica, ka arī man nekaitētu to lietot veselības nolūkos.”
„Valmieras maratonam pieteicos tikai pāris dienu pirms starta, jo pēc tam plānoju piedalīties arī „Stirnu buka” skrējienā. Iegūtais Latvijas čempiones tituls bija mulsinošs, jo mulsinošs bija arī mans uzvarētājas rezultāts – trīs stundas un deviņas minūtes. Uzvarētājas parasti skrien zem trim stundām, ap divām stundām un 40 minūtēm. Mana uzvara bija sagadīšanās, tikai pusdistancē sapratu, ka skrienu visām pa priekšu,” stāsta Kristīne.
„Došos pie LVS prezidenta Zālīša, lai precizētu, kādos mačos turpmāk man būs atļauts piedalīties. Skaidrs, ka Latvijas čempionātā maratonā un pusmaratonā nevarēšu startēt. Ceru, ka varēšu skriet „Stirnu bukā” vai kādos pagasta mačos. Piedalīšanās sacensībās vismaz ir kaut kāda motivācija treniņiem. Jānoskaidro, kādas ir iespējas samazināt diskvalifikācijas ilgumu. Jau no paša sākuma atzinu, ka esmu lietojusi mildronātu, un neko nemēģināju slēpt.”
„Diskvalifikācija nav skarba,” norāda LVS prezidents Guntis Zālītis. „Skarba tā būtu tad, ja piespriestu mūža diskvalifikāciju. Agrāk minimālā diskvalifikācija bija divi gadi, bet tagad tā ir četri gadi. Neatkarīgi no sacensību līmeņa. Nav svarīgi, vai tas noticis Latvijas čempionāta vai pasaules čempionāta laikā.”
„Nav tāda amatiera vai profesionāļa. Atšķirība ir tikai tajā, kā tu gatavojies mačiem. Nav starpības, vai tā ir Jeļena Prokopčuka vai kāda cita skrējēja. Piemēram, ar ko atšķiras „Triobet” amatieru basketbola līgas spēlētājs no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētāja? Kāds spēlētājs arī „Triobet” līgā saņemt 25-30 eiro par spēli, bet NBA saņem 25-30 miljonus.”
Vaicāts par to, kur Kuzņecova turpmāk varētu startēt, Zālītis atbild lakoniski – nekur. „Pagaidām viņa vēl varētu skriet „Stirnu bukā”, bet tiklīdz „Engures sportam” kļūs par LVS biedru, tā viņa nedrīkstēs startēt arī šajos mačos. Teiksim tā – ja sacensības būs iekļautas LVS kalendārā, tad tajās viņai būs liegts piedalīties.”
Tāpat Zālītis norāda, ka Kuzņecovai nav iespēju samazināt piešķirtās diskvalifikācijas termiņu. „To var tikai pagarināt, ja noskaidrosies, ka diskvalifikācijas laikā viņa ir piedalījusies kādos mačos.”
LVS prezidents piebilst, ka viņš neatceras citu gadījumu, kad Latvijas vieglatlēts būtu saņēmis diskvalifikāciju. Jā, 2001. Gadā bija Staņislava Olijara lieta, taču barjersprinteris toreiz tika attaisnots. „Kopš tā laika nekas nebija bijis. Diemžēl šī baltā vēsture tagad ir nedaudz sabojāta.”
Tieši tā! Kāda starpība Lebrons Džeimss no NBA vai Jānis Pipcāns no Latvijas amatieru basketbola līgas?
Tavai veselībai tas nenodara nekādu ļaunumu, drīzāk otrādi - pasargā sirdi no pārslodzes. Bet kā rezultātu stimulators, manuprāt tas absolūti nedarbojas - pirms aizlieguma arī ir lietots, nejūt absolūti nekādu efektu - nulle. Tas, ko toč varēja just - ja pēc kādas spēles vairāk sanāca iedzert, tad nākamais rīts bija vieglāks, ja iepriekšējā vakarā pirms spēles bija Mildronāts.
Ja profiem ir apkārt mediķi, kas uzrauga, tad amatieris ir pats par sevi - pats sev treneris un ārsts. Līdz ar to ieteikums lietot Mildronātu amatieriem, manuprāt, pat ir ļoti ok. Kā to juridiski izstumt cauri, nav ne jausmas. Emocionāli, protams, šo sportisti var saprast, un arī pats veterānos dzeru Mildronātu, jo sirdi jāpasargā no pārslodzes. Bet diez vai tad būtu jāpiedalās mačos, kas ir Latvijas čempionāts, jāsaprot risks, te nu federācijai grūti kaut ko pārmest.
Tas pats Sušakovs - nu arī nebūtu nokritis, ja būtu Mildronātu ieēdis...
Viena lieta ir PRO līmenis, pavisam cita - amatieru sports. Absolūti nepiekrītu Zālīša kunga argumentiem!
LVS vadībai vajadzētu likt lietā savas smadzenes (ja tādas ir), lai godam izietu no situācijas un netraucētu cilvēkam dzīvot.
Daudzi amatieri ārstniecības nolūkos lieto mildronātu, sanāk, ka viņi visi jādzen prom no amatieru sacensībām?
Un ja amatiere - kas tur sagrauts - meži ceļi tavā rīcībā - skrien cik vēlies!
Neesmu jurists, bet tās jau nu gan ir muļķības, ka šī dāma nedrīkstētu nekur startēt. Ir jābūt Latvijā pietiekoši daudz sacensībām, kurām nav nekāda sakara ar LVS. Un Lietuvā/Igaunijā arī pilns ar sacensībām, kurās LVS nu nekādi nevar aizliegt piedalīties. Domāju, ka Kuzņocovai atrast mačus, kur regulāri skriet, nebūs nekādu problēmu.
Tādā ziņā manī vienmēr smaidu izraisījuši tie ļaudis, kas būdami amatieri, tomēr par visām varītēm speras uz kaut kādiem organizētiem maratoniem. Vai tad vajag tūkstoš cilvēku apkārt, lai varētu skriet? Vai tad vajag medaļu par piedalīšanos, lai varētu skriet? Vai vajag visu to haju? ...nu, ja to kādam vajag, tad viņš vairs savā uztverē nav amatieris un automātiski būs arī visādi noteikumi, ierobežojumi utt.
Es Kuzņecovai iesaku turpināt darīt to, kas viņai patīk - SKRIET. Skriet kaut katru dienu - amatiera līmenī un amatieru režīmā. Nekas nav sagrauts un sūds ar visu mildronātu. Skrien!
Ir aizliegta viela, ir pozitīvs tests, ir sods. Viss ļoti vienkārši. Nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Te kāds runāja par pārbaudīšanu skrējēju... kad tie skrējēji publiski konsultējas par dopinga pielietošanu (uzvārdus nesaukšu), tad, piedodiet, bet man nāk smiekli par visām tām Sportacentra kepku replikām, ka vini jau netīšām, nezinot.
1-androstendione (5α-androst-1-ene-3,17-dione);
1-testosterone (17β-hydroxy-5α-androst-1-en-3-one) vai citas tā saraksta nesaprotamās lietas ir. Un tagad par to, ka to nezinu, man profesionālam dīvāna sildītājam uzliek sodu, ka pie omes par biežu braucu
Bet tā kopumā te tiešām ir vienkārši izveidojusies debīla situācija, ka Latvijas čempionātā uzvar amatieris. Tas vien parāda, ka Latvijas čempionātam nav nekāds prestižs, ka pat valsts labākās skrējējas negrib uz tādu braukt. Akmens LVS dārziņā. Bet tas nu tā - nav nekas jauns Zālīša saimniecībā. Starp citu neticu, ka tomēr vietējām federācijām nav nekādu juridisku sviru (ņemt vērā vainu mīkstinošus apstākļus utt.), kas ļautu šāda līmeņa sportistiem samazināt diskvalifikācijas apjomu. T.i. pat ja ne uzreiz oficiāli, tad gan jau mēģinot šo lietu aizbīdīt augstākos līmeņos (nezinu - IAAF, WADA, whatever), būtu varējuši panākt, ka nevienam nav iebildums, ka sodu samazina teiksim līdz 1 gadam. Bet nu acīmredzot nav bijusi vēlme pakustināt pakaļu un panākt sportistam kādu solīti pretī..
Arī amatierim jāzina, ka ir iespēja tikt nokontrolētam. Ja Kuzņecova nezināja, ka Meldonijs ir iekļauts aizliegto vielu sarakstā, tad sorry..
Manuprāt, šie teksti liecina par neatbilstību ieņemamajam amatam. Iesaku viņam sevi diskvalificēt uz četriem gadiem. Ja vēlas būt skarbs, var arī uz mūžu.
Diskvalifikācija ir ļoti skarba. Nav taču lietoti steroīdi vai EPO. Ja ir kaut niecīga iespēja piešķirt pusgada DSQ, tad tā noteikti, noteikti ir jāizmanto, ja vien LVS prezidents spētu redzēt kaut mazliet tālāk par likuma burtu un aizskatīties līdz likuma garam.
"Skarba tā būtu tad, ja piespriestu mūža diskvalifikāciju."
Nē, tad tā noteikti nebūtu skarba, bet gan kaut kas pilnīgi debils, maigi izsakoties.
Vieglatētika ir novesta tik tālu, ka Latvijas čempionātā (!) maratonā uzvar galīgā amatiere ar laiku virs trim stundām, un tad tā saucamais prezidents, lai izskatītos, ka kaut kas tiek darīts, vēl ņem un šo amatieri diskvalificē uz četriem gadiem, plus vēl tēlojot bargo tēti un piebilstot, ka turpmāk vairs nedrīkstēs startēt nekur!
Būtu kaut ko darījis lietas labā, lai meitenes, kas spējīgas uz konkurētspējīgiem rezultātiem, būtu ieintersētas piedalīties LV čempionātā, nevis biedējis entuziastus, kas lieto vitamīnus.
1. Par mildronātu kā dopingu, ja to nezina augstskolas pasniedzēja, garo distanču skrējēja, kurai skriešana ir dzīves veids nu tad, ko viņa zina.
2. Valmieras maratons bija Latvijas čempionāts, tātad dopinga kontrole ne tikai iespējama, bet arī obligāta.
3. Tātad, ja Tu zini, ka skrien visiem pa priekšu, zini, ka lieto mildronātu un vienalga uzvari, piedod tas nav gudri!
4. Beidzam te dalīt, profesionālis neprofesinālis. Var sasniegt augstus rezultātus strādājot un trenējoties. Protams tam ir vajadzīgi daudzi faktori. Arī Latvijas čempions maratonā Anatolijs Macuks ir amatieris, jo strādā policijā. Ticiet man trenējas viņš tā, kā neviens Jēkabpils profesionālās komandas basketbolists netrenējas. Ar cieņu Justs Lūkins
Un, jā, tie kas murgo par mazāku sodu kā 4 gadi vispār nesaprot visu kārtību. 4 gadi ir STANDARTA sods (pirms gada vai diviem bija tikai 2 gadi). Visas samazinātās diskvalifikācijas ir vē jāpanāk, t.i., ir jāstrādā spēcīgai juristu komandai. Vai kas tāds ir darīts?
Vēlreiz atkārtošos - 4 gadi ir STANDARTA DISKVALIFIKĀCIJA par pirmo lietošanas gadījumu. Meldonijs vai testosterons, vienalga. 4 gadi. Ja sportiste var pierādīt, ka viņas organismā dopings ir nonācis neapzināti, ko arī atrunā antidopinga noteikumi, tas ir jāpierāda. Juristiem. Cīņa ir pret LVS un IAAF.
Skrienu sacensībās, un tas mani ļoti motivē. Lielākajās sacensībās noskrienu ap trīsdesmito vietu. Eju katru vakaru pēc darba ārā un stundu, pusotru skrienu, lai nākamajās būtu jau divdesmit devītais.
Un es esmu Kuzņecovas līmeņa skrējējs - amatieris. Un kam tieši būtu izdevīgi, ja, piemēram, mani diskvalificētu uz četriem gadiem un es turpmāk sēdētu vakarā dīvānā un dzertu alu, nevis piekoptu veselīgu dzīvesveidu? LVS? Dusmīgajam Zālītim? Kas tieši ir panākts?
Es, protams, ceru, ka Kristīne nav tāda kā es un sportiskais azarts nav vienīgais motivātors skriet un sevi attīstīt.