KRIETNĀS LATVIJAS IZLASES DĒKAS PASAULES KAUSĀ V / 2018/ Dāņi tuvojas!

Roberts Bukarts pēc spēles ar Dienvidkoreju ilgi nevarēja aizmigt. Gar acīm rēgojās kā Karsums saļimst uz ledus, ripa ietriecas viņam tieši sejā. Komandas biedri pieslidoja klāt un uztraukti lūkojās kārtējā līdera krišanā.
Nolādēts! Vai tiešām Veiksme nespēj mums uzsmaidīt kaut reizi? Bukarts piecēlās gultā sēdus, ieslēdza mazo viesnīcas naktslampiņu un galvu nokāris raudzījās blavajā pustumsā.
Aiz loga bija dzirdams neliels trādirīdis, jo somi joprojām svinēja Norvēģijas sakaušanu, skaļi bļaustīdamies, ierēcoties "Perkele" un ceļot gaisā 3 litrigas vodkas buteles. Pa vidu varēja redzēt diezgan daudz norvēģus, kuri bija ieplūduši zilganbaltajā alkohola un jautrības straumē un, šķiet, svinēja to, ka viņi nav somi.
Jāsaņemas.. nodomāja Roberts.
"Tu vari vienreiz iet gulēt?" no divstāvīgās gultas otrā stāva nošņācās Sotnieks. "Tā jau nevar šajās bērnu gultās aizmigt... un stāsta vēl, ka Dānija bagāta valsts".

Amerikāņu komanda bija ieradusies diezgan agri, ēda pirmsspēles burgerus un slidinājās gar laukuma stūri. Lielākā daļa skatītāju bija ieradušies aplūkot plikpaurainā ērgļa (*ASV nacionālā simbola īstais nosaukums) bezierunu uzvaru pār bāleliņu īsspārnu vārnu.
"Make hockey great again!" viņi smējās slidojot gar hokejistu soliņu.
"I make you wife" nobļāva Pavlovs. Komanda jutās ļoti slikti. Spēki šķita pametuši ķermeni un saņemt kārtējos pērienus no amerikāņiem, tad vāciešiem, tad kanādiešiem, un gan jau arī beigās dāņiem šķita nepatīkama, bet pavisam reāla perspektīva.
"Čalīš' vis' paguruš'" noteica komandas ārsts Kvēps un kārtējo reizi mēģināja iespiest hokejistiem sejā vīkšķi ar ožamo spirtu un dalīja vitamīnu tabletes. "tas pret nogurumu, tas pret iesnām, tas asinsvadīm" teica Kvēps. "A bez šņabja nekā cita nav?" iesmējās Galviņš, saņēma ožamā spirta vates kušķi tieši jutīgajā kreisajā nāsī un sāka kāsēt.
Latvijas izlasei no smagām cīņām iznācis palīgā bija devies arī teiksmainais varonis Bļugeru Teodors. Viņš Amerikā pretiniekos dvesa bailes ar to, ka trenējās formā, kas bija piepildīta ar svina skrotīm. Pirms spēles šīs važas nometot viņš spēja paskriet ātrāk kā raķetes, kuras gaisā šāva Amerikāņu konstruktors Elons. Kaut arī tikko no cīņas, Bļugera acīs dega ugunis.

Spēle sākās. Tagad vai neka..."VAAAA!" skandēja sirēna. Virs Latvijas vārtiem iedegās gaisma. 0-1 un Amerikāņi līksmi saķērās apkārt vārtu guvējām.
Latvijas izlase, kura bija iestiprinājusies ar ožamo spirtu sajuta, ka tā iedarbība tikko pazuda un atkal sākās depresija.
Perioda beigas, amerikāņi turpina spiest. Ja viņi tā speistu otrā pasaules kara laikā, tad varbūt mums jau 45-ajā būtu makdonalds, nodomāja Ķēniņš un saņēma kārtējo dunku no Amerikāņa.
Krietnā Latvijas izlase noelsās pēc kārtējā individuālā reiza vārtsargu pārbaudīja Keins. "Keiniņš varēja būt vairāk kā Keins" dziļi iekšā nodomāja Ābols, bet tad dusmīgi pazudināja tādas domas "Nē, Ķēniņš ir vēl labāk!".

Spēka pauzē Hārtlijs klusēja. Ko tur vairs teikt. Zāģis nāca tuvāk un tuvāk. Komanda arī klusēja.
Tajā pašā laikā tuvāk un tuvāk komandas soliņam tuvojās tumšās drēbēs ģērbts stāvs. Tas pats, kas komandu neviļus bija pavadījis visās tās spēlēs. Laukuma vārtiņi atvērās un tas devās pāri ledum tuvāk Krietnās Latvijas izlases soliņam.
Tumšais stāvs novilka savu cepuri. Likās ka arēna uz mirkli apklusa.
V.. viņš bija atgriezies!?
Ugunīgas auras apņemts stāvs soļoja tuvāk izlases soliņam. Zem kājām kusa ledus. Tiesneši neatļāvās nācēju apturēt. Pretinieka komanda šķita jūtam tādu kā auras spiedienu no šī nācēja un nikni lūkojās uz Latvijas komandas soliņa pusi..
Tas bija Znaroks.

Krietnā Latvijas izlase klusi raudzījās šajā brīnumā, un pēkšņi uzprāga priekos.
Bukarts aizkustinājuma izteiksmi sejā piegāja pie atnācēja, kurš iekāpa pie Latvijas izlases soliņa.
"Znarok, tev mūs jāglābj!!"
Znaroks tēvišķi ielūkojās Bukarta acīs. Šī bija pirmā reize, kad viņš redzēja nopietno vīru smaidot.
"Nē."
"Nē!? Bet mēs nevaram.. vajag.. mums nevar... ", pēkšņi stostījās Roberts.
"Bukart. Tu esi savu vecāku dēls. Tu esi izlases un valsts dēls. Tu nes smagāko vairogu mūsu rindās. Tavs uzdevums ir grūts, bet tikai tev tas ir pa spēkam. Tu to celsi un nesīsi līdz to nospiedīs pie zemes visi pasaules spēki. Vārgais ļautos. Vārgais kristu un vairs neceltos. Bet ne tu. Tu celsies kājās atkal un atkal. Jo tu esi Bukarts. Izredzētais... Kapteinis. Savās dzīslās un garā tu nes daudz vairāk kā tikai pasaulīgus spēkus, ko pat es reiz nespēju novaldīt. Bet tu to varēsi. Es to jūtu."
Bukarts aizvēra acis. Viņa prāts aizceļoja citā dimensijā. Viņš atradās rudzu laukā, kuram pāri pedējā apgaitā devās spartiešu karalis Leonīds. Viņš pārcēlās Ēģiptē, kur Khufu ceturtais faraonu dinastijas pārtāvis zemē ievietoja pirmo akmeni, kas reiz kļūs par Lielo piramīdu. Viņš redzēja alu cilvēku līksmojam ap pirmo ugunskuru. Viņš redzēja drošsirdīgus pasaules apceļotājus, kas atnesa reizē civilizāciju un nāvi mežoņiem. Viņš redzēja diktatorus perinām plānus, kas apgriež kājām gaisā pasauli. Viņš redzēja kā Ķīnas pilsonis nostājas pretī tanku kolonnai. Viņš redzēja kā mūks aizdedzina sevi un lēnām izdziest ne reizi nepakustoties un nemainot sejas vaibstus. Viņš redzēja raķetes, kas reiz vērstas pret dzīvību tagad nesa to tālāk augšā debesīs. Viņš redzēja labo un ļauno saplūstam vienā. Bukarts redzēja cauri telpai un laikam. Viss saplūda vienā punktā. Bukarts bija viss un nekas reizē. Viņš atradās pilnīgā harmonijā. Tumšajā klusumā iemirdzējās metāliska gaisma. Bukarts tai tuvojās. Viņš izstiepa roku un pieskārās mirgojošajai enerģijas lodei. Tā pieņēma nūjas formu..
---
---
---
Bukarts atvēra acis. Znaroka viņa priekšā vairs nebija. Priekšā vīdēja tikai miglai līdzīga dūmaka. Vai tas viss bija tikai iedomas?
"Da ņe, ja tut", Znaroks nobļāvās no otrās skatītāju rindas "tu vienkarši baigi ilgi atslēdzies".
Bukarts pasmaidīja. Viņš tagad zināja ko darīt. Uz soliņa viņu gaidīja mirdzoša hokeja nūja, kas dvesa sentēvu spēku.
Amerikāņi domīgi noskatījās.
Tramps pie televizora sēžot ietvītoja "This is bullshit! America will win 10-0!! I guarantee you!".
Znaroks ietvītoja.. b**g da viņš neko neietvītoja. Znaroks izmanto tikai Sejas-grāmatu. No īstām sejām. Un raksta ar dūrēm.

3.nodaļa. Priekšvārds
"Kanādas stepes, Dānijas upes"
Krietno Latvijas izlasi caurstrāvoja neapturams spēks. Tā šķita lidojam - Amerikāņi pa adatas aci izlīda no zaudējuma, bet sastopot Vāciešus Latvijas izlase jau bija neapturama.
"Schneller, schneller!" brēca vāciešu spēlētājs, un Bļugers apslidoja viņu uz vienas. "Schneller this" viņš noteica iemetot kārtējo golu.
Skatītāju tribīnēs varēja redzēt Vācu ķeizarieni Merkeli, kurai blakus stāvēja divi melnīgsnēji vācieši. Viņa saraukusi pieri nespēja saprast, kā gan šī nelielā piejūras cilts spēj cīkstēties ar vāciju...
Kanādieši, pārēdušies bebru desas un kļavu sīrupu tāpat cīkstējās, un tikai neapšaubāmas veiksmas pavadībā nejauši uzvarēja. Latvija šķita neapturama, it īpaši, kad ar savu enerģiju, ziedojoties kopējā labuma vārdā padalījās Oskars. Viņš pats gan kļuva traki vārgs un daļēji sirms, bet pārējie komandas biedri jutās 5 gadus jaunāki. Beigās likās, ka McDeivida iesisko ripu gaisā sekundi ilgā paturēja leģendārais kanādiešu jēzus - Sindijs Krustiņš. Latvija varēja būt apmierināta, bet par šādu nejaušu zaudējumu tomēr nepriecājās, kaut šī spēle neko vairs neizšķīra. Varēja uzvarēt 10-0 un zaudēt 0-1, bet beigu beigās būs jākrusto nūjas ar dāņiem, un tas ir viss.

Bukarts iesoļoja nelielajā pļavā netālu no dānijas tumšākā meža un apgūlās. Viņš nopūtās, pagriezās uz sāniem, un lūkojās kā dāņu spāre paceļas spārnos. Laiks šķita ritam lēnāk. Pa zāles stiebru aizrāpoja neliels dāņu simtkājis. Domas grozījās tikai ap rītdienas spēli.
Kaut kur ieķērcās vārnas.
Bukarts slīdēja parvietiskā vīzijā, kurā pats Odins, vikingu dievs sniedza viņam roku. Bukarts sniedzās tai pretīm, bet pēkšņi..
"Bjorgen!" Bukartu uzmodināja smaidīga meitene puķainā kleitā. Viņa pasmaidīja, iesnieda hokejistam rokās sarkanu margrietiņu un smiedamās aizskrēja.

Pirms spēles ar Dāniju Krietnā Latvijas izlase apkopoja visus savus spēja simbolus, visus spēka avotus. Znaroks, uzlicis roku uz Hārtlija pleca, ļāva trenerism runāt trejdeviņ skaļām un pārliecinošāk.
Sotnieks iepēra kārtējo glāzīti ar Rīgas Balzamu. Balcers, uztrina slidas tik asas kā žiletes.Pa durvīm ienāca arī visu savu dzīvību ziedojušias sirmās galvas īpašnieks Cibuļskis, atspiedies uz kruķa. Roberts sažņaudza rokas ap savu nūju, kura bija kļuvusi par viņa vīziju pastāvīgu iemītnieku. Merzlikins uzvilka ķiveri, jo tikai aizsegtām acīm var redzēt taisnību. Viņš uzvilka kājsargus, jo īsti vīri ir viegli savā solī lai kas notiktu, viņš atvēzējās ar nūju "IR LAIKS!"
Hārtlijs svilpa svilpē.
Hokejisti ar skaļu rēcienu "Urā!" skrēja pāri ierakumiem.

 
 Iepriekšējās daļas: 1. Krietnā Latvijas izlase iejaucas Pasaules kausā 2. Drošsirdīgie krīt pirmie, bet par uzmanīgajiem grāmatās neraksta. 3. Rozēm klātais ceļš 4. Vella kalpi