Reaktors Hašeks: "Krietnās Latvijas izlases dēkas Pasaules kausā"

Latvijas izlase klusi sakāpa autobusā uz halli.Čehu zemes dubļi lēnām ietaukoja grīdu. Visi zināja, ka šodien tiksies ar savu pirmo pretinieku - Kanādu - kas līkās nūjas sportā bija tāds kā mītisks deviņgalvains pūķis, kas dzīvojis jau tūkstoš gadu un bijis teju neuzvarams.
Autobusā valdīja smags smārds, jo iepriekš autobuss lietots ekskursijām uz alus rūpnīcu. Runāja arī, ka iepriekšējais autobusa šoferis palicis traks un meties zem vilciena pēc tam, kad līgava viņu pametusi par labu kādam armijas oficierim.

Beļavskis atspiedis roku pret sienu klusi raudzījās garām skrienošajos ceļa stabiņos. "Miglā asaro logs... tik tiešām" viņš pie sevis nodomāja un klusi iesmējās. Viņš zināja, ka izlasei nav izredžu. Bet par spīti šai spiedīgajai sajūtai vēderā viņš nedrīkstēja pievilt savus puišus. Savus hokeja dēlus.

Autobuss apstājās un hokejisti soļoja tālāk. Sotnieks pieķēries pie rožukroņa skaitīja pātarus. Kapteinis Daugaviņš izlikās nekā neredzam un šķirstīja mazu grāmatiņu ar nosaukumu "Hokeja pamati", kuru sarakstījis Dainis Ģekānis no Rēzeknes.
"Nu, ko, tad pēc lielās uzvaras?" līksmi iesaucās Jevpalovs, izsaukdams vecāko komandas biedru pierēs dažas rievas. Daži tikai klusībā nopēla jaunēkļa bravūru, kas kausos vēl nebija dabūjis spēlēt un neapzinājās situācijas nopietnību. Cits tikai nogrozīja galvu, tomēr pietaupīja tēvišķu padomu. Par savu sniegumu jauniešu komandās viņš bija dabūjis iesauku Simtnieks, kaut arī daudzi to teica pārspīlējot aiz skaudības, vai pie sevis zinādami, ka augstākā līmenī nekāds simtnieks tur nesanāks.

Vecais izlases doktors Kvēps stāvējā pie ieejas un aktīvi ņurcīja rokās lielu marles vīkšķi, kas viegli oda pēc hloroforma. "Nu, kas ir? Aiziet, aiziet, man nav visa diena. Kam celītis sāp, kas noguris?" viņš manāmi satraukti nobēra un aizsoļoja uz savu kabinetu.
Beļavskis pieķēra, ka jau labu laiku nav pildījis savus galvenā generalisimusa pienākumus, un ieķērcās skaļāk nekā pats bija gribējis "Puiši, mierrā! Brīvi!... Ne ripas! Uz ģērbtuvēm" un nedaudz piesarcis, kokaini pagrieza ģērbtuves sarūsējušo atslēgu. Lielākā daļa hokejistu šobrīd labprātāk gulētu siltā gultā un tikai novilka "Ur-a!".

Ģērbtuve atradaš tieši iepretim Kanādiešu ģērbtuvei, no kuras spēcīgi oda pēc kļavu sīrupa un bebriem. Izlases ģērbtuves mazie pakaramie dažādu personāžu un dzīvnieku formā šeit atradās jau kopš lielās dalīšanās ar slovākiem. Miķeļa skapītī kāds bija atstājis sakaltušu pusgadsimtu vecu siermaizīti ar zīmīti slovāku valodā "neaiztikt! mans!"
Izlase saģērbās savos sarkanbaltsarkanajos formas tērpos un centās noskaņoties cīņai. Sprukts izvilka nelielu blašķīti, kā viņš teica - ar klepus zālēm - un devās noskaņoties ģērbtuves attālākajā stūrī.

Pie ģērbtuves sienas iedegās neliela lampiņa un mīlīga meitenes balss aicināja visus doties uz laukumu. Pēc tam varēja dzirdēt virieša balsi, kas nogārdzas "nu tagad viss?" un ieraksts pārtrūka.
Hokejisti lāčoja pa gumijas noklāto grīdu pretim savai nākotnei.

Kanādieši jau bija salasījušies uz laukuma un zobus griezdami slidinājās pa ledu. Viņiem bija pievienojies arī pazīstamais Sidnijs Krustiņš, kas skaitījās viens no labākajiem nūjotājiem gan Kanādā, gan ārpus tās. Latvijas izlase nelielā bariņā sāka slidināties pretējā pusē.
Vārtos ieslidoja Muštukovu Ervīns. Neviens negaidīja, ka viņš būs tas, kas izlases aizmuguri nosargās, jo jebkuru, kas šodien stāvēs saplosīs ripas. Tomēr vikingu zinības apguvis viņš pat ne pilītes sviedru nesvīda. Tāpat kā savulaik, kad vienpersoniski bija apturējis Dāņu mafiju, kas bija uzkundzējušies pār spēlētājiem.
Muštukovs sagrieza uzacis. Viņa sarkanajiem kājsargiem vajadzēja būt kā lupatai pretinieka buļļa priekšā, kas izaicinoši atgādina, ka lielais spēks nekam neder pret izveicīgo vārtsargu. Viņš no visas sirds gribēja šodien būt varonis. Galvā uzausa vīzijas par to, kā pats prezidents viņam spiež roku un Lipmans pie krūtīm piekabina medaļu ar uzrakstu "Atvaino par visu, bet tu tomēr izrādījies labākais!".
Veterāni Dārziņš ar Cipuli zīmīgi saskatās, ka nu tik ies vaļā. Koba izvilka pēdējo dūmu no sava papirosa un ar knipi iešāva to skatītāju pūlī, kur to pacēla kāds mazs puika un tūdaļ aizjoza, kamēr viņa lēnīgais tēvs kaut ko čehiski kliegdams soļoja iepakaļ.

Arēnā dzirdama pirmā zalve. Spēle sākas.

turpinājums 17:15