KRIETNĀS LATVIJAS IZLASES DĒKAS PASAULES KAUSĀ IV / 2018/

Viegli noputējušās istabas saulainākajā stūrī gultā sēdēja kāds vīrs. "Fōnbjornsensheitn!... Būkartbrūderhokejnīn!" skaļi deklamēja Roberts Bukarts. "Fornbornesheit!". Viņš nopūtās, tas nemaz nebija tik viegli - lauzīt mēli vikingu locījumos. Tikmēr rokas pašas tiecās noglāstīt blakus kārtīgi salocīto hokejista formu tā, itkā tā būtu ar skaistākajiem apaļumiem apveltīta meitene. "KAPTEINIS" zeltītiem diegiem iešūts svarīgi pie formas pieķēries bija Bukarta jaunais tituls. Nē, nē, nav ko te slinkot! "Fjōrsb - "

Durvis ar kāju atspēra garš stāvs, kas nesa milzīgu žagaru kaudzei līdzīgu hokeja nūju salikumu. "Ko tu te sēdi?" jautāja ienākušais Jevpalovs. "Mums tikko jaunas nūjas ieveda, skat! Varēsi izvēlēties pirmais". Nūjas ar skaļu būkšķi nobira zemē. To vēderus rotāja uzraksts 'sia Latvijas Mizgrauzis', bet to lāpstiņās iededzināti auseklīši. Jevpalovs ložņāja pa nūju kaudzi sviezdams vienu te, vienu tur, ik pa laikam piemērīdams kādu pie pleca. Bukarts klusi lūkojās šajā procesijā. Ko gan var mainīt nūja? Ko vispār šajā pasaulē, kas sastāv no neredzamiem spēkiem, kvantiem, kvarkiem, nanodaļiņām un vibrācijām un vibrāciju nano-nanodaļiņām var mainīt kaut kāds koka gabals? Uzvarēs tas, kas būs visprecīzāk ievibrējis visā šajā pasaules ķīselī.
Pie Bukarta kājām nokrita nūja, kurai atšķirībā no citām bija ar spīdīga tērauda cemmi labots caurums. Jevpalovs pat nemanīja no kaudzes aizripojušo biedru un turpināja savu azartisko darbu. Spīdošā nūja gluži vai skatījās Bukarta acīs, zilganpelēkā gaisma vērsās tieši izlases kapteinī.. tā ieurbās Bukarta acīs, savā atspulgā atklājot aizvien vairāk un vairāk .. jo ilgāk Bukarts tajā vērās, jo skaidrāk varēja saskatīt attālas kosmosa dzīles un tālāk - zvaigžņu liesmojošās sirdis, asteroīdu jostas un neapzinātas planētas, kurās dveš nepazīta dzīvība, kuru cilvēka bērns reiz atradīs un sveiks.. kosmiskās arhitektūras, kurās spēcīgas dunoņas un rīboņas pavadībā, Saule un Zeme pārvietojas kopā ar savu galaktiku kā skandināvu teiksmainais ķēniņš Odins, vilkts ugunīm tītos ratos, kurus uz priekšu rauj zirgs ar astoņām kājām.. dunoņa pieņēmās spēkā - varēja saskatīt pasaules sākumu un beigas "valgde helt!!" nodunēja tālumā.. žilbinošā gaismā atklājās Lielais sprādzienus un Ragnaroks, Dzīvība un Nāve "VALG-".. Bukarts pēkšņi pakratīja galvu kā mozdamies no dziļa sapņa. Ausīs skanošā kosmiskā dunoņa spēji apklusa.
Viņš neticēja liktenim un māņiem, un paspēra nokritušo koka gabalu tālāk no sevis.

Arēna.
"COME ON! FASTER" brēca Hārtlijs! Viņš nevarēja tikt pāri nesen piedzīvotajam murgam. Desmit zaudējumi pēc kārtas. Desmit. pēc. kārtas!! Cik bieži vispār cilvēka mūžā kaut kas notiek desmit un pēc kārtas? Hārtlija galvā vārījās dusmas un izmisums! Slidošanas halles spožās gaismas, ko nolāpītie Dāņi ekoloģikas un zaļā stulbuma vadīti bija uztaisījuši tik spožas, ka likās šī ir pēdējā reize starp redzīgajiem, Hārtliju kaitināja vēl trakāk. Viņš atvēzējās un svieda ar bloknotu Daugaviņam, kurš taisīja aizliegtās piruetes un lādēja Gudļevskim vārtos soda metienus "STOP IT! GODDAMNIT! FU*K!". Daugaviņš līksmi pasmaidīja, un devās uz trenera norādīto vingrinājumu laukumu.
Attālākajā nostūrī Indrašis un Miķelis bija piestājuši un rakājās pa formas locījumiem "Rekur ir" Miķelis pasmaidīja, triumfiāli izstiepdams gaisā roku ar nelielu satītu cigareti. Indrašis ātri uzmeta acis Hārtlijam, kurš turpināja sttrosēt jaunāko paaudzi, un pamāja Miķelim lai tas dodas līdzi. Abi hokejisti lāčoja uz izejas pusi.
Miķelim garām aiznesās Mārtiņu Karsums, ar veiklu kustību izķerot nelielo tinumu no Miķeļa rokām un tikpat filigrāni ielidinot to atkritumu toverī blakus Hārtlijam. Miķelim dvēselē tobrīd kaut kas nomira. "Uzpīpēs pēc tam, veči, padalīšos". Visi dodas slidināties.
Karsums sen nebija juties tik labi, un atgriešanās izlasē likās kā ilgi gaidītas dāvanas saņemšana. Plecs tā vien patīkami smeldza, atminoties kā lupatās satriekti dāņi un zviedri mētājas pa zemi. Karsums juta sentēvu spēkus, kas tā vien lidināja viņu pārli laukumam.

"Ok, NOW YOU!" Hārtlijs diktēja Kivelniekam, kurš iestājās vārtos pretī Miķeļa, Indraša un Karsuma kruselim. Hārtlijs norūpējies raudzījās šajā procesijā un prātija, ka nākmais pretinieks noteikti cer apspēlēt tieši Latviju! Siksna un Balcers tobrīd saskrējās, paklupa un smiedamies pa zemi aizšļūca pretim bālajam bortam.
Hārtlijs nopurinājās. Kā gan šie puiki spēs izturēt sapuvušas zivis aprijušos un naftas naudā peldošos Norvēģus? Viņš ar rokām novilka sev gar seju. Bārdas rugāji likās asāki kā parasti un griezās plaukstās. Tik ļoti gribētos šobrīd atrasties kādā Rīgas bārberu šopā, malkot viskiju, pretī būtu televizors, kurā spēlētu izlase, un Hārtlijam nebūtu nekādu rūpju šai pasaulē un .. un ..
"Nē, tu esi profesionālis! Tu to vari." viņš pats sev nobēra. "LET'S GO, POSITION 11.!! RAOUND AROUND"

5.maijs.
Hokejisti bija noskaņojušies. Formīga dāņu tante ielūkojās ģērbtuvēs "Ein minut!", pasmaidīja un pazuda.
Norvēģu ģērbtuves tuvums nedeva mieru un spēcīgi oda pēc mazuta un sapuvušām siļķēm.
Ķēniņš sāka dungot "Trīs .. trīs .. trīs.." "vīri cēlās kaujai un droši cīnījās"
"No Daugavas līdz Gaujai par viņiem brīnījās" pievienojās Sotnieks. "La la la lalalala" Tūkstoš kilometrus tālāk dziesma atbalsojās dzīvokļos un ciemos, un Latvju tauta devās pie ekrāniem, sniegt garīgo atbalstu saviem čempioniem. No maza puikas līdz vecam vīram, dienas darbi tika atlikti, un ļaudīs atkal atdzima cerības.
Hokejisti kļuva aizvien skaļāki savā dziesmā. Karsums savilka siksnas. Gudļevskis izspļāva zellējamās tabakas vīkšķi. Bukarts sažņaudza rokās nūju. Tās stūris iespīdējās metāliskā zilgmē, bet to veicīgi noslēpa hokejista cimds.
Zīle raudzījās nopietnās grimasēs savilktajās kmandas biedru sejās, trenerī.. Hārtlijs iemeta aci pulkstenī un no malas atgādināja britu ierakumu kapteini, kas tūdaļ sagaidīs artilērijas zalvju beigas, svilps un dosies pāri ierakuma malai pēdējā skrējienā pretī vācu ložmetējiem. Zīles domas pēkšņi tik tiešām iztraucēja skaļa svilpe un hokejisti rātni maršēja tuvāk arēnas ledum. Aiz hokejistiem kustēja personāls. Kvēps tipināja ierasti uzmanīgajā solī, un pamanījis pie ieejas policijas formā ģērbtu dāni pagriezās un nobēris "ooh.. soma palika" devās atpakaļ, pa daļai steigā uzgrūzdamies arī pēdējam tumsnējā jakā un cepurē ģērbtajam kolonnas gājējam. Arēna bija grandioza. Skatītāji auroja. Mūzika apdullināja. Gaismas žilbināja. Arēnas gaiss smacēja. Zīles kājas ļima. Tikai biedru pleci palīdzēja nostāvēt.
Daugaviņš norēcās "Viens par visiem!" pārbiedējot aiz stikla sienas stāvošo norvēģu slidu spicētāju.
"VISI PAR VIENU!" norībināja komanda.
Spēle varēja sākties.

Beigas.
Nākamā daļa "Den valgte helt er vendt tilbage, jeb Izredzētais ir atgriezies".

Iepriekšējās daļas:

1.
Krietnā Latvijas izlase iejaucas Pasaules kausā
2.
Drošsirdīgie krīt pirmie, bet par uzmanīgajiem grāmatās neraksta.
3.
Rozēm klātais ceļš