Ačgārnā "Liepāja": Kļava rezultatīvākais, visvairāk punktu pusgada Kamešam

Jāsāk ar faktu, ka tikai otro reizi Virslīgas vēsturē (kopš Latvijas neatkarības atgūšanas) iepriekšējā gada čempione nākamajā gadā nav spējusi iekļūt pat trijniekā. Līdz šim vienīgais tāds gadījums bija 2011. gadā - Aleksandrs Starkovs 2010. gadā aizveda "Skonto" līdz titulam, bet Marians Pahars savā pirmajā sezonā galvenā trenera statusā 2011. gadā ar skontiešiem palika ceturtais. Tagad tāds pats liktenis "Liepājai", tiesa, gan tituls, gan ceturtā vieta iegūta ar vienu un to pašu treneri - Viktoru Dobrecovu.

Kopumā "Liepājas" sastāvā Virslīgā šogad laukumā izgāja 28 spēlētāji (precīzi tikpat, cik pērn, pārklājās 17 futbolisti), un tikai medaļnieces "Jelgava" un "Ventspils" iztika ar mazāku skaitu. Lielākais spēles laiks pamatvārtsargam Pāvelam Doroševam, kurš izlaida tikai divas spēles pēdējo četru kārtu nogrieznī. Visā Virslīgā viņš pēc spēles laika dalīja septīto vietu ar diviem citiem vārtsargiem - Vladislavu Kurakinu un Germanu Māliņu, kuri arīdzan izlaida pa divām spēlēm ("Spartaka" vārtsargs būtībā vienu, jo otrā gadījumā mačs vienkārši nenotika). Pāri 2 000 minūšu slieksnim pāri tika arī Leonels Strumija un Oskars Kļava, bet vēl ar ievērojamu spēles laiku šogad varēja lepoties Valērijs Afanasjevs, Kristians Torress, Deniss Ivanovs, Romāns Mickevičs un Krišs Kārkliņš.

"Liepāja" palika ceturtajā vietā, taču pēc gūto vārtu skaita bija trešā labākā, jo iesita par vieniem vārtiem vairāk nekā "Jelgava" (aizsardzība tikai 5.-6. labākā). Ja vairumā komandu bija 1-3 izteikti uzbrukuma līderi, tad "Liepājā" uzreiz četri futbolisti guva 5-6 vārtus. Ironiskākais ir tas, ka vienīgais, kuram seši goli, ir raženais aizsargs Kļava - divreiz viņš bija precīzs no 11 metru atzīmes, bet arī no spēles gūtie četri vārti viņa ampluā spēlētājam ir solīds rādītājs.

Pa pieciem vārtiem guva Dāvis Ikaunieks un Vladimirs Kamešs, no kuriem "Liepāja" sezonas vidū šķīrās, tāpat piecus vārtus pievienoja jauniņais Marks Kurtišs, kuram tikai 17. spēles laiks. Četrus vārtus iesita vēl viens futbolists, kurš nenospēlēja pilnu sezonu - Edgars Gauračs. Rezultatīvais Kamešs pievienoja arī piecas rezultatīvas piespēles, tikpat Torresam, bet labākais šai rādītājā bija Afanasjevs, kuram sešas rezultatīvas piespēles. Interesanti, ka Kamešs un Gauračs starp tiem futbolistiem, kuri iekrāja vismaz 10 rezultativitātes punktus (Edgaram puse no tiem jau "Spartaka" kreklā), bija ar mazāko spēles laiku visā Virslīgā.

"Liepājas" vārtus sargāja trīs vārtsargi, taču, kā jau minēts, būtībā bija viens izteikts pamatvārtsargs Doroševs, kamēr jauniņajiem Gļebam Sopotam un Krišjānim Zviedrim uzticēja pa vienam mačam pašās sezonas beigās. Interesanti, ka 19 gadus vecais Zviedris, nosargājot vārtus sausā pēdējās kārtas spēlē pret "Daugavpili" (1:0), kļuva par vienīgo vārtsargu šosezon Virslīgā, kurš izgājis laukumā, bet nav ielaidis nevienus vārtus. Doroševs savos 26 mačos nepārspēts palika 12 reizes, kas bija 2.-3. labākais rādītājs Virslīgā līdzās "Jelgavas" vārtu vīram Kasparam Ikstenam.

"Liepāja" starp Virslīgas komandām izmantoja mazāko leģionāru skaitu. Šeit uzreiz jāmin, ka 2016. gada otrajā jūnijā Latvijas pilsonība tika piešķirta argentīnietim Torresam, un, ja ne šis notikums (šo rindu autors statistiski Kristianu uzskaitīja par leģionāru līdz šim datumam un par vietējo pēc tam), tad mazākais leģionāru skaits būtu bijis RFS. Lai nu kā, daļu sezonas Torress pabija leģionāra statusā un kopumā "Liepāju" Virslīgā šogad pārstāvēja seši ārzemnieki - trīs horvāti, divi argentīnieši un vienā mačā nigērietis Ubongs Frensiss. Visi horvāti spēlēja sezonas otro pusi, bet uzticamākie palīgi atkal bija argentīnieši - Strumijam otrais spēles laiks, Torresam piektais.

"Liepājas" vidējais vecums bija 25.5 gadi, un tas bija precīzi tāds pats kā čempionei "Spartakam". Vēl vecākas bija tikai "Jelgava" un "Ventspils". Atšķirībā no "Spartaka", kuram līderi gan pēc spēles laika, gan snieguma bija arī daži gados jauni futbolisti, "Liepājai" tieši visi vecie veidoja kodolu, un TOP15 futbolistu pēc spēles laika vidējais vecums bija pat 28.5 gadi. Vecāki par 30 gadiem bija septiņi liepājnieku spēlētāji, un viņi visi pēc spēles laika satilpa TOP11. Runa ir par Doroševu, Kristapu Grebi (abiem 36), Kasparu Gorkšu (35), Afanasjevu (34), Kļavu (33), Ivanovu un Torresu (abiem 31).

No kodola spēlētājiem jaunākais bija Kārkliņš, kurš pēc mēneša svinēs 21. dzimšanas dienu. Savukārt 18 gadus vecais Kurtišs sakrāja 24 spēles, tomēr bieži vien nāca uz maiņu pēdējās minūtēs un viņam tikai 17. spēles laiks komandā. Pavisam maz spēlēja četri futbolisti, kuri šobrīd sasnieguši 19 gadu vecumu - Antons Tumanovs (viņam gan bija savainojums), Devids Dobrecovs, pieminētais vārtsargs Zviedris un Krists Kristers Gulbis.

"Liepāja" Virslīgas sezonas laikā nopelnīja četras sarkanās kartītes un vairāk bija tikai "Ventspilij". Interesanti, ka liepājnieki trīs no četriem plāksteriem pamanījās nopelnīt 90. minūtē (ieskaitot kompensācijas laiku), turklāt divreiz ar šādu meistarstiķi izcēlās Kļava, kurš bija viens no diviem spēlētājiem Virslīgā ar diviem noraidījumiem. Otrs - čempionu spēlētājs Moštags Jagubi. Kļava vismaz kādreiz bija pazīstams ar dzelteno kartīšu pelnīšanu, bet "Liepājas" rindās otro gadu pēc kārtas viņa standartiem to bija maz - pērn tikai trīs, šogad sešas. Šogad gan, kā jau minēts, statistiku pabojāja noraidījumi. Visvairāk dzelteno kartīšu "Liepājas" rindās Strumijam - septiņas. Toties nevienu kartīti 27 spēlēs nenopelnīja Mickevičs.

Gan 2015., gan 2016.gadā "Liepājas" labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva Strumija (5. un 2.), Afanasjevs (6. un 4.), Toress (7. un 5.), Grebis (9. un 10). un Kļava (10. un 3.). Tam tuvu bija arī Ivanovs (11. un 6) un Kamešs (12. un 9.).

Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku, taču šim materiālam pievienots arī "Excel" fails, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!

Poz. - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - sākumsastāvā uzsākto spēļu skaits. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.

(2012. un 2013.gadā informatīvi izmantoti "Liepājas metalurga" rādītāji)

Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. - iegūtie punkti
(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti
(4) Futb. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. - vidējais vecums 2016. gada beigās tiem, kas kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skatīt. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs

Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie):

Komanda

Mājās/viesos

Visvairāk punktu pret: "Daugavpili" (3:0, 1:0, 1:0, 1:0=12p.).
Vismazāk punktu pret: "Ventspili" (2:2, 0:2, 2:3, 0:0=2p.).
Lielākā uzvara: 1. aplī mājās 3:0 pret "Riga", 1. aplī viesos 3:0 pret "Daugavpili", 2. aplī mājās 3:0 pret "Mettu"/LU.
Lielākais zaudējums: 2. aplī viesos 0:2 pret "Ventspili", 4. aplī mājās 1:3 pret "Jelgavu", 4. aplī viesos 1:3 pret "Mettu"/LU.
Vidējais vārtu skaits: 1.36 iesisti, 1.11 ielaisti, 2.46 kopā (vidēji čempionātā 1.16:1.16, kopā 2.32).

Rezultāti pa spēles nogriežņiem

"Liepāja" nevienu nogriezni summāri nezaudēja, taču diez vai ir apmierināta ar to, ka tai pašā laikā nevienā ceturksnī neizdevās uzkrāt vairāk par plus trīs. Pozitīvākais "Liepājas" izpildījumā bija pēdējais ceturksnis. Pirmkārt, gūtie 14 vārti ir otrs labākais rādītājs aiz "Spartaka", bet, galvenais, ka, lai arī summā ir tikai 14:13, pēdējās 15 minūtēs izdevās izraut 10 papildus punktus, kamēr zaudēti tikai pieci. Ja skaita tikai iegūtos punktus pēdējās 15 minūtēs, "Liepāja" bija labākā turnīrā. "Liepājas" atbalstītāji šogad varēja iegūt daudz jaunu sirmu matu, jo iegūto un zaudēto punktu summa liepājniekiem bija liekākā, respektīvi, tieši šīs komandas maču izskaņās visbiežāk nosvārstījās spēles iznākums.

Skatītāji

Piezīme: septiņām komandām grafikā maksimālā atzīmētā vērtība būs 1 000 skatītāji, bet "Liepājai" „personalizētā” skala ar 1 800.

Lai gan, kā jau tika rakstīts, "Liepāja" pēc lieliskajiem apmeklējuma rādītājiem titula sezonā šogad piedzīvoja ievērojamu 42% kritumu, tai joprojām nebija konkurences skatītāju skaita ziņā. Liepājnieku mājas spēles par spīti viduvējiem rezultātiem (starp citu, "Liepāja" šogad Virslīgā mājās piedzīvoja zaudējumus sešas reizes un bija vienīgā komanda turnīrā, kas viesos ieguva vairāk punktu nekā savu līdzjutēju priekšā) vidēji apmeklēja 876 cilvēki, un tas bija par 68% vairāk nekā tuvākajai sekotājai "Jelgavai" un par iespaidīgiem 125% vairāk nekā vidēji Virslīgā.

Tai pašā laikā bija novērojamas krasas svārstības, un kopējais kritums sezonas otrajā pusē. Četras no piecām spēlēm, kurās bija vairāk nekā 1 000 skatītāju, notika līdz 30. jūlijam, kā arī tieši pēc šī datuma "Liepāja" piedzīvoja četras tādas mājas spēles, kurās neatnāk pat 400 skatītāju. Līdz 30. jūlijam sliktākais rādītājs saskaņā ar maču protokoliem bija 650. Sezonas divas vislabāk apmeklētākās spēles gan "Liepājai" gan turnīrā vispār notika 11. jūnijā (1 590 līdzjutēji 0:1 zaudējumā pret "Jelgavu") un 30. jūlijā (1 561 līdzjutējs 2:3 zaudējumā pret "Ventspili"). Sezonas antirekords - 13. augustā pret "Mettu"/LU, kad atnāca 200 skatītāju, un liepājnieki trešo reizi pēc kārtas zaudēja ar identisku rezultātu 2:3. Savdabīgi, ka 11. marta drēgnumā rezerves laukumā sanāca vairāk skatītāju (900) nekā vidēji sezonā (876). No otras puses, tas, protams, loģiski - tā bija sezonas atklāšanas spēle, un "Liepāja" bija jaunizceptas čempiones statusā.

Leģionāri
Vidēji: 2.5 leģionāri ik spēlē, 8.vieta Virslīgā (vismazākais izmantotais leģionāru skaits).

„Fair Play”
Vidēji: 2.18 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 5.vieta Virslīgā (četras komandas bija korektākas). Virslīgā vidēji – 2.07 punkti.

Statistikas materiāli