Kļaviņš: "LFF valda absolūta panika visos varas ešelonos"

Kādas ir tavas sajūtas par vēlēšanām? Ko no tām sagaidi?
Sagaidu to, ka Latvijas futbola sabiedrība ir gatava pārmaiņām – tas ir tas, ko esmu dzirdējis praktiski no visiem Latvijas Futbola federācijas biedriem, ar kuriem esmu ticies. Mēneša laikā esmu apbraukājis visu Latviju – man tas bija jāizdara mēneša laikā, jo vairāk laika nebija sakarā ar to, ka mani laicīgi neapstiprināja par kandidātu. Esmu veicis 13 tūkstošus kilometru pa Latviju un rīt, parīt ir pēdējās tikšanās [saruna notika otrdien – aut.], lai uzliktu punktus uz „i”. Sagaidu to, ka Latvijas futbola cilvēki vēlas redzēt citādu Latvijas futbola pārvaldību. Sagaidu to, ka Latvijas futbola cilvēki grib redzēt to, ka nauda beidzot strādā Latvijas futbola labā, nevis citiem mērķiem, un Latvijas futbola cilvēki grib redzēt, ka nauda ir pilnīgi atklāti izmantota un godīgā veidā.

Tagad daudz braukāji un tikies. Kādas bija tavas sajūtas par viņiem – vai viņi izrādīja neapmierinātību ar futbola saimniecību? Kāda bija šī te atgriezeniskā saite no viņiem? Un kāda bija viņu attieksme personīgi pret tevi?
Varu teikt, ka 95% no biedriem atrada laiku un izteica vēlēšanos tikties. Apmēram 5%, vairāk Rīgā, bija tādi, kuri pat negribēja tikties. Bet šie 95% vēlējās tikties, viņi bija priecīgi, ka atbraukuši cilvēki, kuri grib nest ko jaunu Latvijas futbolā. Viņi atklāti dalījās savās idejās, savos novērojumos, dalījās ar pieredzi. Daudzviet Latvijā futbola vadība nav bijusi – katrs var pats spriest, vai tas ir labi vai slikti. Un cilvēki, kā jau teicu, vēlas pārmaiņas, un kongresā šīm pārmaiņām vajadzētu notikt. Šī atgriezeniskā saite bija ļoti pozitīva.

Varbūt vari skaitliski atklāt, cik biedri uzreiz pateica tev, ka par tevi nebalsos un otrādi – cik bija tādu, kas uzreiz apsolīja nobalsot par tevi?
Cik atbalsta mani, atļaušos nekomentēt, bet uz kongresu eju ar drošu apņēmību uzvarēt. Savukārt tie, kas atklāti pateica, ka balsos par Gunti Indriksonu, bija 11 biedri – no tiem, ar kuriem es tikos.

Jānis Mežeckis intervijā sacīja, ka Virslīgas sapulcē visi vienbalsīgi nobalsoja, lai tu nebūtu klāt šajā sapulcē. Vai nav tā, ka šie lielie biedri, lielie Virslīgas klubi varbūt mazāk vēlas pārmaiņas un ir apmierināti, savukārt tavs elektorāts nosacīti varētu būt tie mazie klubi, mazie biedri?
Mani atbalsta gan Virslīgas klubi, gan 1.līgas klubi, gan 2.līgas klubi, gan sieviešu futbola klubi. Tā ir mana atbilde uz šo jautājumu. Tas, kas notika šajā sapulcē, domāju, bija pārpratums no abām pusēm – vismaz no manas puses pilnīgi noteikti nebija nekāda slikta nodoma.

Atgriežoties pie taviem plāniem un vīzijas, tavā programmā iztrūka svarīgas sastāvdaļas – par jaunatnes futbola attīstību. Vai tas ir sagatavots un, ja ir, kur ar to var iepazīties? Un divos vārdos – kas ir galvenā ideja?
Ir sagatavots. Galvenā ideja ir izveidot treneru apmācības sistēmu, lai tālāk nodotu klubiem tās idejas, kas ļautu sagatavot spēlētājus, kas ir tehniski atbilstoši sagatavoti mūsdienu futbola prasībām. Un lai viņi ir arī fiziski gatavi brīdī, kad sasniedz brieduma gadus. Lai viņi būtu vajadzīgi lielajās līgās lieliem klubiem. Ja mums būs spēlētāji lielajos klubos... es nerunāju par Madrides „Real” vai „Manchester United”, bet ja mums spēlētāji būs kaut vai, teiksim, „Eibar”, „Ajaccio” vai „Norwich City”, arī tas jau būs liels kvalitātes rādītājs. Un ja mums būs uzreiz seši septiņi astoņi tādi spēlētāji, tas nozīmēs, ka mēs praktiski varam pretendēt uz katru finālturnīru. Un tas ir šis ilgtermiņa mērķis – padarīt Latvijas futbolu tādu, ka mums ir spēlētāji, kuri ir gatavi spēlēt drosmīgi, gatavi paši spēlēt futbolu, nevis traucēt to darīt otrai komandai, paši neko neveidojot. Šī programma tiks publicēta tuvākajās dienās līdz kongresam – internetā, manā „Twitter” profilā.

Vai, tavuprāt, šobrīd pie šī brīža vadības jaunatnes futbolā nav šādu ideju, bet galvenais ir, kā tu saki, jaukt spēli pretiniekam?
Uzskatu, ka nav šādu ideju. Un nav vēlmes darīt kaut ko lietas labā, jo jauniešu līmenī, lai absurdās akadēmiju sistēmas rezultātā saņemtu naudu, ir jāuzrāda rezultāts jauniešu spēlēs. U-14, U-16 vecumā – tas taču ir nonsenss! Ko tad mēs gribam – lai rezultāts spēlē JFC „Skonto” – „Liepāja” U-14 vecumā izšķir to, vai šis klubs ir labs vai slikts? Nē! Uzskatu, ka tā ir absolūti nepareiza sistēma, kas tiks mainīta. Mēs nekad vairs neprasīsim no jaunatnes klubiem rezultātu Latvijas čempionāta spēlēs un tabulā. Tā ir tā lielā atšķirība. Mēs vēlamies sekmēt to, lai spēlētāji pēc iespējas gatavāki būtu brīdī, kad jau jāspēlē futbols 11 pret 11, kad sākas Latvijas jaunatnes izlašu vecums.

Viena lieta, ko redzu maināmu uzreiz - ja atļaus finansiālā situācija, divu gadu laikā izveidot sistēmu, ka Latvijas izlases jau no U-11 vecuma (talanti no visas Latvijas) reizi mēnesī vai reizi trīs nedēļās sapulcējas šeit, Rīgā – aizvadīsim dažu dienu treniņnometni un vedīsim šos spēlētājus uz ārzemju turnīriem par LFF naudu. Un tas būs gan puišiem, gan meitenēm. Tādā veidā, domāju, dosim šīs labās spēles, kas mums trūkst – ar labiem pretiniekiem jau no paša sākuma. Un ticu, kad viņi sasniegs U-15, U-16 vecumu, tie jau būs cita līmeņa spēlētāji.

Minēji, ka rezultāts nebūs noteicošais faktors, dalot futbola akadēmijām finansējumu. Kas tad būs tas faktors?
Visiem tiks izdalīts vienāds finansējums, bet šeit es vēlos paskaidrot. Šajā brīdī mums ir 104 biedri – visiem biedriem būs piecu tūkstošu eiro finansējums. Visās Latvijas čempionātu pieaugušajās divīzijās – Virslīgā, 1.līgā, 2.līgā, 3.līga un, ja vēlāk vēl izveidosies citas līgas, - būs dalība bez maksas. Par tiesnešiem nebūs jāmaksā. Tieši tāpat tāda sistēma Latvijas kausa izcīņā jau no 1.kārtas. Lielajiem futbola klubiem mēs dosim prioritāti infrastruktūras iegādē un uzstādīšanā par LFF līdzekļiem. Jau šajā ziemā mums būs sešas piepūšamās halles – katra apmēram 300 tūkstošu eiro vērtībā. Tās tiks uzstādītas uz jau esošajiem mākslīgā seguma laukumiem. Šīs halles būs ne tikai lielajās pilsētās – esmu vienojies jau ar vismaz četrām vietām ārpus šīm sešām lielajām pilsētām reģionos, kur arī būs šīs te halles. Tā nebūs tikai šo lielu centru ekskluzīva priekšrocība, šādas halles būs arī mazākās vietās.

Tātad rezumējot – „Metta”, kas ir viena no lielākajām futbola akadēmijām, un kāda maziņa futbola skola no mazpilsētas ar nelielu bērnu skaitu saņems vienādu finansējumu, taču „Mettai” būs priekšrocības infrastruktūras uzlabošanā?
Jā, tieši tā.

Mežeckis intervijā sacīja, ka, viņaprāt, tu soli par daudz un neiespējamas lietas, pieminot, vai tik šie nav plāni diviem budžetiem. Kāds būtu tavs pretarguments? Vai arī ekonomiskā ziņā viss ir aprēķināts?
Es netaisos komentēt Jāņa Mežecka jebkāda veida komentārus vai Gunta Indriksona apgalvojumus, uzreiz pasaku. Par budžetu varu pateikt, ka viss ir izrēķināts – gan šī bezmaksas dalība pieaugušo līgās, gan situācija ar infrastruktūru, kas jāierīko gan 2016.gadā, gan tālāk. Tas viss ir iekļauts saprātīgos budžeta apmēros, un mēs absolūti reāli to varam realizēt.

Cik liela, tavuprāt, varētu būt tā daļa, kura, tavuprāt, oficiāli neparādās LFF budžetā? Kā tā tur nonāk?
Oficiālais budžets pēc manā rīcībā esošās informācijas nav patiesais budžets. Patiesais ir līdz 10 miljoniem eiro. Ir dažāda informācija, bet pilnīgi iespējams, ka daļa no naudas līdz Latvijai vispār nenonāk.

Tālāk mazliet par personālijām. Esmu novērojis, ka pēdējā pusgada laikā esi aktīvs viesis dažādos Latvijas futbola pasākumos. Tagad, kad esi iepazinies ar visiem šiem cilvēkiem, tai skaitā LFF darbiniekiem, vai kaut par milimetru neesi mainījis savu viedokli par LFF personālu, redzot, kā viņi strādā? Iepriekš minēji, ka 95% darbinieku ir jāatlaiž.
Varu pateikt par savu vīziju. Kā manā programmā teikts, mēs LFF izveidosim 25 profesionāļu komandu, kas būs algoti darbinieki, plus izlašu treneri un reģionu izlašu treneri, kā arī reģionu vadītāji. Tas ir tas, ko izdarīsim uzreiz, un tas mums ļaus ietaupīt ievērojamus līdzekļus, kurus mēs varēsim ieguldīt atpakaļ futbolā un infrastruktūrā, jo laukumi un halles ir mūsu prioritāte numur viens. Es neizslēdzu, ka darbinieki, kas paliks un turpinās darbu LFF, būs vairāk nekā pieci, bet tie noteikti nebūs vadošie darbinieki. Pilnīgi noteikti. Tie būs melnā darba darītāji, kas katru dienu, neskatoties uz savu brīvo laiku, ģimenes interesēm un pārējo, ziedos sevi Latvijas futbolam. Tie paliks. Tie, kas pārnēsā papīrus no viena kabineta uz otru un tie, kas ir šīs varas ielikteņi vadošos amatos, visi tiks atlaisti.

Tātad no vadītājiem nepaliek neviens?
Pieļauju, ka Ņina Travkina no sieviešu futbola varētu palikt, ja viņa to pati vēlēsies. Citiem es neredzu ne mazāko iespēju palikt. Varbūt vienīgi vēl Jurijs Andrejevs – Izglītības daļas vadītājs – varētu palikt. Katrā ziņā būs ļoti lielas pārmaiņas.

Vēl jautājums, kas „karājas gaisā”, ir tava komanda. Protams, lielu ažiotāžu izraisījis ģenerālsekretāra amats, bet aktuāli ir arī citi amati – sporta direktors un tā tālāk. Varbūt šobrīd tomēr vari atklāt, kas varētu būt tavas komandas cilvēki?
Es tos varu pateikt pēc ievēlēšanas otrajā nedēļā. Pašlaik to nedarīšu. Sporta direktors, visticamāk, būs ārzemnieks, to nekad neesmu slēpis. Par pārējiem amatiem skatīsimies, bet būs masīva reorganizācija. Ja mēs redzēsim, ka varam uztaisīt štatu no 23 cilvēkiem, tad mēs to darīsim. Ja redzēsim, ka vajag 28, tad taisīsim 28. Par ģenerālsekretāru – esmu uzrunājis Kasparu Gorkšu un viņu interesē šis amats. Ja viņš nesaņems labu piedāvājumu profesionālā futbolista karjeras turpināšanai, viņš ir gatavs papildus pievērsties citām lietām. To es šodien ar viņu runāju, to varu atklāt.

Ir pamatotas aizdomas, ka LFF atsevišķas pašreiz augstus amatus ieņemošas personas varētu izspēlēt kādu provokācijas triku arī kongresa laikā, nosaucot kādus cilvēkus, kurus es esmu iekļāvis savā komandā, kā savus cilvēkus. Tādā veidā viņi centīsies diskreditēt to, ko es esmu pateicis. Tas tāpēc, ka LFF šobrīd ir novērojama absolūta panika visos varas ešelonos, un šie cilvēki aizliedz LFF darbiniekiem ar mani tikties, sniegt jebkādu informāciju un vispār dalīties viņu redzējumā par futbolu. Šiem cilvēkiem visi līdzekļi ir labi un ir pamatotas aizdomas, ka kongresā būs vairākas provokācijas, kas būs vērstas uz manis diskreditēšanu. Un, iespējams, biedri tiks ietekmēti, lai viņi nevarētu balsot par mani kā LFF prezidentu.

Vai tevis pieminētā diskreditēšana un pārvilināšana varētu būt saistīta ar Māri Verpakovski?
Māris Verpakovskis nav manā komandā – mēs esam 12 gadus labi pazīstami, bet šajā brīdī viņš nav manas komandas sastāvdaļa. Bet esmu par 99% pārliecināts, ka Verpakovskis tiks ievēlēts par LFF Valdes locekli, un mums nebūs ne mazāko problēmu sastrādāties kopā Latvijas futbola labā – viņam kā Valdes loceklim un man kā prezidentam. Es par to vispār nešaubos, bet Verpakovskis šajā brīdī nav plānots kā līguma darba veicējs LFF.

Ja Kaspars Gorkšs tomēr tiks pie laba līguma ārzemēs, kurš ir alternatīva ģenerālsekretāra vietā?
Ir daži kandidāti Latvijā, bet tikpat labi tas var būt kādas labi attīstītas, demokrātiskas futbola federācijas bijušais ģenerālsekretārs vai prezidents no ārpuses, ja viņam būtu interese man pievienoties. Piedodiet, pagaidām nesaukšu uzvārdus, paturēšu tos pie sevis. Bet ģenerālsekretāra iecelšana, manuprāt, ir viena no visbūtiskākajām lietām, kas jāizdara pašā sākumā, lai pilnvērtīgi varētu realizēt to Latvijas futbola attīstības redzējumu, kādu es piedāvāju savā programmā.

LTV sižetā Guntis Indriksons sacīja, ka uzvaras gadījumā viņš līdz galam savu termiņu nenostrādās un ka jau šī kongresa laikā iepazīstinās ar savu „pēcnācēju”.
Viņš vienīgi ir aizmirsis, ka LFF ir demokrātiska organizācija, kurā nepārmanto prezidenta tiesības, un šis viņa izraudzītais „pēcnācējs” būs cilvēks, kuru kongresā tāpat būs jāapstiprina un būs jārīko ārkārtas kongress, ja Indriksons atkāpsies. Bet es domāju, ka šeit ir ļoti daudz blefa – cilvēki saprot, ka ir maza iespēja uzvarēt šajā kongresā, tāpēc absolūti nebūšu pārsteigts, ja kongresā tiks nosaukts kāda tāda cilvēka vārds, kurš ir manā komandā un kuru esmu priekšā stādījis biedriem. Tā varētu būt apzināta provokācija, lai diskreditētu mani biedru acīs un tādējādi mazinātu atbalstu man. Ir ļoti nopietnas aizdomas, ka tas ir tieši tā, jo ir ļoti savdabīgi telefona zvani no Indriksona dažādiem LFF biedriem pēdējās dienās, un tiek pagriezts, kāpēc jābalso par viņu. Lai tas paliek uz šī cilvēka sirdsapziņas. Es spēlēju atklāti, godīgi, un es redzu, ka biedri arī vēlas godīgu spēli, nevis vienošanās zem galda.

Minēji, ka kāds varētu tikt nosaukts no tavas komandas. Bet būtībā tu esi nosaucis tikai vienu cilvēku – Kasparu Gorkšu. Protams, vēl ir biedri, kas iesniedza parakstus par tevi, bet tā nav tava komanda, un tas loks, ko Indriksons varētu pārvilināt, ir ļoti šaurs...
Es nekomentēšu – lai katrs cilvēks pats izdara secinājumus.

Vai tev ir nojausma, kurš tomēr varētu būt šis „pēcnācējs”, ko Indriksons varētu nosaukt?
Atkārtošos, domāju, ka viņš nosauks cilvēku, kurš ir manā komandā.

Tad tomēr tas varētu būt Kaspars Gorkšs, ar kuru Indriksons tikās Prāgā?
Nekomentēšu.

Jānis Mežeckis minēja, ka LFF prezidentam pie šī brīža statūtiem nav nemaz tik plašas pilnvaras un ka daudzas lietas, kuras esi apsolījis, piemēram, par darbinieku atlaišanu, nemaz nav iespējamas. Ko vari atbildēt šajā sakarā?
Tās ir muļķības un cilvēka vēlme palikt pie varas. Vairāk man tur nav ko komentēt.

Vai vari procentuāli novērtēt savas un Indriksona izredzes uzvarēt vēlēšanās?
Nekomentēšu. Es eju uz vēlēšanām droši. Visu parādīs biedru balsojums, bet svarīgākais ir tas, ka pat tie biedri, kas teica, ka balsos par Indriksonu, apsolīja atbalstīt kongresa sākumā priekšlikumu, ka būs par aizklāto balsošanu, kas ir absolūti normāli un tā tam vajadzēja būt jau tagad LFF statūtos. Arī UEFA un FIFA tieši aizklātā balsojumā ievēl amatpersonas.

Kāpēc Indriksons pieļauj, ka, visticamāk, būs aizklāts balsojums, kas, visticamāk, samazina viņa izredzes?
LFF nav Indriksona SIA. Šeit biedri ar balsu vairākumu nosaka, kāda būs balsošanas kārtība. Vairāki LFF biedri nosūtīja LFF priekšlikumu ieviest aizklāto balsojumu, taču, kā mēs redzam, kongresa dienas kārtībā šāds punkts diezgan dīvainā veidā nemaz nav ielikts. Tai pašā laikā ir iekļauts punkts, kurā LFF vēlas vēlreiz vētīt, kurš no prezidenta amata kandidātiem var būt pielaižams pie vēlēšanām un kurš nē. Manuprāt, tas ir „sveiciens” man, es to tā uztveru.

Par šo „sveicienu” un piemērotību vēlreiz jāpavaicā, lai gan daudz šis temats ir „muļļāts”. Vai tu jebkad esi kaut kādā veidā esi kontaktējies, „dzīvajā” vai virtuāli, ar dokumentos minētajiem Sapinu un Pekoseku?
Es esmu sniedzis savus skaidrojumus LFF Disciplinārlietu komisijai un iesniegumos LFF ģenerālsekretāram. Esmu pielaists vēlēšanām – tātad viss ir legāli un plašākus komentārus es neplānoju vairs sniegt, ja vien, protams, nesāksies jaunas disciplinārlietas.

Bet vai tu šos divus uzvārdus tikai tagad izdzirdēji pirmo reizi, kad šogad LFF šo jautājumu „pacēla”?
Es pat negribu komentēt un iet detaļās. Vēlreiz atkārtošu, ka esmu sniedzis komentārus LFF Disciplinārlietu komisijai un iesniegumā LFF Valdei. Neuzskatu, ka šajā brīdī man būtu jāsniedz kādi papildus komentāri, ko mani ienaidnieki varētu tālāk izmantot pret mani, spekulējot uz kaut kādām lietām, ko viņi visu laiku arī dara.