Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource556 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource556), Fid:2674, Did:0, useCase: 0

Ko vajag pusaudzim?

Ko vajag pusaudzim?
Helmuts Rodke

Iepriekšējos divos materiālos rakstīju par vienu no ātras skriešanas sastāvdaļām – „gurna vilkmi”. Šoreiz runa būs par to, ko, manuprāt, visvairāk vajadzētu pusaudzim, kurš nodarbojas ar sportu.

Tu gribi, lai tavs pusaudzis kļūst par pirmklasīgu sportistu, vai vismaz fiziski attīstītu cilvēku, kurš lietderīgi pavadījis laiku jaunībā? Tu gribi iedot tik daudz savam bērnam, ka šķiet neiespējami to visu realizēt! Ir divas lietas, kas noteikti jācenšas nodrošināt pēc iespējas augstvērtīgāk. Tikai divas lietas, kas darbina attīstību. Un tās ir: 1)pietiekami labvēlīgi apstākļi, un 2) sevis pārvarēšana un nepadošanās.

Ja man jautā, kāpēc es šo visu rakstu, vai stāstu, tad mana atbilde ir – ar šo es motivēju arī pats sevi, stāstot jums es šo visu stāstu arī pats sev, jo arī man ir sevi jāpārvar un jāattīstas. Domājot un rakstot manī rodas arvien jaunas idejas, kā labāk trenēt savus audzēkņus, un, iespējams, kā uzlabot sporta situāciju Latvijā. Un esmu sapratis, ka jāsāk mums visiem ir pašiem ar sevi, nevis jāgaida kaut kādi valdības lēmumi.

Pusaudžu vecumā jebkurā sportā ir ļoti svarīgi dot pēc iespējas to labāko, nevis otršķirīgo. Iespējami labāko uzturu, kvalitatīvākos treniņu apstākļus (ar tiem – kā nu ir, tā ir), labākos sporta speciālistus, psiholoģisko atbalstu, labāko inventāru utt. Pie tam katrā no šim lietām ir arī pietiekami daudz atsevišķu, svarīgu sastāvdaļu. Tatad, savu iekšējo standartu noteikšana katrai pozīcijai, un tiekšanās pēc to uzlabošanas ir pirmais, kas dod progresu. Ok, pieņemsim, ka apstākļi jaunietim ir nodrošināti, taču, pafilozofējot jau var teikt, ka apņēmīgi cilvēki arī sliktākos apstākļos sasniedz lieliskus rezultātus. Tāpēc iedomāsimies, ka mums šie dotie apstākļi jau ir labāki, nekā varētu būt. Tad kas mums pašiem traucē kļūt VĒL labākiem?

Otra un galvenā lieta ir baiļu pārvarēšana un nepadošanās. Baiļu pārvarēšana pusaudzim nozīmē iziešanu no pierastās komforta zonas, kas varētu būt arī ļoti šaura. Neviens no mums nezina, kad atkal vajadzēs sevi pārvarēt – varbūt rīt, varbūt pēc mēneša, bet varbūt tieši šobrīd. Baiļu pārvarēšana nozīmē drosmīgi pieņemt lēmumu būtiski izmainīt savu dzīvi un uzreiz rīkoties, lai jaunos apstākļos sasniegtu labākus rezultātus. Pierastā komfortablā mīņāšanās ierastajos apstākļos tikai aprij laiku, dzīvi. Tātad, pusaudžiem ir jāiemāca šis domāšanas veids, ka visu jauno, kas šķiet noderīgs, vajag pēc iespējas ātrāk ieviest, nevis gaidīt ideālos apstākļus. Bieži vien daudziem arī šķiet, ka viņi vēl nav pietiekami sagatavojušies jauniem pavērsieniem, un ka rīt, vai pēc mēneša, vai nākamgad – tad nu gan es būšu TIK gatavs ieviest izmaiņas savā dzīvē... Pilnīgi maldi! Gatavs SĀKT tu esi jau šobrīd. Un spējīgāks tu kļūsi tikai darot, un apstākļi jaunā ieviešanai nekad nekļūs labvēlīgāki.

Tikai sākot darīt jaunas, progresīvas lietas vai augstākas kvalitātes treniņus, sportists kļūs atbilstoši piemērots. Taču tad, kad mēs uzskatām, ka esam 100% gatavi un piemēroti, mums šis jaunais vairs nav aktuāls, jo tas vairs nespēj dot progresu. Pusaudžiem ļoti bieži ir bailes no nezināmā, no jauniem apstākļiem, jo viņi nezina, kas sagaidāms. Un šī neziņa biedē. Šajā vecumā visi ļoti cenšas noturēties sev ērtā pozīcijā, taču tikai iesaistoties jaunās lietās tā paplašinās. Viss jaunais sākumā šķiet sarežģīts, un prasa zināmu piepūli, taču ļoti bieži jaunieši neapzinās, ka tikai pārvarot sevi grūtos brīžos viņi klūst patiesi „kruti”! Tas arī ir vienīgais, ar ko var lepoties – paša sasniegumi, nevis citu. Tai skaitā vecāku.

Šie jaunie apstākļi būtu visu to lietu uzlabošana, kas sekmē sportisko izaugsmi: dienas režīms, veselīgāks uzturs, dažādi fizio pasākumi, ārstu apmeklējumi, treniņu dienasgrāmatas, noskaņošanās treniņam, pašdisciplīna, laikus izmācīties, bieži vien arī atteikšanās no izklaidēm par labu sportam, kaut kāda papildus izglītošanās utt.

Nepadošanās. Ir viena lieta, kas katram jaunajam sportistam jāsaprot – nevienam nekas nepienākas tikai tāpēc vien, ka viņš to grib. Ja kāds grib spēlēt basketbolu kā Kobe, vai tenisu, kā Nadals (es gan nerunāšu par skriešanu kā Boltam, jo kuram gan to var solīt, lai arī kā trenētos?), tad viņš tāds nekļūs tāpēc vien, ka grib. Parādi tagad, cik stipri tu to gribi, un pierādi ar darbiem, mērķtiecību, un nepadošanos grūtos brīžos. Šī nepadošanās nozīmē pie pirmās izdevības izdarīt to, kas plānots. Nepadošanās nozīmē nepamest iesākto pēc sākuma grūtībām, kad vēl nav iegūts jūtams rezultāts. Diemžēl lielākā daļa šajā posmā arī apstājas. Piemēram – uzsākot pastiprinātus fiziskās sagatavošanās treniņus, jāsaprot, ka katrai metodikai nepieciešams laiks, lai tā dotu rezultātus.

Bieži vien sākums ir iedvesmas pilns, un kādu laiku arī ir progress, taču tas ir tikai tā saucamais „starta progress”, kas ir neliels un ātri pārejošs. Tas īstais fiziskās formas uzlabojums nāk pēc trim nopietniem treniņu posmiem, kur katrs ir vismaz četrus līdz sešus mēnešus ilgs. Tas ir minimālais laiks, pēc kura var jūtami izmainīties cilvēka anatomija. Stiprākas cīpslas, uzlabota muskuļu kompozīcija un izturīgāki kauli. Tās ir izmaiņas kas jau ir noturīgas. Šīs pārmaiņas tad arī ir tā īstā fiziskās sagatavotības bāze, kas noderēs visā turpmākajā sporta karjerā. Taču, tas ir tikai pirmais līmenis, pēc kura sasniegšanas, protams, nevajadzētu apstāties. Tātad - darbs, un vēlreiz darbs. REGULĀRS DARBS BEZ PĀRTRAUKUMIEM!

Ļoti bieži specializētie fiziskās sagatavotības treniņi tiek pārtraukti pirmā posma vidū vai otrajā pusē, kad iet visgrūtāk. Tā ir vislielākā kļūda! Tā ir vistīrākā padošanās!

Taču nedrīkst jaukt padošanos, ar taktisku un trenera plānotu nelielu piebremzēšanu vai atkāpšanos pirms nākamā izrāviena.

Padošanās citiem apstākļiem. Padošanās apstākļiem ir arī nespēja iespringt, lai saorganizētu sev kvalitatīvāku uzturu, un ievērotu to, kaut arī mēs lieliski zinām, ka to vajadzētu. Padošanās ir arī aiz slinkuma neaiziet uz treniņu, vai treniņā nespēt saņemties izpildīt uzdevumus pietiekami kvalitatīvi. Savukārt nepadošanās nozīmē uzreiz censties izpildīt to, ko treneris vēlas redzēt, un tajā kvalitātē, ko no tevis sagaida, nevis šā tā.

Nodarbībās, kur pusaudži trenējas lielākās grupās vai komandās, bieži ir vērojama šī masveida padošanās apstākļiem, savai pašsajūtai vai negribēšanai. Protams, 100% perfektu nodarbību trenerim sagaidīt nebūs iespējams, taču ar iedvesmu un pareiziem vārdiem reizēm var tā motivēt grupu!

Padošanās izklausās šādi - bet es tā negribu, man tā nepatīk, priekš kam man tas, man to nemaz nevajag, tas stulbi izskatās, es tāpat esmu labākais, es labāk citu reizi, kāda jēga, gan jau vēl paspēšu, davai rīt, un tamlīdzīgi. Un padošanās uzreiz ir labi redzama, un ticiet man, nemaz labi neizskatās. Padošanās ir izvēle par labu tam, kas patīk, kas ir ērtāk, nevis tam, kas šajā brīdī būtu jādara.

Vienreiz Alfas ēdamzonā biju liecinieks dramatiskai situācijai, kad viena pusaudža sportista mamma ieraudzīja savu dēlu tusējam ar draugiem tajā laikā, kad viņam bija jābūt treniņā. Viņš tika skaļi kaunināts pa visu Alfu. Arī es, sēžot netālu sajutos kaut kā stipri neomulīgi un līdzvainīgs šajā situācijā. Nerunājot par to, kurš un kā vairāk sevi apkaunoja, redzam, ka padošanās iegribām var novest arī pie nepatīkamām situācijām.

Mēs ikviens vairāk vai mazāk padodamies, taču ir atšķirība, vai tas ir reti, un pēc tam mēs saņemamies, vai tas notiek sistemātiski un bez mazākajiem pašpārmetumiem.

Pusaudžu vecumā sistemātisks smadzeņu treniņš uz prasmi spēcīgi nokoncentrēties treniņa uzdevumiem un citām svarīgām ikdienas lietām attīsta jaunietim spējas justies komfortablāk daudz plašākā dzīves situāciju klāstā un iemaņas vieglāk atrisināt sarežģītus jautājumus. Iemāci savam pusaudzim dzīvot! Iemāci nepadoties un būt drosmīgam, pat ja sākumā šķiet, ka ir grūti gan fiziski, gan morāli, un tā būs vislabākā dāvana viņam, kā topošajai personībai. Pats pēc tam varēsi lepoties ar viņu!

Svarīgi ir arī iemācīt pusaudzim saprast, ka pēkšņas grūtības nenozīmē visas dzīves sabrukumu, ka tas ir tikai pārbaudījums un treniņš viņa personībai. Izprotot šīs lietas viņš noteikti jutīsies labāk. Neviens nav kļuvis izcils bez grūtībām. Tieši tāpēc mums visu laiku jāmeklē jauni izaicinājumi.

Ko pusaudži grib? Tāpat, kā visi mēs, viņi noteikti vēlas justies laimīgi. Viņiem ir ļoti svarīgi apzināties, ka apkārt, ģimenē viss ir kārtībā, ka viņiem veicas. Taču viņiem jāiemāca saprast, ka problēmas un grūtības ir tāpēc, lai tās risinātu, ka tas ir izaugsmes instruments. Visu laiku būt ērtos apstākļos nav laime, tā ir tikai ilūzija. Īsto laimes sajūtu dod nopietns veikums, sevis vai grūtību pārvarēšana. Sportist - kolekcionē savus lielos veikumus, savas uzvaras pār sevi!

Mācot pusaudžus mēs pilnveidojam arī paši sevi. Gan pusaudžu vecāki, gan treneri. Labāki viņi - labāki arī mēs. Mazliet egoistiski, vai ne?

  +4 [+] [-]

, 2013-05-21 11:04, pirms 5 gadiem
Kā naglai pa pieri! Super!

  +3 [+] [-]

, 2013-05-21 11:11, pirms 5 gadiem
Jā, trener, zelta vārdi, motivācija, motivācija un vēlreiz motivācija!!! Uz priekšu.
Visi šie padomi attiecas ne tikai uz pusaudža vecumu, bet - patiešām - uz jebkuru vecumu. Sākt vari jebkurā brīdī, vienīgais, ko nedrīkst, ir - padoties.

  +3 [+] [-]

, 2013-05-21 11:46, pirms 5 gadiem
Sakarīgs gekss tas Rodke

  +1 [+] [-]

, 2013-05-21 12:16, pirms 5 gadiem
Labs raksts!

  +1 [+] [-]

, 2013-05-21 12:50, pirms 5 gadiem
Pusaudzim vajag mauciņu pie sāna,kaudzi naudas, bentliju un dzīve izdevusies

  +1 [+] [-]

, 2013-05-21 13:22, pirms 5 gadiem
Vairāk šādu treneru Latvijā!

     [+] [-]

, 2013-05-21 15:59, pirms 5 gadiem
Aborts rakstīja: Pusaudzim vajag mauciņu pie sāna,kaudzi naudas, bentliju un dzīve izdevusies
mums sakriit domas..

     [+] [-]

, 2013-05-23 19:28, pirms 5 gadiem
kārtējais lieliskais raksts. paldies!

     [+] [-]

, 2013-05-24 01:17, pirms 5 gadiem
Aborts rakstīja: Pusaudzim vajag mauciņu pie sāna,kaudzi naudas, bentliju un dzīve izdevusies
Bentliji sūūūkāāā