Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:810, Did:0, useCase: 3

Treneris H. Rodke: Problēmas ar ceļiem un citām locītavām

Helmuts Rodke
Helmuts Rodke

Kad ceļa locītavā saveidojas izaugumi ar asām malām un sairst skrimslis, tad tur iekšā burtiski plosās īsta elle un ir nežēlīgas sāpes. Tas attiecas arī uz pārējām: pleca, potītes, gūžas, arī daudzajām mugurkaula starpskriemeļu locītavām. Kas rada šīs problēmas, un kā sportistu savlaicīgi no tām pasargāt, burtiski izglābt viņa nākotni - par to šajā rakstā.

Locītavu skrimšļu noārdīšanās nebūt nav tikai vecu cilvēku problēma. Pateicoties paviršām treniņu metodikām, mazkustīgam vai nepareizi-kustīgam dzīvesveidam, ar tām saskaras arvien jaunāki cilvēki. Pat 8-10 gadus veci bērni. Riska grupas: 1) tie, kam ir liekais svars, jo tauki izdala signālvielas, kas iekaisuma gadījumā skrimšļa noārdīšanos paātrina, 2) strauji izstiepušies pusaudži, sportisti vai nesportisti, tas vienalga. Jo lielākoties viņu muskuļi vēl nav pietiekami stipri, lai locītavas saturētu.

Kad un kāpēc locītavu virsmas sabrūk pastiprināti? Skrimšļu šūnas var tās uzturēt perfektā stāvoklī gadu desmitiem. Patiesībā skrimšļa fibrillu tīklojums var izturēt 100 gadus un vairāk (Brigeman 2016). Ja vien mēs par to rūpējamies. Bet tiklīdz ir kādi sarežģījumi: muskuļu vai cīpslu pārslodzes, iekaisumi, savainojumi, skrimšļu šūnu jutekļi uztver negatīvās ķīmiskās signālvielas, un locītavu virsma sāk neatgriezeniski atmirt. Audi iekaist, satūkst, kaulā zem skrimšļa kārtiņas parādās plaisas, un veidojas artrīts.

Šos sarežģījumus, iekaisumus un savainojumus rada gan muskuļu un cīpslu vājums, gan mazkustīgums, gan neadekvāta slodze.

Mazkustīgums un struktūru vājums

Mazkustīgums ir pat bīstamāks par pārslodzi. Vājš ķermenis jutīgāk un slimīgāk reaģē uz jebkādu slodzi, kas spēcīgam cilvēkam būtu pilnīgs nieks. Piemēram, labi trenēta vieglatlēta – lēcēja celis atspēriena laikā var izturēt slodzi pat līdz tonnai un vairāk. Bez negatīvām sekām. Un arī mugurkauls nez kāpēc nesabrūk, bet tieši otrādi - nostiprinās. Turpretī nesportistam pat 3 x vieglāka slodze var radīt iekaisumu un deģeneratīvas izmaiņas (skolas sports: tāllēkšana vai maksimāls sprints ne-vieglatlētiem, lēcieni uz betona bruģa…).

Mazkustīgā dzīvesveidā skrimšļi vienkārši izzūd. Pat līdz 10% nedēļā, ja cilvēks guļ slimnīcā (Kardoso 2017). Zemas intensitātes slodze, mierīga pastaiga svaigā gaisā vai šopings tas pats mazkustīgums vien ir, jo locītavām ir pārāk garlaicīgi - trūkst adekvāta izaicinājuma, lai nostiprinātos. Tāpēc sportistiem pēc operācijām ir īpaši svarīgi ātrāk sākt slogot ķermeni.

Neadekvāta slodze

Iesildīšanās laikā locītavās sāk izdalīties sinoviālais šķidrums, kas ir barības vielām bagāta kaulu virsmu smērviela, skrimslis piebriest un kļūs elastīgāks. Ja sportists pietiekami neiesildās, locītava ir sausāka. Tādā kondīcijā intensīvi skriet, atsperties vai piezemēties pavisam droši nozīmē skrāpēt locītavu virsmas. Spēka treniņos, cenšoties pacelt sev neadekvātu svaru, arī var savainot ne tikai muskuļus. Skolas sporta stundās, kad skolēniem, kuriem ir nosaluši ceļi, kuri ir kādu laiku stāvējuši bez kustībām, pēkšņi liek intensīvi skriet vai lēkt, arī notiek šī locītavu virsmu bojāšana.

Amatieru sports, kur reizi nedēļā "savācas blice uzraut basi", bet pārējo 6 dienu laikā neviens neapmeklē trenažieru zāli, ir gandrīz vai visriskantākā padarīšana. Tāpēc jau arī daudzi saitē savus sāpošos ceļus, bet vertikālā slodzē (lasi - katrā zemskarē) skrimšļiem un cīpslām tas diemžēl nekādi nepalīdz. Skvošs bez iepriekšējas saišu un muskuļu nostiprināšanas - tas pats. Ir pieredzēts, ka kortos divu nedēļu laikā divi cilvēki (abi izbijuši sportisti) pārrauj Ahilleja cīpslu. Jāsaka, ka arī tāds šķietams sīkums kā pārlieku stipra dubļainu vai sniegotu apavu noklapēšana – kāju dauzīšana pret zemi arī ir izteikti slikta ceļiem, potītēm un gūžām. Sevišķi, ja esam nevis uzreiz pēc sporta, bet nosaluši.

Tiem, kam jau ir problēmas vai rehabilitācijas periods - vēl pēdējā konsultācija ar dakteri, un marš uz stiprinošajiem treniņiem. Ja vienu locītavu vajag kādu brīdi pasaudzēt, tad pārējās var sporta zālē trenēt droši.

Rezultāts nepareizām treniņu metodikām un attieksmei

Tikai divi piemēri: 1) 10-gadīgam hokejistam sāp priekšpusē celis. Hokeja treneris liek viņam vai nu paciest sāpes un trenēties uz ledus (jo – ko čīksti kas tad tu par vīrieti, ka nevari paciest sāpes?), vai arī nemaz nerādīties treniņos. Jo alternatīvu nemaz nav. Bet, nosūtot bērnu uz izmeklējumiem, izrādās, ka pārslodzes dēļ saite jau ir gandrīz atrāvusi kaula gabalu no locītavas. Tas pats atklājās komandas biedram, kam arī “tikai” sāpēja celis. 2) Mūsu basketbola veterāni, īpaši jau sievietes, kuras savu jaunību bija ziedojušas sportam, bet tagad var knapi paiet.

Riska faktori meitenēm un sievietēm

Lielāka dabiskā nosliece uz X formas kājām - vairāk noslogojas krusteniskās saites. Menstruāciju laikā hormoni padara cīpslas un saites mīkstākas un trauslākas. Nepietiekamu spēka treniņu rezultātā stabilizējošie muskuļi, sevišķi hamstringi ir vāji. Nespēcīgu muskuļu un cīpslu dēļ ir sliktāka atspērienu un piezemēšanās amortizācija un triecienu mīkstināšana.

Kā var uztrenēt/sagatavot locītavas sportam un dzīvei?

Pareizi trenējoties skrimšļi aktīvi atjaunojas, aug un pielāgojas. Vismaz trīs stiprinošās nodarbības nedēļā visu pusaudžu periodu, un jaunais talants nezinās, ko nozīmē būt invalīdam jau 20 gados. Tieši otrādi, viņa mugurkauls būs taisnāks, bet locītavas norūdītas.

Sportošana vai bumbošana pati par sevi neko sevišķi cīpslas un skrimšļus neattīsta. Ir vajadzīgs specializēts darbs. Katrā vecumposmā, katram jaunietim personalizēti, katrai situācijai pielāgoti nostiprinošie vingrinājumi. Pirmkārt jau tie ir taisnvirziena skrējiens un dažādi stimulējošie lēcieni - vieglatlētikas pamati.
Uz kādas virsmas tos darīt? Iespējams, kādu tas pārsteigs – vislabāk uz stingras un gumijotas grīdas, nevis mīkstās smiltiņās vai uz nestabilām balansa virsmām! Un noteikti jāizvēlas stingrāki, nevis pārāk mīksti, “saudzējoši” apavi.

Obligāti ir arī spēka vingrinājumi kājām ar labi izkoptu kustības negatīvo fāzi (obligāti arī sievietēm). Sevišķi darbā ar lieliem svariem. Tāpat izpildīti taisnvirzienā un uz stabilas virsmas. Kad cīpslas un skrimšļi ir pamatīgi nostiprināti taisnvirzienā, tad tie ir gatavi izturēt ekstrēmu un pat bīstamu slodzi. Tad arī sporta veidos ar strauju virziena maiņu, kas pēc būtības ir tālu no veselīgām kustībām, sportista locītavas būs pārsteidzoši stabilas. Kā vieglatlētikā, tā arī spēka vingrinājumos, īpaša liela nozīme ir pareizam apjomam, intensitātei un kustību tehnikai. Lēcieni "kā sanāk" ir bīstami.

Ja muskuļi un kauli nostiprinās dažu nedēļu laikā, tad cīpslām, krusteniskajām saitēm un locītavu skrimšļiem ir vajadzīgi 8 – 10 mēneši. Tāpēc, piemēram, jaunie basketbolisti vai hokejisti, patrenējoties tikai vasarā, nevar iegūt vēlamo fizisko sagatavotību visai sezonai. Tāpēc arī nav iespējams ātri sagatavoties savam pirmajam maratonam. Neviens skrējējs vispār nevar kļūt stiprs, ja nedara spēka un ātrspēka darbu. Faktiski regulāra locītavu nostiprināšana, monitorings un aprūpe ir vajadzīga visu laiku, kamēr vien jaunietis aug.

Lai arī var šķist, ka sportists, ja vien viņš iet uz treniņiem, izaugs stiprs tāpat, īstenībā tie ir smagi maldi. Kvalitatīvi fiziskie treniņi prasa gan ekstra laiku, gan fokusu, gan, ko tur slēpt, arī līdzekļus. Un tie nebūt nav lieki tēriņi. Patiesībā tā ir tālredzīga investīcija.

  +4 [+] [-]

, 2017-12-12 11:53, pirms 6 gadiem
Pie pēdējā prasītos pierakstīt vismaz kādu bāzi ko darīt tiem, kas nav vairs šie jaunieši/ir krusteni pārplēsuši.

  +5 [+] [-]

, 2017-12-12 12:12, pirms 6 gadiem
Prieks, ka sporta portālos vismaz idejas līmenī par šo problēmu tiek runāts. Pats esmu gājis krustenisko saišu un meniska plīsumam un noteikti no tā varēja izvairīties, ja būtu lielāka atbildība un sapratne par to, cik nopietnas var būt sekas. Uzskatu, ka visiem treneriem vajadzētu obligāti iziet kursus, kur par šo problēmu tiek runāts un pēc tam godprātīgi jāizglīto jaunieši, lai mēs no sporta iegūtu nevis pusmūža vecuma būtu klibi.

  +3 [+] [-]

, 2017-12-12 12:20, pirms 6 gadiem
Paldies, loti noderīgs raksts, varēja vel tikai pieminēt pie kā griezties ja ir jau locītavās sāpes!

  +2 [+] [-]

, 2017-12-12 12:28, pirms 6 gadiem
Par šo būtu jādiskutē un jāorganizē valsts līmenī, jo cilvēki paši sačakarē kājas,rokas un tad prasa atbalstu no valsts!

  +2 [+] [-]

, 2017-12-12 12:49, pirms 6 gadiem
flipsider rakstīja: Par šo būtu jādiskutē un jāorganizē valsts līmenī, jo cilvēki paši sačakarē kājas,rokas un tad prasa atbalstu no valsts!
Atkarībā no kuras puses uz to "paši sačakarē" skatās!

  +4 [+] [-]

, 2017-12-12 13:45, pirms 6 gadiem
manuprāt vietā ir vārds izglītotība jebšu labāk derētu izglītošana... 98% no parastajiem mirstīgajiem ne sporto pietiekami ne arī dara to pietiekami pareizi. tātad galvenā problēma - kā pie mūsdienu darba izdzīvošanas apstākļiem (jo būsim reāli - mūsdienās ļoti daudzi strādā pie datoriem un sporto nepietiekami) vispār lai saglabā veselību daudz maz normālā kvalitātē... Nav runa par sportu un sportošanu, bet gan par dzīvsveidu kā tādu...

  +1 [+] [-]

, 2017-12-12 17:39, pirms 6 gadiem
Patiesība vien ir. Vispār kam bērniem sporta stundas - lai iemācītos spēlēt futbolu vai basketbolu?! Stundu metodika ir pilnīgā pakaļā.. un kas to stimulē? - neprasmīgi ministrijas darboņi,kas sastāda nejēdzīgas priekšmetu programmas un pieprasa kaut kādu mistisku normatīvu izpildi. Kamēr skolā tās 3-4 stundas netika veltītas vispārējai fiziskai attīstībai,tikmēr nav vērts par šo problēmu pat diskutēt augstākā līmeni.

  +2 [+] [-]

, 2017-12-12 18:19, pirms 6 gadiem
tomy91 rakstīja: Patiesība vien ir. Vispār kam bērniem sporta stundas - lai iemācītos spēlēt futbolu vai basketbolu?! Stundu metodika ir pilnīgā pakaļā.. un kas to stimulē? - neprasmīgi ministrijas darboņi,kas sastāda nejēdzīgas priekšmetu programmas un pieprasa kaut kādu mistisku normatīvu izpildi. Kamēr skolā tās 3-4 stundas netika veltītas vispārējai fiziskai attīstībai,tikmēr nav vērts par šo problēmu pat diskutēt augstākā līmeni.
Laikam tu skolā neesi bijis vai nu sen, vai ļoti sen, jo nekādi normatīvi pašlaik netiek pildīti. Precīzāk, tas no IZM netiek prasīts. Ja kādā skolā vēl aizvien strādā pēc šī normatīvu izpildīšanas principa, tad tā jau ir skolotāja pašdarbība.

Savukārt par stundu skaitu - ja mēs gribam palielināt sporta stundu skaitu, tad ir jāsāk ar to, ka kādam citam priekšmetam šīs stundas tiks atņemtas. Ko griezīsim nost?

Sporta stundas uzdevums nav visus satrenēt un nostiprināt visu. Sposta stundai skolā galvenais ir ļaut bērniem izkustēties. Paralēli, protams, apgūstot to vai citu aspektu. Vai tā ir pareiza skriešanas tehnika, vai trīssolis, vai darbošanās komandā.

Sporta skolotājs nav arī nav treneris! Viņa galvenais uzdevums ir kontrolēt bērnu drošību un ievirzīt viņu enerģijas izlādi vajadzīgajā virzienā un attīstīt bērna kustības, koordināciju utt., elementāras lietas, lai rokas spētu strādāt koordinēti ar kājām.

Visās nelaimēs vainot skolu ir muļķīgi. Primāri vienmēr būs ģimene. Ja ģimenei, vecākiem, precīzāk, ir vienalga par to kādā fiziskā stāvoklī ir viņu bērni vai, a viņi zina, ka bērniem ir problēmas, bet viņi nevis tās risina, bet pie ārsta paņem atbrīvojumu no sporta, tad nevajag vainot skolu.

Anekdoti atcerējos:
Bērnudārza audzinātāja saka viena bērna mammai:
- Jūsu bērns grupiņā lamājas!
- H*j zin, kur viņš to iemācījās!

  +2 [+] [-]

, 2017-12-12 18:21, pirms 6 gadiem
Jeap, man ir 26. trenējos nepareizi, kad biju jaunāks - tagad mugura sāp, labais celis pie lielākām slodzēm sāp un pie manas situācijas , lai atrastu laiku tā visa labošanai - uj uj uj

  +2 [+] [-]

, 2017-12-12 19:24, pirms 6 gadiem
Tonna rakstīja: Laikam tu skolā neesi bijis vai nu sen, vai ļoti sen, jo nekādi normatīvi pašlaik netiek pildīti. Precīzāk, tas no IZM netiek prasīts. Ja kādā skolā vēl aizvien strādā pēc šī normatīvu izpildīšanas principa, tad tā jau ir skolotāja pašdarbība.

Savukārt par stundu skaitu - ja mēs gribam palielināt sporta stundu skaitu, tad ir jāsāk ar to, ka kādam citam priekšmetam šīs stundas tiks atņemtas. Ko griezīsim nost?

Sporta stundas uzdevums nav visus satrenēt un nostiprināt visu. Sposta stundai skolā galvenais ir ļaut bērniem izkustēties. Paralēli, protams, apgūstot to vai citu aspektu. Vai tā ir pareiza skriešanas tehnika, vai trīssolis, vai darbošanās komandā.

Sporta skolotājs nav arī nav treneris! Viņa galvenais uzdevums ir kontrolēt bērnu drošību un ievirzīt viņu enerģijas izlādi vajadzīgajā virzienā un attīstīt bērna kustības, koordināciju utt., elementāras lietas, lai rokas spētu strādāt koordinēti ar kājām.

Visās nelaimēs vainot skolu ir muļķīgi. Primāri vienmēr būs ģimene. Ja ģimenei, vecākiem, precīzāk, ir vienalga par to kādā fiziskā stāvoklī ir viņu bērni vai, a viņi zina, ka bērniem ir problēmas, bet viņi nevis tās risina, bet pie ārsta paņem atbrīvojumu no sporta, tad nevajag vainot skolu.

Anekdoti atcerējos:
Bērnudārza audzinātāja saka viena bērna mammai:
- Jūsu bērns grupiņā lamājas!
- H*j zin, kur viņš to iemācījās!
Tonna, pilnīgas muļķības!
Pirmkārt, normatīvus LIEK pildīt jo bieži. Skolotājiem tā vienkārši ir ērtāk. Un vecāki vai IZM neko nekontrolē.
Otrkārt, sporta stundu uzdevums tieši ir fiziski sagatavot. Nevis likt primitīvi izkustēties. Jo skola ir IZGLĪTĪBAS iestāde.
Matemātikā, valodās vai vēsturē mēs taču gribam un sagaidām, ka skolēns būs spēcīgi sagatavots INTELEKTUĀLI, vai ne? Un skolotāji to arī cenšas izdarīt.
Tāpat ir ar sporta stundām. Vajag stundās nodarboties nevis ar, piedodiet, dauņu līmeņa idiotismu, bet gan sagatavot skolēnu FIZISKI! Attīstīt!
Par IZM spējām labāk neizteikšos...

     [+] [-]

, 2017-12-12 19:34, pirms 6 gadiem
Vēl atbildot Tonnai:
Sporta skolotājs ir TIEŠI ar trenera izglītību.
Jāļauj tikai viņam normāli strādāt.

     [+] [-]

, 2017-12-12 20:18, pirms 6 gadiem
Nordic rakstīja: Tonna, pilnīgas muļķības!
Pirmkārt, normatīvus LIEK pildīt jo bieži. Skolotājiem tā vienkārši ir ērtāk. Un vecāki vai IZM neko nekontrolē.
Otrkārt, sporta stundu uzdevums tieši ir fiziski sagatavot. Nevis likt primitīvi izkustēties. Jo skola ir IZGLĪTĪBAS iestāde.
Matemātikā, valodās vai vēsturē mēs taču gribam un sagaidām, ka skolēns būs spēcīgi sagatavots INTELEKTUĀLI, vai ne? Un skolotāji to arī cenšas izdarīt.
Tāpat ir ar sporta stundām. Vajag stundās nodarboties nevis ar, piedodiet, dauņu līmeņa idiotismu, bet gan sagatavot skolēnu FIZISKI! Attīstīt!
Par IZM spējām labāk neizteikšos...
Ja normatīvus LIEK pildīt, bet neviens neko nesaka, tad, acīmredzot, skolēnus tas apmierina un nav pamata trobelei. Neapmierina? A tad kāpēc neviens neko nesaka? Gaida, kad pēkšņi atnāks uz stundu un tur priekšā būs ķīseļa upes debesmannas krastos?

Ko nozīmē - fiziski sagatavot? Domāju, ka te mūsu saprašana baigi atšķirsies, jo es esmu absolūti pārliecināts, ka sporta stundās nav jāgatavo bērni un jaunieši tam, lai viņi varētu sportot. Tas ir sporta skolu un klubu uzdevums. Tajā skaitā ņemties ar šajā rakstā izvirzīto problēmu.

Skolā, pie esošās pieejas, apjoma un iespējām, ir jādod bērnam iespēju izkustēties, paralēli attīstot viņos, PIRMKĀRT, interesi par sportu, otrkārt - pašus pamatus, tādus kā kooordinācija, lokanība utt.
Ja mēs runājam par ideālu uz kuru būtu jātiecas, tad sporta stundai esošajā formātā vispār būtu jāpazūd un pēc pirmajiem gadiem VFS ir jābūt interešu treniņiem. Līdzīgi kā tas ir ASV.

Par treneriem un skolotājiem - skolas laikā man ir nācies saskarties ar diviem skolotājiem, kuri savā jomā bija ja ne izcili, tad noteikti ļoti profesionāli, taču skolā viņi bija absolūtas nulles. Trenēt bērnus, vadīt kori vai darbmācības pulciņus, kur bērni ir ieinteresēti un spējīgi, ir viens, bet skolotājam ir jāstrādā ar visiem.
Tāpēc vienmēr ir jāatceras, ka papīrs ir viena lieta, taču tas neko nepasaka par cilvēka spējām.

  +1 [+] [-]

, 2017-12-12 21:18, pirms 6 gadiem
Tonna,
Redz, elementāra fiziskā sagatavošana, tāpat kā matemātiskā vai valodu sagatavošana ir nevis sportam, bet gan dzīvei! Un tas skolai IR jānodrošina. Pro sports jau ir sekciju ziņā.
Nabaga divām īsajām sporta stundām skolā tieši ir jābūt super kvalitatīvām, nevis kaut kāda tur izkustēšanās-māžošanās. Un par to kāds saņem algu...
Kusties pēc stundām vai ar ģimeni cik uziet.
Bet piekrītu tev, ka ir jāmaina sistēma. Tā arī būtu īsta izglītības reforma. Kur sporta stunda būtu orientēta uz skolēna fizisko spēju kompetences attīstīšanu.

  +1 [+] [-]

, 2017-12-12 21:33, pirms 6 gadiem
Nordic rakstīja: Tonna,
Redz, elementāra fiziskā sagatavošana, tāpat kā matemātiskā vai valodu sagatavošana ir nevis sportam, bet gan dzīvei! Un tas skolai IR jānodrošina. Pro sports jau ir sekciju ziņā.
Nabaga divām īsajām sporta stundām skolā tieši ir jābūt super kvalitatīvām, nevis kaut kāda tur izkustēšanās-māžošanās. Un par to kāds saņem algu...
Kusties pēc stundām vai ar ģimeni cik uziet.
Bet piekrītu tev, ka ir jāmaina sistēma. Tā arī būtu īsta izglītības reforma. Kur sporta stunda būtu orientēta uz skolēna fizisko spēju kompetences attīstīšanu.
Gribētu redzēt to cilvēku, kurš matemātiku vai valodas priekš izmantošanas ikdienā ir iemācījies no skolas programmas! Arī šos priekšmetus neviens skolā nemāca tādā apjomā, lai cilvēkam būtu viss zināms un viņš to var pielietot. To pierāda arī situācija, kas mums ir augstskolās, t.i., kad starp vidusskolu un augstskolu ir milzīga bedre visās zināšanās, t.i., tā bedre, kas ir jāaizpilda cilvēkam pašam, ja viņš grib izglītoties konkrētā jomā, nevis gaidīt kad viņu nu skola iemācīs.

Te ir tieši tas, ko daudziem ļoti patīk darīt un ko daudzi pie pirmās izdevības piekopj - visu vainu noveļ uz skolu.

Izglītība (ar fizisko kutlūru kā vienu no neatņemamām sastāvdaļām) ir ļoti sarežģīts un komplekss process, kur pati skola ir tikai viena daļa un nebūt ne pati svarīgākā. Tāpat viss sākas un beidzas ģimenē, kā arī bez paša apmācāmā intereses un iesaistes, nekas nesanāks.

P.S. Tīri intereses pēc - ko tad tu piedāvā ieviest tajās 4 stundās, lai skolēns tiktu "sagatavots dzīvei"?

  +1 [+] [-]

, 2017-12-13 10:04, pirms 6 gadiem
19 gados guvu traumu ceļiem. Femuropatellāra hondropātija jeb skrimšļaudu sabojāšana. Eju pie ārstiem un neko jēdzīgu man nepasaka. Vai nu jābeidz sportot vai jāveic injekcijas ceļos. Domāju, ka nedaudz pietrūkst izglītošanas skolā par traumu nozīmi. Varbūt tiešām sporta skolotājiem vajadzētu seminārus par traumām un to novēršanu. Skolās būtu ļoti noderīgi informēt skolēnus par ieslidīšanās nopietnību un pārslodzes riskiem.

     [+] [-]

, 2017-12-26 17:33, pirms 6 gadiem
Gruduls rakstīja: 19 gados guvu traumu ceļiem. Femuropatellāra hondropātija jeb skrimšļaudu sabojāšana. Eju pie ārstiem un neko jēdzīgu man nepasaka. Vai nu jābeidz sportot vai jāveic injekcijas ceļos. Domāju, ka nedaudz pietrūkst izglītošanas skolā par traumu nozīmi. Varbūt tiešām sporta skolotājiem vajadzētu seminārus par traumām un to novēršanu. Skolās būtu ļoti noderīgi informēt skolēnus par ieslidīšanās nopietnību un pārslodzes riskiem.
Ne Tu viens...

     [+] [-]

, 2017-12-28 22:28, pirms 6 gadiem
Nordic rakstīja: Tonna, pilnīgas muļķības!
Pirmkārt, normatīvus LIEK pildīt jo bieži. Skolotājiem tā vienkārši ir ērtāk. Un vecāki vai IZM neko nekontrolē.
Otrkārt, sporta stundu uzdevums tieši ir fiziski sagatavot. Nevis likt primitīvi izkustēties. Jo skola ir IZGLĪTĪBAS iestāde.
Matemātikā, valodās vai vēsturē mēs taču gribam un sagaidām, ka skolēns būs spēcīgi sagatavots INTELEKTUĀLI, vai ne? Un skolotāji to arī cenšas izdarīt.
Tāpat ir ar sporta stundām. Vajag stundās nodarboties nevis ar, piedodiet, dauņu līmeņa idiotismu, bet gan sagatavot skolēnu FIZISKI! Attīstīt!
Par IZM spējām labāk neizteikšos...
Es nezinu nevienu treneri, kas pāris reizes nedēļā ar 40min ilgām nodarbībām spēj kādu fiziski sagatavot. Ja gribi lai bērns tiek fiziski sagatavots , tad jāsūta vinš uz treniņiem, lai gan tad arī nav nekādas garantijas...

  +1 [+] [-]

, 2018-01-09 17:17, pirms 6 gadiem
Eeee...... vispirms- lai būtu fizkultūras, jeb sports skolotājs skolā ir nepieciešama atbilstoša izglītība, sporta akadēmija sagatavo šos skolotājus. Ja šiem speciālistiem netiek iemācīta teorija par traumām, to atpazīšanu utt. un attiecīgi adekvātu reakciju/rīcību, ja skolēns ir guvis kādu traumu, tad jājautā- kādus speciālistus sagatavo tā akadēmija un kādi tad ir šie skolotāji?
Ja sporta stundās notiek izkustēšanās, un učuka vienīgais pienākums ir pieskatīt lai kāds ar hanteli otram pa galvu nesaliek, vai uz šķēpa neuzdur, tad man ir baisi laist savu bērnu uz skolu. Par to, ka skolotājam nav nojausmas kā atšķirt pārslogta muskuļa sāpi no sastieptu saišu sāpes pat nerunāsim. Tad rodas jautājums- vai šādos apstākļos ir pieļaujama jebkāda "sportošana" skolās? Jo ar taumām būs visu mūžu jāmokās tam bērnam kurš nezinīša pedagoga vadībā būs sačakarējis kājas, rokas utt.