Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2674, Did:0, useCase: 3

H. Rodke: Sports un radošums, zobi un ledus

Helmuts Rodke
Helmuts Rodke

“Viņam vispār nevajag neko domāt. Lai dara, kā treneris un fizioterapeits liek. Gan laukumā, gan treniņos. Jo mazāk viņš domās, jo labāk būs.” Tā es izlasīju latviski drukātā sporta presē vēl nesen. Rodas jautājumi: Cik kreatīvam tad sportistam ir vai nav jābūt? Un vai pietiek, ja tu esi tikai paklausīgs izpildītājs?

Šajā rakstā – par sportista “līdzdalību,” pēkšņām izredzēm, un kā līdz tām tikt.

Rezumējums

Psiholoģija un darbs ar sevi sportā izšķir visu. Radošumu vajag labākiem treniņiem, ātrākam progresam, augstākiem rezultātiem, tehnikas apguvei, veselības uzlabošanai, smagu traumu sadziedēšanai, stabilam sniegumam, paštēlam, un veiksmīgai karjerai kopumā.
Vizualizācijai un epiģenētiskām izmaiņām.
Šāda ir TOP pieeja sportistu sagatavošanā.
Viss.

Gara priekšspēle un kaunpilns nobeigums - ne tas labākais scenārijs... Arī sportā, vai ne?
Ne katram atlētam vajag izmācīties LSPA.
Un trenerim nav obligāti jāiziet līderības neirobioloģijas kurss Arizonas universitātē.
Tomēr, lai veiksmīgi sagatavotu sportistu, viņam ir jābūt gan režisoram, gan producentam, gan psihologam.

Fiziskā sagatavošana ir dažādu sportista spēju nokomplektēšana.
Dzelžu cilāšana un mentālais treniņš, krosiņi un teorija, tehnikas slīpēšana un iztēle vai iedvesma ir savstarpēji tikpat cieši saistītas kā Saimons Kouels ar skarbumu un saviem jaunajiem, spožajiem zobiem.

Sistēma

Jebkas pasaulē, arī sports balstās uz kādu sistēmu, kārtību, stilu un noteikumiem.
Sportistus var iedalīt trijās grupās:
1) tie, kuri nespēj iekļauties konkrētā sporta veida sistēmā, viņiem tas ir par grūtu vai sarežģītu,
2) veiksmīgi iekļaujas un gūst normālus panākumus,
3) sevišķi radošie - pārspēj sistēmu un trenerus, pārsteidz ārstus, ar savām idejām un sniegumu uzstāda jaunus standartus, un ved avangardu tālāk nākotnē pretī nezināmajam. Tā arī sporta veids attīstās.

Radošuma mīnusi

Es saprotu, kāpēc treneri liek sportistam reizēm nedomāt. Jo paša galvā radītā nedrošība, bailes vai šaubas paralizē, paaugstina kortizola līmeni un sabojā gan spēli, gan treniņus, gan atveseļošanos pēc traumas.

Arī es audzēknim teiktu – pietiks radīt!
Pietiks paredzēt scenārijus, kas visdrīzāk nekad nenotiks, radīt kaitīgas domas, nevēlamu bioķīmiju un pārdegšanu. Baidīties no tā, kas nemaz neeksistē, ir muļķīgi.

Plusi

Pirmkārt jau - vizualizācija. Tas ir fantastisks rīks, un to pielieto praktiski visos sporta veidos. Bobslejā pirms starta pilots ar aizvērtām acīm domās izbrauc trasi, vingrotāji pirms sarežģītiem elementiem, kārtslēcēji, sprinteri, daiļslidotāji, kalnu slēpotāji, golferi, basketbolisti, tenisisti… visi, kuri prot, veic šo ideomotoro treniņu.

Šādi mēs varam vizualizēt jebko. Tas uzlabo neironu saiknes, koordināciju, spēku, veselību, uzvedību, noskaņojumu, spējas, utt., un tā ir ekstra degviela fiziskajā sagatavošanā.
Saviem audzēkņiem es lieku vizualizēt pēc vajadzības.
Sākot no veselības un vingrinājumiem, beidzot ar savu personību.
Ar īpašu metodi mēs raujam vaļā visu iespējamo potenciālu, un iedarbinām slēpto rezervju turbīnas.

Ir svarīgi kādā pašapziņā, noskaņā un iekšējā ritmā sportists jau ierodas uz treniņu jeb – KAS un kādā emocijā mums ir atnācis. No tā ir atkarīga gan iesildīšanās, gan visa turpmākā treniņa fons.

Vizualizācijas prasmes ir jātrenē, un to var darīt gandrīz jebkuros apstākļos, aizvietojot haotiskas domas ar mērķtiecību. Šeit svarīgs ir ātrums, ar kādu mēs ieslēdzamies tēmā. Netrenētam cilvēkam tas var ilgt no pāris nedēļām līdz pat vairākiem gadiem - fokusēšanās trūkuma un prokrastinācijas dēļ.

Taču labi apmācīts sportists to paveic vidēji pusotrā minūtē. Līdzīgi kā to dara aktieri.
Piemēram, Merila Strīpa var viegli ieiet vajadzīgajā tēlā un emocijā divu sekunžu laikā.
Mums treniņos rekords ir 7 sekundes.

Labi apgūta, šī tehnika ir spēcīga, un daudziem te paveras negaidītas izredzes apglabāt savu veco, neefektīvo ES, un veikt sportā izrāvienu. Kā sacīt – tikt pie krējuma. Svarīgi - kreatīviem sportistiem izdodas vizualizēt un ieiet draivā labāk. Viņi ir atvērtāki, viņus interesē idejas, viņi baidās mazāk, un tāpēc viņi izsitas sportā ātrāk. Un šis ir viens no talanta rādītājiem.

Citi plusi: radošajiem ir vieglāka adaptēšanās dažādos sacensību apstākļos, zemāks stresa līmenis, harismātiskāks paštēls, un viņi labāk atrisina problēmas.

Ne-radošums

Ir tad, kad sportistam ir apsēstība ar soctīkliem vai Fortnite, liekas dīvainības, protesta pret visu stils, zvaigžņu slimība, neprofesionāli untumi, vai kaprīzes kā izlutinātam bērnam.
Sevišķi, ja pat pieaudzis cilvēks ir čīkstīgs un emocionāli nestabils, jo tas liecina nevis par viņa unikālo būtību, bet par iekšējo bērnudārzu.
Jebkurš var uzvilkt krāsainu žaketi, bet tā ir jāprot arī atbilstoši nest.
Ja vari būt kreatīvs tikai ar “zālītes” piedevu, tas neskaitās, jo tie ir kruķi vājajiem.
Un tas ir kā staigāt pa plānu ledu.

Redzesloks

Noteikti tam ir jābūt plašākam nekā spraugai starp Lūisa Hamiltona priekšzobiem.
Ja deviņus mēnešus gadā, sezonu pēc sezonas es redzu tikai vienu un to pašu halli un apstākļus, monotoni un bez brīvdienām eju uz sportu, runāju ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem par vienu un to pašu, tas kreativitāti tikai nogalina.

Ja fokusā ir tikai štanga, štanga, štanga, proteīns, miegs, un atkal štanga, runāt tikai par stangu, sapņot par štangu… Tas ir kā dzīvot vienā pikselī.
Sportistam ir jābauda, jāredz un jāzina visa iespējamā māksla, zinātne, daba, kultūra un tehnoloģijas.

Lai neviens viņu nesauktu par “šauro pieri,” vajag izrauties no ierastā pagalma, jāsatiek jauni cilvēki, jāklausās, jārunā un jādomā.
Jo tas attīsta to pašu smadzeņu puslodi, kas atbild par sporta meistarību, un arī uzlabo atjaunošanos. Ir jālasa un jāveido vārdu krājums, lai spētu noformulēt domu, un intervijā pateiktu ko vairāk un interesantāk par garlaicīgām standarta frāzēm. Un skolā ir jārēķina matemātikas uzdevumi, jo tas labi trenē otru puslodi un fokusēšanos.

Kreatīvs sportists:
- Izmanto tās pašas iespējas un rīkus, ko citi, bet sasniedz vairāk,
- Redz uz dzird to pašu, ko citi, bet ierauga un saprot to, ko citi nav varējuši pat iedomāties,
- Ar tiem pašiem vingrinājumiem un doto laiku, uztrenējas labāk nekā pārējie,
- Spēj rakt dziļi, un tur, kur citiem paliek tikai tumšāks, viņš tiek pie spožām idejām.

Savi plusi ir arī konservatīviem un nekreatīviem izpildītājiem. Kā galvenais – stabilitāte. Un arī sistēmai viņi ir ērti. Taču jāuzmanās, jo jebkurā brīdī kāds spilgtā žaketē var nosmelt visu krējumu, un tad atliks tikai sēdēt tumšā istabā ar ledu pie pieres.

  -3 [+] [-]

, 2020-01-07 13:46, pirms 4 gadiem
Rodkes raksti ir bezjēdzīgākie sportacentrā

  +5 [+] [-]

, 2020-01-07 15:02, pirms 4 gadiem
portal rakstīja: Rodkes raksti ir bezjēdzīgākie sportacentrā
nepiekritīšu. Tas pats hokejists, kurš ir ienācis vienīgajā mājaslapā, kuru viņš zin, neskaitot fb un ig, uzskries virsū šim rakstam un varbūt tiks arī līdz pēdejām rindkopām, iespējams arī kaut ko paņems no šī raksta un mēģinās varbūt kaut ko sākt darīt lietas laba, runājot par šaurajam pierēm

  +2 [+] [-]

, 2020-01-07 18:25, pirms 4 gadiem
Lasot Rodkes rakstus ir jādomā, un tad protams katram var atrasties kas noderīgs.Kaut vai neliela nianse, kas var pozitīvi mainīt esošo lietu kārtību.

  -1 [+] [-]

, 2020-01-07 18:31, pirms 4 gadiem
Izlasīju no sākuma līdz beigām. Tad no beigām līdz sākumam. Sapratu, ka te ir autora radoša pieeja rakstniecībai par sporta tēmu. Vairāk neko nesapratu. Sorry.

     [+] [-]

, 2020-01-08 00:45, pirms 4 gadiem
žēl, ka Rodke tikai raksta. Varbūt vajadzētu ieguldīt savu darbu LV sportistu attīstībā? tā teikt - nesavtīgi

     [+] [-]

, 2020-01-08 09:45, pirms 4 gadiem
.............. rakstīja: žēl, ka Rodke tikai raksta. Varbūt vajadzētu ieguldīt savu darbu LV sportistu attīstībā? tā teikt - nesavtīgi
Es teiktu nevis žēl, bet paldies, ka arī raksta!

     [+] [-]

, 2020-01-08 19:13, pirms 4 gadiem
Ar šādiem rakstiem pat Latvijas sporta akadēmiju pabeigt nevar, kaut kāds autora viedoklis par tādu tēmu kā ''radošums'', kas tas vispār tāds ir?