"Maccabi Tel Aviv": nācijas komanda ar 30 miljonu budžetu

“Žalgira” vārds kaimiņvalstī tiek saistīts ar Lietuvas valstiskuma vēsturi un uzvaru Žalgira kaujā. “Maccabi” izcelsmes pamatā ir trīsreiz senāki vēsturiski notikumi.

Jūda Makabejs (Yehudah ha-Makabi) bija žīdu priesteris, kurš 167.-160. gadā pirms Kristus dzimšanas vadīja Makabeju sacelšanos pret seno grieķu un sīriešu pārvaldīto Seleikīdu impēriju.

Seleikīdu valdnieks Antiohs Pirmais pirms sacelšanās sākuma nosūtīja kareivjus uz Jeruzalemi. Viņi apgānīja Otro Templi – žīdu tautas svētāko vietu – un pārdēvēja to Zeva vārdā. Antiohs cēla altārus grieķu dieviem un piedāvāja žīdiem divas izvēles: ticības maiņu vai nāvi.

Trīs gadus vēlāk Makabejs padzina iekarotājus no Jeruzalemes un atjaunoja jūdaistu svētnīcu Tempļa kalnā. Par godu tempļa atgūšanai žīdi svin "Hanukkah" – gaismas svētkus astoņu dienu garumā. Šogad svētki notiks no 24. decembra vakara līdz 1. janvāra vakaram.

Pirmos žīdu sporta klubus 19. gadsimta nogalē izveidoja Vācijas un Austrijas-Ungārijas izcelsmes žīdi. Šādi klubi parādījās Stambulā (1895), Plovdivā (1897), Berlīnē, Budapeštā (1898) un Krakovā.

"Maccabi" sporta klubs tika izveidots 1906. gadā Jafā (mūsdienu Telavivas senākā daļa) ar nosaukumu "Rishon LeZion Club". Kā var nojaust pēc nosaukuma, kluba dibinātāji simpatizēja cionistu kustībai, kuras mērķis bija Palestīnā izveidot Izraēlas valsti.

Pirmā Pasaules kara priekšvakarā žīdu sportistu organizācija apvienoja 30 biedrības, kuras darbojās sešos reģionos – Vācijā, Austrijas rietumos, Galīcijā (Polijas dienvidaustrumi un Ukrainas rietumi), Bulgārijā, Turcijā un “Eretz Yisrael” (Palestīnā).

Pasaules žīdu 12. kongresā, kas notika 1921. gada Karlovi Varos, tika nolemts izveidot jumta organizāciju – Maccabi World Union (MWU). Organizācija darbojās kā daļa no Pasaules cionistu kustības ar mītni Vīnē, vēlāk Brno (1927-1929), Berlīnē (1929-1933) un Londonā (1933-1950).

Otrā Pasaules kara gados lielākā daļa “Maccabi” sporta klubu tika iznīcināti. Savu darbību neapturēja vienīgi “Maccabi” klubi Lielbritānijā un Somijā. Daudzi "Maccabi" sportisti pieteicās dienēt britu armijā, žīdu brigādes sastāvā cīnoties pret nacistiem Itālijā.

Mūsdienās MWU apvieno 400 000 biedrus vairāk nekā 60 valstīs. Organizācija, sākot no 1932. gada, rīko “makabiādes” jeb makabeju spēles. Deviņpadsmitajās makabeju spēlēs, kas notika 2013. gadā, piedalījās vairāk nekā 9000 sportistu no 78 valstīm.

“Maccabi Tel Aviv” futbola komanda no 1928. līdz 1948. gadam spēlēja Palestīnas līgā. Tās sīvākā konkurente bija Telavivas “Hapoel”. Konkurencē ar britu un arābu vienībām minētās Telavivas komandas izcīnīja 9 no 11 Palestīnas līgas tituliem.

Izraēlas aizsardzības ministrs Moše Dajans – attēlā ar nākamo Izraēlas premjerministru Arielu Šaronu – kļuva par pazīstamāko “Maccabi” līdzjutēju. Foto: AP/AFP/ITAR-TASS/Scanpix

Tals Brodijs (pa labi) bija viens no amerikāņu spēlētājiem, kurš palīdzēja “Maccabi” 1977. gadā pirmo reizi triumfēt Eiropas Čempionvienību kausa izcīņā

Pini Geršona vadībā “Maccabi” uzvarēja ULEB Eirolīgā divus gadus pēc kārtas

Kluba basketbola nodaļa tika dibināta 1932. gadā. Straujāka tās attīstība sākās pēc Neatkarības kara (1947-1948) un Izraēlas valsts pasludināšanas. Izraēlas basketbola Superlīga tika izveidota 1954. gadā, bet “Maccabi” nopelnīja pirmo čempionu kausu.

Sākot no 1954. gada, "Maccabi" izcīnījusi 102 titulus, tai skaitā 51 reizi uzvarējusi Izraēlas līgā, 43 reizes izcīnījusi Izraēlas kausu, sešas reizes triumfējusi Eirolīgā (1977, 1981, 2001, 2004, 2005, 2014), pa vienai reizei uzvarējusi Adrijas līgā (2012) un Starpkontinentālā kausa izcīņā (1980).

“Maccabi” ir 100% privāti finansēts klubs, sarunā ar Sportacentrs.com apliecināja Izraēlas lielākā laikraksta “Yedioth Ahronoth” (1939) žurnālists Baraks Haklajs (Barak Haklai). No 1969. līdz 2008. gadam klubu sponsorēja Izraēlas vadošais pārtikas uzņēmums “Elite”, vēlāk – “Electra”.

Kluba ienākumu lielāko daļu veido abonementu pārdošana. “Maccabi” ir 11 000 abonementu īpašnieku. Gada abonements maksā no 300 līdz 2500 ASV dolāriem, vidēji – 1500. Tādā veidā klubs iegūst vairāk nekā pusi (16,5 miljonus) no budžeta, kurš tiek lēsts 30 miljonu dolāru apmērā.

Lēmumus pieņem 5-6 cilvēki. Šajā lokā ietilpst Federmanu un Recanati ģimenes, kā arī kluba prezidents Šimons Mizrahi, ģenerālmenedžeris Hagajs Badašs (Hagay Badash) un sporta direktors Nikola Vučičs.

Basketbols ir otrs populārākais sporta veids Izraēlā aiz futbola, taču “Maccabi” ir pati populārākā komanda, apliecina Haklajs. Dzimtenē tai jau daudzus gadus ir iesauka "nācijas komanda".

Kluba vēsturē bijuši trīs zelta laikmeti un visus vieno viens cilvēks – Šimons Mizrahi. Trīsdesmit gadus vecais jurists 1969. gadā tika iecelts par “Maccabi” pagaidu vadītāju, taču nav atstājis savu amatu līdz pat šim brīdim.

Jeruzalemē dzimušais Mizrahi bija Telavivas pirmo žīdu pilsoņu mazdēls. Telavivā viņa vectēva vārdā nosauktas divas ielas – “Mizrahi A” un “Mizrahi B”. Astoņpadsmit gadu vecumā Mizrahi tika iesaukts Izraēlas aizsardzības spēkos (IDF), kā rezerves virsnieks piedaloties Sešu dienu karā (1967), “Yom Kippur” karā (1973) un “Peace for Galilee” karā. Viņš ir IDF rezerves pulkvedis.

Mizrahi izveidoja "Maccabi" par finansiāli stabilu klubu, atvilināja uz Telavivu labus Eiropas un amerikāņu spēlētājus, kā arī guva izcilus sportiskos panākumus. Amerikāņu žurnāls “Time” 2007. gadā ierindoja Mizrahi 16. vietā pasaules ievērojamāko sporta amatpersonu sarakstā.

Trīs gadus pirms Mizrahi klubā ieradās “Maccabi” pirmā superzvaigzne Tals Brodijs. Divdesmit divus gadus veco “Illinois” absolventu 1965. gada draftā ar #12 izvēlējās “Baltimore Bullets”, taču aizsargs NBA karjeras vietā deva priekšroku spēlēšanai Izraēlā.

“Maccabi” toreizējais treneris Ralfs Klains pēc Brodija ierašanās mainīja komandas rokrakstu. Pozicionālas cīņas vietā priekšroka tika dota dinamiskai spēlei ar ātriem izrāvieniem. “Maccabi” pārvarēja trīs Eirolīgas “play-off” kārtas un iekļuva finālā, savukārt Brodijs tika atzīts par 1967. gada labāko sportistu Izraēlā.

Viņa pirmajā sezonā uz “Maccabi” spēlēm sāka nākt Izraēlas premjerministrs, IDF štāba priekšnieks un Kneseta (parlamenta) locekļi. Amerikāņu spēlētājs redzēja, ka “Maccabi” uzvaras pār Eiropas klubiem atstāj pozitīvu iespaidu uz izraēliešu morāli. “Jutu, ka notiekošais ir lielāks par mani un jāturpina, jo redzēju rezultātus.”

Brodijs sākumā nolēma spēlēt Izraēlā tikai vienu gadu. Sezonas beigās – īsi pirms Sešu dienu kara – pienāca brīdis, kad Ēģipte un Sīrija draudēja iestumt Izraēlu jūrā. ASV Ārlietu ministrija nosūtīja Brodijam telegrammu, iesakot viņam atstāt Izraēlu. Spēlētājs rīkojās savādāk – viņš brīvprātīgi pieteicās vadīt fiziskās nodarbības Izraēlas kareivjiem, kuri bija izvietoti pie Jordānijas robežas.

1968. gadā Brodijs atgriezās ASV, lai divus gadus kalpotu tās bruņotajos spēkos. Dienesta laikā viņš spēlēja ASV armijas “All Star” komandā, bet 1970. gada maijā pārstāvēja ASV izlasi Pasaules čempionātā Dienvidslāvijā. Turnīra laikā viņš saņēma vēstuli no Izraēlas aizsardzības ministra Mošes Dajana, kurš aicināja Brodiju atgriezties Izraēlā.

Brodijs tā paša gada beigās veica naturalizācijas procedūru, kļuva par Izraēlas pilsoni un tika iesaukts IDF, kur nokalpoja trīs gadus. Pēc militārā dienesta beigām viņš atgriezās “Maccabi” rindās, nospēlējot klubā līdz 1980. gadam.

2011. gada 31. marts: “Maccabi” spēlētaji pateicas līdzjutējiem. Foto: AFP/AP/ITAR-TASS/Scanpix

Bijušais Geršona palīgs Deivids Blats kļuva par vienu no labākajiem Eiropas treneriem

2013. gada 18. februāris: Deivids Blats tiekas ar Rima Kurtinaiša trenēto Himku komandu. Aizmugurē plakāts ar sešstūraino Dāvida zvaigzni

Deivids Blats 2014. gada 18. maijā Milānā aizveda “Maccabi” līdz sestajam Eirolīgas titulam

Aizsargs pārstāvēja Izraēlas valstsvienību 78 spēlēs, gūstot 1219 punktus. Tādējādi Brodijs savas karjeras laikā spēlēja gan ASV, gan Izraēlas izlasēs, turklāt kalpoja abu valstu armijās. Par viņa karjeras virsotni kļuva 1977. gadā izcīnītais Eirolīgas tituls.

Eirolīgas pusfinālā “Maccabi” tikās ar Maskavas CSKA – komandu, kuras sastāvā bija seši Minhenes spēļu čempioni ar kapteini Sergeju Belovu priekšgalā. Padomju Savienība 15 gadus bija apbruņojusi arābu valstis cīņai pret Izraēlu un boikotēja izmēros nelielo valsti Vidusjūras krastā.

Politisku iemeslu dēļ CSKA atteicās spēlēt Telavivā, bet Padomju Savienība atteicās izsniegt vīzas Izraēlas kluba spēlētājiem. Beigās “Maccabi” mājas spēli aizvadīja Beļģijas mazpilsētā Virtonā. Laikraksts “Maariv” nosauca 1977. gada 17. februāra spēli par “cīņu starp Dāvidu un Goliātu”.

Spēli tiešraidē skatījās liela daļa Izraēlas iedzīvotāju. “Maccabi” uzvarēja ar 91:79 un sajūsminātie līdzjutēji iznesa Brodiju laukumā uz saviem pleciem. Vēl desmitiem gadu vēlāk spēle tika atzīta par izšķirošu notikumu Izraēlas nacionālās identitātes izveidē.

“Mēs esam kartē,” TV komentētājam pasludināja eiforijā esošais Brodijs. “Un mēs paliksim kartē – ne tikai sportā, bet visur.”

Tas kļuva par slavenāko teicienu Izraēlā. Premjerministrs Menahems Begins 1981. gadā to izmantoja kā politiskās kampaņas saukli, bet Džeimsa Neismita vārdā nosauktā Basketbola Slavas zāle 2008. gadā sarīkoja īpašu izstādi ar nosaukumu “Putting Israel on the Map”.

“Basketbola kungs” un “Cilvēks, kurš ierakstīja Izraēlu kartē” neapstājās pusfinālā. “Maccabi” finālā, kas notika 7. aprīlī Dienvidslāvijas galvaspilsētā Belgradā, uzvarēja tā laika spēcīgāko Eiropas komandu “Varese” ar 78:77. Mājās komandu sagaidīja 150 000 cilvēku.

1978. gada 8. septembrī “Maccabi” kļuva par pirmo Eiropas komandu, kura uzvarēja NBA klubu. Izraēlieši mājās pārspēja toreizējos līgas čempionus “Washington Bullets” ar 98:97.

2014. gada 16. maijs: “Maccabi” līdzjutēji “Piazza del Duomo” laukumā Milānā. Foto: AP/AFP/ITAR-TASS/Scanpix

2014. gada 19. maijs: “Maccabi” līdzjutēji pulcējas (Ichāka) Rabīna laukumā Telavivā

”Maccabi Madness”: Eirolīgas čempionu svinības Telavivā

“Maccabi” otrais zelta laikmets pienāca 21. gadsimta pirmās desmitgades vidū, kad pie kluba stūres atgriezās Pini Geršons. Viņš 1993. gadā iemantoja slavu, “Hapoel Galil Elyon” komandas priekšgalā pārtraucot “Maccabi” 36 uzvaru sēriju Izraēlas līgā, bet 1996. gadā izcīnīja Izraēlas kausu, vadot Jeruzalemes “Hapoel”.

Izšķirošajā spēlē par iekļūšanu 2004. gada “Četru finālā” izraēlieši tikās ar Kauņas “Žalgiri”. Brīdī, kad līdz pamatlaika beigām bija atlikušas 2,2 sekundes un viesi atradās vadībā ar 94:91, Giedrs Gusts netrāpīja nevienu no diviem soda metieniem. Geršons pieprasīja minūtes pārtraukumu, Deriks Šārps iemeta neticamu tālmetienu un “Maccabi” svinēja uzvaru papildlaikā.

Tālākie notikumi tika ierakstīti Eirolīgas vēstures grāmatās. “Maccabi” finālā Telavivā sagrāva Boloņas “Skipper” ar 118:74 un izcīnīja ceturto titulu. Gadu vēlāk izraēlieši pievienoja vēl vienu triumfu, bet Geršons tika nosaukts par Eirolīgas labāko treneri.

“Maccabi” nākamais zelta mirklis pienāca 2014. gadā, kad klubs izcīnīja līdz šim pēdējo “Triple Crown”, vienā sezonā triumfējot Eirolīgā, Izraēlas čempionātā un kausa izcīņā. Galvenais treneris Deivids Blats saņēma Eirolīgas labākā trenera balvu, bet nākamajā gadā aizveda “Cleveland Cavaliers” līdz NBA finālam.

Nākamgad iznāks “Maccabi” 1977. gada komandai veltītā dokumentālā filma “On the map”.

Video: “On the map” reklāmas rullītis

Izmantotie resursi:
מכבי תל אביב - מועדון לענפי ספורט - עמוד הבית
Maccabi Tel Aviv - Welcome to EUROLEAGUE...!info
Brief History - MWU
ynetnews.com
International Jewish Sports Hall of Fame