SASPERJODS: Kā piecelties Latvijas sportam?!

Pārmaiņas vajag

No vienas puses objektīvi sporta pazinēji un eksperti atzīst, ka skaitlis 0 medaļu ailē ir likumsakarīgāks par jebkuru medaļu, kas šogad būtu. Tikai Laura Ikauniece – Ādmidiņa bija uzskatāma par reālu pasaules elites atlēti ar drošu potenciālu medaļai, kamēr pārējie – Štrombergs, Palameika, Samoilovs un Šmēdiņš, Plēsnieks, Grigorjeva tomēr virs sevīm turēja lielas jautājuma zīmes. Neiedziļināšos sīkāk, jo ne par to šeit ir stāsts.
No otras puses Latvijas atrašanās līdzās Luksemburgai, Maltai, Maķedonijai vai Turkmenistānai, Moldovai un Kirgizstānai nav likumsakarīga un cienīga OECD dalībvalstij. To vēl pieciestu, ja mums būtu kādi 6 top6 un 10 top10 rezultāti, bet tādu mums ir tikai attiecīgi 3 un 7.

Tātad Rio’ 2016 rezultāts ir slikts. Traģēdija tā nav, bet savā ziņā jumts uz galvas ir uzgāzies. IZM Sporta departamenta direktors E. Severs jau ceturtdien paziņoja, ka nepieciešamas pārmaiņas, saucot pie galda LOK, LOV un LSFP, kamēr A.Vrubļevskis – “Mums nav par ko uztraukties un kaunēties, ka Latvijas sportisti olimpiskajās spēlēs izcīna ceturto, piekto, sesto, septīto vai astoto vietu”. Pārmaiņām nepieciešams pārmaiņu līderis un A. Vrubļevskis tas noteikti nevar būt. Viņš runā, ka naudas par maz, taču kaut kā jau gadus 8 neesmu dzirdējis, ka kāds no top atlētiem būtu sūdzējies, ka kaut kas būtiski trūktu finansējuma ziņā. Tātad (ne)rezultāts rodas no kā cita.

Sporta vadība

Tālāk paskatīsimies, kas ir augsto sasniegumu sporta sastāvdaļas – infrastruktūra, atlases iespējas (nejaukt ar piesaukto konkurenci – Madarai Palameikai vai SAM/ŠME tās vairākas reizes mēnesī ir pieejamas Dimanta līgas un pasaules kausu mačos), treneri, farmakoloģija, medicīniskais personāls, funkcionāri, ak jā, un paši sportisti.
Ko mēs redzējām Rio’2016?
- Trenera vietā aizbrauc federācijas prezidents;
- Sacensībām tiek pieteikti sportisti ar neārstējamu līdz Rio’2016 traumu (Mūze), kā vārdā, nezinu, bet ceru, ka Latvijas sporta žurnālisti šo jautājumu uzdos, kamēr dzirdēs skaidrojumu;
- Delegācijas lokā ir Futbola federācijas ģenerālsekretārs, labi zinot, ka Latvijas u-21 līdz Olimpiskajām spēlēm ir tik pat reāli cik lauku hokejam;
- Kamēr top atlētu (Plēsnieks, Koha un Ikauniece - Ādmidiņa) pieprasītu brīvprātīgo fizioterapeitu Mareku Osovski nevar iekļaut sastāvā.
Tādas situācijas var radīt tikai ar pamatīgu augstprātību un visatļautību sirgstošas aprindas. Šo rakstu, lai pamatotu, kāpēc A. Vrubļevskis nevar kalpot par pārmaiņu līderi.

Pie šīs pašas daiļrunīgās ēdienkartes varam pieminēt arī L. Liepas startēšanu zem Turcijas karoga, tieši pasakot, ka Latvijā viņas sniegums nav bijis vajadzīgs. Kas ir Heines un Pušpures stāstu pamatā, tik labi nezinu. Tā pati bagātīgā disciplīnu ziņā airēšana pirms Londonas pazaudēja Šīri un Adamaiti, U-23 Pasaules čempionus.

Treneri

Par treneriem jau pats A.Vrubļevskis cēla trauksmi, ka olimpiešu treneri ļoti noveco. Taču tie paši retie tagad atsakās no savām zvaigznēm. No laba pie laba neiet. Laurai ir jāpārdomā vēl, jo gan jau visi tilti nav vēl nodeguši.
Izteikšu vēl kādu savu vērojumu – nenoliedzot tēvu lielo ieguldījumu sportistu izveidošanā un audzināšanā, pienāk brīdis, kad papucīši nav tie labākie padomdevēji un darbaudzinātāji. Pats no savas pieredzes zinu, ka tēvs – treneris nekad nedzīs cauri ugunij un ledum savu atvasi, kaut kur pasaudzēs, kaut ko pielaidīs, vai tieši pretēji, izmantos tēva autoritāti, nevis partneru diskusiju. SAM/ŠME spēles daudzveidība izskatās, ka piekliboja šoreiz. Ar Madaru Palameiku arī īsti nav atrasta pieeja Gintam Palameikam, lai no meitas dabūtu ārā maksimālo sniegumu lielajos forumos.
Savukārt, Andruškeviča blicē vajag cilvēku ar labām angļu valodas zināšanām, kas ietu un sistu dūri galdā žūrijai. Pieņemu, ka LOK atrunāsies, ka treneru kvalifikācija ir tīri federāciju jautājums.

Farmakoloģija

Jāpiemin ir arī farmakoloģijas tēma. Tas nav novērojums Rio’ 2016 laikā, taču, neatklājot informācijas avotu, noraksturošu situāciju. LOV piedāvājumā ir daudz ērti lietojamu un skaisti iepakotu preparātu – vienreizējās devas apjomā, kamēr lielie maisāmie iepakojumi ir mazāk, līdz ar ko tiek būtiski pārmaksāts par preparātiem. Tai pat laikā 9 no 10 aminoskābju sastāviem ir nepilnīgi konkrētas aminoskābes trūkuma dēļ. Izskatās, ka sportisti un treneri daudz par to neuztraucas, taču nekad nekonkurēsim un nekļūsim par superatlētiem, ja pavirši izturēsimies pret farmakoloģijas jautājumiem un zināšanām. Šajā tēmā visiem ir jābūt virzītājiem, te nevar būt ar iemītnieka dvēseli.

Mentālais (ne)spēks

Tomēr šajā rakstā visvairāk es gribu pievērsties visvājākajai vietai mūsu sporta sistēmā – psiholoģiskajai sagatavotībai. Panākumi jauniešu sacensībās, sezonas labākie sasniegumi pierāda ik uz soļa, ka ķermenis ir sagatavots, taču psihe smagi atpaliek. Ko vien vērtas ir S. Ozoliņas un M. Palameikas stāstītais, ka kājas bijušas mīkstas. Tas ir no bailēm no pārliekas mandrāžas. A. Plēsnieks arī sadega, ieraugot konkurentu rezultātus raušanā un faktiski atteicās no cīņas par olimpisko sešinieku, grūšanā necīnoties līdz galam. A. Samoilova sejā bija redzams, ka gulēts maz, ka satraukums pārņem viņa domas un ķermeni.
Taču īpaši ir jāpakavējas pie M. Palameikas starta šķēpmešanas finālsacensībās. Ļoti vērtīgs analīzes avots bija A. Tripāna intervija MIX zonā. No Madaras teikumiem, viņa parasti ļoti labi un skaidri runā, bija redzams, ka galvā ir gatavs ķīselis. Domas neskaidras, teikumi nesakarīgi. Neviens teikums runā nav sakarībā ar iepriekšējo teikumu vai domu. Kā pie tādas psihes var normāli izpildīt tehnisku disciplīnu! Madara pati atzīst, ka bail bija ielikt visu spēku 3 metienā. Stāstīja, ka katrs metiens viņai savādāk jāmet. Pasakiet, kā var būt savādāks, ja ir nostādīta tehnika un mērķis ir aizmest vistālāk. Madara domā un runā it kā šķēpmešanā būtu raušana un grūšana. Man šķiet, ka tā nevar profesionāls sportists savās domās peldēt... Ne velti pieminētais M. Osovskis jau norādīja, ka milzīgā aizraušanās ar soctīkliem, nevis novērš domas no starta, bet sagrauj jebkādu koncentrēšanās sistēmu sevī. Taču cilvēks jau nav amēba, un, ja Plēsniekam prasās redzēt, cik pacēluši konkurenti treniņos, tad no kaut kā notiek bēgšana. Nezinu, vai te psihologs līdzēs, jo sportisti jau sirgst ar šādām vainām gadiem.
Tāpēc atļaušos apgalvot, ka te ir nepieciešams darbs jau ar psihoterapeitu. Ir jāatrod baiļu avots. Lai šis neizklausītos pēc dīvainas muldoņas, lietošu līdzības. Madaras laulībā ar šķēpu ir milzīga neticība saviem spēkiem un bailes. Tās var ar ārstnieciskiem līdzekļiem izārstēt. No tā nav jākaunas. Izlabojam šo stāvokli un kļūstam par stabilu 6nieka iemītnieku.
Līdz ar ko, ja LOK/LOV/LSFP nesapratīs, ka ir jāinvestē sportistu psiholoģiskā stāvokļa novērošanā, analīzē un sagatavošanā, dažiem jau psihoterapijas pakāpē, ne manēža Rīgā, ne labi treneri, ne izdarīgi funkcionāri un ne laba farmakoloģija neglābs mūs no Rio’ 2016 iznākuma. Faktiski pirmais, ka šo skaļi pateica Latvijā bija slovēņu treneris Gašperns Okorns (BK Ventspils), ka mums ir zaudētāju psiholoģija. Bet, vai ir kas mainījies kopš tiem laikiem. Vai ir kas darīts? Mūsu Mašīna M. Štrombergs pat netika galā ar bailēm no otrā tramplīna, redzot, ka komandas biedrs nokrīt jau brīvajā aplī.

LOV

Redziet, darāmais ir sarežģīts, bet ne neiespējams. Pie tam neprasa daudz naudas. Rio’ 2016 sakarā tomēr gribas izteikties par publiskās naudas (LOV) un sportistu attiecībām. Te uzskatāms piemērs bija mūsu bīčistu dalība Klāgenfurtē. Ja sportistos tiek ieguldīta valsts nauda 4 gadus, tad valsts naudai būtu jābūt teikšanai par dalību pasaules kausa (vērtīgas papildpeļņas) posmos. Acīmredzami Klāgenfurtē palika gan emocijas, gan spēki, gan tika nozagts aklimatizācijai nepieciešamais laiks, lai grupu turnīrā nospēlētu atbilstoši savam līmenim, ar ko būtu pieticis tikšanai izslēgšanas spēlēs.

Rīcības plāna pirmās skices

Zinu, ka līdz šai vietai jau liela daļa vairs nelasīs, tomēr beigās ieliekšu dažus riecienus ceļamaizes sporta saimei:
1. Veikt vērtību pārvērtēšanu LOK organizatoriskajā darbā, lai visur sportists būtu pirmajā vietā (E. Severa vārdi);
2. Pārskatīt LOV piešķirtās naudas ietekmi uz dalību ikdienišķās sacensībās, lai netraucētu fiziskajai formai lielajos forumos;
3. Izveidot labākās prakses informācijas apmaiņas sistēmu farmakoloģijas jomā;
4. Par prioritāti nākamajā 4gadē izvirzīt sportistu psiholoģisko sagatavotību;
5. Veikt vadošo sportistu, kuri regulāri saskaras ar psiholoģisko nenoturību, īpašu sagatavošanu jau šajā starpsezonā (paņemiet dārgu, bet labu psihoterapeitu Agri Gravu);
6. Vairāk lasīt grāmatas un būt saskaņā ar dabu, mazāk ļauties virspusējām un gaistošām lietām;

Nobeigums

Beigās izteikšos skarbi, ja atsevišķās aprindās nemainīsies attieksme pret sportistiem, pārmaiņu nepieciešamību un pamatīgumu, tad uz medaļām turpmāk cerēsim tikai tad, kad Olimpiskajās spēlēs ieviesīs karpu makšķerēšanu un strongmenus!

Pateicība

Milzīgs paldies pilnīgi visiem olimpiešiem un viņu atbalstītājiem par ieguldīto smago darbu. Daļai neizdevās savu potenciālu realizēt, un mums līdzjutējiem tas sāp ne mazāk, bet pa visiem kopā pārvarēsim esošo situāciju. Attīstību varēs prasīt tad, kad būs halles (v/a; BMX u.c.), godprātīga vadība un ieviesta psiholoģiskās sagatavotības shēma.

Darīt lietas pareizi mēs mākam, bet jādara ir pareizās lietas!!!