Skujiņš: "Pēc četriem gadiem gribas nostartēt daudz, daudz labāk"

Ingmārs Jurisons

@IngmarsJurisons 2016-08-07 00:24

Skujiņš: "Pēc četriem gadiem gribas nostartēt daudz, daudz labāk" — Toms Skujiņš
Foto: Romāns Kokšarovs, f64

Šosejas riteņbraucēju grupas brauciens abiem Latvijas pārstāvjiem šodien noslēdzās uz finiša līnijas, taču 20 minūtes aiz uzvarētāja, tātad – patālu no medaļu dalītājiem. Tas, ka šajos apstākļos būs grūti pacīnīties ar vadošajām valstīm, bija nojaušams jau pirms sacensībām, un starp rindām tas atbalsojās arī abu komentāros pēc finiša.

Toms Skujiņš, kura iespējas pacīnīties ar pasaules dūžiem pirms olimpiskajām sacensībām tika vērtētas augstāk nekā Alekseja Saramotina, diezgan ātri zaudēja izredzes uz vadošajām vietām, finišā no uzvarētāja atpalika 20 minūtes, taču pēc mačiem atteicās meklēt kādus attaisnojumus, vai vainot ļoti sarežģīto trasi.

"Sacensības grūtas padara braucēji un ātrums, nevis trase. Šo trasi varētu nobraukt arī mierīgi, un nekā tāda tur nebūtu. Taču jau pirmie apļi bija diezgan smagi, ļoti augsts temps. Atslābuma nebija nevienu brīdi. Nebiju gaidījis, ka brauciens būs tik ātrs – tas kļuva skaidrs diezgan ātri, un pēc tam jau neko nevarēja izdarīt. Kad pirmoreiz sākām braukt lielajā kalnā, ilūziju jau vairs nebija," atzina Toms. "Cīnīties par medaļām bija nereāli, taču divdesmitniekā iebraukt gribējās. Šobrīd noteikti neesmu apmierināts, ir sarūgtinājums. Taču viendienas tādas mēdz būt – vai nu tajā dienā ir, vai nav. Pirmais gads pasaules tūrē, pirmā olimpiāde, fiziskā gatavība – es tagad varētu sameklēt dažādas atrunas, bet ir skaidrs, ka nebiju gatavs. Vēlāk mazliet jāpatin tā lente atpakaļ un pašam jāpadomā. Varētu noskaitīt kaut 20 attaisnojumu, bet kāda tam jēga."

Abiem Latvijas braucējiem bijis plāns meklēt atrāviena iespējas, lai aizķertos kopā ar labākajiem, taču sacensības tādu iespēju nedeva. "Sākumā aizbēga tikai seši braucēji – pat, ja izdotos pārcelties un pievienoties viņiem atrāvienā, bija skaidrs, ka septiņu vai astoņu cilvēku sastāvā tāpat neko nevarētu izdarīt. Nebija pilnīgi nekādas jēgas tur būt, līdz ar to tobrīd mēģinājām tikai taupīt enerģiju un izdzīvot. Vai vispār bija reāli par kaut ko pacīnīties, esot divatā? Jā, kāpēc ne – redz, dānis bija otrais, un viņam arī bija tikai divi palīgi," uzskata Skujiņš, kuram šodienas pieredze tikai vairojusi motivāciju atgriezties olimpiešu pulkā. "Pēc četriem gadiem gribas atkal stāvēt uz starta, atrast visus tos mazos sīkumus, kas pietrūka šodien, un nostartēt daudz, daudz labāk."

Ar tādu pašu laiku, taču 13. pozīcijas augstāk (un arī augstāk, nekā pirms četriem gadiem Londonā, kur bija 56.) finišēja Aleksejs Saramotins, kurš gan norādīja – tam uzmanību nepievērš. "Vietai nav nekādas nozīmes. Pabeidzām mačus – kaut tas labi. Pacīnījāmies. Visu, ko varējām, to izdarījām. Kondīcija šodien bija diezgan normāla, bet favorītu tempu turēt nespējām. Braucām savā tempā – kopā ar tām valstīm, ar kurām arī nofinišējām," atzina 34 gadus vecais braucējs, piekrītot, ka līdzenākā trasē būtu tuvāk pretendentu lokam. "Būtu īsāki kāpumi, tad varētu. Šodien arī augsta temperatūra – man baigi nepatīk karstumā. Līdz ar to bija problēmas. Šajā trasē mans pirmais plāns bija izdzīvot. Un pēc tam – parādīt labāko rezultātu. Šajā situācijā – esmu pat diezgan apmierināts ar to, ko izdarīju."