Itālija – starp eliti un otro ešelonu
Itālijas regbija izlase, kas pārstāv vienu no regbija tradīcijām bagātākajām Eiropas nācijām, nomināli tiek pieskaitīta pie pasaules regbija elites, lai gan skatoties tās panākumus daudziem gribas to saukt par otrā ešelona komandu. Kā tad īsti ir un ko gaidīt no komandas Pasaules kausā?
Musolīni neizmantotais propogandas ierocis
Itālijas regbijs ir Eiropas kontekstā ir kaut kas vienlaicīgi ļoti zīmīgs un tajā pašā laikā – nesaprasts, lai gan paši itāļi ir nonākuši situācijas ķīlnieku lomā, bet par visu pēc kārtas.
Ja mēs pētām Itālijas regbija vēsturi, tad tā sākas 20. gadsimta sākumā, kad ovālās bumbas spēli, kā jau visā pasaulē, arī Itālijā ir izplatījuši Britu salu pārstāvji, kā arī itāļu strādnieki, kas atgriezās no darba Francijas dienvidos. Šāda spēles vēsture ir pareiza, taču nepilnīga, jo, ja mēs runājam par Itāliju un itāļiem, kas ir kādreiz varenās Romas impērijas pēcteči, tad ir svarīgi apskatīt arī senos sporta veidus, kuros varēja atrast regbija spēlei līdzīgās iezīmes.
Te nu ir jāatzīst, ka itāļi nav ne ar ko sliktāki par pašiem britiem, jo ir saglabājušās gana daudz liecības par romiešu nacionālajiem sporta veidiem – harpastum un fiorentīniešu futbols. Otrais no tiem varētu būt gana tuvs "radinieks" regbijam, ar piebildi, ka mūsdienu regbijs, ko 20. gadsimtā sauca par ļoti brutālu spēli, uz Florencē spēlētā sporta fona ir absolūti miermīlīgs, jo šajā sporta veidā ir noderīga arī cīņas mākslu prasme, jo gan cīkstēties, gan kauties fiorentīniešu spēlē ir atļauts, kas bija pilnīgi normāli, ja ņem vērā, ka šis sporta veids arī kalpoja kā karavīru sagatavošanas instruments.
Lai vai kā, bet tieša kontakta komandu sporta veidi itāļiem bija labi zināmi, tāpēc regbija ienākšana valstī notika diezgan organiski. Savukārt ar izplatīšanos gan tik labi nevedās.
Itālijā, kas bija viena no Starptautiskās amatieru regbija federācijas (FIRA, tagad – Rugby Europe) dibinātājiem, uz šo brīdi ir vairāk kā 1000 regbija klubu un vairāk kā 80 000 regbija spēlētāju, taču lielākā daļa no tiem ir koncentrēti valsts ziemeļos, par klasisko itāļu regbija "sirdi" uzskatot Po upes ieleju – Lombardiju un Veneto, kamēr valsts dienvidos nozīmīgu regbija centru nav vēl aizvien.
Interesanti, ka fašistiskais Benito Musolīni režīms savulaik vēlējās izmantot regbiju kā savu propogandas ieroci, gan nomainot spēles nosaukumu uz "palla ovale", gan iekļaujot regbija federāciju plašajā propogandistu tīklā, taču regbija sabiedrība nebija tik uzņēmīga uz vadoņa idejām, par ko arī tika sodīta, proti, drīz vien Musolīni deva rīkojumu izdomāt sporta veidu, kas aizstās britu izdomātos regbiju un futbolu. Risinājums tika rasts un pasauli ieraudzīja "volata", kas ir sporta veids ar regbija, futbola un handbola saknēm, taču līdz ar Musolīni režīma krišanu, interese par to arī samazinājās.
Jaunu regbija attīstības uzrāvienu Itālija piedzīvoja 1980-tajos gados, jo ekonomiskā situācija valstī izveidojās tā, ka lielās kompānijas varēja ieguldīt naudu regbijā, saņemot nodokļu atlaides, ko arī viņi izmantoja, bet, piemēram, "Benetton" izveidoja pat savu komandu, bāzētu Trevīzo pilsētā. Nauda pieplūdums patiešām arī uzlaboja regbija spēles kvalitāti, jo no ārzemēm tika aicināti arī tie regbisti, kuriem ir itāļu saknes, kas beigu beigās noveda pie tā, ka Itālija kļuva par draudīgu pretinieku jebkuram, pat Jaunzēlandes izlase 1991. gadā spēja uzvarēt tikai ar 31:21.
Jaunzēlande-Itālija 1991. gada Pasaules kausā
nde pret Itāliju 1991. gadāSavukārt 2000. gadā Itālija tika uzņemta Piecu nāciju čempionātā, tādējādi formējot jauno, Sešu nāciju čempionātu un itāļus uzņemot pasaules regbija pirmajā ešelonā. Šajā brīdī gan arī sākās Itālijas regbija duālisms.
Nonākot spēcīgāko komandu sabiedrībā, Itālijas izlasei gūt panākumus kļuva ļoti grūti, jo "Mājas nāciju" izlašu spēks, tomēr, ir lielāks, tāpēc no 19 aizvadītajiem čempionātiem 14 gadījumos Itālija ir palikusi pēdējā un kopumā 98 maču laikā viņi ir spējuši izcīnīt tikai 12 panākumus un reizi cīnījās neizšķirti. Šāds sniegums, protams, daudziem liek domāt, ka itāļi nav Sešu nāciju čempionāta cienīga komanda un, iespējams, labākajām Eiropas čempionāta komandām (Gruzijai, Rumānijai) šī vieta "piestāvētu" labāk.
No otras puses, tiekoties tiešā cīņā gan ar Gruziju, gan citām labākajām otrā ešelona komandām, Itālija teju vienmēr uzvar, gruzīnus pagājušā gada rudenī pārspējot ar 28:17. Īsāk sakot – Itālija formē teju pati savu "līgu" – ne tik spēcīga, lai cīnītos ar Eiropas regbija grandiem, bet spēcīgāka par otrā ešelona komandām. Jāsaka, ka šādā situācijā arī ir diezgan grūti progresēt, jo lielākā daļa maču, arī pārbaudes spēles, notiek pret spēcīgākajiem pretiniekiem, kamēr pret otrā ešelona komandām ik gadu tiek aizvadītas vien dažas spēles.
Runājot par Itālijas regbiju nevar nepieminēt abas vadošās klubu komandas – "Zebre" un "Benetton", kas startē Pro 14 turnīrā. Lai arī abas šīs komandas, pie iepriekšējā Pro 12 formāta, ierasti ieņēma pēdējās vietas, pašlaik tās ir progresējušas un šogad "Benetton" iekļuva izslēgšanas mačos, kur tikai ar 13:15 zaudēja spēcīgajai Mansterai.
Panākumi Pasaules kausā
Itālijas izlase ir viena no tām, kuras dalība Pasaules kausā ir teju neatņemama paša turnīra sastāvdaļa, jo vai ar ielūgumu, vai aizvadot veiksmīgus kvalifikācijas mačus, vai spējot tikt pie automātiskās kvalifikācijas, taču "Azzurri" ir piedalījušies visos Pasaules kausa finālturnīros.
Panākumi – gluži ierasti un var pat teikt, ka pierasti, jo nevienā mačā itāļi nav sagādājuši sensācijas, taču teju vienmēr uzvarot nomināli vājākos pretiniekus. Tāds Pasaules kausa "zelta standarts" priekš vidējā līmeņa izlasēm.
Uzvarot 11 spēlēs no 28 PK finālturnīros aizvadītajām cīņām, itāļi tikai 1999. gadā nebija spējīgi tikt pie vismaz viena panākuma, bet 2015. gada finālturnīrā divas izlases izjuta Eiropas dienvidnieku spēku. Turnīru sākuši ar diezgan gaidāmu zaudējumu pret Franciju (10:32), itāļi, lai arī spēles pirmajā pusē nonāca iedzinējos, tika galā ar Kanādu (23:18). Tad sekoja zaudējums spraigā spēlē pret Īriju (9:16), bet turnīra pēdējā spēlē "Azzurri" ar 32:22 pārspēja Rumānijas "Ozolus", garantējot trešo vietu grupā.
Kvalifikācija un testu mači
Uz 2019. gada Pasaules kausu itāļi varēja droši meklēt vislabāko aviobiļešu piedāvājumu, jo to, ka būs jātiek uz Japānu viņi zināja tūdaļ pēc 2015. gada Pasaules kausa, jo grupu turnīrā, spēlējot kopā ar Īriju, Franciju, Rumāniju un Kanādu, palika trešajā vietā, kas bija pietiekoši, lai kvalificētos turnīram.
Arī ar testu maču rezultātiem viss ir atbilstoši iepriekš rakstītajam – Itālija regulāri zaudē spēcīgākajām komandām, taču tikpat regulāri uzvar vienības, kas Pasaules rangā ir zem viņiem. Šajā četrgades ciklā tikai Tonga un Fidži ir spējusi pa reizei tikt galā ar itāļiem, taču abas uzvaras salinieki izcīnīja ar minimālu pārsvaru. Savukārt šī sagatavošanās ciklā viņi izcīnīja uzvaru pār Krieviju (vienu no labākajām EČ komandām) ar 70 punktu pārsvaru – 85:15, bet paši ar 19:47 piekāpās Francijai.
Itālijas izlases reklāmas rullītis pirms 2019. gada PK finālturnīra
Spēlētāji
Ja mums ir jānosauc pats populārākais Itālijas regbists tad ilgai domāšanai nevajadzētu būt, jo pēdējos gados tas noteikti ir komandas kapteinis, 35 gadus vecais Serhio Parisē. Argetīnā dzimušais, bet karjeras lielāko daļu Francijā aizvadījušais Itālijas izlases kapteinis ir nepiekāpīgs cīnītājs un īsts itāļu līderis (viņu sauc arī par vienu no labākajiem savas pozīcijas spēlētājiem mūsdienu regbijā), kā arī Sešu nāciju kausa rekordists aizvadīto maču skaita ziņā (69 spēles, visas izejot sākumsastāvā). Savukārt Itālijas izlases sastāvā viņš ir aizvadījis 140 mačus, kas starptautiskajā regbijā ir ļoti daudz.
Tāpat ir jāizceļ centrs Mišels Kampaņjaro, nu jau Londonas "Harlequins" centrs, kurš ir kļuvis par Anglijas Premjerlīgas līmenī atpazīstamu un spēlētāju vēl cīnoties Ekseteras "Chiefs" rindās, 25 mačos gūstot astoņus piezemējumus un izcīnīja arī čempiona titulu, bet nacionālās izlases sastāvā aizvadījis 36 cīņas, kurās izcēlies ne tikai ar deviņiem piezemējumiem, bet arī ar aktīvu spēli un līdera dotībām.
Jāsaka, ka kopumā Itālijas izlases sastāvā ir tikai pieci ārzemēs spēlējošie regbisti, bet pārējo sastāvu veido abu Itālijas Pro 14 turnīra komandu "Benetton" un "Zebre" pārstāvji, kas liek domāt, ka saspēlētība nebūs šīs komandas problēma. Cita lieta – snieguma kvalitāte, jo, neskatoties uz Trevīzo komandas panākumiem aizvadītajā Pro 14 sezonā, pie turnīra līderiem abas komandas nevar pieskaitīt.
ITĀLIJAS IZLASES SASTĀVS STARTAM 2019. GADA PASAULES KAUSĀ: Sagrāvuši Krieviju, itāļi nosauc sastāvu...
Prognoze
Gaidīt no Itālijas izlases kādus pārsteigumus, visdrīzāk, nav vērts, jo Jaunzēlande un DĀR uz šo Pasaules kausa finālturnīru dodas ar vienu un pašu augstāko mērķi – atvest uz mājām Veba Elisa balvu. Itālijas pretenzijas šajā kontekstā ir daudz pieticīgākas, kā arī jāņem vērā, ka ar šīm vienībām mači notiks grupu turnīra otrajā pusē, kur daudz ko noteiks komandas fiziskā forma. Tiesa, pārsteigumu gaidītājiem ir jāatceras, ka gan pret DĀR, gan Jaunzēlandi itāļi ir aizvadījuši pa 14 spēlēm un tikai viena cīņa ir noslēgusies par labu "Azzurri", bet "All Blacks" viņi vēl nekad nav pārspējuši.
No otras puses – turnīru itāļi sāks ar mačiem pret Namībiju un Kanādu, t.i., labāku spēļu kalendāru ir grūti iedomāties, tāpēc ir pavisam nopietns pamats cerēt uz to, ka 26. septembrī viņi būs B apakšgrupas līderi.
Itālijas izlase
--- | --- |
---|---|
Reģions | Eiropa |
Iesauka | Azzurri (Zilie) |
Galvenais treneris | Konors O’Šī |
Vieta Pasaules rangā | 13. |
Pirmā starptautiskā spēle | pret Spāniju 0:9 (20.05.1929.) |
Lielākā uzvara | 104:8 pret Čehiju (18.05.1994.) |
Lielākais zaudējums | 101:0 pret DĀR (19.06.1999.) |
Itālija 2019. gada Pasaules kausā
Komanda | S | U | N | Z | P |
---|---|---|---|---|---|
Jaunzēlande | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
DĀR | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Itālija | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Namībija | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Kanāda | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Datums | Mājnieki | Viesi |
---|---|---|
22.09. | Itālija | Namībija |
26.09. | Itālija | Kanāda |
03.10. | DĀR | Itālija |
12.10. | Jaunzēlande | Itālija |