Vlaho par "Riga" bosiem, algām Balkānu futbolā, Latvijas spēli Skopjē

Sāksim sarunu ar nefutbola tēmu. Jūsu valstij mainīts nosaukums uz Ziemeļmaķedoniju. Citās valstīs tas laikam ne uzreiz ir viegli saprotams.
Mums ir savas problēmas ar Grieķiju, jo šajā valstī arī ir reģions ar nosaukumu Maķedonija. Un šīs nesaskaņas ir iemesls, kāpēc nevaram pievienoties Eiropas Savienībai. Tāpēc mums bija jāmaina valsts nosaukums. 10-15 gadus mums bija šī nosaukuma problēma, un tagad jau trīs četrus mēnešus valsts nosaukums ir mainīts. Ceru, ka tagad kādu pāris gadu laikā varēsim pievienoties Eiropas Savienībai.

Kā jūsu valsts cilvēki uztver nosaukuma maiņu? Vai paši pie tā esat jau pieraduši?
Pilnībā vēl nē, jo, piemēram, pases, ID kartes, citi dokumenti vēl ir ar veco nosaukumu. Ceru, tuvākā gada laikā dokumenti tiks samainīti. Cilvēkiem nosaukuma maiņa ne pārāk patīk, jo izveidojies pieradums un visi mūsu valsti pazīst kā Maķedoniju, nevis Ziemeļmaķedoniju. Taču zini, kā jau visās valstīs, cilvēki kādu nedēļu vai divas runā, runā, burkšķ, burkšķ, bet pēc tam ātri pierod [visas intervijas gaitā Vlaho savu valsti gan tik un tā dēvē par Maķedoniju - aut.].

Gribētu parunāt par jūsu laiku Latvijā, sevišķi par mūsu līgas pamešanu. Zinām, ka "Riga" ir īpašs klubs ar īpašu vadību, un treneri tiek mainīti ļoti bieži. Kā bija jūsu gadījumā - vai šķiršanās visās nozīmēs bija korekta?
Par "Riga" sporta direktoru Aleksandru Romašinu varu teikt tikai tos labākos vārdus. Jo, kad izveidojās situācija, ka mums ar Sedloski jādodas mājup, viņš bija ļoti korekts, runāja ar mums tiešu valodu, visu paskaidroja. Tas pats ar Romānu [Lajuku], arī pret viņu nekādu pretenziju.

Taču mani apbēdināja tas, ka kluba īpašnieks [Lomakins - aut.] negribēja būt pacietīgāks. Viņš nevēlējās sagaidīt rezultātu, nedeva laiku mums, treneriem, atrast pareizo ceļu. Jā, sezonas sākumā mums bija problēmas ["Riga" maķedoniešu treneru atlaišanas brīdī ieņēma tikai 5. pozīciju - aut.], taču mēs grasījāmies komandai pievienot jaunus spēlētājus un tā brīža sastāvs, kas mums tobrīd bija, neatbilda tādam, lai ieņemtu 1. vietu tabulā. Mūsu plāns bija vasaras transfēru periodā pievienot trīs četrus jaunus spēlētājus, ko klubs, starp citu, pēc mūsu aizbraukšanas vēlāk arī izdarīja [patiesībā tika pievienoti krietni vairāk jaunu futbolistu - aut.]. Gribu ticēt, ka, paliekot mums, "Riga" tiktu pie tādiem pašiem panākumiem. Taču kluba prezidents nolēma lauzt līgumu, turklāt nevēlējās mums paziņot to personīgas tikšanās laikā aci pret aci. Bet nu labi, kā zini, klubu prezidenti bieži šādi rīkojas. Mums to paziņoja Romašins.

Katrā ziņā "Riga" kopumā rīkojās korekti - izpildīja visus līguma punktus, kas bija paredzēti priekšlaicīgas atlaišanas gadījumā, ieskaitot kompensāciju. Naudas ziņā viss bija kārtībā. Skaidrs, ka kopumā tā nav laba ideja mainīt trenerus ik pa četriem vai sešiem mēnešiem, jo komandai vajadzīgs laiks, lai iespēlētos viena trenera vadībā. Šādā veidā kluba vadība katru reizi lauž šo attīstības ceļu. Tomēr esmu priecīgs, ka "Riga" izcīnīja Latvijas titulu, jo arī mēs bijām daļa no tā. Nosūtījām apsveikumus visiem - spēlētājiem, direktoram, prezidentam. Tas ir normāli - ar visiem vēlamies labas attiecības.

Vai Goce Sedlovskis bija stipri sarūgtināts? Varbūt pat dusmīgs?
Arī viņš ir tikai cilvēks un, protams, bija vīlies. Taču mēs esam profesionāļi, pēc divām trim dienām to jau aizmirsām, sākām jauna darba meklējumus, un viss bija kārtībā.

Vai pēc Latvijas pamešanas sekojāt "Riga" sekmēm?
Jā. Gandrīz pēc katras spēles apmainījāmies ar viedokļiem ar Romašinu. Ar viņu komunicēju reizi divās nedēļās vai divreiz mēnesī. Man ir pieeja "Instat", skatījos spēles. "Riga" spēlēja ar dažādām sekmēm, bet galu galā izcīnīja titulu - vēlreiz apsveicu visus ar šo panākumu.

Tagad ar Sedloski strādājat bosniešu "Široki Brijeg" [komanda pēc punktiem ieņem trešo ceturto vietu 12 komandu konkurencē, kā arī iekļuvusi kausa pusfinālā - aut.]. Varat salīdzināt Latvijas, Bosnijas un Maķedonijas klubu futbolu gan sportiskā līmeņa ziņā, gan atmosfēras, infrastruktūras ziņā?
Rīga bija perfekta pilsēta sadzīves ziņā. Perfekta laika apstākļu ziņā - nebija pārāk karsts. Bijām gan mazliet vīlušies par infrastruktūru, par stadioniem, par līgas kvalitāti. Varu teikt, ka Bosnija ir pakāpi labāka līga par Maķedoniju un Latviju, sevišķi par Latviju. Mūsu derbijos Bosnijā allaž ir 5-15 tūkstoši skatītāju. Tāds fanu daudzums dod futbolistiem papildus motivāciju. Varbūt zini, ka no "Riga" uz "Široki Brijeg" paņēmām Ivanu Jeņinu - vari viņam pavaicāt, un viņš pateiks, domāju, tikai to labāko. Katrā mūsu mājas spēlē ir 5-6 tūkstoši skatītāju, stadions ir pilns. Izbraukuma spēlēs pret vadošajām komandām "Sarajevo", "Zeljeznicar", "Zrinjski" ir 10-15 tūkstoši skatītāju. Katra spēle ir televīzijā, ir intervijas ar spēlētājiem un treneriem, ieskaitot intervijas ar treneriem maču pārtraukumos. Bosnijā klubu futbols ir augstākā līmenī, turklāt augstā līmenī ir ne tikai viena komanda, bet vairākas - "Sarajevo", "Zeljeznicar", "Zrinjski", "Široki Brijeg". Šīs četras komandas ir ļoti labā līmenī.

Jā, ja šīs bosniešu četras komandas salīdzināsim tikai ar Maķedonijas "Top2" komandām "Vardar" un "Škendija", tad vēstures, Eirokausu panākumu ziņā Maķedonija ir pārāka. Mēs ar Sedloski ar "Vardar" iekļuvām Eiropas līgas grupu turnīrā, "Škendija" trīs gadus pēc kārtas aizkļuva līdz Eiropas līgas kvalifikācijas pēdējai kārtai. Taču šie divi klubi Maķedonijas futbolā ir kā izņēmums. Pārējās ir pakāpi vājākas.

Latvijā labākā līmenī ir "Riga", RFS un "Ventspils". Cītīgi lasu medijus un tagad redzu, ka arī Valmierai ir jauns treneris [Pertija], kurš pārnācis no Liepājas, paņēmis jaunus spēlētājus un uzvarējis pirmo spēli ar 2:0. Sekoju Latvijas līgai. Taču infrastruktūra un skatītāju daudzums... Tas Latvijā ir ļoti zemā līmenī. 200-300 skatītāji vai, maksimums, 1 000 skatītāji "Top" spēlēs. Bosnijā skaitļi ir lielāki, Maķedonijā labi apmeklētas ir tikai vadošās komandas, kamēr pārējās komandas apmeklē tikpat slikti kā Latvijā.

Vai uzskatāt, ka, ja Virslīga būtu labāka apmeklēta, tie paši futbolisti spēlētu labāk?
Jā, esmu par to par 100% pārliecināts. Ja futbola federācija un klubi sniegtu vairāk informācijas, būtu labāks mārketings, būtu rezultāti. Ja tā paskatās, "Riga" nav slikts stadions ["Skonto"], tāpat "Daugavas" stadions, kur spēlē izlase, "Liepājai" un "Spartakam" ir labi stadioni. Taču to visu bojā tukšās tribīnes... Futbols tiek spēlēts skatītājiem, nevis pašu spēlētāju, treneru un tiesnešu labad. Jāveic pasākumi, lai to visu uzlabotu. Jūtu, ka neesmu pabeidzis savu misiju Latvijā un kādreiz tur vēl atgriezīšos [smaida], lai vadītu kādu komandu.

Latvijā reizēm dzirdu cilvēkus sakām, ka algas Virslīgas futbolistiem ir pārāk augstas, jo tribīnes taču ir pustukšas, kas, iespējams, neliek viņiem spēlēt ar maksimālo motivāciju, kā jau pats minējāt. Vai gadījumā Bosnijā, Maķedonijā, kur futbola līgas vismaz mārketinga ziņā ir augstākā līmenī, algas futbolistiem nemaz nav augstākas, kas it kā ir pretēji loģikai?
Ņemsim par piemēru Bosniju. Vadošajā klubā "Sarajevo" labākie spēlētāji saņem 10-12 tūkstošus eiro mēnesī, pārējie šai komandā 5-6 tūkstošus. "Zeljeznicar" varbūt par 20% mazāk. "Zrinjski" arī par 20% mazāk nekā "Sarajevo". Mūsu vadītajā "Široki Brijeg" algas ir 3-5 tūkstoši eiro. Savukārt, ja paņemam Maķedoniju, "Škendija" ir futbolisti, kuri pelna 20-25 tūkstošus. Tie ir kādi divi trīs spēlētāji. Pārējie pelna 5-12 tūkstošus. "Vardar" ir līdzīgi, arī ļoti labas algas. Turklāt, ja "Vardar" iekļūst Eirokausu grupu turnīrā, kā mēs to paveicām, tad spēlētāju ienākumi vēl iespaidīgāk pieaug.

Ceru, ka "Vardar" drīz atgriezīsies iepriekšējā līmenī. "Vardar" ir lielisks īpašnieks, kurš sportā iegulda ļoti daudz - arī handbolā, tāpat sieviešu handbolā. Vīriešu handbola komanda kļuva par labāko Eiropā. Viņš ārkārtīgi daudz iegulda. Cerams, aī "Vardar" futbola komanda drīz atkal atgriezīsies augstā līmenī. Pārējie Maķedonijas klubi algu ziņā ir zemā līmenī. Varbūt vienīgi valsts trešais klubs "Rabotnički" ir ar kaut cik normālām algām un labu infrastruktūru. Latvijā ir līdzīgi. Varbūt tagad kaut kas pa sešiem mēnešiem ir mainījies, piemēram, Valmierai ir labas idejas un investīcijas pieaugušas. Līga tikai augs, ja būs vairāk šādu komandu.

Tātad, ņemot vērā nosauktās algas Bosnijas un Maķedonijas "Top" klubos, uzskatāt, ka Latvijā futbolistu algas ir adekvātas?
Grūti teikt, bet domāju, tās ir atbilstošā līmenī. Salīdzinoši augstas algas ir "Riga" un mūs allaž visi īpaši vēlējās uzveikt, uzskatot mūs par bagātniekiem, kurus pārspēt ar mazākām algām būtu sevišķs gandarījums. Taču uzskatu, ka šīs algas, arī "Riga", ir normālas. Varbūt Latvijas futbola līmenim drusku par augstu, taču jebkurā gadījumā to nosaka klubu īpašnieki. Katrā ziņā, ja nedot šīs augstās algas, tad uz tādām valstīm kā Bosnija, Maķedonija un Latvija labus spēlētājus ir ļoti grūti atvilināt.

Parunāsim par Ziemeļmaķedonijas un Latvijas gaidāmo spēli! Vai treneru acīs šī spēle zīmējuma ziņā ir viegli atšifrējama, proti, gandrīz nemitīgi mājinieku uzbrukumi un Latvijas spēle no dziļas aizsardzības?
Mūsu izlasei pēdējos divos gados ir labi sasniegumi. Ieņēmām pirmo vietu savā Nāciju līgas grupā. Atmosfēra ir laba, Pandevs atgriezās izlasē tieši pirms šīs Nāciju līgas izcīņas izspēles. Un viņš ir viens no labākajiem futbolistiem Maķedonijas futbola vēsturē. Rīt izlasei būs papildus motivācija, jo Pandevs aizvadīs 100. spēli izlasē.

Spēļu skaita ziņā panāks jūsu kolēģi Sedloski.
Jā, viņš noķers Goci un jau aiznākamajā spēlē, iespējams, viņu apsteigs, kļūstot par rekordistu arī šajā ziņā. Domāju, ka Maķedonija tik tiešām spēlēs uzbrūkošu futbolu, jo izlase spēlēs savā laukumā un tai ir tāds sastāvs, kuram piestāv uzbrūkošs futbols - daudz labu spēlētāju tieši, ja runājam par uzbrukumu veidošanu. Nestorovskis ["Palermo"], Pandevs ["Genoa"], Aliojovskis no Līdsas, tāpat mums ir Bardi ["Levante"], Nikolovs ["Vidi"]. Arī aizsardzība nav slikta un mums ir ļoti labs vārtsargs ["Rayo Vallecano" pamatvārtsargs Dimitrijevskis - aut.]. Uzvārdu ziņā Maķedonija ir spēcīgāka, taču skaidrs, ka futbolu prot spēlēt visi un pārākums jāpierāda laukumā. Esam favorīti tikai uz papīra.

Par Latvijas izlasi - nezinu, cik labi to pārzināt, jo mums ir arī ārzemēs spēlējošie leģionāri...
[Pārtrauc] Pirms divām dienām apskatījos Latvijas izlases sastāvu. Redzēju, ka jums ir daudz spēlētāju no "Riga", tāpat no RFS. Pamanīju, ka iepriekš RFS pārstāvējušais Dubra tagad pārcēlies uz Kazahstānu. Ļoti labi zinu, kā strādā jūsu jaunais izlases treneris [Stojanovičs]. Ļoti respektēju viņu - vispirms kā cilvēku, bet arī kā treneri. Viņa pēdējā pieturas vieta bija Bulgārijā "Levski" klubā. Ļoti labi pārzinu šīs valsts futbolu, un dzirdu no cilvēkiem ļoti labas atsauksmes par viņa darbu. Zinu, ka pirms mums viņš trenēja "Riga" un to, ka viņam ir labas attiecības ar LFF prezidentu [Gorkšu].

Uzskatu, ka Latvijai ir individuāli spēcīgi spēlētāji un Maķedonijai rītvakar neklāsies viegli. Skaidrs, ka Latvija visdrīzāk izmantos pretuzbrukumu taktiku, bet tai flangā būs Karašausks, tāpat arī smailē Šabala, kurš agrāk pārstāvēja "Riga". Jā, tagad viņš spēlē tikai Polijas otrajā līgā, bet reizēm nav svarīgi, kādās līgās spēlē futbolisti - ar ļoti labu spēles stratēģiju un lielisku pašatdevi laukumā daudz ko var panākt. Maķedonijai neklāsies viegli.

Vai Latvijas izlasei vispār ir jēga mēģināt realizēt augstu presingu un mēģināt spēlēt pozitīvu futbolu vai tā būtu sava veida pašnāvība?
Skaties, ja Latvija vēlas Maķedoniju pārsteigt, tad to var darīt, taču īsos spēles nogriežņos. Realizēt augstu presingu ilgākā laika posmā, piemēram, 15-20 minūtes nebūs prātīgi, jo Maķedonijai ir lieliski pussargi, kuri Latvijas uzbrukumu gadījumā pēc bumbas atgūšanas ļoti viegli atradīs savus uzbrucējus priekšā. Mums ir Pandevs, kurš ar bumbu kājās ir ārkārtīgi bīstams. Uzskatu, ka Latvijai izdevīgāk tomēr būtu gaidīt savas iespējas - varbūt ne nosēžoties pavisam dziļi, taču jāspēlē kompakti un jāmeklē pretuzbrukuma iespējas. Jo Maķedonijai ir ļoti uzbrūkoši malējie aizsargi - Ristovskis, kurš pārstāv Lisabonas "Sporting" un otrajā malā, iespējams, Alijovskis no "Leeds United".

Ņemot vērā, ka ar Sedloski esat iepazinuši Latvijas futbolu, vai kāds no Maķedonijas (ja ne treneris, tad vismaz mediji) ir vaicājuši jūsu domas par Latvijas izlasi?
Nē, neviens nav interesējies, lai gan esam atvērti ikvienam. Varbūt Maķedonijas izlases treneris uzskata, ka pats ir pietiekami labi izpētījis Latvijas komandu. Arī no Latvijas neviens nav prasījis par Maķedonijas izlasi.

Kurš bija labākais Latvijas futbolists, ar kuru esat strādājis "Riga"?
Tajā brīdī, kad mēs tur strādājām, labākais Latvijas futbolists "Riga" sastāvā, iespējams, bija Laizāns. Diemžēl viņam ir traucējuši savainojumi un nezinu viņa pozīcijas izlasē tagad. Savukārt, ja runājam par talantiem, manuprāt, futbolists ar spilgtu nākotni ir Černomordijs. Ceru, uz veiksmīgu karjeru, jo viņam ir ļoti spēcīgs raksturs, labas prasmes un gaiša galva. Savukārt, ja runājam par citiem klubiem, tad ļoti labs bija Karašausks no "Liepājas".

Kā redzat spēku samērus Latvijas un Maķedonijas pārstāvētajā grupā?
Maķedonijā ikviens cer, ka izlase iekļūs "Euro 2020", pirmo reizi kvalificējoties finālturnīram. Mums tagad ir divi veidi - vai nu caur Nāciju līgu vai kvalifikācijas turnīru. Tiesa, uzskatu, ka šajā kvalifikācijas grupā būs nedaudz sarežģīti [grupā vēl ir Polija, Austrija, Slovēnija un Izraēla - aut.], taču pēdējās kvalifikācijās Maķedonija spēlēja labi - piemēram, pret Itāliju [četrkārtējie pasaules čempioni Skopjē tikai 75. minūtē panāca izlīdzinājumu, bet 3:2 uzvaru izrāva kompensācijas laikā, savukārt Itālijā starp abām izlasēm tika fiksēts 1:1 - aut.]. Šai Maķedonijas izlases paaudzei ir uzkrāta laba pieredze, un komanda ir stipri atkarīga no Pandeva, kurš ir līderis. Tomēr par grupas favorītēm uzskatu Poliju un Austriju, tālāk liktu Slovēniju un Izraēlu, kurai ir ļoti labs sastāvs. Ceru, ka Maķedonija un Latvija šajā grupā parūpēsies par dažiem pārsteigumiem. Maķedonija neapšaubāmi rādīs labu sniegumu savā laukumā. Rītdienas mačā gan nebūs daudz skatītāju, jo Latvija nav pietiekami saistoša, citādi būs pret Poliju un Austriju. Es kā maķedonietis, protams, rītvakar ceru uz savējo uzvaru. Taču nedomāju, ka Latvijai nav izredžu, jo zinu abu izlašu spēlētājus - dotu 60% pret 40% Maķedonijas labā.

Tātad Maķedoniju liekat zem Slovēnijas un Izraēlas?
Mazliet. Skaidrs, ka savā laukumā Maķedonija spēlēs uzbrūkoši un mēģinās uzvarēt ikvienu. Viesos būs sarežģītāk, sevišķi Izraēlā, kur vienmēr ir pilns stadions un milzīgs atbalsts mājiniekiem. Tur būs problēmas, tāpat kā Slovēnijā, kas savā laukumā allaž spēlē ar milzu pašatdevi, un tās sastāvā ir spēcīgi spēlētāji. Protams, ceru, ka Maķedonijai veiksies labi un varbūt ir kādas izredzes uz trešo vietu, taču arī tas būs ļoti grūti.