Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:136, Did:0, useCase: 0

Vai LBS aktīvāk jāaizstāv Latvijas intereses Baltijā?

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Vai LBS aktīvāk jāaizstāv Latvijas intereses Baltijā?
Latvijas, Igaunijas, Lietuvas basketbola līgas parādi šosezon komandēja LKF prezidents Arvīds Sabonis un LMKL direktors Ģiedrs Gusts. Foto: basket.lv

Pārrobežu sadarbība ir 21. gadsimta stūrakmens. Neviena Eiropas valsts nav tik liela, lai vienatnē atrastu risinājumus un sasniegtu visus mērķus. Turpretī, apvienojot spēkus, bieži iespējams uzrādīt daudz labākus rezultātus.

Eiropas basketbolā sāk veidoties mūsdienīgi “Hanzas savienības” un “Ziemeļu Vidusjūras” (Baltijas jūra+Ziemeļjūra) modeļi. Klubu un valstsvienību turnīrus rīko divas, trīs vai četras valstis reizē.

Mūsu valsts ir aktīva šo procesu dalībniece. Latvija un Lietuva 2012. gadā kopīgi rīkoja Eiropas U18 čempionātu junioriem. Trīs gadus vēlāk Latvija, Vācija, Horvātija un Francija uzņēma “EuroBasket 2015”. Šovasar Latvija un Serbija – sadarbībā ar partnervalstīm Zviedriju un Slovēniju – rīkos “Women`s EuroBasket 2019”.

Vienlaikus pieaug reģionālo klubu turnīru nozīme. Latvija, Lietuva, Igaunija – jebkurā no tām grūti nokomplektēt 10 salīdzinoši līdzvērtīgas komandas gan vīriešiem, gan sievietēm. Arī kopā tas ir sarežģīti – atšķiras tradīcijas, pilsētu izmēri, pašvaldību un sporta politika.

Lietuvieši Vids Virbicks un Kazimira Prunskiene 1994. gada 19. maijā dibināja Baltijas sieviešu basketbola līgu (BWBL), kura Aļģimanta Ivašauska vadībā darbojās līdz 2018. gada rudenim. Baltijas valstu prezidenti 2006. gada 26. novembrī atklāja Baltijas basketbola līgu (BBL), kura pastāvēja līdz 2018. gadam.

Minēto līgu formāts nespēja apmierināt vadošo klubu vēlmes un nodrošināt pilnvērtīgu regulāro sezonu pret spēcīgiem pretiniekiem. Līgas zaudēja pievilcību, tādēļ devās dalībnieku meklējumos ārpus Baltijas valstu robežām.

BWBL spēlēja klubi no Baltkrievijas, Somijas, Kazahstānas, Moldovas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, Ukrainas un Uzbekistānas. Pērn turnīrā palika četras komandas – viena no Lietuvas (Sūduva), viena no Krievijas (Inventa Kursk) un divas no Baltkrievijas (Tsmoki, Olimpia).

Vīriešu analogu pameta Kauņas “Žalgiris” un Viļņas “Rytas”, pēc tam gandrīz visi Eirokausu dalībnieki. BBL startēja Zviedrijas, Kazahstānas, Baltkrievijas, Krievijas komandas, taču Lietuvas līgas (LKL) izaugsme padarīja to neinteresantu Baltijas valstu galvenajā basketbola tirgū.

Ja lietuvieši piedalās, iespējama pilnvērtīga Baltijas mēroga līga. Bez lietuviešiem jāiztiek ar to, kas paliek pāri.

LBS labie darbi

Latvijas basketbola savienības veicamo darbu loks pēdējā desmitgadē iespaidīgi paplašinājies. Šogad LBS pārziņā pirmo reizi ir 10 nacionālās komandas – sieviešu un vīriešu valstsvienības, kā arī astoņas (!) jaunatnes izlases.

LBS un Igaunijas basketbola savienība (EKL) 2012. gadā izveidoja Latvijas-Igaunijas līgu basketbolā sievietēm, bet 2018. gadā radīja līdzīgu analogu vīriešiem.

Savienības pārraudzībā ir Latvijas jaunatnes basketbola līga, junioru NBA turnīrs pamatskolu audzēkņiem, 3x3 basketbols un daudz citu aktivitāšu. Ņemot vērā ierobežotos cilvēku un finanšu resursus, LBS paveic tiešām iespaidīgu darba apjomu.

Federācijas tirgvedības (mārketinga) un informācijas nodaļas labi izmanto pieejamos līdzekļus. Par to liecina gan vīriešu valstsvienības izpārdotās spēles – pat nepiedaloties lielākajām zvaigznēm, gan aktīvā darbība sociālajos tīklos un labi uzturētā Basket.lv mājas lapa.

Sevi attaisnojusi arī izlašu direktoru iecelšana sievietēm un vīriešiem – pieaugošais darbu apjoms liecina, ka nebūtu prāta darbs visas 10 izlases atstāt viena cilvēka rokās. LBS noteikti nav starp daudzajām Latvijas iestādēm, kuras atražo birokrātus un papīru stūmējus.

Sieviešu virslīgas spēles šogad apkalpo trīs tiesneši. Latvijas U16 izlase septīto gadu startē Latvijas-Igaunijas līgā. Visām Latvijas komandu spēlēm pirmajā divīzijā var sekot interneta tiešraidēs. Otro gadu līgā spēlē Daugavpils un Saldus, pirmo gadu – Jelgava.

Labo darbu saraksts ir tiešām garš, taču netrūkst arī ēnas pušu. Grūti pateikt, kā pietrūkst vairāk – apgrozāmo līdzekļu vai politiskās gribas. Sanācis tā, ka Latvijas-Igaunijas vīriešu līgā galveno iniciatīvu šosezon uzņēmušies ziemeļu kaimiņi, savukārt sieviešu frontē varas centrs pārvirzījies uz dienvidiem.

Ko var secināt pēc Latvijas, Igaunijas, Lietuvas sieviešu basketbola līgas pirmā “Četru fināla” Viļņā?

Līgai ir neskaidra identitāte

Pēc pirmās sezonas nav skaidrības par turnīra nosaukumu. Kā jau minēts, līga nevarēja pārņemt Baltijas Sieviešu basketbola līgas vārdu (BWBL – Baltic Women`s Basketball League), jo Ivašauska kungs vēl 2018. gada 10.-13. septembrī pamanījās rīkot starptautisku pārbaudes turnīru.

Jūrates Daktaraites un Angelas Rupšienes trešajā starptautiskajā turnīrā Palangā startēja sešas komandas no četrām valstīm – divas no Baltkrievijas (Tsmoki, Olimpia), divas no Krievijas pilsētas Kurskas (Inventa, Dynamo), pa vienai no Lietuvas (Ukmerģe) un Latvijas (Liepāja/LSSS).

Minētais turnīrs kļuva par BWBL pēdējo akordu, bet vienotas nostājas – un publiski atrodami dokumenti – par jaunā turnīra nosaukumu nav:

1) Basket.lv ir apakšsadaļa Baltijas sieviešu čempionāts, kurā redzams Latvijas, Igaunijas, Lietuvas līgas logo;

2) Lietuvas federācijas mājas lapā krepsinionamai.lt pēc tradīcijas sauc turnīru par Baltijas sieviešu basketbola līgu (Baltijos moteru krepšinio lyga), bet sieviešu virslīgas lapā rodas iespaids, ka tas ir daļa no “Multi-Gyn” sieviešu līgas (Multi-Gyn Moteru lyga); video apskatos parādās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas līgas logo;

3) Igaunijas federācijas mājas lapā basket.ee attiecīgā informācija jāmeklē zem sadaļas “OlyBet” sieviešu basketbola virslīga (Naiste Korvpalli Meistriliiga) – tajā parādās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas līgas logo, kā arī abas igauņu divīzijas. Ejot tālāk, ir arī norāde uz apvienotās līgas mājas lapu (WBBL – Women`s Baltic Basketball league); rakstos igauņi turas pie Latvijas, Igaunijas, Lietuvas līgas nosaukuma;

4) minētā WBBL lapa, šķiet, ir vistuvāk realitātei – tajā ir gan Latvijas, Igaunijas, Lietuvas līgas logo, gan ar BWBL nesaistīts nosaukums.

Igaunijas federācijas lapā jaunās līgas dokumenti nav atrodami (http://www.basket.ee/et/eesti-lati-uhisliiga/182/dokumendid/ ). Lietuvas federācijas lapā to arī nav (https://krepsinionamai.lt/lkf/dokumentai/ ).

Lietuvas sieviešu basketbola līgas mājas lapā var atrast LMKL nolikumu. moterulyga.lt

Atveram sesto nodaļu “Čempionāta formāts un izspēles kārtība”. Tajā rakstīts, ka regulārā sezona sastāv no četriem apļiem, tai skaitā 2.-3. aplī piedalās piecas Lietuvas komandas un trīs labākās Latvijas komandas (Boom!), bet Latvijas-Lietuvas čempionāta (Boom!) “Četru fināls” notiks 2019. gada 8.-9. martā. Vienu iedaļu augstāk, sadaļā “Formatas” norādīts 9.-10. marts un precīzs dalībnieku saraksts.

Ejam tālāk – wbbl.eu sadaļā “About” atrodams līgas nolikums 2015./2016. gada sezonā http://www.wbbl.eu/bw_client_files/nordea_basketball_league/public/img/File/Wbbl_15_16(1).pdf.

Vistuvāk patiesībai tikusi Basket.lv – te atrodams Latvijas Sieviešu basketbola līgas nolikums 2018./2019. gada sezonai ar pieciem pielikumiem basket.lv . Punktā 16.1.1 uzzinām, ka LSBL izslēgšanas turnīrs var sākties pēc Latvijas-Igaunijas līgas 2. posma (tā arī ir) un var tikt rīkots līdz 31. maijam.

Lielākā interese ir par 5. pielikumu (28. lappuse), kur var atrast izspēles kārtību. Tajā aprakstīta Latvijas-Igaunijas līga ar norādi, ka divas labākās komandas pēc pirmā apļa un “TTT Rīga” kvalificējas “Baltijas sieviešu līgas apvienotajam čempionātam”. Spēles gan pirmajā, gan otrajā divīzijā notiek līdz 9. martam. Beigās pievienota LSBL izslēgšanas spēļu sistēma.

Kā redzams, nupat aizvadītā pirmās divīzijas turnīra detalizēta izspēles kārtība nav pieejama arī pēc tā beigām. Cerams, ka parādīsies līdz nākamās sezonas sākumam. Te var citēt U2 līderi Bono – “But I still haven`t found what I`m looking for” (joprojām neesmu atradis meklēto).

Gumijas kalendārs

Grūti atcerēties, kad kalendārs nav ticis mainīts. Citreiz LBL spēles ievilkušās jūnijā, citreiz beigušās martā, bet LSBL komandām bijušas pat līdz sešām nedēļām garas pauzes.

Latvijas, Igaunijas, Lietuvas līgā šķietami izdevies izveidot sabalansētāku kalendāru nekā iepriekš. Pirmkārt, mazāk un īsākas pauzes. Otrkārt, pirmās divīzijas regulārajā sezonā visas komandas aizvadīja vienādu spēļu skaitu (divi apļi, 14 spēles).

Ar sezonas sākumā ierakstītajiem termiņiem gājis bēdīgāk. Kalendāra veidotāji neparedzēja, ka TTT aizspēlēsies līdz Eirolīgas ceturtdaļfinālam, citādi 8.-9. marts kā “Četru fināla” norises datums būtu pazudis ātrāk. Eirolīgas nolikums ir pieejams jūlija sākumā – jau tad bija zināms, ka “play-off” spēles notiks 5., 8. un 13. martā.

Pirmajā divīzijā formāli izdevās iekļauties noteiktajos termiņos, taču radās divi blakusefekti. Pirmkārt, TTT basketbolistes 37 dienās (no 2. februāra līdz 10. martam) aizvadīja 16 (!) spēles. No 20. februāra līdz 10. martam situācija ir vēl interesantāka – 11 spēles 19 dienās (ieskaitot EWBL).

Otrkārt, “Četru fināla” pārklāšanās ar TTT grafiku Eirolīgā. Kā 8. marta preses konferencē pēc otrās spēles pret Jekaterinburgas UGMK teica rīdzinieču kapteine Ieva Pulvere, komanda līdz šim vēl nav spēlējusi nākamajā dienā pēc Eirolīgas. Un svētdien bija vēl viena spēle...

Otrās divīzijas komandām kalendārs nebija tik blīvs – un tas ir tikai normāli, taču nolikumā ierakstītais 9. marts daudzu un dažādu iemeslu dēļ aizbīdījies līdz 26. martam (Latvijas komandu gadījumā – pagaidām līdz 19. martam). TTT pēc trakā maratona būs arī brīvdienas.

TV tiešraidēs – tikai Rīgas komandas?

LBS šosezon spēra ļoti platu soli, apņemoties nodrošināt pirmās divīzijas spēļu pārraides ar Latvijas klubu līdzdalību. Lieliska iniciatīva – mūsdienās virkne sieviešu līgu nodrošina visu spēļu translācijas “online” režīmā (piemēram, Itālijā par mēneša maksu), tomēr pastāv daži “bet”.

Pārraides par labākajām komandām ir, taču nevarētu teikt, ka automātiski izdevies palielināt interesantu TV spēļu skaitu. Līgā pastāv TTT dominance, kas padara rezultātus prognozējamus. Nākamā problēma – Latvijas komandas, izņemot Liepāju, nav gatavas pret favorītēm parādīt maksimālu sniegumu. Piemēram, RSU uz vienu no spēlēm ieradās bez četrām pamata spēlētājām...

Vēl viena nianse – līdz marta beigām redzamas spēles tikai ar Rīgas komandu līdzdalību. Uz šī fona, iespējams, ka šosezon prātīgāk būtu izvēlēties “nedēļas spēli” nekā rādīt visu pēc kārtas. Vienu nevar noliegt – gods un slava par translāciju skaita palielināšanu.

Iespējams, tas noticis lietuviešu ietekmē. Lietuvas basketbola federācija (LKF) 2018. gadā pārņēma LMKL savā kontrolē un...nolēma sieviešu virslīgā ieviest LKL pietuvinātus standartus. Tas nozīmē – pirmsspēles/pēcspēles raksti, YouTube tiešraides un video intervijas pēc katras spēles.

Baltijas valstu sieviešu basketbolā tas ir vēl kas neredzēts. Realitātē ejams tāls ceļš – lietuviešu komandām pietrūkst fizisko sekotāju, spēles ir maz apmeklētas, trūkst atgriezeniskās saites, kādu radīja, piemēram, TTT un SK “Cēsis” dueļi 2007.-2015. gadā.

Valstu pārstāvniecība

Pirmās sezonas modelis pakārtots lietuviešu interesēm – pirmajā divīzijā spēlēja piecas Lietuvas, divas Latvijas un viena Igaunijas komanda. Skaidrs, ka šāda attiecība nav pati labākā – nākotnē elites grupā jābūt, minimums, trīs Latvijas klubiem.

Lietuviešu labākās spēlētājas maizi pelna ārzemēs, tādēļ dienvidu kaimiņienēm nebūt neklājās saldi. TTT pārspēja lietuvietes visās 14 spēlēs, savukārt RSU nopelnīja bilanci 8-2. Summā 22-2. Jādomā, ka arī liepājnieces un daugavpilietes visās cīņās nebūtu peramo meiteņu lomā.

Eiropas prakse liecina, ka basketbolā nav nekā labāka par divīziju sistēmu – labākie spēlē pret labākajiem, savukārt pārējie sacenšas vienu vai vairākus līmeņus zemāk. Te nav jāizgudro jauna ābece, bet mērķtiecīgi jāattīsta jau izveidotais.

Par 100% skaidrs, ka visās divīzijās nevar nodrošināt vienādus darbības nosacījumus. Ļoti iespējams, ka tikai pirmās divīzijas vienības ceļos visā Baltijā, kamēr līmeni zemāk paliks divas reģionālās divīzijas (vienā Latvijas-Igaunijas komandas, otrā Lietuvas komandas).

Cita lieta, ka otrās divīzijas komandām nepieciešams “kairinātājs” – sportisks mērķis, uz kuru tiekties, piemēram, pārspēles ar pirmās divīzijas lejasgala komandām par iespēju cīnīties “play-off”. Šosezon tāda kairinātāja nebija.

Pārrunas par nākamās sezonas modeli vēl priekšā – iespējams, ka turnīram pievienosies labākās Baltkrievijas komandas.

LBS darāmā vēl daudz. Aktīvāk jāiestājas par Latvijas interesēm, jo reģioniem šosezon nebija pārstāvju pirmajā divīzijā, nebija interneta translāciju un iespēju piedalīties apvienotās līgas izslēgšanas spēlēs.

  +3 [+] [-]

, 2019-03-13 10:56, pirms 2 nedēļām
Ai, ai, Novik, vai tad tik atklāti var ziepēties LBS? Par šo nokāsto Pasaules kausa ciklu LBS vadību vien vajadzētu padzīt ar ...ūdainu mietu. Amatieri, kas saskārušies ar LBS turnīru organizēšanā arī diezvai labus vārdus par LBS varētu teikt.

  +1 [+] [-]

, 2019-03-13 12:34, pirms 2 nedēļām
Ir it kā tiešām daudz ideju līmenī labu projektu, taču realizācija un izpildījums pieklibo. Mīnusus Noviks norādīja pareizi, taču to ir vairāk, īpaši par abām nacionālajām izlasēm.

  +1 [+] [-]

, 2019-03-13 12:38, pirms 2 nedēļām
Ulrihs rakstīja: Ai, ai, Novik, vai tad tik atklāti var ziepēties LBS? Par šo nokāsto Pasaules kausa ciklu LBS vadību vien vajadzētu padzīt ar ...ūdainu mietu. Amatieri, kas saskārušies ar LBS turnīru organizēšanā arī diezvai labus vārdus par LBS varētu teikt.
Raksts ja ir par sieviešu līgu...Kopumā var tikai Novikam piekrist, ka ir kaut kādi mīnusi un plusi

     [+] [-]

, 2019-03-13 15:56, pirms 2 nedēļām
LBS vadība ir jāatlaiž! Tikai šo ...dēļ mēs netikām uz Pasaules čempi! Arī LBL nevis attīstās, bet līmenis iet uz leju. Ar Lietuvas līgu pat salīdzināt nevar!