Samoa – sliktākā pārvaldība, uzticamākie fani
Samoa ir viena no trim mazajām Okeānijas salu valstīm, kuras regbija pasaulē noteikti var saukt par vadošajām nācijām. Tiesa, lai arī laukumā komanda spēj pārsteigt daudzus, vietējā regbija savienība ne vienmēr spēj to novērtēt.
Regbija "ferma" un bankrotējusī federācija
Samoa vārds pasaules regbijā ir ļoti labi zināms, tiesa, reputācija šim vārdam ir dažāda. No vienas puses Samoa ir ārkārtīgi maza valsts un tās iedzīvotāju skaits ir vairāk kā trīs reizes mazāks nekā Rīgā, bet izlase ne tikai spēlē, bet arī ik pa laikam uzvar daudzas pasaules regbija lielvaras. No otras puses, Samoa regbija funkcionāru darbības vai drīzāk bezdarbības rezultātā sporta veids, ko vietējie iedzīvotāji pēc nozīmības liek vienā plauktiņā ar reliģiju, ir nolaists līdz kliņķim. Tiesa, par visu pēc kārtas.
Samoa, tolaik gan vēl Rietumu Samoa, iedzīvotāji ar regbiju iepazinās 1924. gadā, kad to uz salu valsti atveda katoļu mūki. Jāsaka, ka sporta veids šajā valstī tik ļoti iepatikās, ka tajā pašā gadā jau tika nodibināta regbija federācijas un aizvadīts arī pirmais starptautiskais mačs (0:6 pret Fidži). Tas bija tikai sākums, jo, gan savas apķērības, gan spējas mācīties dēļ viņi, izmantojot savu skolotāju, Jaunzēlandes regbija speciālistu (līdz 1962. gadam Samoa bija Jaunzēlandes valdījumā esoša teritorija), zināšanas, diezgan strauji progresēja un izveidojās par, lai arī ne pirmā līmeņa, taču ļoti spēcīgu regbija nāciju.
1987. gadā, kad tika izsūtīti uzaicinājumi uz pirmo pasaules kausu Rietumu Samoa tādu gan nesaņēma, kas bija diezgan skandalozs lēmums, jo viņiem bija labāki panākumi nekā dažām ielūgumus saņēmušajām komandām.
Otrais "melnais datums" Samoa regbijam ir datējams ar 1995. gadu, jo pēc togad notikušā Pasaules kausa finālturnīra, Starptautiskā regbija savienība lēma par labu regbija durvju atvēršanai profesionālismam, t.i., vienkārši runājot IRB atļāva spēlētājiem pelnīt naudu. Nav grūti iedomāties pie kā tas noveda – labākie spēlētāji vēlējās saņemt naudu, bet ārzemju klubi to drīkstēja maksāt. Šādā situācijā tik mazām un ekonomiski neattīstītām valstīm kā Samoa ir grūti cīnīties ar Eiropas (Francijas un Anglijas) regbija grandiem, kuriem, protams, nebija nekāds ieinteresētības, lai to spēlētāji pārstāvētu nacionālās izlases.
Līdz ar to, tikai loģisks ir apstāklis, ka spēlētāji vienkārši sāka aizplūst no Samoa, jo viņu izvēle krita par labu sevis un savas ģimenes nodrošināšanai, nevis valsts pārstāvēšanai starptautiskajos mačos.
Dokumentālā īsfilma "Level Playing Field" par Samoa izaicinājumiem profesionālajā regbijā
Klāt pie šī apstākļa nāca realitāte, ka regbists, kurš ir pārcēlies uz dzīvi Eiropā, līdzi paņem arī savu ģimeni un tā kā šis sporta veids Samoa bija ļoti populārs, tad, visdrīzāk, visi ģimenes vīrieši to spēlēja. Rezultātā – aizbraucot peļņā vienam, salu valsts zaudē vairākus spēlētājus. Labs piemērs šajā ziņā ir Tuilagi ģimene, kuras seši brāļi spēlē regbiju, bet tikai vienam, Alesanam, ir vairāk kā 20 mači Samoa izlasē, bet Manu vispār pārstāv Anglijas valstsvienību.
Samoa, kopā ar Tongu un Fidži, jau sen runā par to, ka viņi nevēlas būt lielo regbija nāciju "piedeva" vai "ferma" un vēlas būt vienā līmenī ar Sešu nāciju un Regbija čempionāta komandām, taču šīs runas izvēlas nedzirdēt. Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī, kad "World Rugby" runāja par jauna Nāciju čempionāta izveidi, bija parādījušās runa, ka salinieku izlasēm tajā nebūs vietas un tāpēc tās jau paspēja paziņot par iespējamo Pasaules kausa boikotu. Pēc tam gan, kad "World Rugby" publicēja provizorisko turnīra formātu, tajā atradās vieta gan viņiem, gan vēl daudzām citām izlasēm, tiesa, pati ideja par turnīru tā arī palika nerealizēta.
Kā redzams, samoāņi nav vieni savās problēmās, taču viņu situāciju sarežģī cits apstāklis, proti, klāt pie jau minētajiem šķēršļiem Samoa spēlētājiem ir jācīnās arī ar pašu federācijas vadību.
Jau ilgus gadus tiek runāts, ka Samoa regbija savienība, kuru vada Samoa premjerministrs Tuilaepa Aiono Sailele Malielegaoi, nav īsti godīga pret saviem spēlētājiem, tāpat tiek runāts par apjomīgām korupcijas shēmām un prastu "blata sistēmu", kas noved arī pie "pārmantojamiem" amatiem.
Interesanti, ka pirms diviem gadiem Samoa regbija savienības vadītājs paziņoja par savas organizācijas bankrotu, lūdzot regbija sabiedrības atbalstu, taču "World Rugby" šos paziņojumus noraidīja, sakot, ka šie tie neatbilst patiesībai.
Drošākie spēlētāji, piemēram, Mahonri Švalgers, kurš bija izlases kapteinis 2011. gada PK, par šīm problēmām runā un publiski uzdod vietējās regbija savienības vadībai jautājumus uz kuriem tā negrib atbildēt. Citi – izvēlas noklusēt sasāpējušos jautājumus, jo baidās, ka tad viņu ceļš uz izlasi būs slēgts. Viņus vienkārši neaicinās un tādi piemēri jau ir bijuši.
Samoa regbija funkcionāri spekulē uz spēlētāju bailēm (viņi paši ir izveidojuši represīvu vadības sistēmu) un tautas mīlestību pret spēli, jo komanda tiek atbalstīta ne tikai morāli, bet arī materiāli, tajā skaitā zvanot uz speciāliem ziedojumu tālruņiem TV tiešraižu laikā. Kopumā, lai saprastu tos "traģēdijas apmērus" atliek vien pārlasīt pēdējo pāris gadu regbija mediju publikācijas par šo tēmu – "sliktākā regbija savienība" ir tikai viens no apzīmējums, kas veltīt Samoa premjera vadītajai sporta organizācijai.
Panākumi Pasaules kausā
Kā jau minēts iepriekš, uz pirmo Pasaules kausa finālturnīru Rietumu Samoa netika uzaicināti, kas, protams, izraisīja sašutumu, jo komanda tiešām atbilda šim līmenim. To viņi pierādīja vēlākajos turnīros.
1991. gadā turnīrs notika Britu salās un Francijā. Kā vēl labāk pieteikt sevi, ja ne pārspējot vienus no turnīra rīkotājiem? Jau pirmajā PK spēlē samoāņi ar 16:13 pārspēja Velsu, bet otrajā ar 35:12 tika galā ar Argentīnu, kas viņiem deva otro vietu grupā un iespēju cīnīties ceturtdaļfinālā, kurā viņi gan zaudēja Skotijai ar 6:28.
1991. gada Pasaules kausa mačs pret Velsu
Pēc četriem gadiem samoāņi pierādīja, ka 1991. gada panākums nav bijusi nejaušība, jo grupu turnīrā tika apspēlēta kā Itālija, tā Argentīna. Savukārt ceturtdaļfinālā viņi ar 14:42 piekāpās topošajiem čempioniem, DĀR izlasei.
Lai arī daudzi par Samoa lielo regbija panākumu "miršanas dienu" sauc brīdi, kad 1995. gadā sports kļuva profesionāls, 1999. gadā viņi ļoti labi pacīnījās, grupu turnīrā tiekot galā gan ar Velsu, gan Japānu un kvalificējās pārspēlēm par iespēju cīnīties ceturtdaļfinālā, kur viņiem priekšā kāju nolika Skotija.
21. gadsimtā Samoa ne reizi nav pat pietuvojušies šādiem panākumiem, lai gan 2015. gadā viņi turnīru sāka ar uzvaru pār ASV, bet mačos pret Japānu un Skotiju parādīja labu cīņu un pie mazliet lielākas veiksmes klātesamības, iespējams, varēja tikt vismaz pie vēl viena panākuma.
Samoa izlases spilgtākās epizodes 2015. gada Pasaules kausā
Kvalifikācija un testu mači
Ceļš uz Japānu samoāņiem nebija pats īsākais, taču, no otras puses skatoties, tajā viņiem mazliet uzsmaidīja arī veiksme. Viss sākās vēl Klusā okeāna Nāciju kausā (2016. un 2017. gada izcīņās, rezultātus summējot) – viņi palika trešajā, pēdējā, vietā, t.i., caur šo turnīru nekvalificējās. Tas nozīmēja, ka par ceļazīmi uz PK, atbilstoši "World Rugby" izstrādātajai kvalifikācijas shēmai, viņiem būs jāspēlē pret Eiropas zonas otro labāko komandu.
Te samoāņiem par labu nospēlēja Eiropas regbija skandāls, kas 2018. gada pavasarī sajauca visas kārtis gan "Rugby Europe" vadībai, gan EČ dalībniecēm, jo pēc triju komandu diskvalifikācijām pie automātiskās kvalifikācijas tika Krievija, bet pret, bet pārspēles aizvadīt tika deleģēta Vācija, kura bija vājākā 2018. gada turnīra komanda.
Protams, ka tādu "dāvanu" Samoa izlase nespēja laist garām un jau pirmajā mačā pierādīja to par ko runāja visi, kopš uzzināja pārspēļu mača dalībniekus, proti, pierādīja, ka šīs spēles ir tikai formalitāte – 66:15 mājās un 42:28 izbraukumā.
Runājot par pārbaudes spēlēm, ko samoāņi ir aizvadījuši, jāsaka, ka rezultāti ir bijuši dažādi un pārsvarā – ne par labu "Manu Samoa". Tiesa, tajā pašā laikā nevar nepieminēt, ka daudzās cīņās zaudējumi ir piedzīvoti ar minimālu punktu deficītu, kas tikai norāda to, ka Samoa līmenis ir pietiekoši augsts, lai, ja vien palīdz veiksme, cīnītos ar jebkuru pretinieku.
Spēlētāji
Samoa regbisti ir gana pieprasīti Eiropas un arī Super Rugby čempionāta klubos un lielākā daļa 2019. gada Pasaules kausa izlases kandidātus spēlē ļoti labā līmenī – Anglijas Premjerlīgā, Francijas Top 14 vai Super Rugby turnīros.
Šobrīd Samoa izlasē, iespējams, nav tik spilgtu un individuāli pamanāmu spēlētāju kā Alesana un Henrijs Tuilagi, Braiens Lima vai citi, tāpat daudzi samoāņi, kā jau rakstīts iepriekš, ir pametuši savu valsti par labu profesionālajiem līgumiem.
Tiesa, bez vismaz vietējā mēroga zvaigznēm komanda nav palikusi – samoāņu "nezvērs" Logovi Munipola, kā arī Maikls Alālatola, Rejs Lī-Lo un Tusi Pisi būs tie, kuru sniegumam sekos, arī ārpus Okeānijas salu valsts.
Te gan ir jāpiebilst un reizē arī jāpapildina stāsts par Samoa spēlētāju problēmām, proti, daudziem no viņiem pašiem ir jāmaksā, lai nokļūtu izlases rīcībā. Tā ir ne gluži "blatņiku" sistēma, bet fakts, ka Samoa regbija savienība ne tikai nevar samaksāt saviem spēlētājiem pienācīgu atalgojumu par padarīto darbu, bet nespēj segt arī ceļa izdevumus. Tas, protams, ierobežo komandas treneru izvēles iespējas.
Prognoze
Samoa regbija izlases atbalstītāju jūtām pirms katra lielā turnīra Latvijas sporta, sevišķi jau hokeja, līdzjutējiem būtu jābūt saprotamām un tuvām, proti, kā mums ir ar hokeja izlasi, no kuras pirms katra turnīra mēs gaidām, ka "šogad būs!", tā samoāņi gaida no saviem regbistiem.
Objektīvi, viņiem ir labas izredzes tikt vismaz pie vienas uzvaras, jo savā pirmajā PK finālturnīra spēlē viņu pretinieki būs Krievijas valstsvienība, kas gan Pasaules rangā, gan regbija "spēka rangā" kotējas zemāk. Japānas izlase arī ir visnotaļ "ņemama", tiesa, japāņi Pasaules kausu aizvadīs savās mājās un jau Klusā okeāna Nāciju kausā parādīja, ka šim turnīram ir sagatavojusies ļoti nopietni.
No "pirmā ešelona" komandām Samoa būs jātiekas ar Britu salu pārstāvēm – Īriju un Skotiju, kas, protams, būs smags pārbaudījums. Tiesa, 2015. gada turnīrā skoti pret samoāņiem izcīnīja minimālu panākumu (36:33), bet 2017. gada pārbaudes spēlē viņu pārsvars bija 44:38, tāpēc negribas pāragri norakstīt saliniekus. Protams, ka ir jāsakrīt ļoti daudz "ja", taču samoāņi, domājams, darīs visu no sevis atkarīgo, lai šie "ja" arī notiktu.
Samoa izlase
--- | --- |
---|---|
Reģions | Okeānija |
Iesauka | Manu Samoa |
Galvenais treneris | Stīvs Džeksons |
Vieta Pasaules rangā | 16. |
Pirmā starptautiskā spēle | pret Fidži 0:6 (18.08.1924.) |
Lielākā uzvara | 115:7 pret Papua Jaungvineju (11.07.2009.) |
Lielākais zaudējums | 14:101 pret Jaunzēlandi (03.09.2008.) |
Samoa 2019. gada Pasaules kausā
Komanda | S | U | N | Z | P |
---|---|---|---|---|---|
Īrija | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Skotija | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Japāna | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Krievija | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Samoaa | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Datums | Mājnieki | Viesi |
---|---|---|
24.09. | Krievija | Samoa |
30.09. | Skotija | Samoa |
05.10. | Japāna | Samoa |
12.10. | Īrija | Samoa |
[+] [-]
Un galu galā, ir taču rindkopa:
Samoa regbisti ir gana pieprasīti Eiropas un arī Super Rugby čempionāta klubos un lielākā daļa 2019. gada Pasaules kausa izlases kandidātus spēlē ļoti labā līmenī – Anglijas Premjerlīgā, Francijas Top 14 vai Super Rugby turnīros.
Tātad viņi arī spēlē tajos ārzemju klubos, tad kur problēma?
Par Austrāliju te vienā rakstā sapratu, ka drīkstot tikai savējie, ka viņi paši tā noteikuši. Ja tā ir, tad arī jēgu vājināt savu izlasi nesaprotu.
[+] [-]
Šajā kontekstā ir pat ierasta situācija, ka spēlētāji neparaksta līgumus ar klubiem kamēr gatavojas PK, faktiski uz PK dodoties bezdarbnieku statusā (un bez nekādām garantijām). Tāpat ir "normāli", ka spēlētāji ņem "bezalgas atvaļinājumu" un dodas uz izlasi.
Tajā dokumentālajā īsfilmā, kas pievienota klāt, par šo situāciju diezgan daudz tiek runāts.
Par to Austrālijas gadījumu - iepriekš Samoa piemērs parāda kāpēc ir labi, ja izlases spēlētāji būtu uz vietas, t.i., tad izlasei vienmēr būtu pieejami visi labākie regbisti.
Austrālijas gadījums vēl ir diezgan ok, jo veterāniem, kas septiņus gadus ir bijuši izlases rīcībā un aizvadījuši 60 mačus, ļauj spēlēt ārzemēs un pārstāvēt izlasi (Austrālijā tas saucas Gito likums, jo pieņemts, lai komandā varētu spēlēt Mets Gito).
Anglija un Jaunzēlande vispār izlasē neņem NEVIENU, kurš spēlē ārpus viņu pakļautībā esošajiem klubiem. Rezultāti? Anglijas klubs šobrīd ir Čempionu kausa uzvarētājs un Anglijas Premjerlīga ir TOP līmeņa čempionāts pat situācijā, kad Francijas klubos spēlētājiem maksā vairāk. Jaunzēlande - tieši no šīs valsts ir labākie Super Rugby klubi.
Regbijā lielvaras aizsargā savus spēlētājus un savas intereses, nesen DĀR bija 30 maču ierobežojums ārzemniekiem (vari doties prom un spēlēt izlasē, ja pirms tam jau 30 mačus esi aizvadījis), ko tagad gan Rasijs Erasmuss panāca, lai atceļ. Argentīna arī nesen mainīja noteikumus un atkal "eiropieši" pie viņiem spēlē. Piemēru ir daudz. Faktiski no TOP valstīm visām ir kaut kādi noteikumi šajā sakarā.
Otrā ešelona nācijām gan nav variantu un tur spēlē visi, kas var, neatkarīgi no klubu piederības.
+1 [+] [-]