Eksotiskā Namībija – par pirmo uzvaru PK finālturnīros

Tieši pēc mēneša, 20. septembrī, Japānā tiks dots starts 2019. gada Pasaules kausam. Šis turnīrs, protams, ir pats svarīgākais čempionāts regbija sabiedrībai, taču arī pasaules līmenī tā popularitāte ir fantastiska un auditorija pieaug ar katru turnīru. Eksperti lēš, ka regbija Pasaules kauss ir otrais skatītākais viena sporta veida turnīrs pasaulē, tūdaļ aiz futbola.

Lai uzlabotu Latvijas sporta līdzjutēju zināšanas gan par pašu regbija spēli, gan komandām, kas tajā piedalās, no šodienas sākam rakstu sēriju, kurā iepazīstināsim gan ar visām 20 turnīra dalībniecēm, gan ar šī turnīra un sporta veida vēsturi.

Rakstu sēriju sāksim ar Namībiju – sporta līdzjutējiem, iespējams, ne pārāk zināmu valsti, taču regbija aprindās stabilu Pasaules kausa dalībnieci jau kopš 1999. gada turnīra.

Dienvidāfrikas ietekme

Redzot Namībijas vārdu regbija Pasaules kausa dalībnieču vidū, iespējams, kādam būs jāslēdz iekšā gūgles kartes, lai noskaidrotu, kur ir šī valsts, jo sporta arēnā tās pārstāvji panākumus gūst salīdzinoši reti – sprinteris Frenks Frederikss ir izcīnījis pāris olimpiskās medaļas, bet Džuliuss Indongo savulaik bija vieglā svara boksa spīdeklis. Ja "uz sitienu" būtu jāatceras vēl kāds, tad nez vai tas izdotos.

Viens no iemesliem kāpēc par Namībijas sportistiem ir dzirdēts salīdzinoši maz, ir tas, ka Āfrikas valsts tikai 1990. gadā kļuva neatkarīga no Dienvidāfrikas Republikas, pirms tam, no 1884. gada esot te Vācijas, te DĀR pakļautībā, kā arī šai teritorijai bija pilnīgi cits nosaukums - Dienvidrietumāfrika. Neatkarība tika iegūta vairāk kā 23 gadus ilguša kara rezultātā un, protams, šādā situācijā par sportu un tā attīstīšanu domāt nebija laika.

Lai arī Dienvidāfrikas Republikas valdīšana pašreizējās Namībijas teritorijā vairāk tiek vērtēta kā negatīva (arī pašā DĀR tobrīd bija daudz problēmu, ieskaitot rasu segregācijas jautājumu, jeb aparteīdu), bija arī savi pozitīvie aspekti, proti, tieši dienvidāfrikāņi bija tie, kas namībiešus iepazīstināja ar regbiju.

Namībieši, jeb dienvidrietumāfrikāņi, kā viņus sauca tolaik, bija labi skolnieki un salīdzinoši īsā laikā viņi sasniedza pasaules regbija elites līmeni. Uz šo teritoriju, laika posmā no 1962. līdz 1980. gadam, četras reizes devās arī britu un īru "Lions" komanda, aizvadot vairāku maču sērijas ar vietējo izlasi. Jau šis fakts vien pierāda, ka regbiju Namībijā spēlēt prata. Tiesa, karadarbība un Rietumeiropas nosodošā attieksme pret DĀR īstenoto politiku lika "Lions" vienībai pārtraukt tūres pa Dievidrietumāfriku.

Šajā posmā arī Namībijas regbijs piedzīvoja lejupslīdi un brīdī, kad valsts kļuva neatkarīga tās regbija izlases līmenis bija noslīdējis līdz "otrā ešelona" (regbija pasaulē pieņemts apzīmējums komandām, kas nespēlē Sešu nāciju čempionātā vai Regbija čempionātā, taču ir reāli kandidāti uz dalību Pasaules kausā) vidusmēram.

Jāpiebilst gan, ka, lai arī Namībija kļuva neatkarīga no DĀR, kā arī tās regbija savienība tika uzņemta starptautiskā apritē jau 1991. gadā un kopš šī laika arī tika rīkots vietējais čempionāts, atsevišķi vietējie klubi, kuros tika apvienoti labākie spēlētāji, turpināja spēlēt DĀR čempionātā līdz pat 2018. gadam, kad tikai DĀR puses komandu finansiālās problēmas (nevarēja atļauties izbraukumus uz Namībiju) liedza "Welwitschias" turpināt spēlēt DĀR čempionāta otrajā līgā.
Tāpat ir jāatzīmē, ka Namībijas neatkarība arī ļāva sakārtot regbija saimniecību, jo DĀR valdīšanas laikā, atbilstoši tā laika reālijām Dienvidāfrikas Republikā, sporta veidu pārraudzīja divas federācijas, katra atbildot par savas rases spēlētājiem - Dienvidāfrikas regbija padome (baltādāinajiem) un Dienvidāfrikas "krāsainā" regbija padome (citu rasu pārstāvjiem).

Panākumi Pasaules kausā

Kā jau minēts, savulaik Dienvidrietumāfrikas izlase bija gana spēcīga un tās aktīvā bija gan neizšķirti pret Austrāliju un Franciju, gan labas spēles pret jau pieminēto "Lions" komandu vai Jaunzēlandes izlasi.

Tiesa, pirmajos trijos Pasaules kausa finālturnīros namībieši nepiedalījās. 1987. gadā viņi vēl bija DĀR sastāvā, bet cilvēktiesību pārkāpumu dēļ šī izlase netika aicināta uz Jaunzēlandi (tas bija viens no tolaik plaši izvērstajiem sankciju veidiem pret šo valsti sakarā ar cilvēktiesību pārkāpumiem). 1991. gadā Namībija nemaz neiesaistījās cīņā par vietu Pasaules kausā, bet 1995. gadā viņi paši, ne labākajā veidā aizvadot kvalifikācijas turnīru, sev priekšā palaida Kotdivuāras izlasi.

1999. gadā beidzot pienāca arī Namībijas izlases kārta debitēt Pasaules kausā regbijā un kopš šīs reizes viņi ir spējuši kvalificēties uz katru finālturnīru. Jāsaka uzreiz, ka runājot par kādiem namībiešu panākumiem šajos turnīros, pats vārds "panākums" īsti nav vietā, jo visos 19 aizvadītajos mačos viņi ir piedzīvojuši zaudējumus, bet kopējā gūto un zaudēto punktu attiecība ir 214 pret 1148, t.i., namībieši punktus zaudē piecas reizes vairāk nekā gūst paši.

Te gan ir nepieciešama viena atkāpe – 2015. gada turnīrā Namībijas izlase bezcerīgi zaudēja vien nākošajiem pusfinālistiem, Argentīnai un Jaunzēlandei, kamēr pārējās spēlēs cīnījās godam un, piemēram, Gruzijai piekāpās tikai ar viena punkta deficītu.

Namībija - Gruzija 2015. gada Pasaules kausa izcīņas mača labākās epizodes

Kvalifikācija un testu mači

2019. gada Pasaules kausam Namībijas izlase kvalificējās uzvarot Āfrikas Zelta kausā. Cīnoties ar citām kontinenta komandām, namībieši gan izskatījās kā no "citas līgas", jo maz tā, ka viņi uzvarēja visās piecās spēlēs, šīs uzvaras tika izcīnītas ārkārtīgi pārliecinoši. Mazākā rezultāta starpība, kas tika fiksēta šajos mačos bija 30 punkti, bet Tunisija tika sagrauta ar 0:118, kas arī ir Namībijas lielākā uzvara komandas pastāvēšanas vēsturē.

Jāatzīst, ka viena lieta ir Āfrikas iekšējās cīņas, jo šī kontinenta izlašu konkurētspēja ir diezgan zema, pat ņemot vērā Zimbabves un Kenijas spējas. Cita lieta ir "iziešana pasaulē".

Kopš 2016. gada Namībija, ārpus Āfrikas kausa ir aizvadījusi 12 testu mačus, no kuriem uzvarējusi četros. Priekš šāda līmeņa komandas tas varētu tikt uzskatīts par gana labu rezultātu, taču, ja šos rezultātus pasijājam un atstājam tikai tās izlases, kas šogad cīnīsies PK finālturnīrā, tad Namībija ir spēlējusi tikai pret Urugvaju un Krieviju, kas, jāsaka uzreiz, nebūt nav jāuzskata pat par PK vidējā līmeņa komandām, un šajās cīņās afrikāņu bilance ir 1-4. Nav spoži.

Spēlētāji

Uz šo brīdi Namībijas regbijā, ja tā var izteikties, trūkst spilgtu spēlētāju. Precīzāk – spilgtu un atpazīstamu. Iepriekšējā Pasaules kausā tāds bija Žaks Burgers, vēl pirms kāda laika pasaules sporta ziņu aģentūras vēstīja par Rūdolfu van Vūrenu, kurš viena gada (2003. gada) laikā pārstāvēja Namībiju kā regbija, tā arī kriketa Pasaules kausā vai Mariuss Visers, kurš bija 2007. gada Pasaules kausa smagākais spēlētājs.

Par šī brīža atpazīstamāko Namībijas regbistu, iespējams, var saukt uzbrucēju Renaldo Botmā, kurš ir viens no retajiem izlases spēlētājiem, kas ikdienā pārstāv nevis kādu vietējo vai DĀR komandu, bet gan spēlē Anglijas Premjerlīgas klubā Londonas "Harlequins". Fulbeks Krisanders Botā arī ir starptatuiskajā arēnā labi zināms spēlētājs.

Kā runā Namībijā, tad pašlaik izlases kandidātu saraksts (oficiālais 31 vīra sastāvs vēl nav paziņots) ir gana sabalansēts, jo vienībā ir kā veterāni, tā arī perspektīvā jaunatne un tieši no jaunajiem spēlētājiem arī tiek gaidīts visvairāk – gan individuālajā, gan komandas panākumu aspektā.

Prognoze

Namībijas izlase Pasaules kausu uzsāks B apakšgrupā, kopā ar Jaunzēlandi, DĀR, Itāliju un Kanādu. Spēlējot šādā kompānijā, protams, Namībijas līmeņa komandām ir diezgan pārdroši domāt par iekļūšanu izslēgšanas mačos un, visdrīzāk, to apzinās arī paši namībieši, tiesa, tas nenozīmē, ka viņiem šajā turnīrā nebūs ko darīt.

Vispirms jau spēle ar saviem kaimiņiem, Dienvidāfrikas Republikas komandu, kas noteikti būs principiāla cīņa gan no vēsturiskā, gan sportiskā aspekta, jo, lai arī teju 30 gadus Namībija ir neatkarīga valsts, to regbijā vēl aizvien uzskata par DĀR "satelītu". Protams, tam ir savi iemesli, taču pašiem namībiešiem gribētos, lai regbija pasaule viņus ierauga citā gaismā.

Tiesa, vispirms viņiem būtu jāizcīna sava pirmā uzvara Pasaules kausa finālturnīros. Šoreiz ir arī labi priekšnoteikumi, jo apakšgrupā ir gan Itālijas, gan Kanādas izlases. Itālijas valstsvienība, lai arī spēlē Sešu nāciju čempionātā, pie spēcīgāko sabiedrības ne vienmēr tiek saukta, jo tradicionāli šajā turnīrā ieņem pēdējo vietu, tajā pašā laikā, spēlējot pret labākajām Eiropas "otrā ešelona" komandām, viņi ir parādījuši savu ievērojamo pārspēku. Šobrīd itāļus var saukt par spēcīgāku izlasi kā Namībija, taču Pasaules kauss ir īss un tāpēc arī dinamisks turnīrs, kur pārsteigumiem vienmēr ir vieta. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Namībijas uzvaru procents pret Itāliju ir 66.66%, t.i., uzvarētas divas no trim cīņām (kas gan abas datējamas ar 1991. gadu).

Kanāda gan ir pats "ņemamākais" pretinieks, jo pašlaik pārdzīvo ne tos labākos laikus un uz PK finālturnīru kvalificējās kā pēdējā, uzvarot "pēdējās cerības" turnīrā, pagājušā gada rudenī. Savukārt komandas sniegums 2019. gada Klusā okeāna Nāciju kausā liek domāt, ka mači Japānā viņiem noteikti nebūs viegli.

Jaunzēlande? Domāju, ka te komentāri ir lieki, jo pārāk atšķirīgas ir šīs komandas. Vienīgais uz ko namībieši var cerēt – nospēlēt labāk nekā pirms četriem gadiem, kad tika zaudēts ar 44 punktu starpību (14:58).

Jaunzēlande - Namībija 2015. gada Pasaules kausa izcīņas mača labākās epizodes

Namībijas izlase

Namībija 2019. gada Pasaules kausā

B apakšgrupa