Layout: current: getContentLayoutLoad (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayoutLoad (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:338, Did:0, useCase: 0

Izvēles priekšā: vieglatlēte Graudiņa, hokejists Štolcers, džudists Skujiņš

Izvēles priekšā: vieglatlēte Graudiņa, hokejists Štolcers, džudists Skujiņš
Tīna Graudiņa un Toms Skujiņš. Foto: Romāns Kokšarovs/f64 un Ģirts Ozoliņš/f64

Apdāvinātiem sportistiem reizēm talanta pietiek pat vairākiem sporta veidiem, taču saprotams, ka gūt panākumus mūsdienās var tikai koncentrējoties vienam. Tādēļ nereti nākas pieņemt sarežģītu lēmumu un izšķirties par labu vienam vai otram sporta veidam. Raksta 1. daļā aplūkosim tos sportistus, kuriem izvēli bijis jāizdara bērnībā, bet 2. daļā pievērsīsimies tiem, kuri gadu gaitā mainījuši sporta veidus.

No rīta daudzcīņa, vakarā pludmales volejbols

Eiropas čempione pludmales volejbolā Tīna Graudiņa, iespējams, ir spilgtākais piemērs situācijai, kad nākas izvēlēties starp diviem sporta veidiem. Viņa savās vecuma grupās ir bijusi Latvijas čempione vieglatlētikas daudzcīņā un kāpusi uz pjedestāla arī Baltijas līmeņa mačos. Lielākās starptautiskās sacensības vieglatlētikā Tīnai bija Eiropas Jaunatnes olimpiskās spēles, kurās gan viņa skrēja tikai barjersprintu. Vieglatlētiku un volejbolu nopietnā līmenī Graudiņa centās apvienot līdz 15 gadu vecumam, bet par pagrieziena punktu kļuva bronzas medaļa pasaules U17 čempionātā Meksikā. Lai gan vēl trīs gadus ziemā viņa trenējās arī vieglatlētikas pieccīņā, izvēlē par labu sportošanai pludmales smiltīs jau bija veikta.

Tīna atzīst, ka svarīgs faktors izvēlei par labu bīčam bija treniņu bāze - ziemā salt Rīgas Sporta manēžā vai trenēties siltā pludmales volejbola centrā. Arī treneru faktors bija gana nozīmīgs. "Andim Austrupam tobrīd panākumus guva Laura Ikauniece, bet es biju tikai maziņā. Treneris ļoti rūpējas un trenēja mani, taču bīčā es biju tā, kas strauji progresē un virzās uz augšu, tādēļ man bija lielāka trenera uzmanība. Tāpat jāatzīst, ka man tuvāka bija pludmales volejbola kultūra. Jebkurš profesionālais sports kļūst par tavu dzīvesveidu, bet bīčā tas ir kas vairāk - tā ir pludmales kultūra, kas asociējas ar sērfošanas kultūru, un tā vairāk tieši jauniešus. Tikmēr vieglatlētika kā jau sporta karaliene ir ļoti prestiža, gandrīz elitāra, un tajā ir vislielākā konkurence. Tāpēc visi sportisti ir ļoti individuāli, spēcīgi un pašpietiekami. It kā jau tas man patīk, tomēr..." skaidro Graudiņa.

Kopumā abus sporta veidus Tīna apvienoja četrus gadus, bet par kulmināciju kļuva 2014. gada vasaras sākums. Kādu dienu viņa vispirms Valmierā nostartēja daudzcīņas sacensību otrajā dienā, bet pēcpusdienā brauca uz Murjāņiem, lai piedalītos nacionālās atlases sacensībās pludmales volejbolā. Kājas vairs neturēja, bet pēc 800 metru skrējiena sāpēja plaušas, tomēr vietu pasaules U17 čempionāta kvalifikācijas turnīrā izcīnīt izdevās. Tajā pašā laikā meitene saprata - tas ir par traku, tā ir sevis mocīšana.

Riherts lika izvēlēties - futbols vai basketbols

Graudiņa piebilst, ka vieglatlētikas un pludmales volejbola apvienošana bija vairāk traumatiska tieši psiholoģiskajā ziņā, jo treneri nespēja pieņemt sportistes otru mīlestību un atgādināja, ka sēdēt uz diviem krēsliem vienlaikus nevar. Tikmēr viņa pati ļoti negribēja sāpināt ne vienu, ne otru, jo savstarpējā saikne ar treneriem bija ļoti personiska. "Tas bija grūts periods. Fiziski man tas ir nācis pa labu, bet mentāli būtu bijis labāk, ja izvēli izdarītu agrāk. Ja treneri būtu saprotošāki un iecietīgāki, tad tas būtu labs variants. Taču es saprotu, ka bērnu resursi Latvijā ir nelieli, tādēļ starp sporta veidu treneriem notiek cīņa par talantīgākajiem bērniem," secina Tīna.

Viens no pasaules labākajiem 3x3 basketbolistiem Nauris Miezis, mācoties 2. klasē aizgāja uz futbola treniņu "Audā" pie pašreizējā "Mettas" galvenā trenera Andra Riherta. Nauris skolā tobrīd mācījās otrajā maiņā, un futbola treniņu dēļ ģimene lūdza pārcelt viņu uz pirmo maiņu, kas nebūt nebija vienkārši izdarāms. "Man ļoti patika, braucu uz mačiem, veicās diezgan labi un pat tiku atzīts par labāko spēlētāju turnīrā. Gan basketbolā, gan futbolā trenējos līdz 5. klasei. Bet tad tieši Riherts mudināja izvēlēties, sakot, ka divus sporta veidus nopietni tomēr nevar apvienot," atceras Miezis.

Lai gan futbolā viņam sekmējās labi, kādu dienu, pat neapspriedies ar vecākiem, Nauris bez konkrēta iemesla tomēr izvēlējās basketbolu. Pāris gadus vēlāk Latvijas mēroga skolu turnīros, kur Ķekavu pārstāvēja "Audas" komanda, Miezi uzaicināja kā vienīgo "no malas". Toreiz Riherts vēl pārjautāja, vai viņš negrib pārdomāt, taču Nauris atbildēju: "Paldies. Bija forši, bet palikšu basketbolā." Tagad futbolu reizēm sanāk uzspēlēt tikai draugu lokā.

Uzspēlēja arī pret Skrastiņu un Sorokinu

Kad futbolistam Andrejam Štolceram bija pieci gadi, tēvs viņu aizveda uz Rīgas "Dinamo" hokeja skolu, kurā "Euro 2004" dalībnieks trenējās līdz pat 14 gadu vecumam. Ar nūju rokās Andrejs darbojās labi, tomēr nolēma izmēģināt sevi arī "Daugavas" junioru futbola komandā. Tas gan nebija tika vienkārši realizējams. Puika dzīvoja un mācījās galvaspilsētas centrā, kur Rīgas Sporta pilī notika arī hokeja treniņi, bet futbola dēļ bija jābrauc uz Imantu, kur bija izveidota sporta klase. Štolcers pats pieņēma sarežģīto lēmumu, kas nozīmēja ne tikai skolas maiņu, bet arī izmaiņas draugu lokā.

Nav jau tā, ka Andrejs pirms tam futbolu vispār nebija spēlējis. Līdz 13-14 gadu vecumam viņš piedalījās "Ādas bumbas" turnīros Čiekurkalnā, netālu no vecmāmiņas mājām. Tur viņu uzrunāja treneris Aleksandrs Raiss - ja gribi, paliec ar mums un spēlēsim čempionātā. "Varēju neizlaist hokeja treniņus un spēlēt "Ādas bumbā". Tad mani pamanīja Jevgeņijs Kasjans, kurš uzsvēra, ka es esot futbolists. Atbildēju viņam, ka jau ilgus gadus trenējos hokejā, tā ir mana sirdslieta, kas arī labi padodas," atminas Štolcers, kurš hokejā visbiežāk darbojās kā kreisais malējais uzbrucējs un savulaik uzspēlēja arī pret saviem vienaudžiem Kārli Skrastiņu un Oļegu Sorokinu.

14 gadu vecumā Andrejs sāka risināt dilemmu. "Atceros, ka mums hokejā bija viens ļoti labs puika, kuru uzaicināja uz Rīgas "Dinamo" pirmo komandu. Tas bija neticami, tāpēc gājām skatīties, kā viņam iet. Paskatījos treniņu un mani nepārliecināja, ka es pats hokejā varēšu kaut ko izdarīt. Tolaik arī treneri bija citādi - neatbalstīja un nepaskaidroja. Mans pirmais treneris līdz desmit gadu vecumam bija Helmuts Hincenbergs, pēc tam Jevgeņijs Banovs. Piegāju pie viņa un teicu, ka man piedāvā iet uz futbolu, bet viņš atbildēja - ja gribi, tad ej. Esmu no sportiskas ģimenes, un vecāki iedrošināja - aizej un pamēģini. Tomēr man pašam bija jāuzņemas atbildība par izdarīto izvēli."

Pašlaik Štolcers strādā par tehnisko direktoru "Eastern Sports Club" komandā Honkongā. Viņš uzskata, ka arī mūsdienās līdzīgi gadījumi ir iespējami, taču tad bērnam jābūt ļoti labi attīstītam un jānodarbojas ar dažādiem sporta veidiem. Andrejam jau no bērnības patika arī basketbols, volejbols, teniss, rokasbumba, galda teniss un florbols, ko tolaik spēlēja ar hokeja nūjām uz asfalta. Katra diena ļoti piesātināta, jo pēc skolas bērni allaž pulcējās ārā un spēlējās. Katru dienu biju iesaistīts treniņprocesā, secina Štolcers. Tagad tā vairs nav, un ne jau tikai Latvijā.

No džudo uz hokeju, no hokeja uz florbolu

Hokejs un futbols Štolcera dzīvē līdzīgu vietu aizņēma apmēram četrus gadus. Līdz kamēr viņš "Daugavā" sāka attīstīt futbola tehniskos elementus. Tobrīd Andrejs diezgan ievērojami atpalika no saviem vienaudžiem. "Varēju labāk skriet, no hokeja man bija ātrums un asums, bet bumbas pārvaldīšanā - piespēlēs un saņemšanā, tur gan atpaliku. Tāpēc varbūt rīkojos ne sevišķi pareizi, un man vajadzēja palikt hokejā. Bet tā bija mana izvēle, ģimenē neviens mani uz to nespieda. Kad bija sakārtoti pēdējie dokumenti par skolas maiņu, tad sapratu: "Johaidī! Tas taču ir nopietni, atpakaļceļa vairs nav." Bija brīdis, kad gribēju atgriezties hokejā, jo sākumā gāja grūti. Arī draugi no vecās skolas un hokeja vairs neatlika laika," atzīst bijušais Latvijas izlases futbolists.

Štolceram joprojām nav atbildes, kas tieši noteica viņa izvēli par labu futbolam. Acīmredzot gribējās pašam sev pierādīt, ka var labi spēlēt ne tikai hokeju, bet arī futbolu. "Kad spēlēju pret futbolistiem, mēs zaudējām, taču redzēju, ka esmu konkurētspējīgs. Varēju viņus noskriet un iesist vārtus. Gribēju kļūt vēl labāks, bet tad vajadzēja tam pievērsties vairāk. Apvienot hokeju un futbolu varēju ilgi, bet kādā brīdī treneri pateica, ka pienācis pēdējais gads, lai izdarītu izvēli," skaidro Andrejs.

Latvijas labākajam riteņbraucējam Tomam Skujiņam bērnībā nācies izdarīt pat vairākas izvēles. Līdz 5. klasei viņš piecus gadus trenējās džudo un savās vecuma grupās izcīnīja godalgas, taču turpināja jūsmot par hokeju, kas šķita sirdij tuvāks. 12 gadu vecumā viņš uz pusotru gadu pievērsās hokejam, kur sezonas laikā no otrā vārtsarga kļuva par komandas pirmo numuru, tomēr ģimene finansiāli nevarēja atļauties atbalstīt dēla dārgo hobiju, tādēļ viņš pārgāja uz florbolu.

Ja hokejā Toms bija vārtsargs, tad florbolā viņš darbojās uzbrucēja pozīcijā. Florbols viņam padevās labi, un Skujiņš tika iekļauts jauniešu izlases kandidātu sarakstā. Taču tieši tad viņš izlēma mest mieru un pievērsties riteņbraukšanai. "Kopā ar komandu bija jautri, spēles bija interesantas. Bet trūka izaicinājuma. Šķita, ka cilvēki to uztver ne pārāk nopietni. Palikt florbolā mani nemēģināja pierunāt, bet pirms tam džudo treneris centās pārliecināt, jo saskatīja manī potenciālu. Galu galā biju notrenējies piecus gadus, bija izveidojies kontakts ar treneri, piedalījos arī starptautiskās sacensībās. Treneris acīmredzot domāja, ka varu kaut ko sasniegt," piebilst Skujiņš.

Cik dažādos sporta veidos Tu esi regulāri gājis (-usi) uz treniņiem?

  • 112

  • 142

  • 69

  • 61

  • 30


     [+] [-]

, 2020-01-27 15:36, pirms 4 mēnešiem
Tīna džinsās??!!

  +3 [+] [-]

, 2020-01-27 15:39, pirms 4 mēnešiem
thekurmis rakstīja: Tīna džinsās??!!

  +4 [+] [-]

, 2020-01-27 15:44, pirms 4 mēnešiem
Ja palasa ASV profesionālo sportistu (futbolistu, basketbolistu) biogrāfijas, tur netrūkst tādu, kas vēl vidusskolā (bet daļa pat augstskolā!) ir aktīvi trenējušies un piedalījušies sacensībās vairākos sporta veidos - bez sava pamatveida vēl arī vieglatlētikā, beisbolā, volejbolā utt. atkarībā no dotībām. Tikmēr mums liek īsto ceļu izvēlēties jau pamatskolniekam, ja ne vēl agrāk. Kas par lietu? Pārāk agra specializācija, decentralizētie treniņi (Amerikā viss tomēr koncentrējas ap skolām un augstskolām, ne savstarpēji konkurējošiem privātiem sporta klubiem), kas cits?

     [+] [-]

, 2020-01-27 16:56, pirms 4 mēnešiem
[quote baraks_osama]
Ja palasa ASV profesionālo sportistu (futbolistu, basketbolistu) biogrāfijas, tur netrūkst tādu, kas vēl vidusskolā (bet daļa pat augstskolā!) ir aktīvi trenējušies un piedalījušies sacensībās vairākos sporta veidos - bez sava pamatveida vēl arī vieglatlētikā, beisbolā, volejbolā utt. atkarībā no dotībām. Tikmēr mums liek īsto ceļu izvēlēties jau pamatskolniekam, ja ne vēl agrāk. Kas par lietu? Pārāk agra specializācija, decentralizētie treniņi (Amerikā viss tomēr koncentrējas ap skolām un augstskolām, ne savstarpēji konkurējošiem privātiem sporta klubiem), kas cits?

Minejums.Ar to,ka jenkiem sports veidojas skolas un augstskolas nav saistits,jo ari skandinavi biezi berniba trenejas 3sporta veidos,padsmitnieku vecuma 2sporta veidos un velak izvelas vienu.
Domaju tas saistas ar egocentrismu-visu tikai man,parejie lai iet uz mazmajinu.Jo sava starpa censas sadalit un iegut resursu(audzeknus)
Otra versija. Treneri doma ja trenesies divos veidos nekas no tevis nesanaks(lai gan ta pat par pro sportistu klust labi ja 2-3cilveki no komandas-ja runa ir par komandas veidiem,4-5cilveki tas jau mega labs procents.Piemeram,futbola kaut vai virsligas limeni)Bet tas ir absurdi ta domat,jo varbutiba ka klusi par profu ta pat ir zema ari tad ja trenesies tikai viena sporta veida.Toties berns bus daudzpusigaks-Tad kapec aizliegt bernam treneties divos veidos??(Riherts izcelas liekot izveleties 5klase,smiekligi 11-12gadu vecuma??Nav jau pusaudza vecums tad gan)Pie tam ir gadijumi ar velu specializaciju -Gunta Vaicule vieglatletika 15gados(pirms tam tikai tautas dejas),ari raksta minetais Skujins velosporta no 15gadu vecuma(tiesa nodarbojas ar citiem sporta veidiem)Tapec visadi medz gadities,protams biezi ta nenotiek-tas vairak iznemums.
Slēpts komentārs: dakots

     [+] [-]

, 2020-01-27 17:16, pirms 4 mēnešiem
dakots

Futbolā kopumā nēģeri neko daudz nav sasnieguši, tikai atsevišķi spēlētāji klubos .
Āfrikas izlases pa retam ir 1/4 finālā, pat PK pusfinālos ne reizes nav tikušas .

     [+] [-]

, 2020-01-27 17:18, pirms 4 mēnešiem
Nu isteniba sporta veidus katru gadu nomaina simtiem sportistu. Un tas nav nekas jauns. Bobslejistiem vispar lielaka dala sportistu nak no vieglatletikas. Florbola loti daudz hokejistu. Tagad pasaule loti strauji attista inline hokejs ( skitulhokejs ). Latvija vispar praktiski visi shaja jaunaja sporta veida ir hokejisti. Un vispar no hokeja un vieglatletikas lidz pat 80 % maina sporta veidus. No hokeja parsvara aizziet tadel, ka loti dargs sporta veids. Bet no vieglatletikas, tadel, ka baltie nekad un neko augstu vieglatletika nesasniegs. Melnajos genetiski ir lielaka izturiba un fiziskie dotumi ir stipri vien lielaki neka baltajiem

     [+] [-]

, 2020-01-27 17:30, pirms 4 mēnešiem
spēlmanis rakstīja: dakots

Futbolā kopumā nēģeri neko daudz nav sasnieguši, tikai atsevišķi spēlētāji klubos .
Āfrikas izlases pa retam ir 1/4 finālā, pat PK pusfinālos ne reizes nav tikušas .
Francijas izlase ir gandrīz melna un ieguva PK....un J.Ikaunieks, manuprāt, savu karjeru noraka, jo aizgāja uz Francijas klubu, kur gandrīz visi melnie
p.s.
neesmu rasists, bet sports ir jāatdod melnajiem, lai sitas un klapējas kaut nost...baltajam cilvēkam jābūt juristam, kurš var atļauties pirkt dārgas biļetes un uz to noskatīties....

     [+] [-]

, 2020-01-27 17:32, pirms 4 mēnešiem
dakots rakstīja: Neesmu rasists, taču baltajam cilvēkam vajag izvēlēties sporta veidus, kur mazāk melno...iesaku hokeju, jo futbolā, basketbolā (ja augums nav prognozējams 2,20m) pret melnajiem ir grūti konkurēt....ja vieglatlētiku, tad tehniski sarežģītos veidus, kur melnie dēļ slinkuma un prāta trūkuma nelien - piemēram, kārtslēkšana...
Latvijā galvenais būtu hokejs, ja grib būt par profesionāli un pelnīt naudu, uzturēt ģimeni utt...ja grib naudu no valsts, tad var bobsleju, skeletonu utt
Daudzi baltie basketbolā labi iekārtojušies, arī Eiropā ir makten lielas algas (Timmam jau nu pie citrona ir)...

  +2 [+] [-]

, 2020-01-27 17:37, pirms 4 mēnešiem
alex_da_silva_817787708613488 rakstīja: Nu isteniba sporta veidus katru gadu nomaina simtiem sportistu. Un tas nav nekas jauns. Bobslejistiem vispar lielaka dala sportistu nak no vieglatletikas. Florbola loti daudz hokejistu. Tagad pasaule loti strauji attista inline hokejs ( skitulhokejs ). Latvija vispar praktiski visi shaja jaunaja sporta veida ir hokejisti. Un vispar no hokeja un vieglatletikas lidz pat 80 % maina sporta veidus. No hokeja parsvara aizziet tadel, ka loti dargs sporta veids. Bet no vieglatletikas, tadel, ka baltie nekad un neko augstu vieglatletika nesasniegs. Melnajos genetiski ir lielaka izturiba un fiziskie dotumi ir stipri vien lielaki neka baltajiem
Jums tur rīko kkur bobsleja atlases?
Bindilatti tīri neko pilots Brazīlijai bija

  +2 [+] [-]

, 2020-01-27 17:41, pirms 4 mēnešiem
Un viena skeletoniste ar pa sešinieku dauzās otrā līmeņa mačos
https://www.ibsf.org/en/athletes/at...

  -1 [+] [-]

, 2020-01-27 17:59, pirms 4 mēnešiem
ice F-1 rakstīja: Jums tur rīko kkur bobsleja atlases?
Bindilatti tīri neko pilots Brazīlijai bija
Nu praktiski visi ziemas sporta veidu parstavji no ekzotiskam valstim ir tieshi vai netieshi saistiti ar studijam ASV vai ari dzivo ASV. Un kadel gan neaizbraukt uz olimpiskajam spelem no ekzotiskas valsts, ja no tas pashas ASV tev nav ne vismazaki ceribu tikt uz Olimpiskajam spelem. Bet pa koledzam varetu ne tikai vel paris Brazilijas bobsleja izlases izveidot, bet ari vel daudzas Latvijas ekipazhas )))

     [+] [-]

, 2020-01-27 18:23, pirms 4 mēnešiem
alex_da_silva_817787708613488 rakstīja: Nu praktiski visi ziemas sporta veidu parstavji no ekzotiskam valstim ir tieshi vai netieshi saistiti ar studijam ASV vai ari dzivo ASV. Un kadel gan neaizbraukt uz olimpiskajam spelem no ekzotiskas valsts, ja no tas pashas ASV tev nav ne vismazaki ceribu tikt uz Olimpiskajam spelem. Bet pa koledzam varetu ne tikai vel paris Brazilijas bobsleja izlases izveidot, bet ari vel daudzas Latvijas ekipazhas )))
skatos,ka dažos ekzotos arī uz vietas taisa atlases..
https://twitter.com/BSF_Nigeria/sta...
https://www.ibsf.org/en/news/21241-...

     [+] [-]

, 2020-01-27 18:29, pirms 4 mēnešiem
Dakots labi izteicās, jā futbolā no Latvijas baltajam nav ko darīt tagad, visa Eiropa āfrikas zēniem ir vaļā, un reāli konkurēt ar viņiem nevar, fiziski neturēsi.
Ja āfrikas izlasēm pieliktu klāt intelektu, tad PK visi meļļi būtu1/2.

  +3 [+] [-]

, 2020-01-27 19:16, pirms 4 mēnešiem
Un ko baltajam puikam darīt, ja viņam patīk futbols un ne vella neinteresē jurispudence?

     [+] [-]

, 2020-01-27 19:21, pirms 4 mēnešiem
haris rakstīja: Dakots labi izteicās, jā futbolā no Latvijas baltajam nav ko darīt tagad, visa Eiropa āfrikas zēniem ir vaļā, un reāli konkurēt ar viņiem nevar, fiziski neturēsi.
Ja āfrikas izlasēm pieliktu klāt intelektu, tad PK visi meļļi būtu1/2.
Melnie ir izturīgāki tikai uz karstumu un slinkumu! Tas arī ir viss!

     [+] [-]

, 2020-01-27 20:53, pirms 4 mēnešiem
1 sporta veidā - Šahā!

  +2 [+] [-]

, 2020-01-27 20:55, pirms 4 mēnešiem
Hafa no TTT Rīga - Volejbols & Basketbols ASV Koledžas līmenī;

  +1 [+] [-]

, 2020-01-28 03:11, pirms 4 mēnešiem
dakots rakstīja: ja vieglatlētiku, tad tehniski sarežģītos veidus, kur melnie dēļ slinkuma un prāta trūkuma nelien - piemēram, kārtslēkšana...
Dēļ slinkuma un prāta trūkuma nelien kārtslēkšanā???
Nosauc vienu iemeslu, kādēļ sportistam, kurš teorētiski talantīgs gan basketā, gan kārtslēkšanā, izvēlēties kārtslēkšanu. Ko tur var nopelnīt?

     [+] [-]

, 2020-01-28 16:07, pirms 4 mēnešiem
Swordsman rakstīja: Dēļ slinkuma un prāta trūkuma nelien kārtslēkšanā???
Nosauc vienu iemeslu, kādēļ sportistam, kurš teorētiski talantīgs gan basketā, gan kārtslēkšanā, izvēlēties kārtslēkšanu. Ko tur var nopelnīt?
runa bija, ja esi vieglatlētikā, tur par basketbolu nebija teikts.
Piemēram, māsas Grīvas, kuras ir tālēcējas ar sezonas rezultātu ap 6,30m, kas pat Eiropas kontekstā nekas īpašs...es saprotu, ka vecāki ir bijušie vieglatlēti un viņiem tak bija jāsaprot, ka tik vieglā disciplīnā nevarēs konkurēt ar melnajām atsperēm....kāpēc māsas Grīvas, kuras priekš baltajām ir ātras, negāja uz barjerām? ...tas ir tehnisks sporta veids, kur panākumus gūst ar labu tehniku, kas melnajiem par slinku apgūt...kas būtu Olijars gludajā 100m skrējienā vai tāllēkšanā?...tas pats Misāns