Paste: Daugaviņš un Dārziņš met iekšā, bet pārējie atbraukuši, lai noturētu 1:0?

Jāņa Sprukta noraidījums līdz spēles beigām pret Vāciju mums aizvēra ceturtdaļfināla durvis; cerams, ka komanda nepaliks sagrauta un uzcelsies. Pieredzējis spēlētājs, kurš skaitās viens no līderiem, nedrīkst nopelnīt tik muļķīgu noraidījumu. Tā nedrīkst spēlēt! Kad pretinieks nāk ārā no zonas, kāpēc centra uzbrucējam pirmajam jāiet iekšā? Sprukts noguruma fonā ieslīdēja iekšā, tika noķerts pretkustībā, kļūdījās un iegāzās pozicionāli un nopelnīja noraidījumu, pieļauju, ka sekos arī diskvalifikācija. Pēc piecām minūtēm mazākumā nopelnījām vēl divas, un spēka rezerves bija izsīkušas.

Tāpat tiesneši pareizi neieskaitīja Miķeļa Rēdliha gūtos vārtus otrās trešdaļas pirmajā minūtē, kad Miks Indrašis atradās vārtsarga laukumā - jaunie noteikumi paredz, ka pietiek ar vienu kāju, lai vārtu guvums netiktu atzīts. Un nezinu, ko viņš tur darīja. Pārmetumus soģu virzienā var raidīt tikai par Kaspara Daugaviņa momentu, kad netika piešķirts soda metiens. Vārtsargs bija novākts no ceļa, kapteinis meta tukšos vārtos, kad no rokām izrāva nūju. Tīrākais bullītis!

Atgriežoties pie Sprukta noraidījuma, pēc mazākumiem nevarējām atgūties, pietrūka spēka, tāpēc metienu attiecība 2:14 ir tikai likumsakarīga. Septiņas minūtes mazākumā, kuru dēļ sākās kļūdas. Sprukta vietu otrajā maiņā ieņēma Rodrigo Ābols, un viņš un Miķelis Rēdlihs neitrālajā zonā katrs aizbrauca uz savu pusi, kad Matiass Plahta guva uzvaras vārtus. Varbūt tās joprojām ir emocijas, bet trešajā trešdaļā bija viegls bardaks, un tāds arī rezultāts. Tā vietā, lai nomierinātos un noturētu 1:1, lai pagarinājumā turpinātu cīnīties par punktiem, skrienam uz priekšu un mēģinām iemest. Kopumā bija daudz brāķa, lai gan vācieši sākumā spēlēja slikti - zaudēja ripas uz zilās līnijas, bija noguruši pēc dueļa ar zviedriem, tāpēc uzbrukuma zonā nopelnīja vairākus noraidījumus.

Ja par labo, pirmajā trešdaļā ļoti labi izskatījās Roberts Bukarts - tendēts uz vārtiem, nekautrējās apspēlēt un izdarīt metienus. Galvenais, ka iniciatīvas uzņemšanās nesa labumu arī komandai. Tomēr ir grūti uzvarēt, ja vārtus gūst tikai viena maiņa, vieni un tie paši cilvēki. Kāpēc pārējie ir aizbraukuši uz pasaules čempionātu? Lai noturētu 1:0 un uzvarētu? Mēs nevaram tā spēlēt, tas nekur neder! Trīs maiņas gatavas noturēt rezultātu, ja Kaspars Daugaviņš un Lauris Dārziņš gūs vārtus. Viņi kopā ar Edgaru Masaļski ir trīs galvastiesas pārāki nekā komanda.

Tāpat var redzēt, ka Miks Indrašis pirms turnīra nav trenējies, tāpēc nav glābējs, lai gan iepriekš aizvadījis labus pasaules čempionātus. Otrajā maiņā arī centra uzbrucējs nevelk, līdz ar to viss virknējums. Pēc tam, kad Jaroslavļas "Lokomotiv" atskaitīja Spruktu, viņš divus ar pusi mēnešus nespēlēja. Kur viņš bija - neviens nezina. Tagad pasaules čempionāta līmenī iet grūti, pēc piecām spēlēm redzams, ka ir nogurums un nevelk.

Nevar ar vieniem un tiem pašiem spēlētājiem uzvarēt mačā, viņi taču nav mašīnas! Pēdējā minūtē vācieši mierīgi nostājās pie vārtiem, izvēlējās pareizu taktiku, bet mūsējiem nav spēka, lai mestu pa vārtiem. Tāpēc baidos par spēli pret Austriju - kā sagatavosimies, kāda būs attieksme. Skaidrs, ka būs grūti, bet galvenais, lai izlase nesalūzt pēc vieniem zaudētiem vārtiem. Cerams, ka būsim atguvuši spēkus. Lai spēlētāji nenokar degunus, jo ticam, ka viss būs labi!