Blogs: no eSports.lv handbola apskatnieka līdz izlasei un EČ finālturnīram

Kopā ar komandu Tronheimā dzīvojam jau kopš 3. janvāra. Vakar bija brīvdiena - aizvadītajos treniņos tieši Norvēģijā esam kopā spēruši vairākus soļus uz priekšu spēles izpratnē. Priekšā Eiropas čempionāts - turnīrs, kurā līdz šim nav spēlējis neviens Latvijas handbolists. Trīs spēles piecās dienās, no kurām divas pret vienām no titulētākajām handbola lielvalstīm - Spāniju un Vāciju. Būs interesanti!

Tronheima mūs pārsteidza ar puteni un sniegu. Tiesa, slapju sniegu. Jau tagad pilsēta izskatās pēc Rīgas - viss ir nokusis. Lai esam krietnu gabalu tālāk uz ziemeļiem, te ir siltāks nekā pie mums mājās. Nepierasti, ka saule lec tikai desmitos, bet pēc trijiem jau ir tumsa.

Kopā ar Artūru Kuģi un Edgaru Kukšu esmu viens no trijiem valstsvienības vārtsargiem. Arī man būs iespēja būt daļai no Latvijas handbola vēstures. Šīs dienas trenējamies kopā ar Norvēģijas B izlasi, kuru trenē latvietis Valērijs Putāns. Tās sastāvā spēlē vairāki handbolisti ar Čempionu līgas pieredzi. Kā komanda, tā pat varētu būt spēcīgāki pretinieki kā Nīderlande vai Igaunija, ar ko spēlējām pēdējā kvalifikācijas ciklā. Līdz ar to lielisks sparinga partneris, lai sakārtotu pēdējās nianses un sagatavotos turnīram, kurš startēs jau ceturtdien.

Pēc pārbaudes spēles arī ieturējām kopīgas vakariņas restorānā “EGON”, kas atrodas 74 metrus augstā tornī ar rotējošu platformu. Bija iespēja nedaudz izvēdināt galvas apskatīt naksnīgo pilsētu ar 360 grādu skatu.

Jau vakar ķērāmies pie pirmo pretinieku spāņu video analīzes. Mūsdienu handbolā tā ir neatņemama sagatavošanās cikla sastāvdaļa. Gribētu teikt, ka tieši treneru padarītais mājas darbs līdzās ar cīņassparu un Daiņa Krištopāna faktors bija galvenie iemesli, kas deva mums vietu finālturnīrā.

Mēs Tronheimā jau dzīvojam vairākas dienas, kamēr mūsu pretinieki Norvēģijā ieradās tikai vakar. Mūsu turnīrs vakar iesākās ar viesnīcas istabiņu nomaiņu - tagad katrs dzīvojam pa vienam. Dzīvojam viesnīcā, kas ir daļa no Norvēģijas futbola granda “Rosenborg BK” mītnes. Pa savu viesnīcas logu no devītā stāva man ir skats uz stadionu. Tikai ar pirmdienu arī viesnīcu sāka pārņemt turnīra simbolika - katram istabiņā bija sava labumu paka ar EURO2020 suvenīriem.

Ēdienreizēs kopā ar pretiniekiem sēžam teju pie viena galda - visi ēd vienu un to pašu. Tā, lai godīgi. Runā, ka sākot ar šodienu mūs baros pat piecas reizes dienā.

Zālē, kurā notiks čempionāts, pirmo reizi tiksim tikai spēles dienas rītā. Šodien vēl rūpīgāk ķeramies pie video analīzes, vakarā vēl viens treniņš. Un tad jau līdz spēlei atlikušas mazāk par 24 stundām. Gaidām satraukumu, kas neizbēgami būs.

Handbolu spēlēju kopš 12 gadu vecuma. Arī mana mamma Biruta bija handbola vārtsargs. Māsa Laura vairākus gadus bija profesionāla basketboliste, bet tētis Egils joprojām iesaistīts galda tenisā. Kā noprotat, sports jau no mazām bērnu kājām bijis būtiska ģimenes sastāvdaļa. Ik pa laikam ar māsu salīdzinām sportiskos sasniegumus. Abi esam vairākkārtēji Latvijas čempioni, un arī man šogad būs iespēja uzspēlēt Eiropas čempionātā.

Man handbols tā arī palicis vairāk nekā nopietns hobijs. Spēlēju Latvijas jauniešu un junioru izlasē, tomēr izglītība un darbs vienmēr ieņēmis nozīmīgāku lomu. Pēdējos 15 gadus trenējos trīs līdz četras reizes nedēļā, parasti nedēļas nogalē ir vismaz viena spēle.

Eiropas čempionāta finālturnīrs handbolā ir mans atvaļinājums. Iespēja divas nedēļas iejusties profesionāla handbolista lomā kopā ar mani būs arī jums. Turpinājums sekos…

Interesanti:

- Laika posmā no 2006. līdz 2014. gadam Raitis Puriņš portālā eSports.lv un vēlāk Sportacentrs.com handbola sadaļā publicēja 2557 rakstus.

- 2008. gadā Raitis Puriņš 19 gadu vecumā intervēja tobrīd 22 gadus veco Māri Veršakovu. Tagad, pēc gandrīz 12 gadiem, abi Latvijas izlasē ir komandas biedri un piedalīsies EČ finālturnīrā. Intervija lasāma ŠEIT!