Virslīgas kluba RFS pārstāvji ar entuziasmu: "Šis projekts 100% ir ilgtermiņa!"

Tiekamies respektablā ēkā Skanstes ielas rajonā, kur izvietojusies būvniecības grupa „LNK Group”. Šī grupa jau sponsorē telpu futbola komandu „Nikars”, bet tagad pievērsusies arī lielajam futbolam un izvēlējusies kļūt par Virslīgas jaunpienācējas „Rīgas Futbola skola” (RFS) sponsoru. „LNK Group” Attīstības departamenta direktors Maksims Krivuņecs ir arī RFS ģenerāldirektors, un viņš sarunā ar Sportacentrs.com patiesi aizrautīgi, ar lielu entuziasmu stāsta par pievēršanos Latvijas lielajam futbolam. Vēlāk sarunai pievienojas arī Aleksandrs Usovs, kurš spēlējis Latvijas futbola jaunatnes izlasēs, bet tagad ir RFS sporta direktors – tātad cilvēks, kurš lielā mērā organizē RFS sastāvu, transfērus. Saruna risinājās gandrīz stundu.

Maksim, vispirms pastāsti plašāk par „LNK Group” pievēršanos Latvijas futbolam un konkrēti RFS! Kā tas viss notika?
Krivuņecs: „Sāksim ar to, ka esmu Virslīgas komandas RFS ģenerāldirektors un esmu ģenerālsponsora „LNK Group” pārstāvis. Grūti paskaidrot, kāpēc mēs to visu sākam [smaida], taču svarīgi pieminēt, ka mums ir telpu futbola komanda „Nikars”, ar kuru mēs ļoti sen nodarbojamies, kurai mēs palīdzam. „Nikars” šobrīd ir deviņkārtējs Latvijas čempions. Process, kā mēs izveidojām šo telpu futbola komandu, bija ļoti interesants. Šī kluba attīstības procesā bijuši ļoti dažādi posmi – gan tāds, kurā spēlēja ārkārtīgi daudz leģionāru, tagad ir arī treneris portugālis. Savukārt šobrīd, lai gan vēl ir divi brazīlieši, pamatā spēlē mūsējie, kuri spējuši saglabāt šo augsto līmeni.

Izlēmām, ka kaut ko tikpat lielu vēlamies izveidot lielajā futbolā, izveidot savu projektu, kuram būtu augsti sportiskie uzdevumi. Turklāt, pirmām kārtām akcentu liksim uz vietējiem spēlētājiem, uz talantīgu jaunatni – tieši tāpēc esam uzsākuši sadarboties ar futbola akadēmiju „Rīgas Futbola skola”, kur šobrīd trenējas 430 bērni. Tā ir viena no lielākajām akadēmijām Latvijā, un mums bija interese izveidot klubu, kas iet roku rokā ar futbola akadēmiju. Tai pašā laikā mūsu vīzija bija, ka klubam ir jācīnās augstā līmenī, lai bērniem, kuri skolojas akadēmijā, būtu sapnis un loģisks izglītības noslēgums un profesionālas karjeras sākums meistarkomandā.

Jau tagad piepildījies mērķis, ka komandai jāspēlē augstā līmenī, lai gan vēl pirms divām nedēļām plānojām piedalīties 1.līgā. Mēs grasījāmies mierīgā ceļā pārņemt RFS komandu, izveidot zīmolu, būtībā izveidot klubu no jauna – sapulcināt kaujasspējīgu kolektīvu, radīt labu menedžmentu, izveidot klubam ofisu, radīt augsni, lai varētu pie sevis aicināt jaunos talantus no visas Latvijas. Jau sākām veidot sastāvu 1.līgai, uzaicinājām dažus puišus no provinces un, ņemot vērā, ka plānojām piedalīties 1.līgā un būt pusprofesionāla komanda, strādājām pie tā, lai futbolisti varētu savienot futbolu ar izglītību. Proti, darījām visu, lai puiši pa dienu varētu mācīties – runājām un turpinām runāt ar Rīgā esošām augstskolām par iespējām radīt budžeta vietas mūsu puišiem, gan tiem, kas ir vecākajās grupās akadēmijā, gan lielās komandas futbolistiem.

Šo procesu jau bijām sākuši, bet negaidīti sanāca tā, ka „Skonto” neizgāja licencēšanas procesu un arī mūs aicināja iziet šo licencēšanas procesu. Ja mums to izdotos iziet un „Skonto” nesekmētos arī Apelāciju komisijā, tad mēs varētu piedalīties Virslīgā. Kā ziniet, sportiskā ceļā no 1.līgas Virslīgā iekļuva „Caramba/Dinamo”, kas šobrīd saucas „Riga”, bet „Valmiera Glass” no savas iespējas atteicās. Savukārt mēs 1.līgā ieņēmām 3.vietu un piekritām piedalīties Virslīgā. Šeit viss apgriezās kājām gaisā, un sāka strauji, dinamiski attīstīties. Laika ir katastrofāli maz, tomēr mēs īsā laikā radījām, manuprāt, ļoti spēcīgu un jaunu komandu [šeit domāts menedžments, nevis futbola komanda – aut.] no jauniem cilvēkiem Latvijas futbolā, un futbola līdzjutējiem tas laikam rada intrigu, jo daudziem nav skaidrs, kas šis ir par projektu, kā tas izvērtīsies, kas tie ir par cilvēkiem. Tieši tāpēc šeit tiekamies, lai pastāstītu sabiedrībai, kas tas ir par projektu.

Lūk, izveidojām kaujasspējīgu menedžmentu un sākām veidot sastāvu Virslīgai. Šobrīd šis sastāva veidošanas process turpinās. Kā visiem zināms, jau šobrīd esam piesaistījuši dažus futbolistus, tai skaitā Alekseju Višņakovu – Latvijas izlases spēlētājs, 64 spēles izlasē, viņu laikam varam saukt par mūsu futbola pirmo skaļo vārdu, transfēru RFS komandā. Viņam pievienojušies Ritus Krjauklis no „Ventspils”, vakar komandai pievienojās Germans Māliņš, „Skonto” bijušais vārtsargs, tāpat vakar uz īres tiesībām pievienojās Igors Kozlovs [iepriekš minētie ir pilntiesīgi RFS spēlētāji – aut.]. Plus plānojam sastāvu vēl pastiprināt. Pagaidām negribu saukt uzvārdus – to darīsim, kad jau būs paraksts uz līguma. Norunas ir, bet maz kas var mainīties, nekad nevari būt pilnībā drošs. Jebkurā gadījumā pastiprinājumi vēl būs un domāju, ka šai īsajā laikā spēsim izveidot konkurētspējīgu kolektīvu, kuram jau šosezon būs augsti mērķi, kaut arī vienlaikus, protams, saprātīgi, izejot no iespējām.

Skaidrs, ka brīnumi nemēdz notikt, un mūsu kolektīvs būs jauns, kārtīgi saspēlēties vēl nav paguvuši, normālas pirmssezonas treniņnometnes arī nebija – tie visi ir svarīgi elementi, lai labi sagatavotos sezonai. Tomēr gribas ticēt un gaidīt to labāko – es ticu puišiem, esam daudz ar viņiem runājuši, tās patiešām bija garas pārrunas. Jo es saprotu arī puišus – ir grūti noticēt jaunam projektam sakarā ar to, ka mūsu futbolā ir daudz un dažāda veida negatīvu vēsturisku piemēru. Līdz ar to katrs jauns projekts tiek sagaidīts ar lielu piesardzību un tiek uzdoti jautājumi - kas tie par cilvēkiem, cik viņi ir kompetenti, vai var viņiem uzticēties, vai viņi izpilda solījumus? Esmu bezgala pateicīgs puišiem, kuri ir mums noticējuši – Aleksejs, Germans, Igors, kuriem bija grūti pieņemt šo lēmumu, un tomēr kuri to ir pieņēmuši, un es ceru, ka mēs viņus nepievilsim. Ceru, ka mēs nepievilsim ar savu attieksmi, bet viņi nepievils ar savu darba ētiku.”

Cilvēkus noteikti visvairāk interesēs, cik ilgi „LNK Group” ir gatava būt futbolā un atbalstīt RFS? Būsiet ilgtermiņa sponsors vai pamēģināsiet vienu gadu un skatīsieties, kā jums tas viss patīk?
Krivuņecs: „Pirmkārt, pirms sākt darboties lielajā futbolā, mēs, protams, kā jebkurā citā projektā uzlikām uz papīra attīstības plānu. Mēs plānojam uzbūvēt vertikālu futbola attīstību – no akadēmijas līdz profesionālam futbola klubam ar augstiem sportiskiem mērķiem. Šis projekts par 100% ir ilgtermiņa. Kaut gan mēs nedomājām ilgi, sākt to darīt vai nē, jo visi to ļoti gribēja darīt un mums ir futbola kaislība un sportisks gars, tai pašā laikā mēs uzreiz radījām vīziju daudziem gadiem. Un „Nikaru” varu atkal minēt kā labu ilgtermiņa piemēru. Piemēram, ja par pamatu paņemam pirmos piecus gadus, šai laikā vēlamies ielikt fundamentu daudziem nākamajiem gadiem. Līdzīgi kā to savulaik izdarīja „Skonto” – viņi ielika pamatus, izveidoja akadēmiju, izveidoja klubu, izveidoja zīmolu un daudzas reizes pēc kārtas kļuva par Latvijas čempioniem.

Protams, darba mums ir ļoti daudz, un, lai to visu paveiktu, ar vienu gadu būs daudz par īsu. Gribam vairāku gadu garumā sasniegt augstu līmeni, lai pēc tam to turētu. Ar entuziasmu skatāmies uz šo projektu – mums ir liela vēlme to realizēt. Varu apgalvot, ka šis projekts ir ilgtermiņa, un sponsori, komandas akcionāri ir vietējie veiksmīgie uzņēmēji, kuriem ir sava biznesa reputācija – pašsaprotami, ka neviens nevēlas to pabojāt, ķeroties klāt pie projekta un vēlāk to pamest. Tas nebūs tāds stāsts. Cilvēki ir pieņēmuši lēmumu, un viņi ir gatavi šajā projektā investēt. Viņiem patīk šī sfēra.”

Tātad varam apgalvot, ka arī pēc pieciem gadiem „LNK Group” būs RFS sponsors?
Krivuņecs: „Jā. Un, kas ir galvenais, ar savu piemēru vēlamies, pirmkārt, radīt interesi par futbolu gan līdzjutējos, gan vietējos uzņēmumos, kuri varētu darīt to pašu, ko mēs. Vai arī viņi varētu pievienoties mums. Katrā ziņā futbolā svarīga ir veselīga konkurence – lai varētu attīstīties gan spēlētāji, gan klubi. Ir jātiecas uz progresu, tas ir galvenais! Jā, ceru un ticu, ka mēs ilgu laiku sponsorēsim un ticu, ka ar savu piemēru palielināsim interesi par Latvijas čempionātu.”

Nesenajā preses konferencē jūs nosaucāt šī gada budžetu – 200 tūkstoši eiro. Tai pašā laikā zinām, ka RFS ir Rīgas pašvaldības lolojums. Kādas ir jūsu attiecības ar Rīgas pilsētu, kurš cik daudz naudas dod?
Krivuņecs: „200 tūkstoši ir tieši RFS Virslīgas komandas budžets. Tā ir mūsu sponsoru nauda un nekādā gadījumā ar naudu šeit nepiedalās Rīgas pašvaldība. Tas nemaz teorētiski nav iespējams, jo RFS Virslīgas komanda ir privāta organizācija, un mēs [„LNK Group” – aut.] kā komandas īpašnieki uzņemamies pilnu atbildību. Savukārt Rīgas pašvaldība nodarbojas ar RFS akadēmiju, kas radīta jau pirms daudziem gadiem. Akadēmija, kā jau teicu, ir liela, un mēs ar to sadarbojamies, palīdzot tai – piemēram, šogad pirmais lielais projekts ir, ka mēs esam akadēmijai nopirkuši jaunus formas tērpus, kā arī organizējam bērniem nometnes.

Lai gan RFS Virslīgas komanda un RFS akadēmija tiek finansētas no dažādiem avotiem un ir dažādas struktūras, tās nodalīt arī nav pareizi, jo, kā jau teicu, mēs vēlamies gan sadarboties ar akadēmiju, gan palīdzēt tai. Vēlamies, lai akadēmijai un klubam būtu vienāda filozofija un lai nebūtu pārrāvuma starp šīm organizācijām. Gribam, lai arī akadēmijā strādātu kvalificēti treneri, lai tur būtu mūsdienīgas metodikas. Futbols attīstās ātri un dinamiski, tāpēc, piemēram, mēs arī gribētu akadēmijā ieviest inovatīvus paņēmienus, kā strādāt ar futbola statistiku, kas ļautu ne tikai uzlabot sportiskos rādītājus, bet arī sekot bērnu veselībai. Vēlamies izmantot tādu sistēmu kā „GPS Sport”, kas seko līdzi gan bērnu, gan pieaugušo futbolistu rādītājiem – tas vajadzīgs, lai, pirmkārt, nenodarītu skādi spēlētājam, bet, otrkārt, uzlabotu viņa rādītājus. Lūk, šādas lietas, kas principā šobrīd netiek praktizētas, tomēr pamazām tās ieviest, attīstīt futbola izglītību un iziet jaunā līmenī – tas arī ir mūsu kluba mērķis.”

Tā kā RFS Virslīgas komanda un RFS akadēmija, kā pats pateici, tomēr ir nedaudz nodalītas, vai nebija domas Virslīgas komandai dot citu nosaukumu, lai nav tā „skola” nosaukumā? Nebija domas par jaunu zīmolu?
Krivuņecs: „Mēs tomēr gribējām pēc iespējas noturēt saikni ar RFS akadēmiju. Saprotu, ka daudziem ir jautājums, kāpēc saucamies „Rīgas Futbola skola”, kaut arī tas ir augstākās līgas klubs. Tomēr šim nosaukumam ir pēctecība. RFS ir pabeiguši daudzi slaveni futbolisti, akadēmija principā strādā kopš 1962.gada. Mēs nevēlējāmies radīt pārrāvumu. Tieši otrādi - gribam būt pēc iespējas tuvāki. Vēlamies, lai bērni, kas trenējas RFS, vēlāk pārstāvētu profesionālo klubu ar šo pašu nosaukumu. Gribam, lai 5-7 gadus vecie bērni, kas atnāk uz RFS, pirmkārt, tur paliek, lai viņiem tur patiktu, bet, otrkārt, lai viņiem būtu sapnis un tiekšanās nokļūt RFS galvenajā komandā. Vēlamies, lai bērni spēlē tādas pašas krāsas formās kā Virslīgas komanda. Lai viņi redz tādu pašu logo gan uz sava, gan pieaugušo komandu krekla. Lai viņi, kad mums nākotnē būs panākumi, redz kausus, medaļas. Ir ļoti svarīgi dot bērnam šo sapni. Ja Virslīgas komandai būtu cits nosaukums, tas mūs attālinātu no akadēmijas un attālinātu no lietām, kuras vēlamies paveikt.”

Latvijas futbolā un tieši Rīgā liela problēma ir futbola infrastruktūra. Pirmkārt, kur jūs šogad aizvadīsiet mājas spēles (gan agrā pavasarī un vēlā rudenī, kad zaļie laukumi nav gatavi, gan „normālajā” peripdā), un, otrkārt, vai plānojat nākotnē sponsorēt arī kādus infrastruktūras objektus?
Krivuņecs: „Čempionātu sāksim, 2. un 5.kārtā, kad mums būs mājas spēles ar „Mettu”/LU un „Liepāju”, Hanzas vidusskolas laukumā, bet pēc tam plānojam spēlēt mājas stadionā „Arkādijā” ar dabīgo segumu – arī pērn RFS tur aizvadīja mājas spēles. Ceru, ka 7.kārtā [8.maijā pret „Ventspili” – aut.] jau varēsim tur uzņemt viesus un radīsim foršu atmosfēru. Mums ir plāns uzlabot Arkādijas stadiona apstākļus līdzjutējiem, lai viņiem būtu patīkamāk vērot spēles. Tāpat gribam tur visu iekārtot TV translācijām – lai būtu kvalitatīva bilde.

Runājot par infrastruktūras attīstīšanu – nosauksim to šobrīd par sapni, taču tāds, protams, ir. Šobrīd grūti pateikt, cik reāli to realizēt. Darīsim visu, lai nākotnē radītu papildus vietas, kur varētu trenēties gan akadēmijas, gan kluba futbolisti, gan principā arī pilsētai tas dotu labumu. Jo patiešām problēma ar futbola laukumiem ir ļoti nopietna. It sevišķi ziemā, kad uz visu Rīgu ir divas halles – Olimpiskā sporta centra un „Skonto” halle. Pat no amatieru futbola labi zinu, ka grūti atrast laiku, kad manēžas ir brīvas, profesionālajā futbolā tā vēl jo vairāk ir problēma. Rīgā ir trīs profesionālās komandas, visiem kaut kur ir jātrenējas.”

[Šai brīdī sarunai pievienojas Aleksandrs Usovs, RFS sporta direktors – aut.]

Ja atnācis Aleksandrs, tad viņš vai tu, Maksim, varētu pastāstīt, kas ir tie cilvēki, kas ir ap RFS Virslīgas klubu. Protams, zinām, ka galvenais treneris ir Jurijs Popkovs, bet kas ir pārējie? Kāda ir Vladimira Žuka loma?
Krivuņecs: „Es atbildēšu. Esmu RFS, kas spēlē Virslīgā, ģenerāldirektors, bet Saša Usovs ir sporta direktors. Tas arī ir pamatkodols. Kopā organizējam sportiskos procesus. Papildus mums komandā ir mārketinga direktore Jūlija Belkina, preses sekretāre ir Madara Alsiņa, viņa kontaktējas ar medijiem, sūta relīzes. Grūti vēl ko piebilst – principā visu darām divatā [smejas]. Pašsaprotami, ka mums vēl ir treneru štābs, medicīniskais personāls, ir noslēgti līgumi ar apsardzi, kas nodrošinās drošību stadionā. Kopumā klubs personāla ziņā šobrīd, protams, ir neliels. Pagaidām ir tā.

Usovs: „Piebildīšu attiecībā uz jūsu jautājumu par Žuku. Viņa darbība vairāk ir vērsta uz RFS akadēmiju. Nezinu, vai Maksims jau stāstīja, bet mums ar akadēmiju ir noslēgts sadarbības līgums, un principā esam tomēr divas struktūras.”

Krivuņecs: „Žuks ir izpilddirektors RFS akadēmijā, un viņš ir atbildīgs par darbu akadēmijā. Viņam tur ir savi štata darbinieki, treneri. Mēs ar Sašu esam atbildīgi par Virslīgas kluba darbību. Taču visādi citādi, protams, komunicējam ar akadēmiju, lai integrētu šīs divas struktūras, lai veiksmīgāk sadarbotos, cenšamies izveidot vienotu filozofiju. Vladimirs [Žuks] Virslīgas klubam ir vairāk kā konsultants.”

Usovs: „Jā, vairāk kā konsultants. Skaidrs, ka gan Virslīgas klubam, gan akadēmijai ideja ir vienota - lai akadēmijas audzēkņi varētu tiekties uz nokļūšanu galvenajā komandā, kurai būtu saprotami futbola mērķi. Gribam uzbūvēt šo sistēmu.”

Sporta direktoram uzreiz jautāšu par sastāva papildinājumiem – kā iznācis tā, ka visi, izņemot Krjaukli, ir bijušie „Skonto” spēlētāji?
Usovs: „Ar lielāko prieku pastāstīšu. Situācija, kurā nokļuvām, bija neticami sarežģīta – vēl pirms divām nedēļām bijām 1.līgā un komplektējām sastāvu tai. Tā nu sanāca, ka nokļuvām Virslīgā, un mums bija jārīkojas diezgan agresīvi un ātri. Uzreiz jāsaka, ka mums nav ne mazākās vēlmes būt „Skonto-2” vai pārņemt viņu sastāvu un ar to gūt panākumus. Taču realitāte bija tāda, ka transfēru tirgū nonāca brīvi spēlētāji. Šie spēlētāji bija gards kumoss ne tikai mums, bet arī „Ventspilij”, mūsu čempionei „Liepājai”, „Jelgavai”, arī „Riga”, kas ar lielu entuziasmu ienāk Virslīgā. Tas nav noslēpums, ka arī visas šīs komandas gribēja vairākus „Skonto” spēlētājus iegūt. Varbūt skanēs lielīgi, taču paveicām lielu darbu, lai iegūtu viņus savai komandai – piemēram, Alekseju Višņakovu, kuru jau pirms tam pazinu personīgi. Mums tas bija liels panākums. Pēc šī panākuma sekoja vēl svarīgi ieguvumi, un tas vēl turpināsies. Laiks mums vēl ir, tā ka turpināsim pastiprināties.

Tai pašā laikā strādājam dažādos virzienos. Piemēram, ar „Ventspili” kontaktējāmies Krjaukļa sakarā, tāpat ar „Daugavpili”, no kurienes pie mums pārnācis perspektīvais Kaļiņins. Tāpat bija ļoti daudz futbolistu uz pārbaudi – bija franči, bija visai spēcīgi puiši no Ukrainas, vēl jāatbrauc spēlētājiem no Krievijas. Tā ka visu šo laiku veicām kompleksu darbu. Tomēr galu galā, grozi kā gribi, transfēru tirgū pieejami ļoti stipri „Skonto” spēlētāji, tai skaitā izlases līmeņa. Tāpēc būtu grēks to neizmantot...”

Vai jums izdevās viņus piesaistīt ar lielāku algu nekā piedāvāja „Ventspils”, „Liepāja”, vai tie bija citi labumi, ko solījāt?
Usovs: „Tas bija komplekss piegājiens. Skaidrs, ka mēs neesam arābu šeihi un nevaram piedāvāt lielas algas un tikai ar to iekārdināt. Galvenokārt spēlētāji noticēja mūsu idejai. Ar vairākiem no viņiem mums bija personīga pazīšanās, un viņi mūs pazina sen, tādējādi viņi zināja mūsu reputāciju gan futbola lauciņā, gan cilvēcīgā ziņā. Sēdāmies pie galda un runājām ilgas stundas. Godīgi teikšu, ka vairākiem puišiem sākotnēji bija skepse, un bija arī tādi, ar kuriem nevienojāmies, bija tādi, kuri nepieķērās mūsu idejai. Tie, kas pievienojās un drīz pievienosies (tuvākajā laikā ziņosim par jaunu spēlētāju pievienošanos), mūsu filozofiju uztvēra un noticēja tai. Un tieši tas bija svarīgākais, lai piesaistītu viņus.”

Vai varat izteikt prognozi, cik daudz spēlētāju 1.kārtas pamatsastāvā būs no tiem, kas pērn pārstāvēja RFS 1.līgā? Vai tagad spēlēs tikai lielie vārdi?
Usovs: „Nē, tā nebūs un labi, ka uzdevāt šo jautājumu. Dabiski, ka mēs vēlamies saglabāt pagājušā gada puišus – tos, kuri gan pērn, gan agrāk, gan šajā starpsezonu periodā paveikuši lielu darbu. Mēs ar viņiem rēķināmies. Par sastāva prognozi, protams, grūti sacīt, jo tā ir trenera kompetence, taču domāju, ka 3-4 spēlētāji reāli var pretendēt uz vietu pamatsastāvā. Skaidrs, ka tikai treneris nolems, vai viņi tiks izvēlēti sākumsastāvā 1.kārtas mačā ar „Jelgavu”. Man jau šķiet, ka viņi varētu būt.

Strādājam ne tikai ar lielajiem vārdiem, bet arī uz perspektīvu – vēlamies gan piesaistīt, gan attīstīt jaunos futbolistus. Uzvārdus nesaukšu, lai jaunekļiem nesagrieztos galva, taču mums jau šobrīd ir jauni, interesanti puiši, ar kuriem nākotnē rēķināmies.”

Kuras ir tās pozīcijas, kurās vēl nepieciešami pastiprinājumi?
Usovs: „Varbūt skanēs banāli, bet mums vēl vajadzīgs pa spēlētājam katrā pozīcijā. Meklējam pieredzējušu aizsargu, malējo pussargu, kurš varētu būt universāls un spēlēt katrā no flangiem un uzbrucēju, kurš dotu mums papildus asumu un daudzveidību uzbrukumā. Vārtsargu līnijā gan mums jau šobrīd ir laba konkurence – Germans Māliņš, principā izlases kandidāts, un Kristaps Dzelme, kuram arī ir Virslīgas pieredze.”

Par vietējiem futbolistiem jums noteikti ir labas zināšanas, bet minējāt, ka uz pārbaudēm brauca daudzi ārzemnieki. Kāds aģents piespēlēja?
Usovs: „Jā, ir aģenti vai starpnieki, kuri piedāvā savus pakalpojumus. Tomēr šobrīd esam nolēmuši nekoncentrēties uz ārzemju futbolistiem, jo laika ir maz, katrs spēlētājs ir jāpārbauda – ar video vai tikai CV ir par īsu, lai nekļūdīgi pastiprinātu sastāvu.”

Leģionāru šogad vispār nebūs?
Usovs: „Nē, domāju, ka 3-4 ārzemnieki būs – domāju, pirmajai sezonai tas ir normāli. Starpsezonu periodā, ja būs vajadzīgi pastiprinājumi, strādāsim šai virzienā jau mērķtiecīgāk.

Plus skatāmies ne tikai uz tiem, kas ir brīvie aģenti, bet arī citu klubu spēlētājiem, kuri pirmajai komandai nav vajadzīgi. Piemēram, šobrīd veicam pārrunas ar „Liepājas” diviem U-21 vecuma komandas spēlētājiem par īri uz vienu sezonu – tur viņi visdrīzāk pamatsastāvā netiks, bet mūs viņi varētu pastiprināt.”

Par mērķiem Virslīgas preses konferencē jau sacījāt, bet varbūt šobrīd varat šai sakarā plašāk izteikties. Kā būs sacensties ar Latvijas TOP3 komandām, ar pārējām komandā – kur redzat sevi Latvijas futbola kartē?
Krivuņecs: „Tā kā mēs aktīvi un, kā Saša teica, agresīvi sākām veidot sastāva komplektāciju, tad, protams, mērķi jau kļuvuši mazliet augstāki - nevis tikai noturēties Virslīgā, bet pacelties nedaudz augstāk. Saprotam, ka brīnumi nenotiek un nevēlamies izdarīt spiedienu uz spēlētājiem un lieliski saprotam, cik grūti ir sākt visu jaunā kolektīvā, saspēlēties. Lai gan vairāki spēlētāji pievienojušies no „Skonto”, jebkurā gadījumā komanda ir jauna, treneris šiem puišiem ir jauns un būs vajadzīgs laiks, lai uzlabotu savstarpējo sapratni.

Precīzi prognozēt grūti. Pirmais trijnieks, manuprāt, varētu būt „Liepāja”, „Ventspils” un „Jelgava”. Ir jaunais, perspektīvais projekts „Riga”, kura sastāvu šobrīd grūti prognozēt un tāpēc arī grūti paredzēt, kā mums ar viņiem ies. Taču ar tādām komandām kā „Daugavpils”, „Spartaks”, „Metta”/LU, domāju, mēs varam un vajag cīnīties. Starp šiem klubiem, visticamāk, izšķirsies, kurš ieņems vietu tabulas vidū un kurš lejasgalā.”

Līdzjutējiem patīk, ja ir principiāli derbiji. Ja runājam par Rīgas derbiju, vai jūs jau tagad redzat, kurš būs jūsu principiālākais pretinieks – „Riga” vai „Metta”/LU?
Usovs: „Varu teikt, ka mums ir labas attiecības ar „Riga” – kontaktējamies, pazīstam daudzus puišus. Protams, kad tu izej uz zaļā laukuma, draudzība aizmirstas. Domāju, lai kā līdzjutējiem to gribētos, asiņainu derbiju nebūs [smaida], taču dueļi tāpat būs aizraujoši. Pret „Mettu” izturamies ar ļoti lielu cieņu par to, ko viņi dara akadēmijā – arī viņus jau sen pazīstam. Viņu Virslīgas komandai varbūt ne viss izdevās rezultātu ziņā, bet laikam jau viņi ir uz pareizā ceļa. Arī pret viņiem mums būs interesanti spēlēt, taču šobrīd būtu pāragri runāt par sevišķi principiālu cīņu.”

Krivuņecs: „Domāju, to parādīs pašas spēles. Derbiju principialitāte pirmām kārtām radīsies, ja būs atbilstoša turnīra situācija – viens gads, otrs gads un jau šī principialitāte pamazām augs. Plus svarīga ir spēļu spriedze – piemēram, ja ar kādu pretinieku padodas interesanta spēle, līdzjutēji jau gaida šo komandu nākamo dueli. Derbiji veidojas, paejot gadiem. Tagad Rīgā ir trīs komandas – labas komandas, ar perspektīvu, katrai ir savs attīstības plāns, savi uzdevumi un katrs mačs starp tām, domāju, būs pietiekami interesants. Mēs savukārt izdarīsim visu, lai piesaistītu līdzjutējus stadionā un padarītu futbola skatīšanos komfortablu.”

Par mārketingu Maksims daļēji pastāstīja – štatā ir speciāls cilvēks un plānojat uz pirmajām mājas spēlēm pasākumus. Kas vēl padomā? Mājas lapa, sociālie tīkli?
Krivuņecs: „Šobrīd norit milzīgs neredzamais darbs. Visi jau redzēja mūsu jauno logo, gribam nedaudz atsvaidzināt komandas veidolu. Protams, strādājam tagad arī pie mājas lapas, tāpat esam izveidojuši saziņas kanālus „Facebook” un „Twitter”. Papildus plānojam izveidot kanālu „Youtube”, kur varēs skatīties mūsu apskatus, interesantas intervijas. Domāju, ka šī gada laikā rīkosim dažādus pasākumus – pirmkārt, līdzjutējiem, lai viņi varētu piedalīties komandas dzīvē. Ne tikai sekot mums stadionā vai pa TV, bet būt komandas iekšienē, zināt, kas ar mums notiek. Mūsdienās informācijas kanālu ir daudz un plānojam visus tos izmantot.”

Cik skatītājus vidēji cerat redzēt mājas spēlēs „Arkādijas” stadionā?
Usovs: „Tur ietilpība, šķiet, ir 400 skatītāju vietām. Manuprāt, tas nav liels skaitlis, un mums ir iespējas pulcēt pilnas tribīnes. Galu galā projekts ir jauns, tas raisa interesi. Mēs sagaidām, ka stadions būs pilns.”

Atklāti sakot, neizdodas pasekot telpu futbolam, tāpēc jautājums – vai „Nikara” projekts no jūsu, „LNK Group”, pievēršanās lielajam futbolam zaudēs, vai arī RFS projekts vienkārši nāk klāt?
Krivuņecs: „Labs jautājums [smejas]. Šobrīd saglabājam savu finansējumu „Nikaram”, taču atzīšu, ka RFS kā jauns projekts prasīs vairāk uzmanības, vairāk resursu – kā naudas, tā laika izteiksmē. Tā ka šobrīd lielāku akcentu liksim uz Virslīgas komandu. Runāt procentuālā izteiksmē vai absolūtos skaitļos pagaidām ir ļoti grūti un laikam arī nav vērts. Domāju, ka abi šie projekti būs veiksmīgi un ka abi ar „LNK Group” palīdzību tiks realizēti arī turpmāk. Nekādas izmaiņas netiek plānotas.”

Varbūt muļķīgs jautājums, bet, ņemot vērā problēmas Latvijas futbolā ar algām un to kavēšanos, kā ar to būs jūsu klubā?
Usovs: „Jā, īstenībā mūsu futbolā tas ir viens no atslēgas momentiem. Darīsim visu, lai spēlētājiem nebūtu kreisu domu. Ne man jums stāstīt par totalizatoriem – tā nav tikai spēlētāju vaina. Nevienu neattaisnoju, bet daudzi nonāk neapskaužamā situācijā, kad tev vairākus mēnešus nemaksā algu. Gribot negribot tev jāpabaro ģimene, gribot negribot tev galvā iešaujas sliktas domas. Kā jau teicu, pie mums, protams, nebūs milzīgas algas, taču tas, ko apsolām, ka noteiktajā laikā saviem spēlētājiem stabili maksāsim algas.”

Krivuņecs: „Piebildīšu, ka šeit ļoti svarīga ir arī kompānijas „LNK Group” reputācija. Šī reputācija ir stiprināta ar „Nikara” projektu. Tur nekad nav bijuši algu kavējumi. Jebkurš cilvēks, kuram bijusi saistība ar „Nikara” projektu, apstiprinās manus vārdus, ka šāda rakstura problēmu nekad nav bijis. Un mums ir ļoti svarīgi, uzsvēršu, ļoti svarīgi saglabāt reputāciju. Mums ir noticējuši spēlētāji, kas pāriet uz RFS, mūsu projektu un ideju – mēs esam neticami pateicīgi viņiem un nevēlamies nevienu pievilt. Gribam, lai mūsu turpmākā attīstība šādu lietu dēļ nebremzējas.”

Vai paredzēta bonusu sistēma par labiem panākumiem?
Usovs: „Jā, prēmijas spēlētājiem šosezon ir paredzētas, tomēr pagaidām, kamēr neesam izgājuši laukumā, mums grūti saprast, uz ko objektīvi esam spējīgi. Ja sezonas laikā aptversim, ka varam tēmēt augstu, tad papildus stimulēsim savus spēlētājus – tā būs standarta sistēma par konkrētas vietas ieņemšanu vai, piemēram, par iekļūšanu Eirokausos un tā tālāk.”

Lai gan ilglaicīgi esat strādājuši ar „Nikara” projektu un futbola vidē jūs pazīst, vai konkrēti RFS sakarā par jums interesi izrādījusi LFF? Vai viņi nav uzdevuši līdzīgus jautājumus kā es, piemēram, uz cik ilgu laiku plānojat sponsorēt RFS? Varbūt, piemēram, Marianam Paharam ir bijusi interese, kādu treniņprocesu nodrošināsiet izlases spēlētājam Aleksejam Višņakovam?
Usovs: „Manuprāt, mums ir labs kontakts ar U izlašu treneriem. Ar U-21 un lielās izlases treneriem personīgi nav sanācis kontaktēties, taču ceru, ka arī tas ir priekšā. Latvijā futbola vide nav liela. Skaidrs, ka interese no LFF un konkrētu izlašu treneriem ir radusies. Turklāt, ja runājam par manu gadījumu, esmu spēlējis jaunatnes izlasēs, un, lai gan par profesionālu futbolistu nekļuvu, futbola kontakti ir saglabājušies. Mēs komunicējam, pret mums ir diezgan stingras prasības, jo visi vēlas, ja jau kaut ko darām, lai darām to nopietni. Domāju, mēs izpelnīsimies uzticību un cieņu ar savu darbu.”

Pieskāries jautājumam, kuru gribēju uzdot kā pēdējo. Kāda ir abu jūsu līdzšinējā dalība, pieredze futbolā? Aleksandrs jau ieminējās par jaunatnes izlasēm, pirms mūsu tikšanās internetā manīju, ka Maksims piedalās Rīgas čempionātā „Caramba” sastāvā.
Krivuņecs: „Lūk, tas gan ir negaidīti [smejas]! Jā, varu pastāstīt par savu futbola pieredzi. Esmu izveidojis „Caramba” klubu. Lūgums nejaukt – tam klubam, kas tagad saucas „Riga”, bet iepriekš „Caramba/Dinamo”, nav nekāda sakara ar sākotnēji izveidoto „Caramba”, amatieru komandu, kas savukārt spēlē Latvijas 2.līgā. Kad to veidojām, nevarēju iedomāties, ka divus gadus pēc kārtas būsim 2.līgas čempioni, ka šogad pārstāvēsim Latviju Eiropas čempionātā amatieru komandām [smaida].

Pirms trim gadiem, 2012.gadā, mēs ar saviem draugiem nolēmām izveidot klubu un pārbaudīt (jo trenējāmies jau sen), kā izskatāmies uz citu komandu fona amatieru turnīros. Piereģistrējām komandu „Caramba”. Visiem iepatikās, klubs saņēma milzīgu skaitu pozitīvu atsauksmju, sākām attīstīties, pie mums nāca aizvien jauni cilvēki. Izveidojās pat divi virzieni – amatieru, kur jebkurš varēja atnākt uz mūsu treniņiem un patrenēties labā atmosfērā labos apstākļos, kā arī jau tāds pusprofesionāls virziens, kur Saša ir 2.līgas komandas kapteinis, un kur komandā spēlētāji darbojas jau profesionālāk, strādā ar treneri, nopietni gatavojas, notiek īpaša sastāva komplektācija. Tika izdarīts milzīgs darbs un jau savā pirmajā gadā 2.līgā uzvarējām. Un nākamajā gadā šo panākumu atkārtojām. Lūk, šie visi kausi [rāda uz iespaidīgu rindu ar trofejām – aut.] ir „Caramba” izcīnīti. Principā tā ir mana vienīgā lielā pieredze futbolā, viss pārējais attiecas uz manu profesionālu darbību finanšu sfērā, kas nav saistīta ar sportu.”

Usovs: „Viena piezīme – Maksims pareizi pateica, ka ir vairāk organizators nekā futbolists [abi smejas].”

Krivuņecs: „Taču tas man piedod vēl vairāk entuziasma! Visu dzīvi sapņoju spēlēt futbolu, bet man to neļāva, nelaida, toties tagad, kad man radusies iespēja būt futbolā kā menedžerim, organizatoram, es ar divkāršu enerģiju daru to!”

Usovs: „No manas puses tas, protams, bija draudzīgs humors. Kas attiecas uz mani, jauniešu vecumā ar futbolu nodarbojos profesionāli. Esmu 1984.gada, mums bija spēcīga komanda - esmu izgājis cauri visai „Skonto” sistēmai. Tāpēc to, kas tagad notiek ar šo klubu, man nav patīkami vērot, jo „Skonto”, ja ne flagmanis, tad vēsturiski ir ļoti liels spēks mūsu futbolā. Atgriežoties pie manis, līdz aptuveni 20 gadu vecumam biju visu vecumu izlasēs, mani piesaistīja arī „Skonto” galvenajai komandai, taču kādā brīdī sapratu, ka par profesionālu futbolistu nekļūšu. Pārgāju uz amatieru līmeni, paralēli ieguvu augstāko izglītību un, dzīvojot Vācijā, Nīderlandē, turpināju spēlēt, bet tagad spēlēju komandā, par kuru pastāstīja Maksims.”

Krivuņecs: „Esam sakopojuši spēkus un esam nedalāmi [smaida]. Piedalījāmies kopā vienā komandā, tagad jau kādu laiku strādāju „LNK Group” un vadība ir mums uzticējusi mums šo projektu. Mēs, pazīstot viens otru, turpinām realizēt savas iestrādes. Reāli šobrīd pagājušas 50 dienas, kopš ķērāmies klāt RFS komandai un man jau šķiet, ka tas ir rekords, cik daudz pa šo laiku esam paguvuši izdarīt – izveidot komandu, radīt klubu no mārketinga aspekta, palīdzēt spēlētājiem tīri sadzīviski, jo daži atbrauc no citurienes, viņi ir kaut kur jāizmitina. Plus organizējam treniņnometnes, izbraukumus. Tas viss bija arī iepriekš, taču krietni primitīvākā formā, tagad tas viss paveikts daudz profesionālākā līmenī. Godīgi sakot, laiks skrien nemanot, strādājam, šķiet, 12-13 stundas diennaktī, taču nejūtam to kā smagu darbu – drīzāk tā ir forša sajūta, ka vari nodarboties ar sev mīļāko lietu, ar savu hobiju.

Ar „LNK Group” vēlamies parādīt labu piemēru, ka var tikt izveidoti labi projekti. Savukārt mēs ar Sašu gribam nodemonstrēt jaunu pieeju – kluba izveidē, saziņā ar sabiedrību, pasākumos ar līdzjutējiem. Noorganizēt interesantus mačus – gribam izdarīt lietas, ko neviens negaida. Gribam izdarīt nedaudz vairāk, lai tas uzreiz raisa papildus interesi. Jo, manuprāt, futbols Latvijā pēdējā laikā tomēr nedaudz pazaudējis savas pozīcijas – jā, Latvijā tas nekad nav bijis numur viens un tomēr interese ir vēl nedaudz mazinājusies.

Un tomēr, neskatoties uz to, parādās jauni projekti – tā pati „Liepāja”, skaists logo tips, pārdomāts mārketings. Atceros pagājušā gada spēli Rīgā starp „Skonto” un „Liepāju” – redzēju, kā cilvēki gūzmām iet uz stadionu, un tas bija lieliski, šī te atmosfēra, vakara futbols, brīnišķīga spēle. Lūk, mēs vēlamies, lai šo brīnišķīgo spēļu, it sevišķi Rīgā ar mūsu līdzdalību, ir pēc iespējas vairāk. Lai arī būtu ērta iespēja atnākt uz stadionu, lai būtu šalles, lai būtu laba spēle. Laiks rādīs, taču domāju, visi klubi ar vienu aci sekos viens otram, būs novitātes un konkurence radīs progresu.”