Blogs: Latvijas izlase spēj izdarīt nevis trīs piespēles pēc kārtas, bet 39!

Latvijas futbola izlase saņēmusi daudz kritikas, arī no manis. Taču nevar no rīta līdz vakaram dzīvot negatīvismā. Turpināsim burkšķēt, raudāt un ķengāt citu reizi, bet šoreiz par kādu spilgtu Latvijas komandas kombināciju.

Daudziem, iespējams, atmiņā palicis tikai kombinācijas noslēgums un gūtie vārti, tomēr, patinot filmu atpakaļ, izrādās, ka Latvija, pret andoriešiem panākot 2:0, pamanījās veikt 39 precīzas piespēles pēc kārtas! Zemāk attēls, kurā fiksēti visu 39 precīzo piespēļu brīži un Valērija Šabalas vārtu guvums, bet, tā kā latviešiem ļoti patīk sevi ēst nost un atrast negatīvo it visā, tad pēc vislabākajiem paraugiem arī es uzskaitīšu ne tikai visu pozitīvo, bet arī dažas atrunas, kāpēc šis 39 piespēļu gols vērtējams piesardzīgi, nevis ar patosu:

• pirmais un galvenais punkts - pretī bija pundurvalsts Andoras izlase, kuras rindās spēlē pusprofesionāļi,
• vairākas piespēles veiktas savā laukuma pusē, pretiniekiem gandrīz nelienot pāri centra līnijai; mazāk nekā puse piespēļu (19 no 39) veikta pretinieku laukuma pusē, 15 no 39 piespēlēm veica centra aizsargi un Vaņins,
• vārti tika gūti ar pretinieku kļūdas palīdzību - Andoras futbola leģenda Ildefonss Lima (37 gadus vecais aizsargs ar 111 spēlēm un 11 vārtiem ir izlases rekordists gan spēļu, gan vārtu ziņā) pēc Solovjova centrējuma netrāpīja pa bumbu, samulsinot savējos un ļaujot bumbai nonākt pie Šabalas.

Un tomēr koncentrēsimies pozitīvajam:
• to grūti pārbaudīt, bet, visticamāk, tas ir visu laiku Latvijas izlases precīzo piespēļu rekords vārtu gūšanas kombinācijā (kas zina, varbūt pat bez gūtajiem vārtiem tik daudz precīzu piespēļu pēc kārtas nav bijis) un, domājams, arī visā PK2018 atlases ciklā nebija vairāk par dažām tik garām/rezultatīvām kombinācijām,
• šai kombinācijā piedalījās visi 11(!) Latvijas futbolisti - Andris Vaņins bumbu spēlē ievadīja ar roku un turpinājumā vismaz vienu piespēli veica katrs no 10 laukuma spēlētājiem,
• šai kombinācijā Latvijas izlase nodemonstrēja ne tikai precizitāti un tehniku, bet arī augstu futbola intelektu. Proti, mūsējie vairākkārt mainīja uzbrukumu malas, bieži it kā meklējot laimi uzbrukuma labajā flangā (vārti tika gūti pēc piespēles no kreisā flanga), taču, kad juta, ka netiks labā sitiena pozīcijā, tika pieņemts lēmums nevis ar pieri skriet sienā, bet gan prātīgi atkāpties un meklēt jaunu risinājumu. Pirms vārtu guvuma bumba pa reizei nonāca pie mūsu uzbrucējiem Dāvja Ikaunieka un Šabalas (viņi, starp citu, labi mijiedarbojās ar pārējiem, pametot soda laukuma tuvumu un nākot pretī bumbai), kuri šajās epizodēs arī spēja apslāpēt uzbrucēju instinktu un atspēlēt atpakaļ - Šabala galu galā tika atalgots,
• lai gan dažas mūsu futbolistu darbības šai kombinācijā vizuāli šķita ne pārāk ātras, 39 piespēles tika izdarītas 104 sekunžu laikā jeb viena piespēle vidēji 2.7 sekunžu laikā. Salīdzinājumam - šai kombinācijā "Barcelona" veica 42 piespēles 100 sekundēs jeb vienu piespēli 2.4 sekunžu laikā (protams, atkal jāņem vērā pretinieku faktors),
• rezultatīvo piespēli no flanga, būtībā atrodoties uzbrukumā, izdarīja Solovjovs - nomināli labās malas aizsargs.

Patīkami kaut vai pret šādu pretinieku izcelties ar ko tādu. Skaidrs, ka agresīvākas pretspēles/presinga dēļ pret nopietnākiem pretiniekiem tādu futbolu no Latvijas izlases neredzēt, taču labi atceros arī spēli Mariana Pahara vadībā Šveicē. Jā, rezultāts ir galvenais un Ženēvā bija zaudējums ar 0:1 (mūsu grupā Šveicē zaudēja visi, turklāt pārējie, portugāļus ieskaitot, ar vismaz divu vārtu starpību), taču spēles laikā bija epizodes, kurās mūsējie prata izdarīt vairāk nekā 10 precīzas piespēles pēc kārtas. Skaidrs, ka tas nemaina to, ka esam Eiropas izlašu apakšgalā, tomēr vienreiz būtu jāizbeidz kultivēt mīts "nevar izdarīt trīs piespēles".

Latvijas izlases 39 precīzo piespēļu sadalījums pa spēlētājiem

Piespēļu hronoloģija