Stojanovičs: "Vārtos būs Vaņins – viņa 100. spēle būs liels notikums"

Stojanovičs: "Treniņos bija traumas, Savaļnieks slimo jau trīs dienas"

- Šajās dienās aizvadījām diezgan labus treniņus, diezgan labas sarunas ar spēlētājiem – gan sarunas individuālo, gan grupā. Izrunājām, ko katrs domājam pēc ļoti slikta snieguma. Ceru, ka tas dos labāku sniegumu un labāku disciplīnu laukumā un, ja iespējams, arī labāku rezultātu. Visi treniņi aizritēja pēc plāna. Vēl gan jāredz, kā ritēs pēdējais treniņš pēc preses konferences, jo iepriekšējos trīs treniņos bija daži savainojumi. Ceru, ka spēlētāju sastāvs pēc šā treniņa paliks tāds pats, kāds ir tagad. Savaļnieks jau trīs dienas slimo un rīt droši vien nebūs pieejams, vēl gan redzēsim medicīnisko atskaiti vakarā.

- Bija īss laiks, lai sagatavotos. Vairāk gatavojāt komandu taktiski vai psiholoģiski?
- Jā, laika ir ļoti maz. Ne tikai šajā nometnē, bet visās, taču tāda ir izlašu realitāte – tā ir visiem. Darījām abas divas lietas, ja to var pagūt izdarīt šajā īsajā periodā. Gatavojām taktiku spēlei un to darīsim arī šodien. Redzēsim, kā rīt ies.

- Kāds rezultāts bija sarunām ar Ontužānu un Karašausku?
- Jā, ar abiem bija sarunas. Divas ļoti dažādas sarunas. Ar Ontužānu runa bija par to, kādi būs viņa nākamie soļi nākotnē, jo šobrīd viņš atrodas krustcelēs. Šobrīd nav brīdis par to runāt atklāti, bet viņš lūdza parunāt par savu nākotni un to, kur viņam būtu labi spēlēt turpmāk. Saruna bija arī ar Karašausku. Teicu viņam, lai parāda savu labāko sniegumu treniņos, un tad jau redzēsim, vai un cik viņš būs gatavs spēlēm un kā izmantosim viņu, jo daudz ko ietekmēs arī tas, kādu stilu izvēlēsimies izmantot.

- Vai jau esat izlēmis, kuri četri spēlētāji paliks ārpus pieteikuma, kurš būs vārtsargs un kurš – kapteinis?
- Par četriem spēlētājiem tas joprojām ir atvērts jautājums, bet par aptuveni 80% jau zinu, kuri spēlētāji būs ārā. Vārtos būs Vaņins, un viņš vienlaikus būs arī kapteinis. Runājām ar vārtsargu treneri [Aleksandru Koliņko]. Andrim tā būs 100. spēle – liela diena viņam, liels notikums arī Latvijas futbolam.

- Vai Vaņinam tā būs pēdējā spēle izlasē?
- Atkarībā, kā viņš nospēlēs. Vēl par agru to sacīt. Pēc tam būs jārunā ar viņu pašu, ar federāciju, ar prezidentu un jāsaprot, kā viņš pats redzēs savu nākotni.

- Rīt būs jāspēlē pret Levandovski. Kurš ir labākais devītais numurs pasaulē?
- Tas ir grūts jautājums ne tikai man, bet jebkuram trenerim, kura komandai nākas spēlēt pret viņu. Levandovskis ir perfektā formā un šobrīd vārtus gūst gandrīz katrā epizodē, kas viņam tiek radīta. Viņam ir slepkavas instinkts. Šobrīd viņš ir savā labākajā formā, tādēļ šobrīd viņš ir labākais centra uzbrucējs pasaulē.

- Kā Karašausks, kurš martā pret Poliju bija viens no labākajiem, jau jūnijā un tagad ir viens no sliktākajiem izlasē? Ko tas saka par spēlētāja mentalitāti, ja viņš nespēlē jau vairākus mēnešus?
- Tā ir diezgan liela mīkla. Šādā situācijā nav vienīgi Karašausks, bet arī citi spēlētāji. No Polijas sastāva mums nākamajos mačos trūka 4-5 spēlētāju, varbūt pārāk daudz. Cenšos saprast, kas notiek. Runāju ar klubiem, runāju ar spēlētājiem, un parasti tie ir divi ļoti atšķirīgi viedokļi. Kad Karašausks bija prom no "Riga", viņš varbūt nereaģēja pietiekami labi uz radušos situāciju, varbūt bija kādas citas problēmas, nezinu – kā jau teicu, abām pusēm ir pretēji viedokļi, un man ir jāsaprot, kāda ir patiesība. Karašausks tagad pusotru mēnesi bija Kiprā. Komunicēju ar viņa treneriem, arī viņa komandas biedriem, kuri ir mani bijušie spēlētāji. Vēlējos saprast, kādā formā viņš ir, jo viņš spēlē tikai pārbaudes spēles. Viņam vēl ir viena gada līgums, un ceru, ka viss būs kārtībā. Tāpat kā ar jebkuru spēlētāju, kuram ir kādas kvalitātes.

- Visu laiku sakāt, ka kapteiņa un citi jautājumi ir jāizlemj, taču tas joprojām nenotiek.
- Jā, zinu, ka to esmu teicis jau vairākas reizes. Vienmēr zinu, ko saku, taču ne viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no manis kā trenera. Ir vajadzīgs risinājums ilgtermiņam, nevis katru otro spēli mainīt kapteini. Visu informāciju sniedzu savās atskaitēs, un federācijai, prezidentam, sporta direktoram šīs atskaites ir. Ir jāsēžas pie galda un jāsaprot, kas ir labākais nākotnei. Ieskaitot šo jautājumu par kapteini, par līderi, svaigām asinīm nākotnei. Vai arī Ošs var būt šis līderis? Jā, arī Ošs ir viens no kandidātiem: nesaku to tādēļ, ka viņš šobrīd sēž blakus. Viņš katru reizi parāda savu attieksmi laukumā un ir to parādījis arī ārpus laukuma. Arī no Šveices par viņu saņemu labas atsauksmes. Protams, runāsim, jo ir jāpieņem lēmums ilgtermiņam. Šobrīd ir nemierīgi laiki, daudz kas mainās, kādam varbūt šķiet, ka izlasē valda apjukums, bet tā nav. Atkārtošu, ka gribu tikt skaidrībā ar nākamo gadu un, ja iespējams, nākamajiem gadiem.

- Aizsardzības centrā ir laba konkurence: aizsargs no Šveices Superlīgas, aizsargs no Eiropas līgas, arī aizsargi no Virslīgas, kurā nav tik lielas intensitātes. Vai izvēloties ir svarīgi, cik augstā turnīrā viņi spēlē?
- Kā jau teici, ir laba konkurence centra aizsargu pozīcijās. Domājam, kā no tā izspiest maksimumu, lai sasniegtu labāko iespējamo rezultātu. Šis ir viens no jautājumiem. Protams, Virslīgā nav tāda paša tempa kā Šveicē vai Eiropas līgā, kur spēlē Dubra, vai pat Slovēnijā, kur spēlē Maksimenko, kurš pēdējā laikā gan laukumā varbūt vairs nav tik bieži. Jebkurā gadījumā šajā pozīcijā ir laba konkurence, un ceru, ka tāda būs arī citās pozīcijās, kā malējie pussargi un balsta pussargi, kur tās trūkst. Izlasē nav labas sabalansētības. Vienā pozīcijā ir laba konkurence, citur šīs kvalitātes trūkst. Izšķirošais tagad ir, kā izlasē iekļaut tos spēlētājus, kuri spēlē visu laiku un kuri spēlē labi.

- Poļu treneris Bženčeks teica, ka Latvijas futbolisti Varšavā varbūt tik labi nospēlēja, jo viņiem ir īpaša saikne ar Polijas futbolu un cīnās par jauniem līgumiem Polijas klubos. (poļu žurnālista jautājums)
- Jā, bet mums laukumā ir 11 spēlētāji, kamēr droši vien tikai 1-2 būs no Polijas klubiem. Tādā gadījumā jautājums būs, kāda motivācija būs pārējiem. Pirmām kārtām viņiem būtu jācīnās par savu valsti, par izlasi – tā ir prioritāte. Kas attiecas uz to, ka spēlēsim pret augstākā līmeņa komandu, viņi pret to var parādīt, kādā līmenī atrodas, un, ja nospēlēs labi, var tādējādi mēģināt iekļūt labākos klubos. Taču nedomāju, ka viņi šobrīd domā par to, kā rīt tikt pie labākiem līgumiem.

- Varšavā pamatsastāva uzbrucējs bija Gutkovskis, kas mums bija liels pārsteigums, jo viņš spēlē tikai 1. līgā. Vai viņš spēlēs arī rīt? (poļu žurnālista jautājums)
- Jā, zinu, ka Gutkovskis spēlē 1. līgā, bet viņš šobrīd izlasē ir aizvadījis vairākas labas spēles. Redzēsim rīt. Mums ir arī uzbrucējs no Šveices, kurš tagad ir labā formā un sācis gūt vārtus. Pārējie uzbrucēji spēlē šeit vai arī Polijas 1. līgā, un tiesa, ka ar vārtu gūšanu mums ir problēmas. Nevaram būt priecīgi par to iespēju skaitu, kas mums ir bijis. Iespēju bijis maz, turklāt ironiski, ka lielākā daļa bija pret Poliju. Redzēsim, ko izvēlēsimies rīt. Piemēram, pret Ziemeļmaķedoniju spēlējām ar diviem uzbrucējiem.

Ošs: "Vispirms jāsakārto aizsardzība, tad uzlabosies arī uzbrukums"

- Pirmkārt, man ir liels gods atgriezties valstsvienībā, jo iepriekšējās spēles izlaidu traumas dēļ. Tagad esmu vesels un gatavs palīdzēt izlasei. Bija ļoti īss sagatavošanās periods – divas trīs dienas -, bet domāju, ka esam paveikuši labu darbu un būsim gatavi rītdienas spēlei.

- Ar vārtu gūšanu mums, maigi sakot, nesokas labi. Kā treniņos redzi, kā mums pietrūkst, lai iesistu vairāk: ātruma, tehnikas, varbūt ar realizāciju viss ir kārtībā, bet pašu iespēju ir par maz?
- Noteikti, ka katrā spēlē mums ir ļoti maz epizožu noslēguma fāzē. Tas ir viens faktors. Ja spēlētāji gūst vārtus klubā, tad pienāks laiks, kad iesitīs arī šeit. Domāju, ka pirmām kārtām ir jāsakārto aizsardzība, jo esam ielaiduši diezgan daudz vārtu, bet tad sakārtosies arī uzbrukums. Treniņos spēlētāji ir pierādījuši, ka prot iesist.

- Kāds iespaids treniņos palicis par Ontužānu un Karašausku, kuriem trūkst spēļu prakses?
- Ja esi spēļu formā, tad vienmēr izskaties labāk nekā tad, kad tajā neesi. Taču viņu apņēmība un entuziasms bija ļoti liels, un viņi katru reizi izskatījās arvien labāk. Ja viņi saņems iespēju, tad būs gatavi par 100%.

- Treneris iepriekš teica, ka septembrī deviņi spēlētāji atteicās nākt uz pirmsspēles preses konferenci. Cik daudz laika tev vajadzēja apdomai?
- Ilvars [Rutkovskis, izlases menedžeris] atsūtīja īsziņu 17:xx – precīzi vairs neatceros -, un jau pēc minūtes atbildēju ar Ok - esmu gatavs. Daudz laika nevajadzēja. Kādēļ iepriekš atteica citi spēlētāji? Varbūt kaut kur bišķīt jūs viņus nospiežat, ka viņi nedaudz nobīstas. Kāds runā, kāds nerunā – katrs pārdzīvo citādi, taču mēs visi pārdzīvojam.

- Kāda pēc visiem šiem zaudējumiem ir sajūta izlasē, atbraucot no Šveices?
- Mājās atgriezties vienmēr ir patīkami. Ja to vari darīt, spēlēdams izlasē, tad ir vēl patīkamāk. Jānospēlē labāk, lai klubā atgrieztos labākā noskaņojumā.

- Kurš ir labākais devītais numurs pasaulē?
- Par Levandovski ir lieki komentēt, jo viņš, ja nemaldos, ir iesitis katrā Bundeslīgas spēlē. Viņam daudz iespēju nevajag, pietiek tikai ar vienu, tādēļ mums jākoncentrējas maksimāli. Varšavā pierādījām, ka uz 70 minūtēm varam viņu apturēt, taču, lai viņu apturētu uz visām 90 minūtēm, ir jāpieliek vēl. Var piekrist, ka viņš ir savā labākajā formā un ka ir viens no labākajiem uzbrucējiem.

- Šveicē ir atklāts futbols, spēlē apakšgala komandā – tādēļ jau esi pieradis, ka viens uzbrukuma vilnis seko otram un pret Poliju varētu būt adaptēties vieglāk nekā pārējiem?
- Grūti teikt, jo Šveicē tomēr nespēlē neviens tik augstas klases uzbrucējs. Viens ir tad, kad uzbrukuma viļņi nāk un nāk, bet pavisam kas cits ir tas, kādi šie viļņi nāk: rīt pretī būs viens no labākajiem uzbrucējiem pasaulē.

- Neilgi spēlēji Polijā, izkriti no Ekstraklases, pēc tam bija problēmas šķirties no kluba. Palikušas negatīvas atmiņas, dzirdot šīs valsts nosaukumu?
- Noteikti, ka tikai pozitīvas, jo tā bija mana pirmā pieredze ārzemēs. Polijā ir lieliska atmosfēra, lieliski stadioni un var sajusties kā lielajā futbolā. Atmiņas palikušas patīkamas, jo tā bija pirmā reize, kad izbaudīju lielo futbolu.