Māris Noviks Amerikā: KKK un Devītais pants

Paradoksāli, taču līdz 20. gadsimta 70. gadiem ASV nevarēja saukt par “visu iespēju zemi”. Pasaules bagātākā valsts – kura par tādu kļuva 19. gadsimta beigās – vairāku paaudžu garumā piedāvāja abiem dzimumiem ļoti atšķirīgas dzīves perspektīvas.

Atšķirīgais – ārpus pamata straumes plūstošais – nav nekas slikts, taču sievietes loma amerikāņu sabiedrībā vairāk saistījās ar pēdējam Vācijas imperatoram Vilhelmam Otrajam piedēvēto teicienu.

“Lai sievietes sevi velta trijiem K (die Küche, die Kirche, die Kinder) – virtuvei, baznīcai un bērniem,” tā ap 1890. gadu izteicās jaunais monarhs. Viņa laulātā draudzene Augusta Viktorija bija līdzīgās domās.

Citas tālaika vadošās valstis pārāk neatšķīrās. Britu impērijas priekšgalā atradās karaliene Viktorija, taču plebejiem likumi bija citi – “sievietes vieta ir mājās”. Japānā – “laba sieva, gudra māte”.

Amerikāņu ārsts Arturs Herclers (Arthur E. Hertzler) 20. gadsimta sākumā izteicās, ka “vienīgais veids, kā darīt sievieti laimīgu, ir paturēt viņu basām kājām un mātes cerībās (barefoot and pregnant).

Protams, bija izņēmumi. Brodveja un Holivuda, šovbizness. Izklaides industrijā nebija tādu ierobežojumu, taču to noteica biznesa intereses – tu nevari ignorēt pusi patērētāju. Sievietes tāpat gāja uz kino un teātriem, pirka biļetes un mūzikas ierakstus.

Izglītībā un sportā atšķirības bija milzīgas. Sievietes neuzņēma daudzās studiju programmās, piedāvāja mazāk stipendiju. Administratori varēja izslēgt grūtnieces, puiši un meitenes daudzviet mācījās atsevišķi.

Ar minētajām situācijām saskārās arī jaunais Indianas senators Bērčs Bajs (Birch Bayh, 1928-2019). Viņa topošā sieva Mārvela (Marvella Hern) 1951. gadā vēlējās iestāties Virdžīnijas Universitātē, taču saņēma atbildi “sievietes netiek uzņemtas”. Viņa pievienojās “Oklahoma State” universitātei.

“Domāju, ka pati nežēlīgākā rīcība pret sievietēm – kur izturēšanās pret viņām nodarīja lielāko kaitējumu – bija izglītībā. Daudzas vadošās augstskolas neuzņem sievietes. Citās pastāv kvotas. Citas uzņem sievietes, taču ierobežo viņas ar “sieviešu programmu”,” intervijā 2010. gadā atcerējās Bajs.

Bajs bija labi piemērots cīņai par vienlīdzīgām dzimumu iespējām izglītībā. Viņš ir vienīgais politiķis ASV vēsturē, neskaitot “septiņus tēvus – dibinātājus” (the Founding Fathers), kurš panācis divus labojumus Konstitūcijā – divdesmit piekto un divdesmit sesto.

Pēc Džona Kenedija noslepkavošanas 1963. gada 22. novembrī Bajs ierosināja, ka prezidenta nāves gadījumā viņa pienākumus pilnībā pārņem viceprezidents. Divdesmit piektais labojums (Amendment XXV) tika apstiprināts 1967. gada 10. februārī.

Bajs bija atbildīgs arī par nākamo Konstitūcijas labojumu – 1971. gada 1. jūlijā Savienoto Valstu Kongress oficiāli apstiprināja balsošanas vecuma samazināšanu no 21 līdz 18 gadiem. Procesu paātrināja Vjetnamas karš – ja Otrajā Pasaules karā amerikāņu kareivja vidējais vecums ugunslīnijā bija 26 gadi, uz Dienvidāziju nosūtīto jaunkareivju vecums saruka līdz 19 gadiem.

Divdesmit sestais labojums tika apstiprināts rekordlaikā – 10 nedēļās, taču Bajs neapstājās. Viņa nākamais priekšlikums paredzēja prezidenta un viceprezidenta ievēlēšanu tiešās vēlēšanās, nevis izmantojot elektoru kolēģiju (Electoral College). Parlamenta apakšpalātā (House) priekšlikums guva atbalstu, taču nesavāca nepieciešamās divas trešdaļas Senātā.

Pateicoties Bajam, politika tuvojās jauniem cilvēkiem. Pēc viņa ierosinājuma, minimālais ievēlēšanas vecums apakšpalātā tika samazināts no 25 līdz 22 gadiem, savukārt Senātā no 30 līdz 27 gadiem.

Taču par galveno Baja sasniegumu kļuva “Title IX”. Leģendārais Devītais pants tika apstiprināts 1972. gada 21. jūnijā, paredzot, ka valsts finansējums vidusskolās un augstskolās abiem dzimumiem jāpiešķir vienādā apmērā.

“Mēs visi zinām stereotipu par sievietēm kā jaukām lietām, kuras dodas studēt, lai atrastu vīru. Dodas uz maģistra studijām, jo vēlas sameklēt vairāk ieinteresētu vīru un beigās apprecas, dzemdē bērnus un nekad nestrādā algotu darbu. Daudzu skolu vēlme neizniekot “vīrieša vietu” balstās uz šādiem priekšstatiem. Taču fakti šos mītus apstrīd,” uzrunā Senātam 1972. gada 28. februārī teica Bajs.

Pēc septiņiem gadiem Izglītības likuma Devītais pants stājās spēkā. Nākamo divu paaudžu laikā tas situāciju mainīja līdz nepazīšanai. Lai gan absolūta vienlīdzība nav iespējama – un, visticamāk, nav vajadzīga – 2019. gadā neviens nevar teikt, ka sievietēm un vīriešiem nav vienlīdzīgu iespēju par valsts naudu (profesionālais un privātais sports ir cita opera).

Tajā pašā gadā, kad ASV pieņēma Devīto pantu, Minhenē notika vasaras Olimpiskās spēles. ASV delegācijā no 400 sportistiem sievietes bija 84. Viņas izcīnīja 23 medaļas loka šaušanā, niršanā, peldēšanā un vieglatlētikā. Amerikāņu vīri tika pie 71 godalgas.

Četrdesmit vasaras vēlāk, 2012. gadā Londonā, ASV dāmas pirmo reizi pārspēja vīrus gan skaita (269-261), gan izcīnīto medaļu (58-45) ziņā.

Berčs Bajs 1970. gadā Denverā. Foto: AP/AFP/Reuters/Scanpix

Bajs ir vienīgais politiķis ASV, kurš panācis divus labojumus Konstitūcijā

Berčs Bajs 2006. gadā

Baja memoriāls Indianas pavalsts likumdevēju namā Indianapolē 2019. gada 1. maijā

ASV basketbolistes 2016. gadā Rio – pirmā sporta spēļu komanda sievietēm, kura izcīnījusi zelta medaļas sešās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas

Amerikāņu futbolistes 2012. gada augustā Londonā

Rio spēlēs tendence turpinājās – ASV uz Brazīliju nosūtīja lielāko skaitu sieviešu OS vēsturē (294 sievietes, 264 vīrieši). Amerikānietes izcīnīja 61 medaļu (vīrieši 55), tai skaitā 27 no 46 amerikāņu zelta godalgām.

Devītais pants visstraujāk mainīja vidi komandu sporta veidos. ASV basketbolistes – visu līmeņu augstskolās ir ap 2000 komandu – izcīnījušas zelta medaļas sešās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas (Atlanta 1996, Sidneja 2000, Atēnas 2004, Pekina 2008, Londona 2012, Rio 2016).

Amerikāņu futbolistes līdz klupienam 2016. gada Rio pusfinālā trīs reizes pēc kārtas kāpa uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena. ASV ledus hokejistes 1998. gadā pirmo reizi izcīnīja OS zelta medaļu un pēc tam ne reizi nav bijušas ārpus trijnieka.

Softbolistes ieguva trīs zeltus pēc kārtas un pievienoja sudraba medaļu, kamēr 2012. gadā sporta veids uz laiku tika izslēgts no spēļu programmas (nākamgad tas tiks atjaunots). Ūdenspolo spēlētājas kļuva par pirmo komandu, kura izcīnīja divus olimpiskos titulus pēc kārtas (2012, 2016).

“Devītais pants apliecina, ka sporta iespējas pieder ikvienam,” 2016. gadā teica ASV Olimpiskās komitejas (USOC) studentu partnerības direktore Sāra Vilhelmi. “Esam neticami lepni, ka Savienotās Valstis atrodas priekšgalā vienlīdzības iespējās sportā, pateicoties mūsu studentu sporta sistēmai. Neskaitāmas sportistes pasaulē ieguvušas no Devītā panta – esmu pateicīga, ka manas mazās meitas sportojot varēs apgūt dzīves mācības.”

Vilhelmi turpināja: “Devītais pants tā 45 gadus ilgajā vēsturē sagādājis miljoniem meiteņu un sieviešu iespēju sapņot, augt un piepildīt savu patieso potenciālu. Nekur citur tas nebija spilgtāk redzams kā Rio spēlēs.”

Vairākums ASV olimpiešu nāk no augstskolām – 439 no 558 amerikāņu sportistiem pirms Rio sacentās studentu turnīros. To pašu varēja teikt par 176 no 211 medaļu ieguvējiem. Daudzi sportisti, kuri izcīnīja godalgas ziemas spēlēs, iepriekš guva atbalstu NCAA vieglatlētikas programmās.

Pateicoties Devītajam pantam, jaunām sievietēm nav labākas vietas studēt un sportot kā NCAA pirmajā divīzijā.

Izmantotie resursi:
https://www.nytimes.com/2019/03/14/...
https://www.npr.org/2019/03/14/7035...
https://edition.cnn.com/videos/poli...
https://books.google.lv/books?id=2r...
https://www.teamusa.org/News/2017/J...