Kas ir trijstūra uzbrukums?

Vēsture

Sems Berijs palicis vēsturē ar izcilu ierakstu - kā treneris viņš aizvedis universitātes komandas līdz izšķirošajiem mačiem divos lielajos sporta veidos: beisbola finālu un basketbola "Final Four" turnīru. It kā ar to nebūtu gana - Berijs 32 gadus bija arī amerikāņu futbola treneris. Berijs ir tas vīrs, kurš ieviesa uzbrukuma stratēģiju, ko pazīstam ar nosaukumu "trijstūra uzbrukums".

Tekss Vinters 1943. gadā pameta Oregonas universitāti, lai ASV armijas sastāvā cīnītos par taisnību pasaulē. Karam beidzoties, Vinters atsāka studijas, iestājoties Dienvidkalifornijas universitātē. Sanāca tā, ka Vinters kļuva par spēlētāju universitātes komandā, kurai galvenais treneris bija Sems Berijs. Vinteram bija palicis viens mācību gads, taču ar to bija gana, lai iemīlētos trijstūra uzbrukumā, kas palika kā zīmogs visai turpmākajai Vintera karjerai.

Fils Džeksons 1987. gadā tika nolīgts par Daga Kolinsa asistentu pie Čikāgas "Bulls" stūres un tad iepazinās ar Teksu Vinteru, kurš "buļļos" par asistentu bija strādājis jau divus gadus. Lai gan Vinters centās ieviest trijstūra uzbrukuma elementus jau iepriekš (neveiksmīgi arī kā Hjūstonas "Rockets" galvenais treneris), savu triumfu šī stratēģija sasniedza brīdī, kad Džeksons tika paaugstināts par galveno treneri, bet Vinters viņam asistēja.

Maikls Džordans vēl nebija piedzimis, kad Vinters sarakstīja savu pirmo grāmatu par trijstūra uzbrukumu. Sešus gadus mācījies šo uzbrukuma stratēģiju, septītajā Džordans sagaidīja komandā pietiekami daudz palīdzības, lai realizētu tās potenciālu: 1991. gadā Džeksons, Vinters un Džordans izcīnīja pirmo NBA čempiontitulu, izmantojot trijstūra uzbrukumu. Tam sekoja vēl pieci tituli. Vēlāk Losandželosā Džeksonam un Vinteram bija visas sastāvdaļas, lai ar trijstūri izcīnītu vēl trīs titulus (2000, 2001, 2002). 2009. un 2010. gadā Džeksons izcīnīja titulus jau bez Vintera palīdzības, taču saglabājot trijstūra uzbrukumu Kobes Braienta, Pau Gasola un pārējo "leikeru" izpildījumā.

Trijstūris

"Neizgudroju šo uzbrukumu, bet ieviesu šādu spēles stilu. Uzskatu, ka tas ir lielisks uzbrukums jebkurā līmenī - no vidusskolas līdz profesionāļiem," pirms vairākiem gadiem "FIBA Assist" žurnālā rakstīja Vinters, kuram šogad apritēja 93 gadi. "Lai to aprakstītu, es teiktu, ka tas ir trijstūris vienā laukuma pusē un divu vīru spēle otrā pusē, kur uzbrukuma iespējas nosaka aizsardzības kustība un reakcija." Trijstūra uzbrukums dod iespējas uzbrukt katram spēlētājam, tikt pie metieniem ritmā un nezaudēt kreativitāti. Trijstūris nav uzzīmēta sadarbība, kur katram ir noteikta veicama darbība ar izvirzītu spēlētāju uzbrukuma noslēgšanai ar metienu. Trijstūrī spēlētājs lasa aizsardzību un attiecīgi reaģē, kustība var turpināties tik ilgi, kamēr kāds no spēlētājiem redz sev laba metiena vai saasinājuma iespēju. Katra piespēle rada nākamo opciju kopumu. Basketbolistiem šīs opcijas tiek iemācītas, lai spēlē vienkārši tās liktu lietā, ņemot vērā, ko dara aizsardzība. Līdzīgi kā "motion" uzbrukums jeb kustība.

Atšķirībā no citiem "motion" uzbrukumiem trijstūris atšķiras ar spēlētāju izvietojumu laukumā - basketbolisti veido trijstūrus. Ļoti svarīgs elements ir tā saucamais "speisings" - spēlētāji nedrīkst atrasties pārāk tuvu viens otram, lai apgrūtinātu darbu aizsardzībai un paplašinātu laukumu uzbrukumam. NBA laukumos ideālais attālums starp spēlētājiem trijstūrī esot četri līdz seši metri.

"Speisings" paplašina uzbrukuma laukumu, līdz ar to apgrūtina darbu aizsardzībai doties uz palīdzībām, kad tādas ir nepieciešamas. Ja aizsardzība vēlēsies pa diviem segt kādu spēlētāju, cits uzbrucējs būs pietiekami brīvā pozīcijā, lai saņemtu bumbu un izdarītu labu metienu, jo aizsardzība nepaspēs veikt rotāciju. Līdz ar to priekšrocības ir meistarīgiem viens pret vienu spēlētājiem. Trijstūrī netiek izvirzīts viens metējs, bet uzbrukt drīkst jebkurš spēlētājs jebkurā brīdī, ja vien tam parādās laba iespēja. Pēc ESPN "Sport Science" datiem, aprēķinot piespēles vidējo ātrumu un metiena izdarīšanas ātrumu, ideālā gadījumā piecu sekunžu laikā uzbrukums var tikt pie vismaz 340 dažādiem metieniem.

Vasaras līgā izmantoja daļēji

Ņujorkas "Knicks" šovasar Lasvegasā spēlēja trijstūri, tomēr ne tik bieži, cik iepriekšējā vasarā. Daudz tika spēlēts pārejas uzbrukums ar "pikenrolu" augšā caur Porziņģi. Arī tad, kad "Knicks" spēlēja trijstūri, tas noslēdzās ar metienu jau pēc pirmajām kustībām. Saspēles vadītājs pārveda bumbu pāri laukumam, piespēlēja to uz malu (45°) un noskrēja uz tās pašas malas stūri. Tādējādi izveidojās trijstūris. Lielais spēlētājs saņēma bumbu augstu postā. Spēlētājs no stūra veica izrāvienu līdz otram stūrim, bet no 45° veica izrāvienu caur soda laukumu uz grozu un pielika bloku otram lielajam, kurš izmantoja bloku un aiz tā ierāvās groza tuvumā. Ja saņēma bumbu (1. opcija), izdarīja metienu vai turpināja garāmgājienu līdz galam.

Trijstūrim piemērots garais spēlētājs, kuram ir labas piespēlētāja iemaņas un laukuma pārredzamība, pie iespējas, ja aizsargs noguļ, var atdot piespēli uzreiz tam spēlētājam, kurš ieraujas pa gala līniju vai caur soda laukumu (2. opcija). Ja bumbu neizdodas saņemt vienā malā vai netiek atdota piespēle otram lielajam, kurš ieraujas aiz bloka, cilvēks ar bumbu spēlē pats vai arī otrs lielais ceļas uz sodiņa un nospēlē divatā ar ārējo mazo (3. opcija). Ir vairākas citas opcijas, taču tieši šīs aizvadītajā Lasvegasas vasaras līgā "Knicks" izmantoja visbiežāk, tādējādi nesarežģījot bumbas nogādāšanu Porziņģim. Ja ir 220 centimetrus garš koordinēts spēlētājs, nogādāt viņam bumbu augstajā postā ir krietni vieglāk nekā mazākiem centriem. Ja Porziņģis bija "vājajā" malā, saņēma bumbu pēc bloka ieraujoties vai lecot ārā uz trīspunktu līniju, kur nekavējās izdarīt sev ļoti ērtu metienu.

3 opcijas caur Porziņģi vasaras līgā

Lai trijstūris būtu veiksmīgs, nepieciešami augstas kvalitātes daudzpusīgi spēlētāji. Bumba nepārtraukti kustas caur lielo spēlētāju, kurš saņem bumbu augstajā postā, pārredz visu laukumu un var atdot labu piespēli, var saasināt pats vai izdarīt metienu. Spēlētājiem no distances jābūt apveltītiem ar labu metienu, kā arī tie nedrīkst vairīties no kontakta soda laukumā. Porziņģis atbilst pirmajam tipam - nesavtīgs garais spēlētājs, kurš var būt efektīvs distancē un var atdot labu piespēli, tomēr krietni jāpiestrādā pie vietas ieņemšanas un bumbas saņemšanas ar muguru pret grozu, kā arī jāuzlabo "pick'n'roll" izpilde (šķiet, ka pagaidām ērtāk jūtas "popojot" ārā, nevis raujoties zem groza).

Karmelo Entonijs pēc dotībām ir labi piemērots trijstūra uzbrukumam - no distances uzbrūk ar augstu precizitāti, var doties garāmgājienos un nospēlēt ar muguru pret grozu. Kobe Braients un Maikls Džordans parādīja, ka, arī spēlējot nesavtīgo trijstūri, komandas superzvaigzne var pilnā apmērā apliecināt savu talantu:

Šī gada februārī, kad jau bija zināms, ka "Knicks" necīnīsies par vietu izslēgšanas turnīrā, bleacherreport.com sastādīja sarakstu ar pieciem trijstūra uzbrukumam piemērotākajiem brīvajiem aģentiem. Nevienu no šiem spēlētājiem (Tobiass Heriss, Dreimonds Grīns, Gorans Dragičs, Veslijs Metjūzs un Marks Gasols) klubs starpsezonā līdz šim nav piesaistījis un jādomā, ka arī līdz sezonai maiņas darījumos šie spēlētāji netiks iekļauti. Trijstūris var tikt piemērots sastāvam un vienīgie pielāgojumi, ejot no vienas sezonas uz nākamo, var būt jāveic, lai izmantotu katra spēlētāja spēcīgākās īpašības. Tātad Derekam Fišeram vispirms ir jāsaprot, kuras ir katra spēlētāja spēcīgākās īpašības nākamās sezonas kontekstā un tad jāiemāca saviem spēlētājiem tās izmantot. Porziņģim tas visbiežāk varētu būt metiens no distances.

Cerēsim, ka jaunajā sezonā "Knicks" trijstūra uzbrukums vairs neizskatīsies šādi...

...un vairāk atgādinās ko šādu:

Trijstūra uzbrukuma elementi tiek ievēroti arī jebkurā citā uzbrukuma sistēmā. Basketbolistiem, kuriem bez tehniskās meistarības ir arī augsta spēles izpratne, trijstūris ir ārkārtīgi piemērots, lai parādītu visas savas labākās īpašības. Spriežot pēc Porziņga komentāra bleacherreport.com, latvietim šī sistēma būs piemērota: "Man patīk trijstūris, jo tā es arī spēlēju - "pick'n'pop" sadarbības, izveidot situāciju citiem un tikt pie metiena pats. Jo labāk zini trijstūri, jo labāk vari izveidot uzbrukumus. Mēs vēl to mācāmies."

"Ticu aksiomai, ka nozīme ir nevis uzbrukuma sistēmai, bet gan uzbrukuma izpildei. Jebkura sistēma var būt veiksmīga vai izgāzties pamatelementu detalizētas izpildes rezultātā. Šīs detaļas arī nosaka atšķirību starp izcilu spēlētāju un viduvēju, citiem vārdiem - starp komandu, kas uzvar, un tādu, kas zaudē," uzskata trijstūra uzbrukuma guru Vinters. "Pirmajam trenera un spēlētāju mērķim jābūt perfekta pamatelementu veikšana, bet otrajam - šo individuālās meistarības pamatelementu iekļaušana komandas spēlē. Kad tas izdarīts, tad spēlētais uzbrukums tiek būvēts uz solīdiem un kārtīgiem pamatiem. Komanda laukumā dosies ar pārliecību un stāju, kas ir tik ļoti nepieciešams, lai spēlētu labi."