Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:323, Did:0, useCase: 0

Gorkšs par prioritārajiem sporta veidiem: "Izskatās, ka process ir sākts no otra gala"

Ulvis Brože
Ulvis Brože @UlvisBrozhe

Gorkšs par prioritārajiem sporta veidiem: "Izskatās, ka process ir sākts no otra gala"
Kaspars Gorkšs. Foto: Romāns Kokšarovs/F64

Spēkā esošā sporta finansēšanas sistēma ir jāmaina, uzlabojot pārvaldības principus un pārskatot iesaistīto institūciju administratīvo tēriņu īpatsvaru, bet vispirms būtu svarīgi vienoties par mērķiem un prioritātēm, lai finansēšanas modelis un kritēriji būtu to izpildes instruments, uzsver Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas (LKSSA) izpilddirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš aicināja finansēšanas modeli sakārtot, uzlabojot pārvaldību, padarot to caurspīdīgāku, analizējot administratīvos izdevumus un ieviešot noteiktu pārskatu sistēmu, kas būtu saistoša ne tikai sporta sabiedrību pārstāvošajām organizācijām, bet arī finansējuma gala saņēmējiem – konkrētu sporta veidu federācijām, savienībām u.tml.

“Pašlaik sporta finansēšanas sistēma ir sarežģīta un sporta organizāciju administratīvie ir jāpārskata atbilstoši to pārstāvētajai nozarei. Piemēram, LKSSA nodrošina balsi masveidīgākajiem sporta veidiem, proti, vairāk nekā 40% no kopējā sportistu skaita, un mums ir vieni no zemākajiem administratīvajiem izdevumiem nozarē. Taču finansējuma jautājuma sakārtošana vien neatrisinās tās problēmas, kas ir sasāpējušas vairākām ministrijām un sabiedrībai,” teica Gorkšs.

Otrdien, 15. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē, kuru sasauca pēc LKSSA un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) iniciatīvas, tika prezentēts Sporta politikas pamatnostādnēs 2021.–2021. gadam projektā noteiktās prioritātes un prioritāro sporta veidu noteikšanas process.

Sēdē tika plaši runāts par esošo sporta finansēšanas modeli, taču atbildes tā arī netika rastas par to, kā tad tiks noteikti prioritārie sporta veidi un ko tieši tas dos gan sporta nozarei, gan pašiem sportotājiem.

“Viens no tikšanās būtiskākajiem aspektiem, kā dēļ gan LKSSA, gan LSFP aicināja sasaukt šo sēdi, bija saprast, kā ir plānots noteikt prioritāros sporta veidus un kādi būs sagaidāmie ieguvumi. Pašlaik gan izskatās, ka process ir sākts no otra gala – ar finansējuma modeļa un kritēriju jautājumiem, kaut gan tiem kā instrumentiem vajadzētu būt pakārtotiem “lielajai bildei”. Par to, savukārt, jāvienojas gan politiķiem, gan sporta sabiedrībai kopā,” skaidroja Gorkšs.

Pēc LKSSA izpilddirektora paustā, varot nojaust, ka Izglītības un zinātnes ministrija cenšas mērķa jautājumu risināt ar Sporta politikas pamatnostādnēm, taču arī tur ir saskatāmas pretrunas.

“Pašlaik publicētajā redakcijā kā trīs galvenie sporta politikas galvenie virzieni definēti – bērnu un jauniešu sports, tautas sports un augstu sasniegumu sports, prioritāti nosakot pirmajam. Tātad, uzsvars ir uz masveidīgumu, lai iespējami vairāk cilvēku iesaistītos fiziski aktīvā dzīves veidā, tam būtu jānozīmē, ka arī naudai un tās pārdales kritērijiem vajadzētu atbalstīt tieši šo masveidību,” tā Gorkšs.

Viņš arī piebilst, ka dokumentā definētie sporta politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji neliecina, ka tie atbalstītu iepriekš minēto prioritāti, proti, masveidīgumu, bet gan drīzāk profesionālo sportu.

“Sports ir daudz vairāk nekā finansējums, infrastruktūra vai piedalīšanās sacensībās. Mēs, LKSSA, skatāmies uz sporta devumiem sabiedrībai un valstij plaši. Piemēram, fiziski aktīvs dzīvesveids kā nācijas veselības stūrakmens; sakārtota sporta izglītības sistēma un politikas veidošana sekmē gan kustīgu dzīvesveidu, gan augstu sasniegumu sportu. Sporta pasākumi, it sevišķi starptautiskie sporta pasākumi, ir ieguvums valsts ekonomikai – nodokļu ieņēmumi, ar pasākumu organizēšanu saistītās jomas uzņēmējdarbības izaugsme, saistīto nozaru: tūrisma, viesmīlības un ēdināšanas jomu ieņēmumi. Galu galā sports spēj saliedēt, integrēt un iesaistīt, kas mūsu sabiedrībai arī ir tik ļoti vajadzīgs,” uzsvēra Gorkšs.

LKSSA jau līdz šim ir aktīvi iesaistījusies nozares politikas veidošanā un plāno to darīt arī turpmāk. LKSSA plāno iesniegt savus priekšlikumus gan Sporta politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, kā arī finansēšanas pārvaldības modeļa uzlabošanai atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajam termiņam, proti, līdz 2021. gada 7. janvārim.

Biedrība “Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija” (LKSSA) nodibināta 2011. gadā, ar mērķi apvienot komandu sporta spēļu sektoru. Tās dibinātāji ir piecu komandu sporta spēļu federācijas - Latvijas Basketbola savienība, Latvijas Futbola federācija, Latvijas Handbola federācija, Latvijas Hokeja federācija, Latvijas Volejbola federācija. Patlaban LKSSA biedri ir 11 komandu sporta spēļu federācijas, tā apvieno vairāk nekā 40 000 licencētu spēlētāju un sporta skolu audzēkņu, vēl lielāks ir šajos sporta veidos iesaistīto bērnu un jauniešu, kā arī brīvajā laikā sportojošo skaits.

     [+] [-]

, 2020-12-15 20:22, pirms mēneša
Ui, kā samelojās, šiem esot 40 000 sportistu. Jums nav NEVIENA sportista ko attiecināt uz administratīvajiem izdevumiem, jo tie ir federācijās! Pilnīgi bezjēdzīga organizācija, no kuras sportistiem nav pilnīgi nekāda labuma, tikai naudas treniņiem paliek mazāk.