Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 3

Prezidenta balvā dominē igauņi, pēc kausa brauks diskraidis Kupers

Emils Ozerinskis

Prezidenta balvā dominē igauņi, pēc kausa brauks diskraidis Kupers
Jānis Leitis. Foto: Romāns Kokšarovs/F64

Ogrē aizvadīta Prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā, kas otro gadu pēc kārtas norisinājās Ogrē. Latvijas izlasei šis bija neveiksmīgākās sacensības, kopš tās norisinās Baltijas mačsacīkšu formātā. Vīru konkurencē individuālo augstvērtīgāko rezultātu sasniedza igaunis Martins Kupers, kurš pēc sezonas brauks uz pieņemšanu Prezidenta pilī, lai saņemtu izcīnīto kausu.

Prezidenta balvas pirmā diena: Ikauniecei personīgais rekords augstlēkšanā, lietuvietes labo nacionālos rekordus

Iztrūkstot daudziem vadošajiem Latvijas vieglatlētiem, Prezidenta balvas pirmajā dienā tikai divās disciplīnās (400 m: Austris Karpinskis, augtlēkšana: Laura Ikauniece) uzvarēt izdevās Latvijas pārstāvjiem. Tādējādi Baltijas komandu mačsacīkstē Latvijas izlase nonāca pamatīgos iedzinējos pret līderpozīciju pārņēmušo Igaunijas izlasi.

Sestdienas vakarā līdzjutējus iepriecinājusī Laura Ikauniece svētdien pārstāvēja Latvijas izlasi 100 metru barjerskrējienā. Par uzvaru šajā distancē Ikauniece cīnījās ar savu kolēģi, Igaunijas daudzcīņnieci Gritu Šadeiko. Finiša līniju pirmajai sasniegt izdevās Šadeiko, uzvarot ar rezultātu 13,40 sekundes. Savukārt Ikauniece bija otrā ar 13.45 sekundēm, par četrām simtdaļām apsteidzot baltkrievieti Krjstanu Čurjlu.

Savukārt vīru 110 metru barjerskrējienā Latvijas sportistiem pagalam neveicās. Kristaps Sietiņš jau distances sākumā aizķērās aiz barjeras un finišu nesasniedza, savukārt Armandam Buividam visvājākais rezultāts no visiem finišējušajiem. Pārliecinošu panākumu guva skrējiena favorīts Vitālijs Parohonka, vienīgais izskrienot no 14 sekundēm ar rezultātu 13.68 sekundes.

Rezultāti 100 metru un 110 metru barjerskrējienos

VSportisteValstsRez.SportistsValstsRez.
1.G. ŠadeikoIgaunija13.40 sV. ParahonkaBaltkrievija13.68 s
2.L. IkaunieceLatvija13.45 sR. SauliusLietuva14.23 s
3.K. ČurjlaBaltkrievija13.49 sJ. TreielsIgaunija14.31 s

Līdz individuālajai uzvarai trīssoļlēkšanā aizsniegties neizdevās Elvijam Misānam. Tālāku rezultātu smilšu bedrē izdevās sasniegt baltkrievu atlētam Maksimam Ņastarenkam, kurš pārsniedza 16 metrus ar rezultātu 16,29. Savukārt Misāna uzrādītais rezultāts 15,89 metri ļāva Latvijas izlasei tikt pie pārliecinošas uzvaras Baltijas mačsacīkstes vērtējumā.

Rezultāti trīssoļlēkšanā

VSportistsValstsRez.
1.M. ŅastarenkaBaltkrievija16.29 m
2.E. MisānsLatvija15.89 m
3.D. PetrosēvičsLietuva14.98 m

Uz individuālo Prezidenta kausa iegūšanu 2019. gada sacīkstēs pieteicās Igaunijas diska metējs Martins Kupers, kurš savā disciplīnā raidīja disku 64,83 metru tālumā, pārliecinoši uzvarot sacensībā. Līdz ar to Prezidenta balvā trurpinās Igaunijas vīru dominancē, jo pērn individuāli augstvērtīgāko rezultātu sasniedza igauņu šķēpraidis Magnuss Kirts.

Rezultāti diska mešanā

VSportistsValstsRez.
1.M. KupersIgaunija64.83 m
2.A. AbromavičsLietuva59.55 m
3.D. PoškaLietuva54.75 m

Igaunijas vīri turpināja svētdienas dominanci mešanas sektoros arī lodes grūšanā. Gan Kristo Galeta, gan Janders Heils grūda lodi ap 19 metru atzīmi. Savukārt dāmu konkurencē neviena nespēja sastādīt konkurenci Viktorijai Kolbai, kura uzvarēja ar 16,52 metru tālu grūdienu. Individuāli startējošā Laura Ikauniece uzrādīja sesto rezultātu ar 13,68 metru tālu grūdienu. Latvijas izlasi pārstāvošā Lāsma Padedze izpildīja par sešiem centimetriem tālāku mēģinājumu (13.74), bet Kristīne Strazdīte par desmit centimetriem atpalika no Ikaunieces - 13,66 metri.

Rezultāti lodes grūšanā

VSportisteValstsRez.SportistsValstsRez.
1.V. KolbaBaltkrievija16.52 mK. GaletaIgaunija19.29 m
2.I. ZarankaiteLietuva15.68 mJ. HeilsIgaunija18.95 m
3.K. PīrimaēIgaunija15.41 mŠ. BanēvičsLietuva18.20 m

Pusapļa sprintā cerības tika liktas uz Latvijas rekordistu Jāni Leiti, taču viņa sasniegtais rezultāts 21,56 sekundes palika tieši aiz labākajiem trīs. No Baltkrievijas sprintera Maksima Hrabarenkas Leitis atpalika vienu simtdaļu. Savukārt par uzvarētāju 200 metru sprintā kļuva lietuvietis Gedemins Truskausks, finišu sasniedzot 21,29 sekundēs.

Iepriecinošāks bija iznākums dāmu pusapļa sprintā. Patrīcija Roshofa ar 24,37 sekundēm piekāpās tikai Lietuvas skrējējai Akvilei Andriukaitei, kura uzvarēja 200 metru distancē ar 23,83 sekundēm.

Rezultāti 200 metros

VSportisteValstsRez.SportistsValstsRez.
1.A. AndriukaiteLietuva23.83 sG. TruskausksLietuva21.29 s
2.P. RoshofaLatvija24.37 sM. NītsIgaunija21.38 s
3.M. KutmanaIgaunija24.56 sM. HrabarenkaBaltkrievija21.55 s

Kārtslēkšanas sektorā par uzvaru cīnījās Mareks Ārents, kurš ar 5,25 metru latiņas pārvarēšanu dalīja individuāli labāko rezultātu ar Norvēģijas sportistu Eiriku Dolvi. Aiz abiem labākā rezultāta sasniedzējiem palika slavenā Igaunijas daudzcīņnieka Erki Nola dēls Robins.

Rezultāti kārtslēkšanā

VSportistsValstsRez.
1.E. DolveNorvēģija5.25 m
1.M. ĀrentsLatvija5.25 m
3.R. NolsIgaunija5.15 m

Pati saspringtākā cīņā šī gada Prezidenta balvas izcīņā risinājās dāmu tāllēkšanā. Sešas sportistes pārsniedza sešu metru atzīmi, ļoti sīvi cīnoties par uzvaru. Uzvaru ar 6,16 metru tālu lēcienu izcīnīja Krēte Verlina, bet otrās vietas ieguvēja Alina Griškaite sasniedza 6,10 metru atzīmi. Cīņā par trešo vietu Tahti Alveru un Gritu Šadeiko šķīra viens centimetrs. Latvijas meitenēm šajā aizraujošajā cīņā iesaistīties neizdevās, jo Klinta Bļusina un Kristīne Deruma abas savos labākajos mēģinājumos aizlēca 5,76 metrus.

Rezultāti tāllēkšanā

VSportisteValstsRez.
1.K. VerlinaIgaunija6.16 m
2.A. GriškaiteLietuva6.10 m
3.T. AlveraIgaunija6.06 m

Interesanti, ka vesera metējiem nācās visai vientuļi aizvadīt savus mačus Salaspilī. Vīru konkurencē labāko trijniekā izdevās ielauzties Eļčinam Gasanovam, kura raidītais rīks lidoja 62,34 metru tālumā. Par uzvarētāju kļuva Baltkrievijas sportists Sergejs Kalamojets, sasniedzot rezultātu 71,38 metri. Savukārt dāmu konkurencē nu jau visai ierasti par uzvaru cīnījās divas Igaunijas sportistes Anna Maria Orela (66,60 metri) un Kati Ojalū (66,18 metri).

Rezultāti vesera mešanā

VSportisteValstsRez.SportistsValstsRez.
1.A. OrelaIgaunija66.60 mS. KalamojetsBaltkrievija71.38 m
2.K. OjalūIgaunija66.18 mT. VasiļausksLietuva70.23 m
3.N. MaslavaBaltkrievija64.80 mE. GasanovsLatvija62.34 m

Kopumā šī gada Prezidenta balvā, izņemot atsevišķus labus individuālos rezultātus, Baltijas mačsacīkstēs Latvijas izlasei nebija izredžu pret kaimiņvalstīm. To lieliski apliecināja arī 4x400 metru stafete, kurā dāmu garās stafetes komanda palika pēdējā, bet kungiem izdevās apsteigt lietuviešus, kuriem vājš izrādījās stafetes trešais posms. Pārliecinošus panākumus 4x400 metru stafetēs guva abas Igaunijas izlases.

Rezultāti 4x400 metru stafetē

VValsts (S)Rez.Valsts (V)Rez.
1.Igaunija3:44.64 minIgaunija3:12.95 min
2.Lietuva3:46.15 minLatvija3:14.43 min
3.Latvija3:49.51 minLietuva3:17.30 min

Individuāli augstvērtīgāko rezultātu vīriem ar 1149 IAAF punktiem sasniedz Igaunijas diska metējs Martins Kupers, savukārt dāmām pārliecinoši labākais rezultāts noturējās Lietuvas šķēpmešanas rekordu uzstādījušajai Livetai Jasiunaitei ar 1152 IAAF punktiem. Komandu kopvērtējumā triumfēja Igaunijas izlase, bet Latvijas komandai nācās samierināties ar pēdējo vietu.

Baltijas izlašu kopvērtējums

VIzlasePunkti
1.Igaunija311
2.Lietuva289
3.Latvija201

Izmantotie resursi:
https://athletics.lv/

Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +5 [+] [-]

, 2019-06-16 16:06, pirms 5 gadiem
Federācija jau nu varēja parūpēties, lai Latvijas vieglatlētikas pārstāvniecība Latvijas prezidenta kausā būtu konkurentspējīgāka. Ļoti daudzi no mūsu vadošiem Ogrē nebija, tādejādi faktiski jau pirms maču sākuma atsakoties no cīņas par uzvaru komandu vērtējumā.

     [+] [-]

, 2019-06-16 22:17, pirms 5 gadiem
ak68 rakstīja: Federācija jau nu varēja parūpēties, lai Latvijas vieglatlētikas pārstāvniecība Latvijas prezidenta kausā būtu konkurentspējīgāka. Ļoti daudzi no mūsu vadošiem Ogrē nebija, tādejādi faktiski jau pirms maču sākuma atsakoties no cīņas par uzvaru komandu vērtējumā.
Kādā veidā, šo pārstāvniecības konkurētspēju, konkrētajā gadījumā , varēja panākt?

     [+] [-]

, 2019-06-16 22:49, pirms 5 gadiem
Zemnieks_prim rakstīja: Kādā veidā, šo pārstāvniecības konkurētspēju, konkrētajā gadījumā , varēja panākt?
Sacensību nolikumā rakstīts, ka tajās piedalās valstu izlases un tās rīko Vidzemes Olimpiskais centrs kopā ar Ogres novada pašvaldību, Latvijas Vieglatlētikas Savienību un Valsts Prezidenta kanceleju. Saprotams, ka no visām minētam organizācijām izlases sastāvu nosaka LVS. Pagājušajā gadā, piemēram, startēja Mārcis Štrobinders, Līna Mūze, Sinta Sprudzāne, Gunta Vaičule, Līga Velvere, Sindija Bukša, Māra Grīva. Tiesa, nebija Palmeikas un Lauras Ikaunieces. Piemēram, šodien sieviešu tāllēkšana Latviju pārstāvēja jaunās meitenes Klinta Bļusina un Kristīne Deruma, kuras savam līmenim nostartēja pieņemami, bet tomēr palika tālu aiz medaļām. Uzvarēja igauniete ar 6,16m. Abas māsas Grīvas šogad ir lekušas tālāk. Un tādu piemēru vel daudz.

  +1 [+] [-]

, 2019-06-16 23:22, pirms 5 gadiem
Nebija iespejams savakt sastavu, jo lielaka dala aizbrauca uz Italiju naudu pelnit

     [+] [-]

, 2019-06-17 00:04, pirms 5 gadiem
ak68 rakstīja: Sacensību nolikumā rakstīts, ka tajās piedalās valstu izlases un tās rīko Vidzemes Olimpiskais centrs kopā ar Ogres novada pašvaldību, Latvijas Vieglatlētikas Savienību un Valsts Prezidenta kanceleju. Saprotams, ka no visām minētam organizācijām izlases sastāvu nosaka LVS. Pagājušajā gadā, piemēram, startēja Mārcis Štrobinders, Līna Mūze, Sinta Sprudzāne, Gunta Vaičule, Līga Velvere, Sindija Bukša, Māra Grīva. Tiesa, nebija Palmeikas un Lauras Ikaunieces. Piemēram, šodien sieviešu tāllēkšana Latviju pārstāvēja jaunās meitenes Klinta Bļusina un Kristīne Deruma, kuras savam līmenim nostartēja pieņemami, bet tomēr palika tālu aiz medaļām. Uzvarēja igauniete ar 6,16m. Abas māsas Grīvas šogad ir lekušas tālāk. Un tādu piemēru vel daudz.
Tā nav atbilde, bet tukša runāšana. Ko konkrēti bija jādara, un ko varēja izdarīt, lai sportisti nebrauktu uz saulaino Itāliju, pārstāvēt "savus" klubus, Itālijas klubu čempionātā. Un kad būs Latvijas klubu čempionāts? Un kāds labums ir klubam, no tā , ja šī kluba pārstāvis ir Latvijas izlasē , un pārstāv Latviju konkrētajās sacensībās, kā arī citās sacensībās , Latvijas izlases(jaunatnes, junioru, pieaugušo) sastāvā?

  +2 [+] [-]

, 2019-06-17 07:48, pirms 5 gadiem
Zemnieks_prim rakstīja: Tā nav atbilde, bet tukša runāšana. Ko konkrēti bija jādara, un ko varēja izdarīt, lai sportisti nebrauktu uz saulaino Itāliju, pārstāvēt "savus" klubus, Itālijas klubu čempionātā. Un kad būs Latvijas klubu čempionāts? Un kāds labums ir klubam, no tā , ja šī kluba pārstāvis ir Latvijas izlasē , un pārstāv Latviju konkrētajās sacensībās, kā arī citās sacensībās , Latvijas izlases(jaunatnes, junioru, pieaugušo) sastāvā?
Kādu atbildi gribi? Šajā gadījumā esmu līdzjutējs un kā līfzjutējam man šī situācija liekas nenormāla. Kāpēc citus gadus varēja savākt zolīdāku sastāvu? Ja nav vēlēšanās pie tā strādāt, tad tā arī vajag pateikt, ka šīs nav svarīgas sacensības, sportiskais rezultāts mūs neinteresē. Baidos, ka līdzjutēji šādam federācijas darbam var dot savu itin skarbu vērtējumu.

  +2 [+] [-]

, 2019-06-17 08:47, pirms 5 gadiem
Nepareizā datumā notika sacensības, tāda ir federācijas vaina.