Uz "Grand Prix" turnīru Latvijā varētu ierasties Kārlsens un citas šaha zvaigznes

Starptautiskā Šaha federācija (FIDE) ceturtdien paziņojusi, ka Latvijā šogad notiks viens no četriem "Grand Prix" etapiem, pārējiem tiekot rīkotiem Krievijā, Vācijā un Izraēlā.

"Vēl visi punkti uz "i" nav uzlikti, bet par 99% varu šo informāciju apstiprināt," atklāja Ozoliņš. "Šajās dienās risinām tehniskus jautājumus. Šis ir pats prestižākais turnīrs, kādu rīko FIDE, viens no četriem būs pie mums. Katrā "Grand Prix" posmā piedalās 16 labākie pasaules šahisti, sākot ar Kārlsenu. Ja kāds pēkšņi nespēlē, nāk nākamais."

FIDE izziņojusi, ka Latvijas turnīrs notiks Rīgā un Jūrmalā. "Plānojam, ka sākums risināsies Jūrmalā, bet pēc tam fināls - Rīgā. Par norises vietām iezīmes ir, tomēr vēl viss ir sarunu procesā un plānoju, ka precīzi tās varētu pateikt pēc aptuveni nedēļas."

Kā stāsta Ozoliņš, četros turnīros kopējais balvu fonds ir 800 000 eiro. Katrā "Grand Prix" posmā tiek sadalīti 135 000 eiro, bet vēl 280 000 starp desmit labākajiem kopvērtējuma sportistiem. Šo balvu fondu nodrošina FIDE, bet Latvijas puse vāks balvu fondu turnīriem, kurus rīkos paralēli.

"Plānojam, ka paralēli notiks arī Mihaila Tāla memoriāls ar vēl diviem turnīriem - izšķirošajās dienās, kad pamata turnīrā būs palikuši vien divi finālisti, notiks ātrspēles un ātrā šaha sacensības. Ja mums izdosies savākt pienācīgu balvu fondu, varētu ieinteresēt tajos piedalīties arī pārējos 14 "Grand Prix" posma šahistus," stāsta Ozoliņš.

FIDE nosaukusi 20 šahistus, kuri kvalificējušies šī gada "Grand Prix" sērijai, kā arī 12 rezervistus. Ar pirmajiem diviem numuriem izlikti Kārlsens un ASV šahists Fabiano Karuana, kuri pērn novembrī cīnījās par pasaules čempiona titulu. "Ir ļoti liela iespēja, ka Kārlsens brauks uz Latviju, jo tiesības piedalīties ir vien 16 labākajiem. Tik prestižs turnīrs Latvijā vēl nav bijis," saka Ozoliņš, uzskaitot nesenos Eiropas sieviešu čempionātu un Eiropas jauniešu čempionātu šahā, kā arī kādas sacensības deviņdesmitajos gados, kad federācijas prezidents bija Aleksandrs Lavents. "Toreiz bija Kasparovs, bet nebija Širova."

Vēl gan no Latvijā notikušajiem prestižākajiem turnīriem jāpiemin 1979. gads, kad Dailes teātrī risinājās pasaules čempiona pretendentu zonālais finālturnīrs, kurā dominēja Tāls. Toreiz šī turnīra rezultāti esot izziņoti pat Rīgas "Dinamo" spēļu starplaikā.

Kā atklāj Ozoliņš, sarunas par "Grand Prix" turnīru viņš ievadījis Tallinā, kur ticies ar FIDE prezidentu Arkādiju Dvorkoviču. "Viņš katru gadu rīko Tāla memoriālu Maskavā un paprasīju vai ar FIDE atbalstu tādu nebūtu iespējams organizēt arī Rīgā." Tāla memoriāla Maskavā apmērus parāda fakts, ka pērn tajā uzvaras svinēja indietis Višvanatans Anands un krievs Sergejs Karjakins, kuri šaha pasaulē jautājumus neizsauc.

Katrā "Grand Prix" posmā 16 šahisti "play-off" formātā noskaidros uzvarētāju. Katrā kārtā starp pretiniekiem notiks divas cīņas un pēc tam neizšķirta gadījumā gaidāms taibreiks (ātrais šahs, ātrspēle un pēkšņā nāve). Divi kopvērtējuma labākie šahisti kvalificēsies nākamajam kandidātu turnīram, lai cīnītos par pasaules čempiona titulu ar Kārlsenu.

Grand Prix sezonai kvalificējušies sportisti

Nosaukti arī 12 rezervisti, kur kā pēdējais iekļuvis Latvijā dzimušais Azerbaidžānas pārstāvis Arkādijs Naidičs.