Guntars Paste: "Latvijas vieta ir cīņā par izdzīvošanu"

Pirms pasaules čempionāta priekšnojauta ir divējāda. Pozitīvi, ka citas izlases nebrauc ar labākajiem spēlētājiem un sastāviem, taču neesmu drošs, ka izdosies parādīt labāko sniegumu pret novājinātām izlasēm. Vienmēr ir labāk spēlēt pret spēcīgiem sāncenšiem. Mūsējiem galvā sēdēs, ka citas izlases nav ieradušās ar stiprākajiem sastāviem, būs psiholoģiskais slogs. Tikmēr citām komandām tas varbūt būs pluss, jo nevajadzēs sēdēt aizsardzībā.

Uztraukumu rada aizsardzības līnija, kurā lieti noderētu Oskars Bārtulis un Krišjānis Rēdlihs, un tas, ka komandai nav līdera. Ja atceramies pagājušo gadu, tad izšķirošajā spēlē trīs vārtus guva Lauris Dārziņš, palīdzot palikt elites divīzijā. Paveicās, ka slovākiem pirms tam bija divas brīvdienas, kuras viņi forši pavadīja. Kad zaudējām Austrijai, tad neizskatījās, ka mums vēl ir cerības. Negribētos, lai arī šogad tā notiktu, taču nekā spīdoša nav.

Jā, starp aizsargiem ir Artūrs Kulda, Georgijs Pujacs un Kristaps Sotnieks. Nešaubos, ka viņi aizvadīs labu čempionātu, bet vai viņi ir cilvēki, kuri aiz sevis var pavilkt izlasi? Viņi nav tie spēlētāji, kas ģērbtuvēs runā un mētā lozungus. Šaubos, ka mums ir kāds, izņemot Sandi Ozoliņu, kurš komandu varēja motivēt ar trīs teikumiem.

Starp uzbrucējiem ir pieredzējušie Aleksandrs Ņiživijs un Herberts Vasiļjevs, bet arī viņi nav runātāji. Kaspars Daugaviņš, manuprāt, ir pārāk jauns. Pagājušajā gadā Lauris izšķirošajā spēlē iemeta trīs vārtus un ar sniegumu iedeva čaļiem otro elpu.

Zinot, kāda bija gaisotne pirms pasaules čempionāta, skats nākotnē nav labākais. Hokeja federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam vajadzēja izpildīt dotos solījumus, lai vairāki spēlētāji vispār atgrieztos izlasē. Tāpat galvenā trenera Teda Nolana parādīšanās pēdējā brīdī. Tas viss ir baltiem diegiem šūts.

Cerēsim uz labāko, bet nav pacilāta noskaņojuma kā pirms olimpiskajām spēlēm, ka tūlīt iziesim laukumā un dosim vaļā. Vienīgais, par ko ir drošības sajūta, ir Edgars Masaļskis, Kristers Gudļevskis un Ivars Punnenovs jeb vārtsargu līnija, bet par to varēsim pārliecināties tikai čempionāta gaitā. Pārbaudes spēles nekad neesmu ņēmis nopietni, jo tās domātas spēlētāju testēšanai un pārbaudīšanai, sastāva iespēlēšanai. Ar 1:0 uzvarējām Krieviju, kura pasaules čempionātā nebūs bezzobaina, kura tiek pieskaitīta galvenajiem favorītiem.

Mums ir spēcīga grupa. Lai paliktu augstākajā divīzijā, jāapspēlē viena izlase, kuru es pašlaik neredzu. Iespējams, Kazahstāna, taču viņiem spēlēs Kevins Dalmens, bet Astanas "Barys" aizvadīja labu sezonu Kontinentālajā hokeja līgā ("Olybet" bukmeikeri Latvijas izlases uzvarai pret Kazahstānu dod 53% varbūtību). Vienīgā cerība, ka turnīrs ir garš, pēc trim četrām dienām komandas sāk nogurt, un tad varam gaidīt visu. Bet pirmajās divās dienās cerēt uz sensācijām, cerēt, ka apspēlēsim Somiju...

Jā, pirms diviem gadiem mierīgi varējām apspēlēt Itāliju, kura šoreiz ir otrā grupā. Skaidrs, ka viņi kritīs ārā no elites divīzijas, jo Itālijas čempionāts ir... labāks nekā Latvijas. Ja mums nebūtu Rīgas "Dinamo", kas lēnām ražotu spēlētājus, kuri uzspēlē un tad aizbrauc prom... Vietējā čempionāta vairs nav, un par to trekniem burtiem "paldies" ir pelnījis Kirovs.

Uzdevumu Latvijas Hokeja federācija vienmēr uzstāda baigo, bet Latvijas izlases vieta ir cīņā par izdzīvošanu (tam, ka Latvijas izlase iekļūs starp grupas četrām labākajām komandām, "Olybet" bukmeikeri dod 14% varbūtību, bet tam, ka neiekļūs, - 94% varbūtību). Kā jau teicu, vienīgais labums, ka pēc četrām piecām dienām komandām iestāsies nogurums. Taču ja nu visi pret Latviju piedzīvos zvaigžņu stundu? Ka tikai beigās nevajag sākt no B divīzijas.

Ceru uz labāko, bet dīda iekšējais nemiers, viss izskatās mazliet baismīgi.