Nezinot par nākotni, Dzierkala vasaras uzdevums - audzēt muskuļus

Potīšu savainojumi – lielākais pārbaudījums karjerā

Lai gan Mārtiņš Dzierkals septembrī debitēja Latvijas izlases sastāvā 2018. gada olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā un guva vārtus pret austriešiem, aizvadītā sezona bija smagākā viņa karjerā – pirmo reizi nācies saskarties ar nopietnu savainojumu, turklāt traumas dēļ uzbrucējs no aprites izkritis pat divas reizes. "Pat grūti atjēgties no tā visa," sacīja Dzierkals.

Pirmā potīte savainota šķietami nevainīgā situācijā, turklāt Dzierkals jau nākamajā mačā mēģināja atgriesties laukumā. "Sāku, taču nevarēju turpināt. Iejaucās Toronto "Maple Leafs" – pateica, lai aizbraucu un pārbaudu. Izrādījās, ka potīte izmežģīta tik traki, ka jātaisa operācija. Beigās no šī varianta tomēr izvairījāmies, taču mēnesi bija jādzīvo Toronto un nedrīkstēju vilkt kājās slidas. Deva uzdevumus, lai nezaudēju fizisko formu. Procedūra, treniņš zālē ar uzdevumiem potītei. Tad iedeva sarakstu ar lietām, kas jāizdara baseinā. Plus rentgeni un magnētiskās rezonanses," darba grafiku mēneša garumā iezīmēja uzbrucējs.

Pēc atgriešanās ierindā Dzierkals izturēja līdz izslēgšanas spēļu pirmās kārtas beigām – desmit minūtes līdz mača noslēgumam pēc sadursmes nogāzies uz ledus, un tad virsū uzkritis pretinieks vai tiesnesis. Uz otras potītes… "Uzreiz sapratu, ka nav labi – nevarēju uzlikt svaru uz kājas. Jutos bezspēcīgs. Lai gan saka, ka pirmais izmežģījums bija trakāks, nezin kāpēc šo jūtu vēl tagad. Iespējams, nav līdz galam sadzijusi," pauda Dzierkals. Arī viņa komandai Ruānas-Norandas "Huskies" desmit minūtes šajā sezonā bija liktenīgas – jau otrajā kārtā čempioni septītajā mačā desmit minūtes līdz beigām bija vadībā ar 3:1, bet ielaida vairākumā un pašās beigās. Pretinieki pagarinājumā pielika punktu sapnim aizstāvēt titulu.

Dzierkals pēc sezonas beigām atkal devās uz Toronto, lai izietu rehabilitāciju, un Kanādas lielpilsētā viņš atgriezīsies pavisam drīz – rīt viņš sēdīsies lidmašīnā, lai dotos uz "Maple Leafs" attīstības nometni, kas notiks līdz 12. jūlijam. Šajā laika periodā 20 gadus vecais uzbrucējs cer noskaidrot, kur aizvadīs nākamo sezonu, jo lēmums jāpieņem Nacionālās hokeja līgas klubam, kuram tiesības uz viņu piederēs vismaz līdz 2019. gada vasarai.

Bez mājieniem par atgriešanos junioros

"Ir interesants periods. Dzīvot neziņā – arī man tas nav viegli. Lēmumu pieņems Toronto. Ja kādreiz gribu tur spēlēt, tad…" domīgi noteica Dzierkals, piebilstot, ka pašlaik svarīgāk ir ieguldīt darbu uz ledus un zālē, nevis zīlēt kafijas biezumos. Tomēr bez tā neiztikt. "Kas zina, kur viņi gribēs, lai spēlēju. Varbūt Amerikas Hokeja līgā. Varbūt Eiropā. Varbūt sūtīs atpakaļ uz junioriem. Jāskatās, kā viss ievirzīsies."

Pēdējās divas sezonas Dzierkals pavadījis Kvebekas Junioru hokeja līgā. Ja pirmajā gadā, kas bija arī pirmā sezona Ziemeļamerikā, viņš 59 mačos savāca 67 punktus, tad otrajā sezonā produktivitāte savainojumu dēļ kritās – 47 spēles un 49 punkti. Uzbrucējs nebaidās atklāt, ka junioros labprāt neatgrieztos: "Ja viņi domās, ka tas nāks par labu… Es pat nezinu. Pats domāju, ka tas nebūs labi. 20 gadi un eiropietis – manā līgā tas nav pārāk labi. Pagaidām viņi ["Maple Leafs"] nav devuši mājienus, ka būs jābrauc atpakaļ uz junioriem."

Arī Toronto "Maple Leafs" uzstādītais uzdevums vasarai – pieaudzēt 4,5 kilogramus muskuļu masas (pašlaik izdevies pielikt pusotru kilogramu) – liek noprast, ka Dzierkals tiek gatavots profesionālajam hokejam. Veicot rehabilitiāciju, uzbrucējs itin bieži devies uz fārmkluba Toronto "Marlies" treniņiem un mačiem. "Es komandā varētu iederēties. Zinu, ko treneris prasa – apmēram tādu pat stilu, kā spēlē "Maple Leafs". Aktīvs hokejs, kurā es iederētos," uzskata Dzierkals. Komandas galvenais treneris ir Šeldons Kīfs – viena no uzlecošajām zvaigznēm treneru aprindās. Tiesa, viņš pašlaik tiek izskatīts kā Arizonas "Coyotes" galvenā trenera amata pretendents.

"Lai pieliktu muskuļu masu, ir pareizi jāēd, jācilā smagi svari un pareizi jāatpūšas. Pagaidām vēl īsti neapzinos, ko tas nozīmē, jo liekas, ka jāpieliek 4,5 kilogrami, nevis 4,5 kilogrami muskuļos. Tas nav tik vienkārši izdarāms, jo vienmēr svars bijis plus mīnus viens kilograms," norāda jaunais hokejists. Ierasti viņš svēris 79 kilogramus, bet tagad izdevies uzkāpt līdz 82, un Dzierkals ar smaidu sejā saka, ka tas jau esot labi – viņš ir gatavs doties uz Toronto un "atrādīt savu masiņu".

AHL. Eiropa. Varbūt Rīgas "Dinamo"?

"Aizbraukšu uz nometni, un varbūt tur būs lielāka skaidrība par nākamo sezonu – būsim aci pret aci, būs mazās sapulcītes, varēsim aprunāties," skaidroja Dzierkals. "Gribu zināt, kam gatavoties, jo esmu gatavs spēlēt jebkur. Amerikas Hokeja līga, Eiropa, Rīgas "Dinamo" – kas to lai zina." 20 gadus vecais uzbrucējs pauda, ka viņam nebūtu pretenziju sezonu pavadīt Latvijā. "Ja esi rezultatīvs, tevi ievēros jebkur. Būsi rezultatīvs Zviedrijā – labi. Būsi rezultatīvs Šveicē – arī ievēros. Tāpat kā Kontinentālajā hokeja līgā."

Taču Toronto sajustā atmosfēra nekad neļaus aizmirst par lielo sapni – spēlēšanu Nacionālajā hokeja līgā. "Maple Leafs", neskatoties uz jauno un nepieredzējušo sastāvu, aizvadītajā sezonā sasniedza Stenlija kausa izcīņu, pirmajā kārtā izrādot pretestību regulārās sezonas labākajai komandai Vašingtonas "Capitals". Starp vienības līderiem bija Ostons Metjūzs, Viljams Nīlanders un Mičs Mārners – jaunie hokejisti, ar kuriem kopā Dzierkals trenējies un spēlējis rūkiju turnīros pret citām Nacionālās hokeja līgas komandām. "Braucu garām ar taksi. Visas ielas bija pilnas ar līdzjutējiem."

"Attīstības nometne – tas nav brīdis, kad jābūt par 100% gatavam sezonai. Tā ir kā ieskriešanās. Trešajā gadā zinu, kas būs un kam jāgatavojas. Nekas grūts tur nav. Protams, ir jāpierāda sevi no labākās puses, tomēr svarīgākās nometnes tikai sekos – rūkiju turnīrs un arī lielās komandas nometne. Tur gan jārāda viss, uz ko esmu spējīgs," nākotnē skatījās Dzierkals, kurš 2015. gada draftā tika izvēlēts ar 68. numuru. Pirms viņa Toronto "Maple Leafs" izvēlējās četrus hokejistus, un visi tikuši pie līgumiem. Vai latvietis būs nākamais?