Gongadze: "Godīgi, nemaz negribēju kļūt par futbolistu"

Mamuka Gongadze jau pēc nedaudz vairāk nekā nedēļas atzīmēs savu 27. dzimšanas dienu, kas vienlaikus ievadīs viņa desmito gadu futbolista karjerā. Mamuka atšķirās no citiem Latvijā dzīvojušajiem leģionāriem ar allaž pozitīvo skatu uz dzīvi. Satikt Mamuku bez smaida sejā ir praktiski nereāli. Pirmo reizi Latvijas futbolā viņš parādījās 2010. gadā, jau nākamajā gadā dalot labākā Virslīgas snaipera titulu ar Natanu Žunioru, bet šogad neviens cits konkurents nespēja viņam pietuvoties - 18 gūtie vārti garantēja labākā bombardiera titulu. Nav zināms, vai Gongadze paliks Latvijā, bet par sevi viņš noteikti liks atcerēties. Sarunā ar portālu Sportacentrs.com Mamuka īpaši plaši pastāstīja par to, kā sāka karjeru. Līdz pat 17 gadu vecumam viņš nemaz nebija plānojis spēlēt futbolu profesionālā līmenī.

Katra spēlētāja karjera iesākas dažādi. Arī tu šajā situācijā neesi izņēmums. Pastāsti, kad nolēmi pievērsties futbolista karjerai!?
Atklāti sakot, neviens neticēja, ka es kļūšu par futbolistu. Savu karjeru iesāku vēlu – tikai septiņpadsmit gadu vecumā! Tas ir ļoti, ļoti vēlu. Saproti, tajā laikā Gruzijā bija karš, tādēļ man nebija domas pievērsties futbolam, kaut gan daudzi man teica, ka es spēlēju labi. Tbilisi bija daudz futbolu akadēmiju un skolu, bet Kutaisi, kur dzīvoju es, nekā tāda nebija. Es spēlēju kopā ar draugiem futbolu pagalmā, kur mani pilnīgi netīšām pamanīja Gruzijā ļoti cienīts treneris, kuram Tbilisi bija sava futbola akadēmija. Pēc spēles beigām viņš man pateica, ka izdarīs visu, lai tikai es spēlēju viņa akadēmijā. Pēc tā es arī pievērsos futbolam, kaut gan sākotnēji tādas idejas nebija. Nemaz nevēlējos kļūt par futbolistu.

Pastāsti vairāk par šo akadēmiju!?
Akadēmijā man gadījās tikt 1985./1986. gadā dzimušo puišu grupā. Tā bija mana pirmā futbola pieredze, turpinu arī uzturēt kontaktus ar šo akadēmiju. Sešus mēnešus nospēlēju akadēmijā, pēc kā pārcēlos uz netālu no Kutaisi esošo komandu, kura tobrīd spēlēja Gruzijas 1. līgā. Mums bija sapulcināts ļoti labs sastāvs, tādēļ ātri vien tikām augstākajā līgā. Šajā laikā es iesitu apmēram desmit vārtus. Diemžēl pēc tikšanas augstākajā līgā mums vairs nebija sponsoru, pēc kā komanda beidza pastāvēt.

Atgriezies akadēmijā?
Ilgi domāju, ko darīt, jo doties atpakaļ uz akadēmiju jau bija par vēlu [vecuma dēļ]. Negaidīti man radās iespēja spēlēt Kutaisi "Torpedo", kuras sastāvā bija brīnišķīgi futbolisti. Es gandrīz sajuku prātā, kad tiku tur spēlēt! Tur bija viss nepieciešamais futbola spēlēšanai! Viss! Ņemiet vērā, ka es profesionāli biju nospēlējis tikai sešus mēnešus. Nospēlēju tur trīs gadus, bija iespēja arī labi nopelnīt.

Mamuka Gongadze ar Latvijas čempiona kausu rokās

Tālāk spēlēji gan citās Gruzijas, gan Uzbekistānas vienībās?
Turpinājumā spēlēju vairākās Gruzijas komandās, bet tās visas bija augstākās līgas vienības. Jau pēc tā mani uzaicināja uz „Mashal Murabek”, kas bija Uzbekistānas komandu labāko sešiniekā. Ļoti laba komanda ar labiem apstākļiem.

Zinu, ka tev patīk statistika, tādēļ skaiti savus vārtu guvumus!
Visiem uzbrucējiem patīk skaitīt savus vārtu guvumus, to nepatīk darīt aizsargiem [smaida]. Uzbrucēja pienākumus ir gūt vārtus, bet vēl svarīgāk, ka pēc katriem vārtiem palielinās ticība saviem spēkiem. Kad neiesit vairākas spēles pēc kārtas, sākas psiholoģiskās problēmas, bet uzbrucējam galvenais ir psiholoģija.

Daugavpilī esi sitis iekšā ļoti daudz.
Mani uz Daugavpili uzaicināja Tamazs Pertija. Es viņam par to esmu ļoti pateicīgs. Šeit aizvadu jau trešo sezonu. Šajā laikā esmu aizvadījis apmēram 70 spēles un iesitis ap 50 vārtiem. Kopumā karjerā? Nu ap 95 vārtiem 135 spēlēs karjeras laikā esmu guvis.

Tas ir lielisks rādītājs!
Dod Dievs, lai man izdotos tā turpināt.

Gongadze vārtu guvumus atzīmē iespaidīgi

Pietiekami ilgs laiks nospēlēts Daugavpilī. Vai vari salīdzināt Gruzijas čempionātu ar Latvijas?
Latvijā ir pilnīgi atšķirīgs spēles stils. Gruzijā uzsvars tiek likts uz individuālo meistarību, bet šeit ļoti liela nozīme ir komandas spēlei, cīņai. Arī šeit līmenis nav slikts, manuprāt, labāks nekā Uzbekistānā.

Pasaulē ir daudz valstu. Nekur futbola līmenis nebūs vienāds. Šeit līmenis ir cits, ļoti fizisks futbols. Ļoti grūti atrast brīvās zonas, jo labi spēlē aizsargi un pussargi. Latvijai raksturīgs aizsardzības tipa futbols. Brīvās zonas atrast ir ļoti grūti.

Tādēļ arī tu bieži tiec aizmugures stāvoklī?
Kad uzbrucējs atrod brīvo zonu, jābūt ļoti laicīgai pussarga piespēlei. Ja viņš nedaudz nokavē, tad izvairīties no aizmugures ir grūti. Kā jau teicu, brīvās zonas Latvijas čempionātā atrast ir ļoti grūti, jo visa pamatā ir aizsardzība.

Kura komanda atstājusi uz tevi spilgtāko iespaidu?
Šajā laikā man ļoti iepatikusies Liepājas komanda, it īpaši iepriekšējā gada modelis.

Tomēr par čempioni kļuva "Daugava"! Kas bija uzvaras pamatā?
Par čempioniem kļuvām, pateicoties lieliskai komandas spēlei. Mums bija labs sastāvs, bet tas tomēr nebija noteicošais. Visu noteica precīzā un saskaņotā komandas spēle.

Gongadze uzskata, ka uzvaras pamatā bija lieliskais komandas gars.

Šis gads bija eksperimentiem bagāts. Arī pašam nācās spēlēt dažādās pozīcijās.
Pēdējās sezonas 7-8 spēlēs darbojos kā kreisais pussargs vai kā kreisais uzbrucējs. Arī šajā laikā iesitu vārtus, tomēr mana īstā pozīcija ir centra uzbrucējs.

Kādēļ tieši centra uzbrucējs?
Katram futbolistam ir savi plusi, arī man tādi ir. Es neesmu masīvs, esmu tievs futbolists. Mana galvenā priekšrocība ir prasme atrast vārtu gūšanas pozīciju, prasme atbrīvoties. Vēl varētu izcelt arī vārtu gūšanas garšu, to ir slavējuši visās vietās, kurās esmu spēlējis.

Tavu vārtu gūšanas ožu īpaši izcēla arī Tamazs Pertija.
Tamazs Pertija man ir ļoti daudz palīdzējis. Katram futbolistam ir grūti pārcelties uz jaunu valsti, ir nepieciešams noteikts adaptācijas periods. Viņš man palīdzēja kā draugs, brālis, pat varētu teikt – tēvs! Ir gadījies tā, ka viņš pirms kādas izšķirošas spēles zvanījis man pa 8-10 reizēm.

Es viņu uzskatu par ļoti augstas klases treneri. Ne jau tāpēc, ka esmu gruzīns – viņš ļoti labi saprot futbolu. Lieliski to pārzina. To šeit var daudzi apstiprināt. Viņš katram futbolistam atrod individuālo pieeju, cenšas izmantot viņa plusus. Esmu strādājis ar kopumā 12 treneriem, tādēļ varu apgalvot, ka tāda futbola izpratne, kāda ir Pertijam, ir liels retums. No saviem treneriem kopā ar Pertiju izceltu arī Revazu Dzodzuašvili [bijušais Latvijas izlases galvenais treneris].

Mamuka allaž ir smaidīgs un draudzīgs.

Latvijā viena no problēmām ir daudzo lamu vārdu lietošana. Zinu, ka tu esi ticīgs cilvēks, tādēļ tev tā nav problēma!
Patiešām, es futbola laukumā nelamājos, jo esmu ticīgs cilvēks. Teikšu godīgi, ka reti dzirdu lamu vārdus. Tādus vārdus kā „бл*” – tos es neuzskatu par lamu vārdiem. Šādi vārdi tiek izkliegti emociju uzplūdā, pie tam bieži vien tie var motivēt futbolistus un likt viņiem saņemties. Tas attiecas gan uz treneriem, gan futbolistiem.

Katram futbolistam ir svarīgi, lai viņam uzticās. Tas bija viens no Pertijas plusiem. Gribētu uzslavēt arī Ivanu Tabanovu, kurš šogad daudz ko paveica komandas saliedēšanai.

Pats dzīvoji kopā ar tautieti Bidžinu Cincadzi. Ar kuru vēl tev izveidojās īpaši labas attiecības?
Nevēlos izcelt nevienu atsevišķi. Mūsu komandā bija lielisks komandas gars, kas arī bija visa pamatā.

Kad tu pamosties no rīta, kura būtu tava sapņu vieta, sapņu klubs?
Es ticu Dievam. Ja Dievs gribēs, lai es turpinu kāpt arvien augstāk un augstāk, tā arī notiks. Mana sapņu līga ir Itālija, kur visvairāk gribētu spēlēt Milānas "Inter". Ceru, ka kādreiz man izdosies sasniegt šo mērķi.

Kādas varētu būt trīs īpašības, kas tevi raksturotu? Varbūt ārējais skaistums?
Nē, pilnīgi noteikti nē. Esmu vienkāršs un labsirdīgs puisis. Kā trešo īpašību varētu minēt savu prasmi gūt vārtus!

P.S. Interese pār Mamuku ir vairākos Krievijas Nacionālās līgas klubos, kā arī citās valstīs, tajā skaitā, Polijā.