Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:115, Did:0, useCase: 3

Mihelsons: "Futbolisti ir vērtīgāki nekā viena kafijas tase" (2.daļa)

Edmunds Novickis
Edmunds Novickis @EdmundsN

Mihelsons: "Futbolisti ir vērtīgāki nekā viena kafijas tase" (2.daļa)
Ģirts Mihelsons
Foto: FK "Metta/LU"

Piedāvājam otro daļu no "Mettas"/LU pirmssezonas preses konferences, kas šodien norisinājās Olimpiskajā sporta centrā.

Turpinājums preses konferences sadaļai "jautājumi un atbildes". Pirmā daļa šeit.

Runājot par jauniešu sistēmu, kāpēc pazīstamā futbolista Cigaņika brālis pārgāja no "Mettas" uz citu futbola skolu [par to skaļi paziņoja ŠFS, ar kuru sadarbības līgums ir "Riga" - aut.]?
Riherts: "Ja Paharam būtu brālis, viņi noteikti gribētu iegūt arī Paharu [smiekli]. Marians ir izlases galvenais treneris, es viņa asistents, tā ka tas tāds joks. Ja būtu, nezinu, Gaskoins Latvijā, viņi arī Gaskoina brāli gribētu - tad var ielikt labu bildi, labi izskatīties. Jā, Vladislavs ir Vācijā spēlējošā Andreja Cigaņika brālis - atpazīstams uzvārds..."

Mihelsons: "Mūsu standartiem viņš neatbilda."

Riherts: "Nē, nu viņš bija U-16 komandā. Liela daļa spēlētāju, 2001. gadi, ir dublieros... Katram klubam ir sava filozofija, sava veida mārketings, publikācijas. Katrs izvēlas, kur jūtas ērtāk. Vai viņiem tas ir ieguvums un mums zaudējums, par to būtu nekorekti runāt."

Bet vai tajā 15-16 gadu vecuma grupā jūtat konkurenci un dažādu futbola skolu vēlmi pārvilināt spēlētājus?
Riherts: "Ir jā, protams - piedāvā IPad, piedāvā septīto IPhone [smiekli zālē]. Nu nopietni, kāpēc jūs smejaties? Piedāvā! Skrien pakaļ puikām."

Mihelsons: "Darbs jaunatnes futbolā ir liela apjoma darbs, kas notiek aizkulisēs. Ja kādam ir interese, kādreiz varam par to atsevišķi parunāt. Nav noslēpums, ka Latvijas futbolisti un tai skaitā "Mettas" futbolisti kļūst aizvien interesantāki ne tikai apkārtējiem, šeit Latvijā esošiem klubiem, bet arī dažādiem ārzemju aģentiem, skautiem. Tai skaitā viltvāržiem. Kāpēc? Paši redzējāt Daiņa Kazakeviča konferenci, kurā viņš atzīmēja šo te akadēmiju reitingu, kurā "Metta" trešo gadu pēc kārtas ir pirmajā vietā. Arī jauniešu izlasēs, U-16, U-17, redzēsiet plašu "Mettas" pārstāvniecību. Bet ne par to ir lielākais stāsts. Lielākais stāsts ir par to, ka klubam ir jāuzticas. Paralēli futbolista izglītībai ļoti lielu laiku veltām arī viņu kā personību izaugsmei. Kāpēc? Mūsdienu interneta laikmetā un citu plašsaziņas līdzekļu laikmetā ir tik viegli savstarpēji komunicēt, ka internets ir kļuvis par lielu draudu dažāda veida solījumiem vēl nenobriedušu futbolistu prātiem. Andris te jau minēja dažādus IPhone, IPad - vēl ir solījumi par dažādām līgām. "Tu brauksi", "tu trenēsies" nez kādā līmenī, "te nav jēgas palikt". Kas tad parasti ir tie solītāji? Tie, visticamāk, ir bez darba. Viņiem Latvijas futbolists kā tāds neko nenozīmē, jo viņi vienkārši vēlas uz šāda futbolista rēķina ātri kaut ko nopelnīt, kaut vai 100 eiro, kas viņam arī būs super, ja tam pietiks ar diviem uzrakstītiem teikumiem "Facebook" un parakstītu kaut kādu papīra lapu. Tā ir diezgan liela problēma.

Mūsu mērķis ir viest uzticību spēlētājos un radīt izpratni, kādi ir tie standarti. Un otrs - neaizmirst, ka Latvijā tie, kuri vēsturiski dabūjuši profesionālos līgumus, viņi visi ir aizbraukuši 20 un pēc 20 gadu vecuma - Cauņa, Pahars, Stepanovs, Štolcers un tā tālāk. Runa ir par tiem, kuri bijuši tiešām augstā līmenī. Nezin kāpēc jaunatne šobrīd nepamatoti tiek barota ar viltus informāciju, ka šeit nekas nevar izaugt. Uzskatu, ka "Metta" ir viens no tramplīniem - ļoti labs tramplīns jaunajiem spēlētājiem. Tādu, vismaz daļēji, mēs vēlamies redzēt arī Virslīgas komandu. Tas ir ceļš, caur kuru iet - nobriest, iegūt pareizās vērtības dzīvei un futbola attīstībai. Protams, ir arī otrs ceļš - teikt, ka "tā ir mana vienīgā, pirmā un pēdējā, iespēja kaut kur aizķerties". Bet, ja tu esi pārliecināts par sevi un gatavs ieguldīt darbu, tad, domāju, uztraukumam nav pamata, un šis te piedāvājums no kāda top kluba atnāks. Pirmais, ko mēs vienmēr sakām spēlētājiem: "Tev ir jāparāda sevi izlašu līmenī." Mūsu gadījumā klubā saku: "Klausies, esi ticis U-16, U-17 vai U-19 izlasē, tu nenokļuvi tur tāpat vien! Tu nokļuvi, esot šajā klubā, ejot cauri šī kluba sistēmai." Noteikti nepretendēju, ka tā ir pati labākā, bet tā ir ļoti, ļoti laba. Tāpēc arī rodas šī interese gan no ārzemju akadēmijām, skandināvu, Itālijas, Holandes.

No Latvijas klubiem interese pārvilināt bieži rodas no tiem, kuri savā akadēmijā darbu veic ļoti vāji. Skaidrs, ka tas ir normāli, ka klubi savā starpā konkurē un esmu absolūti priecīgs par to - tas mums visiem dod labu tonusu. Gribētu, lai blakus RFS beidzot sakārto savu futbola skolu - kaut vai sāk vadīt treniņus latviski. Nākamais - lai treneris ierodas uz turnīru laicīgi. Lai vispirms novērš šādas lietas un pēc tam varēsim sākt runāt arī par metodisko izaugsmi. Ja pie viņiem piepulcējas kāds mūsu spēlētājs, mums jau nav žēl. Vienmēr esam teikuši, ka mums ir svarīgi, lai spēlētājs uzticas kluba vērtībām, un mēs sakām, ka ir jēga tām uzticēties. Bet tāda ir dzīve - iespējams, šādu spēlētāju neapmierina spēles laiks. Tā var būt! U-16 vecumā, 2001. gadā dzimušie, puse, seši septiņi spēlētāji, kvalificējas dublieru sastāvam, puse vēl paliek jauniešos. Un viņiem pienāk klāt seši septiņi labākie no 2002. gadā dzimušajiem. Ja, pieņemsim, tu esi 17. labākais U-16 vecumā un septiņi aiziet uz dublieriem - tu domā, ka esi jau 10., bet tad pienāk klāt septiņi gadu jaunāki un sanāk, ka tik un tā esi 17. labākais. Vai nu tev jākļūst labākam vai vienalga esi 16.-17. labākais. Tāda ir dzīve.

Ja paskatāmies uz "Skonto" akadēmiju - nav neviena Virslīgas kluba, kurā nebūtu "Skonto" spēlētāja. Turklāt tajos laikos "Skonto" ļoti labi spēlēja Virslīgā [attiecīgi lielākoties nebija iespējas rūdīties Virslīgas līmenī - aut.]. Jo būs vairāk šādu sistēmu, kas audzinās, gatavos spējīgus spēlētājus - pirmkārt, Latvijas līmenī, pēc tam augstākā līmenī, jo lielāka būs cerība, ka mēs no tās 113. vietas [FIFA rangā] varēsim pacelties uz vismaz 50. vietu. Šobrīd konkurence [starp akadēmijām - aut.] nav īpaši laba. Tā varētu būt labāka. Taču varbūt pat labi, ka mūsu 16. spēlētājs pārceļas uz citu klubu - varbūt mēs bijām kļūdījušies, ka ielikām viņu tikai 16. pozīcijā, tā arī var gadīties! Retos izņēmumos, bet tā var gadīties. Varbūt viņš tur atvērsies un patiešām nospēlēs lielu lomu. Es viņam vēlu tikai veiksmi, nekādu pārmetumu. Vēlreiz saku - vai nu mēs viens otram uzticamies un strādājam kopā vai nu... Visi tuvāko gadagājumu spēlētāji varēs papildināt arī Virslīgas komandu."

Pērn aģents aizveda Uldriķi uz Itāliju, bet tagad šis aģents kļuvis par Virslīgas vadītāju. Ko domājat par Šlēglu?
Mihelsons: "Uzskatu, ka Olivers Šlēgls ir ieinteresēts Latvijas futbolā, viņam ir diezgan labas zināšanas par mūsu futbola sabiedrību un īpatnībām, jo viņš tomēr jau septīto gadu ir Latvijā. Kā aģents, uzskatu, viņš padarbojās diezgan maz, bet pārrunas viņš vadīja visai prasmīgi. Šķiet, Uldriķa gadījumā vienkārši nenostrādāja veiksmes faktors. Ja par Virslīgas izpilddirektora amatu - Šlēgls uzvarēja konkursu deviņu kandidātu konkurencē. Ja cilvēks uzvarēja un viņu izvēlējās, tad viņš bija labākais. Vai viņš bija pats labākais, ko varējām dabūt? Atkal atgriežamies pie jautājuma latvietis/ārzemnieks - varam jautāt sev, kāpēc neesam saražojuši labāku kandidātu.

Manuprāt, Emīls Latkovskis bija iesācis ļoti labu darbu - izkarojis respektu, pacēlis standartu. Novēlu Oliveram izpildīt vismaz to, bet Emīls, manuprāt, bija ļoti labs šo trīs gadu garumā. Vieta tukša nestāv - ir Olivers, redzēsim, kā viņam ies. Vienu sponsoru [SMScredit.lv - aut.], cik saprotu, jau esam zaudējuši. [Žurnālists palabo, ka divus] Jau divus? LMT arī? Tas jau ir rādītājs, tā ir zīme. Laba vai slikta, nezinu - varbūt arī vieta tukša nestāvēs un būs kāds cits. Bet Latvijas Virslīgu vadīt nav tas pats, kas Bundeslīgu - šaubos, vai Bundeslīgas izpilddirektors skraida ar banneri uz muguras. Vārti jāstumj... Tā ir realitāte, tur mēs esam. Tur nav jāvaino Olivers vai Virslīga. Tas ir mūsu kā valsts un sabiedrības attīstības līmenis. Visiem kopā jāskatās, kā mēs to varam uzlabot."

Pieminējāt uzticību klubam - vai Uldriķa gadījumā attiecībā uz līgumu bija kādas neizdarības no jūsu puses?
Riherts: "Uldriķis jau nav mūsu skolas audzēknis."

Mihelsons: "Mēs visu laiku slēdzām viens plus viens plus viens. Ja man prasa kā tēvam, lai gan manam bērnam ir tikai divi gadi, es izvēlētos "Mettu" kā sava dēla attīstības virzienu. Viņa izvēle bija citāda. Man šķita, ka Roberts piekrita mūsu piedāvājumam, bet beidzās citādi. Tas ir viņa lēmums, un es, protams, turu īkšķus, lai izdodas. Tomēr taisnība, ka mums šī brīža attīstības līmeņa dēļ neizdevās pārliecināt viņu, ka ar mums jāsaistās vēl uz gadu vai diviem. Ar pārējiem spēlētājiem mums vairāk vai mazāk ir divu trīs gadu līgumi, tāpēc mums ir izdevies saglabāt šo kolektīvu. Esmu ļoti gandarīts. Man bija interesants jautājums no viena cilvēka: "Vai jūs netaisāties pastiprināties?" Es teicu: "Re, ir!" Viņš: "Bet kaut ko tā-ā-ādu?" Mēs principā ticam tiem spēlētājiem, kas mums šobrīd ir, jo viņiem ir ambīcijas. Arī Gatis un Andris jau minēja, ka ir ļoti laba savstarpējā sintēze gan ģērbtuvēs, gan laukumā. Gatis neļaus samelot, ka ir labs kolektīvs - strādāt gribošs. Tas ir standarts, ko mēs gribētu sagaidīt no katra spēlētāja."

Ja par kolektīvu, vai Andris var izskriet cauri sastāvam, sākot ar vārtsarga pozīciju, un iepazīstināt, kuri ir tie kodola spēlētāji?
Riherts: "Vārtsarga pozīcijā mums ir divi pilnvērtīgi, daudz maz līdzīgi vārtsargi - Grigorjevs un Dāvis Ošs. Dimam gan bija pirksta lūzums treniņa laikā - tas Takumi [Mijazaki] plēš ar nereālāko spēku [smaida]. Prasu Takumi, ko tu citiem vārtsargiem nelauz tos pirkstus? Treniņos biežāk sit pa vārtiem, tur viņam taisnība. Salauza pirkstu, un tas lūzums viņam bija pa diagonāli - pirmo reizi dzīvē tādu redzu. Ļoti žēl, ka Dima izkrita principā uz mēnesi, bet tai pašā laikā ir Dāvis, kurš stabili un pārliecinoši sevi parādījis - izskatās, ka viņš varētu sākt sezonu. Grigorjevs varēja atsākt trenēties 20. februārī, attiecīgi janvāra vidū tika salauzts pirksts. Ir arī Helmuts Saulītis no Jura Docenko futbola skolas - šobrīd viņš trenējas ar mūsu Virslīgas komandu, bet izskatās, lai gūtu pilnvērtīgu spēļu praksi, viņš visdrīzāk spēlēs 1. līgas komandā. Bet esmu apmierināts ar viņa pašatdevi un vēlmi attīstīties. Skaidrs, ka viņam vēl jāpieliek daudzos komponentos.

Ja par aizsardzību, Usmans Abass notraumējās pret "Ventspili", mēnesi viņam nepatīkamā vietā bija trauma. Tagad pamazām spēlē un ceru, ka viņš arī iesaistīsies aizsargu konkurencē. Aizsardzībā ir seši septiņi spēlētāji, kuri varētu rotēt dažādās pozīcijās - vienīgi Kirils [Ševeļovs] nav malējais spēlētājs, viņš ir centra aizsargs. Vēl ir trīs centra aizsargi un trīs malējie spēlētāji, tā ka konkurence ir daudz maz pieklājīgā līmenī.

Pussargu līnijā pie kodola noteikti pieder Ingars Stuglis un tas pats Takumi Mijazaki. Savukārt Eduardam Emsim nepatīkama trauma - ne futbola laukumā, bet ārpus sadzīvē. Tas viņu arī izsita no treniņu ritma uz divām nedēļām. Tāpat ir Dāvis Indrāns. Ja par malējiem pussargiem, ir Adamu Abdullāhi ["Transfermarkt" norādīts, ka viņa augums ir 158cm - aut.], kurš veic lielu apjomu, kaut gan sākumā mani apvainoja, ko es bērnu laižu laukumā [smiekli]. Jūs paši redziet, kāds niknums ir viņā iekšā, ātrums, visas pārējās lietas. Tas pats Vladislavs Fjodorovs pievienojies, ir Konstantīns Fjodorovs. Malās arī ir četri spēlētāji, kas savā starpā konkurē. Vidējā līnijā [centra pussargu pozīcijās - aut.] ir tikai četri spēlētāji uz trim vietām, piektais un sestais no dublieru komandas. Jāņem vērā, ka mums tāpat kā pagājušajā gadā, ja izvairīsimies no traumām, tpu, tpu, tpu, būs 16-17 spēlētāju rotācija, kas, manuprāt, ir ļoti laba - spēlētāji savā starpā konkurē, bet vienlaikus var viens otru aizvietot. Uzbrukumā ir Gatis, Ņikita Ivanovs, Aivars Emsis.

Viss būs atkarīgs no tā, kādā ritmā iesāksim šo čempionātu. Spēlētāju rotācija mani apmierina, kaut gan skaidrs, ka gribētos vēl vienu divus spēlētājus, bet līdz vasarai, ja vajadzēs, meklēsim kādu, ar ko pastiprināt. Ja skatāmies akadēmijas virzienā, tur arī ir spēlētāji, kuri vasarā varētu pievienoties. Šajā ziņā prieks, ka ar vairākiem klubiem mums ir sadarbība - ar to pašu Jura Docenko skolu, kurā ikdienā kā treneris darbojas arī Gatis. Mums ir futbola klases, mums ir apstākļi, lai divreiz dienā trenētos, plus izglītības programma. Liels paldies klubiem, kas ar mums sadarbojas un ņem pie sevis mūsu jaunos spēlētājus. Prieks, ka katrs apzināmies līmeni, kurā konkrētajā brīdī atrodamies. Piemēram, nezinu, vai Konstantīns Fjodorovs izdzīvotu līdz Virslīgai, ja savulaik netiktu atdots uz to pašu "Albertu". Tur varēja trenēties un spēlēt, kas, manuprāt, ir loģisks solis. Tagad tas pats - prieks, ka mums pievienojas jauni spēlētāji. Galvenais, ko viņiem prasu, ir, lai šeit nebūtu kaut kāda pietura kaut kur pa vidu un nezini, kāpsi ārā vai iesi iekšā. Visa sezona ir jāiet līdz galam. Mēs attiecībā uz daudziem spēlētājiem šādi esam apdedzinājušies. Šobrīd man ir vienalga, kādas ir spēlētāja kvalitātes, ja viņš nav gatavs uz šādiem noteikumiem turpināt ceļu un uzņemties saistības."

Minēji, ka svarīgs būs sākums. Pagājušajā gadā 1. kārtā savā laukumā uzveicāt "Daugavpili", savulaik mājās paņēmāt punktu pret "Gulbeni". Savukārt viesos divreiz zaudēts Liepājā. Vai esi apmierināts, ka šogad jāsāk viesos citā Kurzemes pilsētā un kāds vispār viedoklis par kalendāru?
Riherts: "Manuprāt, kalendārs ir ļoti labs. Mājas faktors 1. kārtā [rezerves laukumos - aut.] ir dažāds. Jā, bija punkts pret "Gulbeni", bija uzvara pret "Daugavpili", kas tobrīd mums bija principiāls pretinieks. Tagad "Ventspils" - neteikšu, ka esam kaut kur tālu no viņiem. Viņi šogad svin 20 gadu jubileju, bet tas nenozīmē, ka mēs viņiem pasniegsim dāvanas [viesos būs 15-20 "Mettas" līdzjutēji - aut.]."

Kuras pretinieces šogad būs sevišķi principiālas? Jaunpienācēja "Babīte/Dinamo" vai kāda no Rīgas komandām?
Riherts: "Mums ir Rīgas komandas, bet vismaz es nejūtu, ka tās būtu Rīgas komandas - nesajūtu, ka tie būtu kaut kādi īpaši derbiji. Mums filozofija ir diametrāli pretēja, tāpēc neredzu, ka tā būtu liela sāncensība. Protams, spēlēsim pret RFS, pret "Riga". Skaidrs, ka tie ir labi pretinieki, arī kausā viņi [RFS] mums ir trāpījušies. Mēs esam Virslīgā sešus gadus, viņi vienu divus - vai mums viņiem jāpierāda vai viņiem mums, man grūti pateikt. Šobrīd nav izveidojies nekas tāds, lai mums būtu [principiāli] jāsacenšas. Mums nav lozunga "galvenie Rīgā" un tā tālāk. Mēs esam tāda komanda, ka pretiniekiem jāņem vērā, ka visdrīzāk viņi šodien zaudēs.

Runājot par principiālām spēlēm, man liels izaicinājums būs Tamazs Pertija, kurš atkal ir Virslīgā [smaida]. Tajā ziņā būs interesanti - nebūs jauno liepājnieku komanda, bet būs tāda stingra leģionāru, plus pieredzējušo spēlētāju komanda, pret kuru būs interesanti spēlēt. Plus pret "Liepāju" vienmēr interesanti spēlēt tāpēc, ka viņiem tāds futbols, ka abas komandas var parādīt savas labākās īpašības. Tādās spēlēs jebkurš spēlētājs var izcelties. Gatim bija iespēja pret "Liepāju" gūt savus 100. vārtus, un viņš to arī izdarīja, un "Liepāja" viņam neliedza to darīt. Tas ir man personīgi, bet spēlētājiem, domāju, katra spēle ir sevis pierādīšanas placdarms, ņemot vērā, ka kolektīvs ir jauns. Ja, piemēram, Gatim Kalniņam būs jākļūst par labāko bombardieri, tad, domāju, visa komanda uz to strādās. Ja Gatim vajadzēs kādam citam dot iespēju sevi parādīt, viņš atbalstīs un darīs. Arī treneri un klubs."

Kalniņš: "No savas puses nejūtu lielu atšķirību, vai tā ir RFS vai "Liepāja". Man ir sajūta, ka viņiem būs ļoti principiāli uzvarēt mūs, jo mēs esam Rīgā un viņiem ir plašāki resursi un iespējas. Kā jau teicu iepriekš, mums ir lietas, ko likt pretī - mūsu filozofija, ticība tam, ko mēs darām. Man nav atšķirības, kuru komandu atspēlēt. Skaidrs, ka apspēlēt čempionu komandu varbūt ir bišķīt patīkamāk, bet tabulā tāpat tie ir trīs punkti un uzvaras prieku tas nemainīs. Ja par principiāliem pretiniekiem, tad droši vien pret jaunpienācēju "Babīte/Dinamo" mēs laukumā iesim tikai ar vienu domu. Arī pret pārējiem iesim ar vienu domu, bet pret "Babīti" spiediens būs lielāks - ka jāapspēlē. Taču pateikt, ka kāds pretinieks ir principiālāks par citu, nevaru."

Iesāki domu, ka ir sešas komandas un jūs ar "Babīti"...
Kalniņš: "[Pārtrauc] Tā ir jūsu doma. Laukumā spēlē 11 pret 11. Tas, ka viņiem ir sastāva iespējas un tie otri 11 ir līdzvērtīgāki, tā varbūt ir, bet izejas pozīcijas ir vienādas. Pagājušās sezonas beigās arī teica, ka varbūt kādu spēli varam uzvarēt, bet mēs uzvarējām trīs no TOP4 komandām. Toreiz tādas runas pieklusa, bet šobrīd tāda pati situācija - spēlēsim 11 pret 11 no 0:0. Es neuzskatu, ka esam tik lieli autsaideri, kā jūs reizēm to pasniedzat."

Runājot par aktivitātēm ārpus laukuma, pieminējāt par biedra kartēm. Kas vēl plānots?
Mihelsons: "Labs jautājums, jo te ir, ko atbildēt [smaida]. Man patīk, ka pirmā mājas spēle ir 2. kārtā - būs nedaudz siltāks, ir cerība uz nedaudz labākiem apstākļiem Hanzas arēnā. Pirmo mājas spēli vēlamies uztaisīt nedaudz īpašāku - vēlamies noorganizēt gājienu, kurā piedalītos visi kluba audzēkņi. Gājiens sāktos idejiski radniecīgajā Latvijas Universitātē Raiņa bulvārī 19, kur arī tika parakstīts sadarbības līgums 2006. gada beigās. Gājiens līdz Hanzas vidusskolai. Kopā ar "Sportland" vēlamies radīt foršu atmosfēru ar dažādām aktivitātēm. Skaidrs, ka esam ļoti atkarīgi no laika apstākļiem - Hanzas stadions ir brīvdabas [smaida] un jūs zināt, ar ko tas viss ir saistīts. Tas attiecībā uz pirmo spēli, kuru zaļi baltie būs aicināti apmeklēt bez kādas īpašas maksas.

Pārējā biļešu sistēma saglabāsies tāda pati. Uzskatām, ka futbolisti tomēr ir vairāk vērti nekā viena kafijas tase vai "Chupa Chups" komplekts. Tāpēc četri eiro par biļeti saglabāsies. Procedūra ar biedru kartēm būs tāda, ka abonementu varēs iegādāties tikai šīs te kartes īpašnieki. Spēles apmeklējums būs uzinstalēts digitālā veidā, jo kartei būs lasītājs. Protams, karšu īpašnieki varēs iegādāties arī vienreizēju mājas spēles biļeti, stipri lētāk - arī tas kartei būs uzinstalēts. Abonementa īpašniekiem vienas spēles apmeklējums izmaksās vienu eiro, kartes īpašniekiem viena atsevišķa spēle divi eiro. Savukārt tie, kam nebūs biedra kartes, kā jebkurš brīvais apmeklētājs maksās četrus eiro par maču. Karšu īpašnieki papildus būs apgādāti ar dažādiem piedāvājumiem, tai skaitā "Sportland" un "Nike", kas saistīts ar futbola un sporta precēm. Tiek domāts par to, lai kartes īpašniekiem būtu privilēģijas arī dažādos fitnesa klubos, ēdināšanas iestādēs un arī attiecībā uz skrējieniem, ko organizē "Sportland".

Mēs ļoti ceram, ka pēc elites sporta centra uzbūvēšanas arī tur būs īpašs statuss visiem kluba biedra kartes īpašniekiem - viņi iepriekš varēs elektroniski rezervēt sev sēdvietu, vakariņas un tā tālāk. Tas viss vēl procesā, bet šosezon gribam sākt. Tāpat kā citas lietas kluba iekšienē esam sākuši savlaicīgi. Ceru, ka arī kluba biedra kartes kontekstā izveidosies ļoti labas tradīcijas. Vēlreiz saku, mērķis ir viens - ja mēs varam visi kopā nopelnīt, tad mēs visi kopā varam arī iztērēt. Tērēšanas režīmā un ne radīšanas režīmā šis klubs nedarbosies. Šis klubs darbosies radīšanas režīmā. Šis klubs ir sociāla inovācija un izglītības un sabiedrības standartu paaugstināšanas jomā. Un, protams, mūs arī interesē šis te sportiskais rezultāts, ar ko mēs visi pēc tam Latvijas izlases kontekstā varēsim lepoties. Tāda ir tā būtība tam visam.

Negribam pieradināt tikai pie plika rezultāta. Ja nav rezultāta, tad nav cilvēku. Vēlamies, lai klubam seko gan rezultātu, gan filozofijas dēļ - sekoju, jo arī tāpat jūtu, tāpat domāju. Tradīcijas ir viens no lielākajiem trūkumiem Latvijas futbolā. Šobrīd FIFA rangā esam starp Jordāniju un Salvadoru - tas nav tas, kur vēlamies būt. Mēs varam labāk! Ne tikai mēs kā klubs, bet arī visi kopumā kā futbola sabiedrība. Šie vārdi nav skumīgi, tas ir optimistiski un apņēmīgi. Tā ir ambīcija, kādiem mums jābūt - gan žurnālistiem, gan spēlētājiem, gan futbola apmeklētājiem. Tā ir ambīcija, kāpēc mēs darām to un to. Nevis - ēēē, šodien nav ko darīt, tāpēc atnācu uz futbolu. Nē, mums jāskatās stipri dziļāk, ja mēs vēlamies konkurēt ar Eiropu, kur tas viss ir jau gadu desmitiem. Esmu pārliecināts, ka mums tas visiem ir iekšā, bet ir smagi jāstrādā."

Pilno audioierakstu var noklausīties šeit.

  +2 [+] [-]

, 2017-03-06 07:45, pirms 8 gadiem
Tagad "Ventspils" - neteikšu, ka esam kaut kur tālu no viņiem. Viņi šogad svin 20 gadu jubileju, bet tas nenozīmē, ka mēs viņiem pasniegsim dāvanas [viesos būs 15-20 "Mettas" līdzjutēji - aut.]."

Laba frāzeŠobrīd valda uzskats,ka par medaļām cīnīsies vismaz sešas komandas.Mettu un Babīti visi noraksta autsaideros,tāpēc ļoti interesanti būs paskatīties ,ko dzeltenzilie iespēs pret zaļajiem.

     [+] [-]

, 2017-03-06 15:57, pirms 8 gadiem
Ja vien tā nav tā civetkaķu kaku kafija. Tā ir baigi dārga.