Sportacentrs.com Virslīgas sezonas simboliskā izlase

Ņemot vērā to, ka nozīmīgais vasaras pāreju periods ir tieši sezonas vidū, lielākajā daļā komandu jūlijā notika lielas pārmaiņas un liela daļa labāko spēlētāju Virslīgā aizvadīja vien pusi sezonas. Līdz ar to daudzām komandām turnīru varēja iedalīt divās daļās (pirms un pēc spēlētāju ceļošanas), un, piemēram, bronzas medaļniece "Ventspils" ar jauno sastāvu pēdējos divos apļos demonstrēja vienu no vissaturīgākajiem sniegumiem (atskaitot Kurzemes derbijus...) un vidēji spēlē ieguva visvairāk punktu no visām komandām. Simboliskajā izlasē vairāk koncentrējāmies uz tiem futbolistiem, kas aizvadīja sezonas otro pusi, nevis pirmo, tādējādi bez uzmanības palika tādi spēlētāji, kā piemēram, Maikls Tukura un Hairo Moskera. Atsevišķu spēlētāju pozīcijas gluži neatbilst precīzajām funkcijām laukumā, taču izlase tika stādīta, cenšoties maksimizēt tās kopējo spēku.

A izlase (4-2-3-1)

Vārtsargs: Maksims Uvarenko. Vārtsarga pozīcija bija viena no tām, kurā izvēle bija pati grūtākā – no vadošajiem vārtsargiem tikai Germans Māliņš aizvadīja pilnu sezonu, bet daudzi citi spēlēja vien pusi. Tomēr visspilgtāk sevi pierādīja 25 gadus vecais Uvarenko, kurš Ventspilī atgriezās no Čehijas otrās līgas. "Ventspils" krekliņā bija dominants, stabils un pārliecinošs – 14 no 19 spēlēm palikt uz nullītes un kopumā ielaist vien septiņus vārtus nav joka lieta.
Kreisās malas aizsargs: Dmitrijs Polovinčuks. Pilnīgi vesels sezonas garumā nebija teju ne brīdi, tomēr spēlēja un darīja to ļoti veiksmīgi. Ar neapbruņotu aci varēja manīt, kādēļ ilgus gadus spēlējis Krievijas Premjerlīgā, tajā skaitā arī Maskavas "Dynamo". Bija lielisks uzbrukumu ievadīšanā, precīzs aizsardzībā. Kad bumba nonāca pie Polovinčuka, kļuva skaidrs, ka kļūda nesekos. Epizodiski darbojās arī kā uzbrūkošais pussargs. Viens no pēdējo gadu labākajiem leģionāriem Daugavpils "Daugavā" un arī Virslīgā. 27 spēlēs piecas rezultatīvas piespēles.
Centra aizsargs: Vitālijs Maksimenko. Nepilnu 21 gadu vecais Maksimenko ir viens no talantīgākajiem Latvijas jaunās paaudzes spēlētājiem. "Skonto" rindās aizvadīja trešo pilno sezonu un šogad nepiedalījās tikai četros mačos. Labi darbojās gan gaisā, gan uz zemes, dalīja teicamas tālās piespēles (dažbrīd gan pārcentās) un nebaidījās ik pa laikam pieslēgties uzbrukumiem. Pieredzējušā Igora Savčenkova klātbūtne ļāva progresēt un kļūt vēl drošākam. Guva divus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles.
Centra aizsargs: Vitālijs Smirnovs. Čempionei "Ventspils" pievienojās no Rīgas "Skonto" un kļuva par komandas kapteini. Lai gan sezonas beigas nedaudz labāk aizvadīja viņa vecais cīņu biedrs Kaspars Dubra un, šķiet, bija nedaudz saguris no divām nastām - aizsardzības centra cementēšanas un kapteiņa pienākumiem – nav šaubu, ka lielāko daļu sezonas lieliski tika galā ar abām. Tajā, ka ventspilniekiem bija viena no labākajām aizsardzībām čempionātā, neapšaubāmi viens no lielākajiem nopelniem bija tieši aizsardzības diriģentam Smirnovam. Aizvadīja 33 spēles, guva divus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles.
Labās malas aizsargs: Jurijs Sokolovs. Karjeru sāka kā uzbrūkošā tipa futbolists, bet pēdējos gados spēlē kā malējais aizsargs. Sākotnēji šāda Tamaza Pertijas izvēle lika no dusmām iekliegties, tomēr ar katru gadu Sokolovs ir progresējis. Aizsardzībā vēl ir, pie kā piestrādāt, toties pieslēgšanās uzbrukumiem ir ļoti produktīva. Virslīgā tik augsta līmeņa malējo aizsargu varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Daugavpils "Daugavas" rindās 33 spēlēs trīs vārti un trīs piespēles.
Balsta pussargs: Daniels Ola. Pusotru gadu bija "Jūrmalas" līderis, bet šīs sezonas vidū pievienojās Daugavpils "Daugavai", kuras rindās 14 spēlēs guva divus vārtus. Virslīgā daudz ir spēlējis kā centra aizsargs, bet "Daugavā" viņa pamatpozīcija bija balsta pussargs. Nigērietis lieliski tika galā ar saviem pienākumiem – ļoti spēcīgs gaisa divcīņās, bet varēja arī pārtvert piespēles vai bumbu atņemt izklupienā. Olas dominance atraisīja rokas (kājas) pārējai vidējai līnijai un arī malējiem aizsargiem. Pēc Tukuras došanās uz Rumāniju ir labākais sava ampluā Virslīgā un viens no kvalitatīvākajiem spēlētājiem vispār.
Balsta pussargs: Igors Tarasovs. Vēl viens bijušais Skontietis "Ventspils" rindās. Jūlijā atgriezās no Azerbaidžānas un ļoti ātri iejutās pamatsastāvā. Lai arī var pieslēgties uzbrukumiem un ir apveltīts ar labu tālsitienu, atsevišķos mačos Tarasova pienākumi aprobežojās ar aizsardzības darbībām un pretinieku līderu izslēgšanu no spēles. Sezonas otrajā pusē bija viens no labākajiem balsta/centra pussargiem Virslīgā. Aizvadīja 16 spēles, guva četrus vārtus un atdeva vienu rezultatīvu piespēli.
Kreisās malas pussargs/uzbrucējs: Vladimirs Kamešs. Lai arī Kamešam jau ir 24 gadi, šī viņam bija tikai otrā pilnā sezona "Metalurga" pamatsastāvā. Sezonas gaitā darbojās dažādās pozīcijās un laukuma malās, bet nemainīgi palika tas, ka tieši Vladimirs bija viens no uzbrukuma līderiem. Kopā ar Valēriju Afanasjevu kļuva par komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem (10 vārti), un šis gads Kamešam izaugsmes un snieguma ziņā ir rakstāms ar treknu plusa zīmi. Atdeva arī četras rezultatīvas piespēles
Uzbrūkošais pussargs: Mihails Ziziļevs. Futbola Dievs Latvijas Virslīgā. Neskatoties uz savu vecumu, joprojām ir kustīgs, gudrs, precīzs un pietiekami ātrs. Perfekti pārredz laukumu, bet ne vienmēr viņa piespēles saprata partneri. Bija "Daugavas" līderis gan laukumā, gan ārpus tā. Bez viņa daugavpilieši titulu neiegūtu nekādā gadījumā. 35 spēlēs divi vārti un divas piespēles.
Labās malas pussargs/uzbrucējs: Ahmeds Abdultaofiks. Sezonas pirmā daļa izpalika nopietna savainojuma dēļ, bet pēc atgriešanās ar aktivitāti un agresivitāti kurzemnieku spēli pārvērta gandrīz līdz nepazīšanai. Daudzās spēlēs "Ventspils" savus uzbrukumus galvenokārt virzīja tieši pa Ahmeda flangu, kurā nigērietis gan ar driblu, gan ātrumu dzina izmisumā pretinieku aizsargus. Neizcēlās ar daudz vārtiem vai rezultatīvām piespēlēm, taču uzbrukumu saasināšanā viņa ieguldījums bija nenovērtējams. 22 mačos guva četrus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles.
Centra uzbrucējs: Stenlijs Ibe. Grūti spriest, kā izskatītos visas sezonas garumā, bet tā perioda laikā, kuru pavadīja Latvijā, bija čempionāta labākais uzbrucējs. Ēnā atstāja komandas biedru un līgas labāko bombardieri Mamuku Gongadzi, kura spēles laiks un neaizstājamība krietni samazinājās. "Daugava" spēlēja ar vienu izvirzītu uzbrucēju, tādēļ citreiz nācās spēlēt arī flangā. 18 spēlēs guva 10 vārtus.
Galvenais treneris: Ivans Tabanovs. Moldāvs par Daugavpils "Daugavas" galveno treneri kļuva neilgi pēc šokējošā zaudējuma "Jūrmalai" (1:6). Bijušais Kišiņevas "Zimbru" galvenais treneris debitēja ar uzvaru pret "Ventspili" (2:1) un pirmo apli noslēdza pirmajā vietā. Viņa vadībā "Daugava" spēlēja stabili, pārliecinoši un pirmo vietu neatdeva kopš 19.kārtas. Tabanova kontā 28 spēles, 19 uzvaras, seši neizškirti, vārtu bilance 51:30 un 2.25 punkti vidēji spēlē.

Grafisko attēlu izveidoja Kristaps Desmitnieks.

B izlase (4-4-2)

Vārtsargs: Jevgēņijs Ņerugals. "Daugavas" pamatvārtsarga loma tika uzticēta jaunieguvumam Kasparam Ikstenam, un Ņerugals tika aizsūtīts uz 1.līgas komandu "Ilūksti". Taču Ņerugals atgriezās Daugavpilī, izmantojot savu iespēju, atguva pirmā numura lomu un aizvadīja pēdējās 18 spēles. Gluži kā Uvarenko, arī 23 gadus vecajam Ņerugalam statistika bija nevainojama - tikai septiņi ielaisti vārti un 13 sausās spēles. Ar savu sniegumu izpelnījās izsaukumu uz Aleksandra Starkova izlases kandidātu vienību.
Kreisās malas aizsargs: Antons Kurakins. Pēc Eduarda Suhanova savainojuma kļuva par ventspilnieku galveno standartu izpildītāju un šo darbiņu veica lieliski. Retāk nekā varētu bija bīstams ar pieslēgšanos uzbrukumam, toties tikai retu reizi pieļāva nopietna kļūdas aizsardzībā. Par nožēlu ventspilniekiem, tādas gadījās sezonas svarīgākajos brīžos - tomēr lielāko tās daļu Kurakins bija spēlētājs, uz kuru treneri varēja paļauties. 34 spēlēs guva divus vārtus un atdeva četras rezultatīvas piespēles.
Centra aizsargs: Nauris Bulvītis. No Trnavas "Spartak" uz Jūrmalas "Spartaku" pārcēlās jau iepriekšējā gadā, kad jūrmalnieki bija vēl tikai 1.līgā. "Spartaka" aizsardzība brīžiem darbojās neapmierinoši, taču tas vairāk bija sliktās komandas kopdarbības dēļ - Bulvītis kopā ar bijušo liepājnieku Jemeļinu uz papīra bija viens no spēcīgākajiem centra aizsargu pāriem. Bija komandas kapteinis un aizsardzības balsts, tiesa, sezonu neaizvadīja bez kritumiem - piemēram, pēc brauciena uz pārbaudi Naura domas, šķiet, vēl bija Anglijā...Kopumā aizvadīja labu gadu un parādījās izlases apritē (tiesa, kā malējais aizsargs).
Centra aizsargs: Igors Savčenkovs. Ja Smirnovs no "Skonto" devās uz "Ventspili", Igors Savčenkovs mēroja pretēju ceļu. "Skonto" grūti uzlaužamā aizsardzība bija lielākais komandas trumpis, un par to rīdzinieki lielā mērā var pateikties arī Savčenkovam - 30 gadus vecā aizsarga pieredze ļāva gan citiem spēlētājiem progresēt un mācīties, gan ļāva izturēt brīžus, kad gados jaunā aizsardzības līnija varētu sākt panikot un spiediena rezultātā salūzt. Bez rupjām kļūdām gan neiztika, taču aizvadīja stabilu sezonu un 35 spēlēs guva trīs vārtus.
Labās malas aizsargs: Oļegs Timofejevs. Aizsardzības labajā malā bija ļoti daudz kandidātu, taču maz spilgtu kandidātu, tāpēc pilnās sezonas dēļ priekšroku devām Timofejevam, kurš starpsezonā Daugavpili nomainīja pret Ventspili. Centās krietni vairāk pieslēgties uzbrukumiem nekā Kurakins un varbūt arī tāpēc krietni vairāk sanāca kaut ko palaist garām aizsardzībā. Toties rudenī bija sasniedzis teicamu formu, tā pierādot, ka ir viens no komandas aizsardzības balstiem un viens no labākajiem šajā ampluā līgā. 33 spēlēs divas rezultatīvas piespēles
Kreisās malas pussargs: Patriks Tvumasi. Tikai 18 gadus vecais Tvumasi bija viens no Virslīgas lielākajiem atklājumiem. Ar fantastiskām ātruma īpašībām apveltītais ganietis kaunā atstāja ne vienu vien aizsargu un nebija nekādu šaubu - ar šo leģionāru jūrmalnieki bija trāpījuši tieši desmitniekā. Var tikai minēt, kādus rādītājus Tvumasi un "Spartaks" būtu parādījis, ja vien Patriks jau sezonas sākumā nepazustu uz trim mēnešiem...Pirmo astoņu maču laikā pieci vārti, pēc atgriešanās pirmajās sešās spēlēs 4+3, bet tad nosēdās un līdz ar viņu arī pārējā komanda - pēdējos astoņos mačos tikai 1+0. Šādi talanti Latvijas Virslīgā nenonāk katru gadu.
Centra pussargs: Aleksandrs Gramovičs. Virslīgā agrāk spēlējis Ventspils "Tranzītā", bijis arī Skotijā, bet šo sezonu sāka Jūrmalas "Spartakā", kur gan bija kolorīto leģionāru ēnā. Jūrmalas komandā aizvadīja 14 spēles, no kurām deviņas sāka pamatsastāvā, un atdeva divas rezultatīvas piespēles, bet jūlijā pievienojās Rīgas "Daugavai". Šajā vienībā ātri kļuva par vienu no vadošajiem spēlētājiem un teicami izpildīja tiešos brīvsitienus. Rīgas komandā 23 gadus vecajam pussargam trīs vārti un viena rezultatīva piespēle.
Centra pussargs: Ritis Leliūga. Sezonas gaitā "Liepājas metalurgs" pārvērtās, un viena no pārvērtību centrālajām personām bija lietuviešu uzbrūkošais pussargs Ritis Leliūga. 25 gadus vecais lietuvietis bija gan efektīvs, gan arī ļoti efektīgs - izcēlās gan ar skaistiem vārtu guvumiem, gan skaistām piespēlēm. 20 mačos guva sešus vārtus un atdeva piecas rezultatīvas piespēles. Plusiņš "Metalurgam", kas ar riskanto pāreju izvilka pilno lozi.
Labās malas pussargs: Andrejs Kovaļovs. Viena no Daugavpils "Daugavas" līderiem galvenais pluss ir lielais ātrums, kā arī atsevišķi (dažreiz gan viegli prognozējami) apspēlēšanas manevri. Sezonas pirmajā pusē ar viņa nosegšanu pretiniekiem klājās smagi, tomēr otrajā daļā, kad sāka spēlēt Sergejs Jašins (caur Jašina un Polovinčuka malu sāka tikt spēlēts vairāk), vairs nebija tik manāms. Pašatdeves trūkumu gan nevar pārmest. 34 spēlēs četri vārti un četras piespēles.
Uzbrucējs: Mamuka Gongadze. Gruzīnu uzbrucējs pagājušajā sezonā guva 21 vārtus un tikai par vienu vārtu tiesu atpalika no Skontieša Nātana Žuniora. Starpsezonā bija tuvu līgumam Ukrainā, bet palika un šoreiz gan kļuva par līgas labāko bombardieri - 33 spēlēs 18 vārti un trīs rezultatīvas piespēles. Ne vienmēr sezonas gaitā bija optimālajā kondīcijā un brīžiem bija paslinks spēlē bez bumbas, tomēr Mamuka noteikti bija viens no Virslīgas meistarīgākajiem uzbrucējiem. Situāciju nedaudz pabojāja konkurenta Ibes parādīšanās - Mamukas spēles laiks saruka, un arī gruzīns bija spiests ik pa laikam spēlēt flangā.
Uzbrucējs: Tads Labuks. Ja lietuvieša noslēguma sitiens būtu bijis precīzāks, varēja gūt krietni vairāk vārtu - tika izšķērdēts pārāk daudz momentu. Tomēr bijušā "Arka" un "Brann" uzbrucēja trumpji slēpjas citur - lai arī centimetros nav ļoti ražens, teicami spēlē otrajā stāvā un lieliski izmanto augumu. Nebija nekāds brīnums, ka lielākā daļa tālo piespēļu tika adresētas tieši viņam, un 28 gadus vecais Labuks bija sezonas labākais mērķa uzbrucējs Virslīgā. 28 spēlēs 11 vārti un viena rezultatīva piespēle.
Galvenais treneris: Marians Pahars. Daudziem bijušais "Southampton" uzbrucējs trenera ampluā vairāk varētu asociēties ar karstasinību tehniskajā zonā, taču nedrīkst neatzīmēt gan trenera, gan viņa vadītās komandas progresu sezonas gaitā. Gada sākumā "Skonto" spēlēja viduvēji un biežāk tika cauri uz atsevišķu spēlētāju individuālās meistarības rēķina (lielākoties - Alana Siņeļņikova), taču sezonas gaitā "Skonto" beidzot ieguva rokrakstu un prasmīgāk izmantoja savus trumpjus un notušēja vājās vietas. "Skonto" 36 spēlēs uzvarēja 21 reizi, 11 reizes cīnījās neizšķirti, guva 58 vārtus un ielaida tikai 22 un vidēji spēlē izcīnīja 2.06 punktus.

Simboliskās izlases tapšanā piedalījās Sportacentrs.com autori Nauris Mackevičs, Pēteris Neimanis, Edmunds Novickis, Agris Suveizda un Krišs Upenieks. Rakstā izmantota Live scores, results, fixtures, tables,... un Das Fußball Portal über die Fußball Bundesliga... statistika.