Uz LFF prezidenta amatu tēmē Ļašenko un Gorkšs, nogaida Uldriķis un Kļaviņš

LFF prezidenta amatam pieteikumus drīkst iesniegt līdz 2017. gada beigām, kamēr LFF kongress un prezidenta vēlēšanas risināsies 2018. gada 27. aprīlī. Esošais LFF prezidents Guntis Indriksons, kurš organizāciju vada kopš 1996. gada, vairākkārt devis solījumu, tostarp rakstiski ar iesniegumu, 2018. gada vēlēšanās nepiedalīties. Līdz ar to LFF pēc aptuveni četriem mēnešiem iegūs jaunu prezidentu.

Jau iepriekš dažādos informācijas avotos izskanēja potenciālie prezidenta amata kandidāti, bet Sportacentrs.com šodien sazinājās ar LFF ģenerālsekretāru Jāni Mežecki, lai noskaidrotu, kuri kandidāti šobrīd ir oficiāli pieteikušies, ņemot vērā, ka pieteikuma laiks strauji tuvojas beigām un priekšā svētku laiks. Pirmā Mežecka atbilde pārsteidza: "Šobrīd oficiāli neviens nav pieteicies."

Tomēr bažām nav pamata, bez jauna vadītāja LFF nepaliks. Divi potenciālie amata kandidāti devuši skaidru signālu, ka jau tuvāko dienu laikā amatam pieteiksies. Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidents un bijušais Latvijas telpu futbola izlases spēlētājs Vadims Ļašenko (33) šodien telefonsarunā Mežeckim apsolījis LFF telpās ierasties rīt, 21. decembrī, un iesniegt oficiālu pieteikumu LFF prezidenta vēlēšanām. Savukārt nu jau bijušais Latvijas futbola izlases ilggadējais kapteinis Kaspars Gorkšs (36) Sportacentrs.com informēja, ka savu pieteikumu iesniegs pēc nedēļas, 27. decembrī.

Ļašenko un Gorkšs, iespējams, būs vienīgie divi kandidāti, taču nav izslēgta arī citu kandidātu parādīšanās pēdējā brīdī. Pieteikties varētu arī bijušais žurnālists, bijušais futbola funkcionārs JDFS "Alberts" un "Skonto" bijušais direktors Askolds Uldriķis (46), kā arī Krišjānis Kļaviņš (33), kurš jau nesekmīgi mēģināja uzvarēt LFF prezidenta vēlēšanās 2016. gada aprīlī. Kļaviņš novembra beigās savā "Twitter" kontā dalību vēlēšanās novērtēja ar "iespējams", bet šovakar uz Sportacentrs.com jautājumu par kandidēšanu atbildēja ar "Bez komentāriem".

Savukārt Uldriķis Sportacentrs.com sacīja: "Satikos ar abiem kandidātiem Ļašenko un Gorkšu, un, atklāti sakot, viņi nepārliecināja, jo neplāno īstenot lielas pārmaiņas federācijā. Vai tad patiešām pietiek tikai nomainīt LFF prezidentu, un viss būs kārtībā? Uzskatu, ka ir jāveic radikālas pārmaiņas, lai mūsu futbols izrāptos no tās bedres, kur patlaban atrodas.

Esmu vairāk nekā 20 gadus strādājis Latvijas futbolā - no žurnālista līdz direktoram. Daudzi - gan futbola sabiedrībā, gan līdzjutēju vidū - mudina mani pretendēt uz prezidenta amatu, taču joprojām neesmu pieņēmis galīgo lēmumu, jo grūti atrast cilvēkus, ar kuriem kopā godīgi un principiāli vadīt LFF. Viens ir aizņemts vadošā amatā citur, otrs nevēlas tērēt laiku un enerģiju priekšvēlēšanu kampaņā..."

Teorētiski, protams, iespējama vēl kāda kandidāta uzrašanās pēdējā brīdī.

Tikmēr Mežeckis jautāts, vai viņam iespējamajā konkurencē starp Ļašenko un Gorkšu ir savs favorīts, atbildēja: "Ar abiem esmu runājis, ar abiem saruna bija konstruktīva. Ja jaunievēlētais prezidents redzēs, kā pielietot manu pieredzi, esmu gatavs palīdzēt futbola vārdā. Attiecībā uz viņiem man nav sarkano līniju. Ja kandidētu tas iepriekšējais, kuru negribu minēt [runa par Kļaviņu - aut.], tad tur būtu kategoriska nostāja - sadarbība nav iespējama. Savukārt gan Ļašenko, gan Gorkšam esmu gatavs palīdzēt, strādāt ar viņiem, konsultēt. Tā ka sava favorīta man nav - savi plusi ir abiem, tāpat kā uzlabojamas lietas." Vaicājām Mežeckim, vai paši kandidāti jau ir izteikuši gatavību strādāt kopā ar Mežecki: "Jā, abi divi ir izteikuši gatavību ar mani strādāt. Kamēr viņi nav pieteikušies oficiāli, neteikšu, kādā statusā katrs no viņiem mani redz. Protams, dzīvē gadās visādi un bieži kaut kas mainās, bet šobrīd redzu, ka viņi manu pieredzi labprāt izmantotu."

Par LFF biedra statusa nepiešķiršanu SK "Cēsis" un gaidāmo biedru izslēgšanu

Attiecībā uz LFF prezidenta vēlēšanām jāatgādina būtisks aspekts - balsstiesības pieder tikai LFF biedriem. Šobrīd biedru skaits ir 117 (saraksts aplūkojams šeit (6.-8. lpp.)), bet no zemāk uzrakstītā izriet, ka esošais biedru saraksts līdz vēlēšanām varēt būtiski samazināties.

2017. gada LFF kongresā LFF prezidents Guntis Indriksons publiski apsolīja, ka SK "Cēsis", kura prezidents ir Kļaviņš, saņems LFF biedra statusu, kas tostarp ļautu klubam ar savu vienu balsi piedalīties 2018. gadā LFF prezidenta vēlēšanās. Izrādās, šis solījums nav izpildīts. Kļaviņš Tviterī rakstīja: "Sportacentra pārstāvji klātienē bija LFF 2017.gada kongresā, kurā G.I. [Indriksons] un J.M. [Mežeckis] vienā balsī 2017. gada jūnijā solīja uzņemt SK "Cēsis" par LFF biedru. Kaut kā mistiski tas joprojām nav noticis. Negribiet noskaidrot, kas par lietu? Statūtu revīzija nav nopietns iemesls."

Sportacentrs.com vispirms vērsās pie Mežecka, kurš skaidroja: "Gads jau pagājis [minimālais laika posms, kas jāpavada biedra kandidāta statusā, lai varētu pretendēt uz pilnvērtīga biedra statusu - aut.], bet tagad mums ir organizēta darba grupa, kas strādāja jau iepriekš un šodien LFF valdes sēdē informēja par plānotajām izmaiņām, kādā veidā biedra kandidāti var kļūt par oficiāliem biedriem. Principā LFF valde starpposmā var apstiprināt par biedru vai neapstiprināt, bet principā to lemj LFF kongress."

Vai sanāk, ka Indriksons deva nepamatotu solījumu? Mežeckis: "Viens cilvēks neko nevar [pieņemt šāda veida lēmumus - aut.]. Ja ir noteikti noteikumi, pēc tiem arī jāvadās. Viena lieta, ko solis Guntis individuāli kā prezidents, otra lieta, kas atbilst noteikumiem. Ir jauni noteikumi, kā biedra kandidāts var kļūt par biedru. Valde varēs rekomendēt vai nerekomendēt, bet jebkurā gadījumā saskaņā ar jaunajiem noteikumiem to lems kongress."

Ņemot vērā, ka kongresā par jaunu biedru uzņemšanu tiek lemts pēc LFF prezidenta vēlēšanām, vai neveidojas negodīga attieksme pret SK "Cēsis" un citiem biedru kandidātiem? Mežeckis: "Tad jau teorētiski var uzņemt pēdējā brīdī 30 jaunus biedrus, un tas uzreiz izmaina visu būtību. Domāju, LFF prezidenta kandidāti arī būtu pret šādu situāciju - viņiem pirms vēlēšanām jārunā ar visiem biedriem, bet tad jau būtu jārunā arī ar visiem biedru kandidātiem."

Šī paša jautājuma skaidrošanā no juridiskā aspekta sazinājāmies arī ar LFF izpilddirektoru Edgaru Pukinsku. Kāpēc netiek izpildīts Indriksona solījums Kļaviņam? "Šis nav solījuma jautājums. Nevar apsolīt to, kas ir juridiski noteikts. Pirmkārt, ja skatāmies uz, ja nemaldos, 37 biedru kandidātiem, nevis tikai "Cēsīm", tad uz visiem attiecas vieni un tie paši noteikumi. Statūtos teikts, ka biedra kandidāta statusā jābūt vismaz vienu gadu. Šāds punkts tika izveidots, jo sāka parādīties daudz jaunu organizāciju, bet gads ir laiks, kurā var pierādīt, ka organizācija ir stabila, ar ilgtermiņa mērķiem, ka ir spēlētāji un treneris, ir infrastruktūra. Otrkārt, iemesls, kāpēc šobrīd laiks ievelkas vairāk nekā vienu gadu ["Cēsu" gadījums - aut.], būtība ir tāda - iepriekšējā kongresā tika noteikts, ka tiek izveidota darba grupa, kuru vadu es, un kura strādā pie statūtu un pārvaldes modeļa revīzijas. Starp kritērijiem, kas tiek analizēti un pārstrādāti, ir arī nosacījumi, ar kādiem tiek uzņemti jauni biedri.

LFF veido aizvien jaunas atbalsta programmas, tostarp tādas, kuru ietvaros var pretendēt uz piecu tūkstošu eiro līdzfinansējumu. Pēkšņi novērojama tendence dibināt jaunas organizācijas un pieteikt tās kā biedrus. Mūsu skatījumā mērķis nereti ir apgūt šo finansējumu. Tāpēc, lai pārliecinātos par organizāciju ilgtermiņa mērķiem, manai darba grupai ir uzticēts izstrādāt kritērijus, lai par biedriem varētu kļūt stabilas organizācijas. Arī šodien LFF valdes sēdē bija šis jautājums, un mēs prezentējām nolikuma projektu. Valdei bija pāris komentāri un jautājumi, līdz ar to nolikuma apstiprināšana tika pārcelta uz nākamo sēdi janvārī, savukārt no janvāra līdz martam paredzēts sakārtot biedru uzņemšanas jautājumu, un visbeidzot kongresā uz balsošanu tiks virzīti visi biedri, kuri atbildīs kritērijiem. Šādā veidā netiek apbižotas ne "Cēsis", ne kāds cits, jo neatkarīgi no tā, vai Guntis [Indriksons] vai valde nosacīti uzreiz apstiprinātu jaunus biedrus, nemainītos būtība, jo tik un tā kongress ir tas, kas galarezultātā uzņem biedrus."

Labi, ir skaidrojums par statūtiem, bet sausais atlikums ir tāds, ka klubs, kas eksistē jau vairāk nekā gadu, plus saņēmis LFF prezidenta solījumu, rezultātā nevarēs piedalīties LFF prezidenta vēlēšanās, jo tās notiek pirms jaunu biedru uzņemšanas... "Tā ir normāla situācija, kas netiek vilkta 10 gadus vai vairāk. Tas pats Gibraltārs UEFA līmenī arī netika uzņemts uzreiz pirmajā gadā un tur bija vēl sarežģītāk - Lozannā un tā tālāk. Vai klubs būtu jāuzņem par biedru pirmajā dienā pēc viena gada tikai tāpēc, ka tas skaļāk runā? Ir juridiskā plāksne, ir valde un pirms valdes vēl ir biedru uzņemšanas komisija, kura, ja tai būs pārliecība par kluba stabilitāti un pozitīvajiem mērķiem, uzņems - neviens jau nemarinēs to jautājumu. Acīmredzot šobrīd vēl ir jautājumi ne tikai šajā kontekstā, bet arī attiecībā uz procesu pie statūtu izstrādes. Būtu muļķīgi, ja pirms tiek apstiprinātas visas šīs izmaiņas, tiek uzņemti biedri, bet nākamajā reizē, kad ir jauni statūti, izrādās, ka šis biedrs neatbilst prasībām un ir jāņem nost. Nerunāju par "Cēsīm", bet būtības. Tāpēc netiek forsēts, lai nav tā, ka uzaudzējam biedru sarakstu, bet nākamajā dienā esam spiesti tos slēgt ārā, jo tie neatbilst kritērijiem.

Tāpēc izvairos šo jautājumu skatīties SK "Cēsis" kontekstā, jo tas ir sistēmas jautājums, nevis viena potenciālā biedra jautājums. Līdz šim ir bijis tā, ka uzņemt tos, kurus subjektīvi uzskata par pilnvērtīgu biedru, bet nav labas argumentācijas. To gribam mainīt, lai ir konkrēti un skaidri kritēriji, kas nerada jautājumus no malas."

Indriksona solījums "Cēsīm" izskanēja publiski, tu to dzirdēji un kā jurists noteikti zināji, ka šis solījums nav izpildāms. Vai ar "Cēsīm" īsos termiņos tika nokomunicēts, ka "jā, mūsu prezidents to apsolīja, bet reāli būs tāda un tāda kārtība un tik vienkārši nebūs"? "SK "Cēsis" pēc tā brīža vispār nav vērsies federācijā, kā arī nav jautājuši, kāpēc kaut kādi solījumi netiek ievēroti. Zini, par cilvēka solījumiem atbild pats solījuma devējs un viņam pašam būtu jāargumentē, kāpēc un kā. Mēs vadāmies pēc dokumentiem un normālas, loģiskas prakses. Ja no Kļaviņa puses būtu federācijā nonākusi vēstule, kurā viņš apelētu pie Gunta solījumiem, tad droši vien tiktu skaidrots vai arī būtu noorganizēta tikšanās, kurā to visu varētu izrunāt."

Vēl par biedriem LFF prezidenta vēlēšanu sakarā. Ir dzirdēts, ka vēsturiski uzņemti dažnedažādi biedri, tai skaitā tādi, kuri vairākus gadus jau ir neaktīvi. Ir pat dzirdētas runas, ka ir fiktīvi biedri, kuri vēlēšanās palīdz šī brīža vadošajiem spēkiem noturēt varu. Vai pirms LFF prezidenta vēlēšanām šādi biedri tiks izslēgti? "Atbilstoši praksei un arī statūtiem biedru izslēgšana ir kongresa darba kārtības sākumā, bet biedru uzņemšana ir beigās..." [Pārtraucu] Līdz šim biedru izslēgšana bijusi salīdzinoši minimāla. Vai atbilstoši jaunajiem kritērijiem šoreiz šī tīrīšana būs pamatīgāka? "Jau šobrīd notiek vērtēšana. Pamatkritērijs, kas liecina, ka biedrs ir izslēdzams, ir neaktīvs biedrs vismaz divus gadus vai arī ja ir parādsaistības pret LFF vai pret kādu tā biedru. No šī skatu punkta jau šobrīd veidojas saraksts ar izslēdzamajiem biedriem, bet komisija, kas biedrus izslēdz un uzņem, pagaidām neuzsāk aktīvu procesu, kamēr LFF valde neapstiprina nolikumu ar jaunajiem kritērijiem. Bet pēc būtības neapšaubāmi, ka pirms vēlēšanām tiks izslēgti visi šaubīgie, neaktīvie, aizdomīgie biedri, kuri ir jāizslēdz."