E. Višņakovs: "Arī mani mudināja pieņemt Kazahstānas pilsonību"

- Guvi vārtus debijas spēlē. Droši vien esi ieradies labā noskaņojumā.
- Jā, vakar bija laba spēle, tikai žēl, ka beigās nospēlējām neizšķirti. Viņi labi spēlēja, bet nedaudz apbēdina, ka spēle beidzās ar rezultātu 3:3.

- Individuālā ziņā labāku debiju nevarēji iedomāties?
- Kad sāku Lodzas "Widzew", pirmajā spēlē guvu divus vārtus [smejas]. Bet vieni vārti arī nav slikti, ja vien būtu uzvarējuši – citādi neizšķirts vārtus nedaudz aizēnoja.

- Vasarā tavā sakarā bija ļoti daudz baumu. Sākot ar Vāciju un Krieviju, beidzot ar "Ruch" un "Lech". Pašam vispār bija skaidrība, kur turpināsi karjeru?
- Pats līdz pēdējai dienai nezināju, kur būšu. Problēma bija tajā, ka kluba prezidents par mani gribēja lielu naudu. Starp gribētājiem bija arī Poznaņas "Lech", taču nevēlējās maksāt tik lielu naudu. Savukārt Hožuvas "Ruch" parādījās jauns sponsors, un viņi samaksāja 400 tūkstošus eiro. Kā ir, tā ir.

- Starpsezonas sākumā tevi ļoti gribēja "St. Pauli", taču atteicās it kā tieši lielās cenas dēļ. Bet beigās viņi par nepilnu miljonu nopirka horvātu Budimiru…
- Nu jā, tur problēma bija, ka notika daudz autorizāciju caur aģentiem, kuri pamatā bojāja situāciju. Vāciešiem tādas lietas nepatīk, pārvilka man krustu un paņēma citu. Tagad būšu gudrāks.

- Pats esi apmierināts ar jauno klubu? Esi sasniedzis to kāpumu, kādu cerēji?
- Protams, gribējās doties uz Vāciju, un bija arī iespējas. Taču arī "Ruch" ir laba komanda, kura cīnās par augstākām vietām nekā tas pats "Widzew". Ir jāspēlē un jāgūst vārti, tad atkal parādīsies iespējas Vācijā vai kur citur.

- Maijā biji izsaukts uz Baltijas kausu, bet beigās "Widzew" nepalaida, kaut arī bija solījis. Pastāsti, kas tur notika!
- Mums bija palikušas svarīgas spēles. Vēl varējām palikt augstākajā līgā, un katra vieta tabulā dod kaut kādu naudu. Prezidenta interesēs bija mani paturēt, tāpēc pateica "nē", un viss.

- Kāpēc uz izlasi aizbrauca brālis?
- Laikam "Widzew" neuzskatīja, ka viņš tik ļoti varētu palīdzēt komandai.

- Aizliegums braukt uz izlasi kaut kā mainīja tavas attiecības ar kluba vadību? Nebija palicis kaut kāds aizvainojums?
- Protams, biju vīlies, jo ļoti gribēju braukt uz Baltijas kausu. Gandrīz salamājos ar prezidentu un treneri. Treneris pat mani dzina prom, jo biju pateicis, ka nespēlēšu pēdējās divās spēlēs. Taču viņiem biju svarīgs spēlētājs, un devos laukumā.

- Gadu esi spēlējis Kazahstānā. Kādas atmiņas palikušas no šīs valsts?
- Labas. Kļuvu par Kazahstānas čempionu, spēlēju kausa pusfinālā. Palika daudz draugu, un man būs patīkami atgriezties Kazahstānā un satikties ar daudziem. Man raksta daudz turienes žurnālistu, visi interesējas. Palikušas labas atmiņas.

- Karagandā ir daudz izlases kandidātu. Ko vispār zini par Kazahstānas valstsvienību?
- Otrais treneris, kurš palīdz Jurijam Krasnožanam, ir Viktors Kumikovs, pie kura spēlēju Karagandā. Skatījos, ka starp izsauktajiem kandidātiem ir arī mani draugi, taču nezinu, cik daudz viņi spēlēs. Karagandas "Shakhter" tagad ir problēmas. Trīs mēnešus nemaksāja algas, viņi slikti spēlēja. Nezinu, kāda tagad tur ir situācija.

- Pēdējos gados Kazahstānā naturalizē daudz leģionāru. Vai tev gadījumā nebija tamlīdzīga piedāvājuma?
- Kad Kazahstānā vēl biju pavadījis tikai pusgadu, arī man bija tādas iespējas. Turklāt tad vēl netiku saukts uz Latvijas izlasi. Teica, izdarīja mājienus, vai man varbūt nevajadzētu paņemt pilsonību.

- Iemesls bija tikai, lai apietu leģionāru normu, vai jau ar domu par Kazahstānas izlasi?
- Protams, viņi gribēja uz izlasi – pat nezinu, cik daudz tur šobrīd ir palicis īstu kazahu. Spēlēsim pret Kazahstānas izlasi, tur droši vien puse ir naturalizēta – no Ukrainas, no Krievijas. Nezinu, pašai valstij tas jau laikam nav pārāk labi, taču tā ir viņu darīšana.

- Ko atbildēji, kad tev piedāvāja?
- Neko neatbildēju. Pagaidām par tādiem jautājumiem nerunāšu. Pat nedomāju par to.

- Naudu nepiedāvāja?
- Nē. Ja būtu tur pavadījis par trīs gadiem ilgāk, taču tagad par Kazahstānu nedomāju. Tagad gribu spēlēt Polijā un citur Eiropā.

- Rudņevs pirmajā sezonā Polijā guva 11 vārtus, bet tu – 12. Vai tev pašam patīk, ja tevi salīdzina ar Artjomu?
- Tā īsti nav, ka mūs visu laiku Polijā salīdzinātu. Taču tam pārāk nepievēršu uzmanību – skatos pats uz sevi. Rudņevs spēlēja krietni labākā komandā, "Lech" bija spēcīgāki izpildītāji. Ir grūti tā salīdzināt.

- "Ruch" tikko spēlēja Eirokausos. Vai tavu darījumu nevarēja paātrināt, lai tu pagūtu jau uz Eiropas līgas "play-off" kārtu, vai sarunas vēl nebija tik tālu?
- Nē, "Ruch" sākumā vispār neizskatīju. Tas vairāk bija kā rezerves variants, jo komanda ir nedaudz vājāka nekā Poznaņas "Lech" un bija varianti arī Vācijā. Taču beigās viņi piedāvāja reālu naudu, citu variantu tad nebija, un aizgāju tur.

- Lai arī "Ruch" budžets Polijā nav no tiem lielākajiem, iepriekšējā sezona izdevās laba. Kādi mērķi ir šajā sezonā?
- Jā, līdz šim tā bija, bet tagad viņiem, kā jau minēju, ir parādījies liels sponsors. Nafta, ogles. Visiem izmaksāja naudu. Mērķis vispirms ir iekļūt labāko astotniekā, jo komandas pēc diviem apļiem dalīsies pa astoņām.

- Un kāds ir paša personīgais mērķis – cik vārtus vēlies iesist?
- Vieni vārti jau ir. Pagaidām par mērķiem negribu runāt. Gribētos katrā spēlē palīdzēt komandai un gūt vārtus, bet, kā sezonā klāsies, nezinu. Sezonas beigās redzēsim, cik vārtu būs izdevies sakrāt.

Saistītais raksts: Vai Latvijas pretiniece Kazahstāna krāpjas ar naturalizāciju?