"Ventspils" pārmaiņas: leģionāru limita atcelšana un miljons prēmijās

17. martā Kurzemes kluba vadība rīkoja tikšanos ar līdzjutējiem un mediju pārstāvjiem. "Ventspili" pasākumā pārstāvēja kluba prezidents Adlans Šišhanovs, sporta direktors Andrejs Butriks, izpilddirektors Sergejs Usačovs un pirmās komandas galvenais treneris melnkalnietis Dejans Vukičevičs. Pasākums tika sadalīts divās daļās: vispirms iespēju uzdot interesējošos jautājumus un veikt ierosinājumus saņēma līdzjutēji, vēlāk sākoties oficiālai preses konferencei medijiem. "Ventspils" atbalstītājus uztrauca nesenais zaudējums "Virslīgas kausa" mačā, spēļu translāciju nodrošinājums, leģionāru pārplūdums meistarkomandā un, visbeidzot, alus pieejamība stadionā. Atbildēs uz līdzjutēju jautājumiem [jāmin, ka aktīvi sarunā piedalījās trīs-četri "Ventspils" fani, taču kopā Ventspils Olimpiskā centra kafejnīcā sanāca ap 30 futbola cienītāju] vadība centās ieviest optimismu pirms gaidāmās sezonas, apsolīja veidot raidījumus par "Ventspils" kluba ikdienas dzīvi, kā arī pavēstīja par pilsētas futbola čempionāta atgriešanu.

Komandas galvenais treneris Dejans Vukičevičs ar līdzjutējiem un medijiem komunicēja krievu valodā, sakot, ka angliski viņam sanāk sliktāk. "Ar kluba prezidentu mums ir līdzīga saprašana par futbolu. Mēdzu pajokot, ka futbola izprašanas ziņā esam kā divi brāļi," Vukičevičs komentē savu pievienošanos "Ventspils" klubam. Melnkalnietis atzina, ka divos mēnešos paspējis labi iepazīt Latvijas futbolu: "Skatījos ziemas turnīra spēles. Varu pateikt, ka 4-5 komandas stādīs augstus mērķus."

Preses konferences ievadā sekoja kritiska replika [futbola kluba "Ventspils" piedāvātajā video šis jautājums tika izgriezts] no vietējā krievu laikraksta žurnālista, kurš pauda neizpratni par leģionāru skaitu Spānijas treniņnometnes spēlēs [laukumā bieži devās septiņi vai pat astoņi ārzemnieki]. "Sanktpēterburgas "Zenit" arī piesaistīja vairākus leģionārus, kuriem limita dēļ nav vietas sastāvā. Un kur tagad ir "Zenit" - 4. vieta uz izstāšanās no Eiropas līgas," centās meklēt kopsakarības žurnālists. Šišhanovs lielo leģionāru skaitu laukumā centās izskaidrot ar Vadima Žuļeva un Vitālija Rečicka savainojumiem, kas neļāva nometnes laikā iespēlēt potenciālo pamatsastāvu. Prezidenta un žurnālista polemikas laikā noskaidrojās, ka Žuļevs uz izlases nometni devās, būdams apslimis.

"Ventspils" kluba vadības tikšanās ar līdzjutējiem (video: FK "Ventspils")

"Latvijas futbolisti uzskata sevi par superzvaigznēm, pieprasot kosmiskus apstākļus..."

Es neredzu komandas sākumsastāvu. Tikai jaunatni, kas zaudē Liepājai ar 1:7.
Adlans Šišhanovs [turpmāk A.Š.], kluba prezidents: Jā, tā ir mūsu jaunatne. Un arī jūsu jaunatne, kas šādi nospēlēja. Taču es lepojos, kā viņi nospēlēja pret RFS, kur bija deviņi Latvijas izlases futbolisti. Protams, kad cits treneris, kurš ir gudrāks un viltīgāks [domā Tamazu Pertiju - aut.], spēlē ar četriem augumā raženiem uzbrucējiem, liekot visu laiku uz viņiem centrēt... Nu, malacis ["Liepāja" sešus no septiņiem vārtiem pret "Ventspils" dublieriem guva ar galvu - aut.]! Viņš guva pret jauniešiem tik daudz vārtus. Lai to atkārto pret pieaugušo komandu. Tad arī parunāsim.

Vairāk uztrauc tas, ka komandā nav vietējo futbolistu. Šeit nav runa par jaunatni.
Dejans Vukičevičs, komandas galvenais treneris: "Biju domājis, ka šeit [Latvijā] Eiropas futbolisti skaitās kā vietējie. Proti, portugāli neskaitās kā leģionāri. Tikai pēc tam uzzināju vietējo reglamentu...
A.Š.: Mēs tagad cenšamies to [leģionāru limitu] mainīt. Taču čempionāta sākumā tas nemainīsies. Bet... vai mums vajadzēja skraidīt pa valsti un ar izstieptu roku prasīt [citiem klubiem] vietējos futbolistus!? Es teikšu tā. Aicināju vienu deviņpadsmit gadus veco pašmāju futbolistu pāriet pie mums. Piedāvāju klubam [RFS] 100 tūkstošus eiro par šo pāreju. Viņš nepārgāja... Vai es pie tā esmu vainīgs!? Pēc tam padomāju un uzaicināju Kasparu [Kokinu], vēl dažus. Par šiem futbolistiem mēs arī samaksājām akadēmijai [domāts BFC "Daugavpils"] aptuveni 30 tūkstošus. Kāpēc mums ir 10 leģionāri, kamēr var būt pieci? Tagad mēs spēlēsim mākslīgos laukumos. Viennozīmīgi būs savainojumi, kartītes.

Diskusiju par leģionāriem atkal paturpina vietējā laikraksta pārstāvis, kurš aicina "Ventspili" ņemt piemēru no Maskavas CSKA, kas, spēlējot ar vietējiem futbolistiem, Eiropas līgā uzveica Lionu. Šišhanovs atklāja, ka Spānijas treniņnometnes laikā ventspilniekiem bija vēlme ar maskaviešiem tikties pārbaudes mačā, taču bijušā Jura Laizāna un Aleksandra Cauņas komanda atteicās. Sarunā mēģināja iejaukties ventspilnieku sporta direktors Andrejs Butriks, kurš atgādināja, ka vietējais futbolists Jurijs Žigajevs iepriekšējo divu sezonu laikā ir spēlējis ļoti maz. Tomēr Butrika repliku noslāpē Šišhanovs, sakot, ka nevēlās apvainot kādu no bijušajiem kluba futbolistiem.

Tātad precizēsim [beidzot arī es tiku pie iespējas uzdot jautājumu]: jauno Daugavpils futbolistu pāreja uz "Ventspili" izmaksāja ap 30 tūkstošiem eiro?
Andrejs Butriks [turpmāk A.B.], kluba sporta direktors: Divi pārgāja par kompensāciju [Kaspars Kokins un Dmitrijs Ļitvinskis], vienam futbolista [Dmitrija Klimaševiča] gadījumā veicām transfēru.
A.Š.: Jā, tie varbūt nav tie skaļākie vārdi. Mūsu jaunpienācējiem pagaidām nav nacionālās izlases spēlētāju tituls. Taču, ja salīdzina ar tiem, kuri aizgāja, mēs esam ieguvuši pat vairāk.

Par leģionāriem arī nācās maksāt?
A.Š.: Viņus mēs nepaņēmām uz ielas. Teiksim, neviens no futbolistiem nebija brīvais aģents. Neņēmām kaut kādus spēlētājus, lai tikai būtu. Jā, mums ir jaunais Maksims Kožokaru, kurš, iespējams, varēs spēlēt dublieru komandā.

Cik daudz izmaksāja ārzemnieku piesaiste?
A.Š.: Nedomāju, ka būtu korekti tagad saukt summas. Nosaucu izdevumus par vietējo futbolistu piesaisti, jo sapratu, ka šis jautājums visus uztrauc. Varu pateikt, ka mēs vēlējāmies piesaistīt latviešu spēlētājus, kuri pašlaik spēlē Krievijas 1. līgā, Polijā [vēlāk tika nosaukti Tarasova un Gutkovska uzvārdi - aut.] un citās valstīs. Ar daudziem runājām, bet vai nu viņi nevēlējās atgriezties Latvijā, vai arī uzskatīja sevi par superzvaigznēm, pieprasot fantastiskus apstākļus.

Bija vietējie futbolisti, kurus jūs visi zināt, kuri spēlē izlasē. Taču viņi atbild: "Nākamajā pāreju logā es vēlos aiziet. Ielieciet līgumā punktu, lai es varētu aiziet." Šādus variants mēs neizskatām.

"Pēc pusgada vai gada "Ventspils" būtu pazudis…"

Adlan, kā sākās jūsu Latvijas stāsts?
A.Š.: Jāsāk ar to, ka esmu biznesmenis, kuram Latvijā ir senas saiknes ar daudzām finansiālām struktūrām. Futbols jau sen kļuvis par manas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Pērn noslēdzās mans Moldovas stāsts, tomēr futbols paliek par vienīgo lietu manā dzīvē, ko es patiešām mīlu. Nav noslēpums, ka biju saņēmis dažus piedāvājumus no citiem klubiem, kuru vārdus nesaukšu. Ļoti labi saprotu, ko nozīme perifērijas pilsēta, un kā tā atšķīrās no lielpilsētas, kur daudz kārdinājumu.

Pirmā spēle, ko es noskatījos klātienē, bija Jūrmalā pret vietējo komandu. Paskatījos komandu, pievērsu uzmanību trenera [Pola Ašvorta – aut.] darbam, iesildīšanas laikam. Tobrīd sapratu, ka šī komanda man piestāv. Vēlāk sāku aktīvi komunicēt ar vadību, kārtojot juridiskos jautājumus. Šodien man pieder 51% kluba akciju. Esmu gan akcionārs, gan prezidents “Ventspils” futbola klubā.

Vai lēmuma pieņemšanu kaut kā ietekmēja komandas tikšana Eirokausos?
A.Š.: Teikšu, ka lēmums jebkurā gadījumā būtu bijis pozitīvs. Bija brīdis, vēl pirms manas ienākšanas klubā, kad pateicu trenerim, lai izziņo prēmijas par katru spēli. Es vēlējos, lai viņi tiek [Eirokausos]. Bet tad viņi pārstāja uzvarēt [runa par sezonas noslēdzošajām spēlēm]… Nācās atcelt šādu praksi. Varu atklāt, ka pirms dažām spēlēm, kuras “Ventspils” zaudēja, bija apsolītas prēmijas.

Cik zinu, vasarā ar jums kontaktējās Jūrmalas "Spartaks"…
A.Š.: Nedomāju, ka tagad, esot "Ventspils" prezidenta amatā, būs korekti stāstīt par citām komandām. Varu pateikt, ka Latvijas un arī jebkurš cits futbols bez naudas attīstīties nevar. Es atnācu ne tikai kā investors, bet arī kā kluba štata vienība. Uzņemos atbildēt līdzjutēju priekšā par komandas rezultātiem. Mani tas nebiedē, jo futbolu saprotu labi. Jūrmalas sakarā nevēlos šobrīd runāt.

Nupat "Dacia" paziņoja, ka nepiedalīsies Moldova čempionātā. Jums tas ir pārsteigums?
A.Š.: Kad gāju prom par šādu nākotnes scenāriju nezināju. “Dacia” nebija manis izveidots klubs. Tas līdzīgi kā “Ventspils” izveidojās 1997. gadā. “Dacia” es pavadīju 10 gadus. Vienmēr esmu teicis, ka man ir pieci bērni: divi puiši, divas meitenes un “Dacia”. Mans stāvoklis šobrīd ir tāds, ka projektā ir trīs mēnešus vecs bērns [domāts “Ventspils”], bet desmitgadīgais ir miris. Daļa no manis vienmēr par to nožēlos… Esmu pārliecināts, ka “Dacia” bija vienīgā komanda, kas desmit gadu laikā nevienam necentās izlīdzēt [прогнуться– kriev].

Vēlos, lai “Ventspils” kļūtu par nopietnu spēku šeit Latvijā. Jā, agrāk tā arī bija, taču pēc tam notika kritums. Pēdējos gados komanda zaudēja rezultātos. Esmu pārliecināts, ka mums izdosies atgriezt Ventspili iepriekšējos augstumos. Ļoti vēlos, lai komanda iekļūtu Čempionu līgā jau pēc pirmās sezonas, neatkarīgi no tā, ko darīs konkurenti.

Andrej, pastāsti, kā pārmaiņas izskatījās no Tavām pozīcijām!
A.B.: Jāpastāsta, kas vispār notika pēdējos gados, jo internetā sanāk lasīt daudz nepatiesības. Īsto lietu kārtību zināja tikai 3-4 cilvēki. Mēs kā klubs peldējām pa straumi, spēlētājiem vienmēr visu maksājām. Bet ar katru gadu kluba finanses gāja uz leju... Ja nebūtu atnācis Adlans, pēc pusgada vai gada kluba vairs nebūtu. Tas ir tam, lai jūs saprastu, kādā situācijā mēs bijām. Jo mani mēdz apvainot, ka es kaut ko tur esmu pārdevis un nopelnījis. Es gribēju saglabāt klubu, tikos ar vairākiem investoriem. Satiekot Adlanu, sapratu, ka šim cilvēkam deg acis un viņš atbalstīs “Ventspils” futbola klubu.

Es Ventspilī esmu 16 gadus. Ļoti daudz izdarījis Jurijs Bespalovs. Man bija goda lieta saglabāt viņa iesākto. Jā, dzīvē es, iespējams, esmu mierīgs, taču iekšā turu lielas ambīcijas. Nestrādātu klubā, kas spēlētu 2. līgā, un negribētu tur redzēt “Ventspili”. Tad lai nav vispār! Svarīgākais, ar Adlana atnākšanu es pats saņēmu jaunu iedvesmu. Tie, kuri mani pazīst, redzēja, ka klubā esošās situācijas dēļ biju panīcis.

Neapmierināja, kāda bija attieksme no spēlētāju puses. Daudziem, manuprāt, bija vienalga par rezultātu. Tagad ar Adlana atnākšanu viss mainās. Redzu pozitīvu domāšanu, cilvēkus, kuriem nav vienalga. Esmu pārliecināts, ka futbola klubs “Ventspils” ar Adlana Šišhanova atnākšanu jau daudz ir ieguvis.

"Piecu gadu laikā šeit nekas nepajuks..."

Andrejs, kurš Ventspilī ir 16 gadus, noteikti atcerēsies “Ventas” klubu, kas uzreiz pieteica sevi skaļi, taču tikpat ātri pazuda. Kādas garantijas, ka “Ventspils” neatkārtos “Ventas” likteni?
A.Š.: Moldovā 10 gadus no vietas dzirdēju to pašu jautājumu. Pārdzīvojiet, atbalstiet! Vēlos, lai jūs baidītos šī scenārija tāpat, kā es baidos… Es neatnācu šeit, lai uzpūstu burbuli, kas pēc tam uzsprāgtu. Atšķirībā no citiem klubiem, kur esmu bijis, šeit Ventspilī ir pilsētas atbalsts. Jā, basketbols pilsētā ir sporta veids numur viens. Tomēr tie līdzekļi, kurus dod pilsēta, ir salīdzinoši lieli. Man nekad tā nav bijis, vienmēr biju viens. “Adlanam ir nauda – Adlan, dod! Adlanam nav naudas – Adlanam ir problēmas!”

Es apsolu, ka šis burbulis piecu gadu laikā noteikti neplīsīs. Tālāk vienam Dievam zināms, kur mēs būsim. Pieci gadi ir normāli, lai jūs nomierinātos? Es gan ceru, ka viss paliks arī pēc 50 gadiem!

Gada sākumā sacījāt, ka atradīsiet šeit pastāvīgu dzīves vietu.
A.Š.: Vakar vajadzēja parakstīt nekustamā īpašuma iegādes darījumu, kas man ļautu iegūt uzturēšanas atļauju [cik var noprast, pagaidām tas nav izdevies – aut.]. Apsolu, ka līdz šī gada beigām saņemšu uzturēšanas atļauju, lai varētu šeit dzīvot kopā ar savu ģimeni. Neesmu drošs, vai tas būs Ventspils vai, piemēram, Jūrmala, bet varu iedrošināt, ka drīz pārvākšos uz Latviju. Nebūs tā, ka kādu spēli izlaidīšu. Izņēmuma gadījumi – nokļūšana slimnīcā vai nāve.

Neuzskatāt par problēmu, ka Latvijā nav sava Tiraspoles "Sheriff", kam visi censtos līdzināties?
A.Š.: Tas pat ir labi. Ja tu spēlē pret spēcīgu pretinieku, tev nav kauns zaudēt. Biju komunicējis ar jūsu federācijas vadību, ar [Jāni] Mežecki, kuram sacīju: "Jūs atšķiraties no Moldovas tajā ziņā, ka jums ir saglabājies sportiskais princips. Ir komandas, kas cīnās viena ar otru kā līdzīgs ar līdzīgu." Šī gada Latvijas čempionāts varētu būt ļoti interesants. Ja ņem trenerus, tad te ir pārstāvēta teju visa pasaule [2018. gada sezonā Virslīgā strādās Uzbekistānas, Gruzijas, Maķedonijas, Melnkalnes, Lietuvas, Krievijas un Latvijas treneri - aut.]! Ja ņem klubu īpašniekus - tas pats! Kaut kādā ziņā jūsu valstij ir paveicies, ka šeit savācies šāds putnu kolektīvs. Uzskatu, ka šis čempionāts kļūs par interesantāko pēdējo gadu laikā.

"Tikšana Eiropas līgas grupā tiks novērtēta ar miljons eiro prēmiju!"

Andrej, vari salīdzināt "Ventspils" 2009. gada modeli ar to, kas sāk veidoties šodien?
A.B.: Jāsāk ar to, ka 2009. gada komanda sāka veidoties 2006. gadā. Attieksmes un prasību ziņā to komandu var salīdzināt ar šodienas. 2009. gadā cilvēki bija pieraduši pie prasībām, kamēr šodien daudziem tās kļuvušas par atklājumu. Toreiz futbolisti saprata, ko un ar kādu mērķi viņi dara. Mēs vēlamies sasniegt līdzīgus rezultātus.

Adlan, vai reāli šodien sākt veidot kolektīvu, kas pēc trīs gadiem sasniegs Eiropas līgas grupu turnīru?
A.Š.: Es vēlētos tikt ne tikai Eiropas līgas grupā, bet arī Čempionu līgas labāko komandu pulkā. Jāsaprot, ka kvalifikācijas pārvarēšana atkarīga no izlozes. Jā, tas nav vienīgais faktors, bet dažreiz nospēlē savu lomu. Uzskatu, ka trīs gadu laikā komandai jāiegūst čempionu tituls. Ja tas nenotiks, teikšu, ka neesmu ticis galā ar savu uzdevumu.

Kāds mērķis komandai būs Eirokausos?
A.Š.: Atklāšu, ka komandai Eiropas sacensībās būs lieliska motivācija - viens miljons eiro prēmijā par tikšanu Eiropas līgas grupu turnīrā.
A.B.: Kas būtiski pārsniedz prēmiju par analoģisku sasniegumu 2009. gadā! (smejas)

Kluba budžets lielāks par šo prēmiju?
A.Š.: Jā. Prasāt, cik lielāks? (smejas)
A.B.: Līdzīgs prēmijai par tikšanu Čempionu līgas grupā!
A.Š.: Šosezon mums būs arī speciālas prezidenta prēmijas, kuras tiks pasniegtas katra mēneša beigās. Ja apsoli, ka sezonas beigās labākajiem uzdāvināsi mašīnas, tie, kuriem sākumā kaut kas nesanāks, var pazaudēt motivāciju. Futbolistiem jāsaprot, ka ir prezidenta prēmiju fonds, kas tiks dalīts, balstoties uz treniņprocesu, attieksmi.

Ko uzskatāt par galveno "Ventspils" konkurentu?
A.Š: Negribās kādu aizmirst, citādāk apvainosies. Ja nopietni, manā izpratnē ir viena komanda, kas mums sastādīs konkurenci. Taču šīs komandas nosaukumu pagaidām paturēšu pie sevis.

Kā var vērtēt kluba komplektāciju sezonai?
A.Š.: Ja vērtā 10 baļļu skalā, ieliktu 8+ atzīmi. Nav 10, bet nav arī 5. Ja šo sezonu nāksies pabeigt ar to pašu reglamentu, kas tagad, vasarā iegādāsimies divus vai trīs vietējos spēlētājus.

Ir pamats cerēt, ka sezonas laikā leģionāru limits tiks atvieglots?
A.Š.: Esmu par to pārliecināts! Tas nav ne godīgi, ne likumīgi.

Kāds devis garantijas, ka kaut kas mainīsies?
A.Š.: Garantijas dod Eiropas Savienības likumdošana. Tiesas, kuras būs attiecība uz visiem, kuri to neatzīs. Esmu pārliecināts, ka šī pozīcija nenoturēsies. To teicu pirmajā tikšanās reizē ar federāciju. Viņi atbildēja, ka ir džentlmeņu vienošanās, kas savulaik tika pieņemta. Uzskatu, ka viens džentlmenis nevar atbildēt par citu. Manā izpratnē, tas [leģionāru limits] nesekmē vietējā futbola attīstību. Ir precīzi jādefinē jēdzienu "leģionārs", ko centīšos panākt.

Sportacentrs.com sižets no FK "Ventspils" prezentācijas. Pilno preses konferences ierakstu lejupielādē šeit.